bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands

Zatlers prognozē Krievijas centienus izlīgt ar Baltiju, lai nekaitinātu rietumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas valsts eksprezidents Valdis Zatlers

Par specdienestu un speciālo uzdevumu vienību veiksmīgām operācijām plaši nerunā vai biežāk nestāsta neko. Tas ir gan tāpēc, lai lieki nesatrauktu sabiedrību, gan drošības dēļ – lai teroristiem neatklātu izmeklētāju taktiku. No tiem gadījumiem, kas kļuvuši zināmi arī publiski, var spriest, ka teroraktu plānotāji ir atrodami visās lielākajās Eiropas valstīs, bet visvairāk policijai darbs bijis Francijā un Beļģijā.

Pēc terorakta žurnāla Charlie hebdo redakcijā vairākās  Beļģijas un Francijas pilsētās policija aizturēja 13 cilvēkus. Starp viņiem arī tādi, kas karojuši Sīrijā. Pie teroristiem atrasti ieroči, nauda un policistu uniformas. Viņu plāns bijis rīkot uzbrukumus policijas virsniekiem. 20.janvārī Francijas nelielā pilsētā Beziers policija atrod ievērojamus sprāgstvielu krājumus un aiztur iepriekš ar organizēto noziedzību saistītus piecus čečenus. Plašāk par notikušo drošībnieki nestāsta, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Savukārt 24.janvārī Spānijā aizturēti četri teroristi, kuri bija speciāli militāri trenēti. Pārmeklējot divus īpašumus atrastas 9 mm automatiskās pistoles, mačetes, kaujas formas tērpi, automašīnu numuru zīmes, datori un dokumenti. Saistībā ar šiem teroristiem 10.martā Marokā apcietināti divi marokāņi, kas gatavojās uzbrukumiem.

Tikmēr 9.februārī Austrijā policija aiztur čečenu vīrieti, kurš saistīts ar Ziemeļkaukāza grupējumu Imarat Kavkaz. Viņš plānojis uzbrukumus NATO ēkām Beļģijā un organizējis teroristu naudas plūsumu.

21.aprīlī Francijā kāds terorists iekrīt, jo mājās pats sevi sašauj. Policija atklāj, ka 24 gadīgais alžīrietis savā auto glabājis ieročus un kopā ar kādu Sīrijā karojošu draugu izstrādājis detalizētu uzbrukumu katoļu baznīcai Parīzē.  30.aprīlī Vācijā kādu precētu pāri policija izskaitļo, kad tie iegādājas lielu daudzumu ķīmisku vielu, ko izmanto bumbu gatavošanai. Ar Al-Qaeda saistīto teroristu mājās atrasta munīcija, šaujamie, sprāgstvielas un cauruļbumba. Viņi plānojuši uzbrukumu velo sacensībām. 28.maijā Lielbritānijā policija un specdienests MI-5 arestē kādu pāri par atbalstu teroraktu plānošanā, izņemti telefoni un datori. Savukārt 15.jūlijā Francijā aizturēti četri gados jauni islamisti. Viņi plānoja uzbrukumu kādai militārajai bāzei, kurā viens no teroristiem nesen pats vēl dienējis. Plāns bijis nogriezt galvu augstai militārpersonai, to visu ar GoPro kamerām filmēt un vēlāk publicēt. Plāošanā iesaistīti kaujinieki no Sīrijas. 22.jūlijā Itālijā arestēti divi Tunisijas un Pakistānas pilsoņi. Viņi plānoja ar sprāgstvielām uzbrukumus Kolizejam, Milānas katedrālei un armijas bāzei. 3.novembrī Spānijā arestēti trīs islamisti, kuri plānojuši uzbrukumus Madridē. Plašākas ziņas par teroristu mērķiem nav publiski zināmas.

Pēc teroraktiem Parīzē vairākas valstis paziņojušas, ka nekavējoties stiprinās savu specdienestu rindas, vairāk dos naudu izlūkiem un specvienībām. Tuvākajos četros gados slepenie dienesti Lielbritānijā MI-5 un MI-6 saņems par diviem miljardiem mārciņu vairāk.

Latvijā Finanšu ministrija uzskata, ka drošības stiprināšanai izdarījusi maksimālo iespējamo. «Es domāju, ka Rietumeiropai varbūt šī ir pamošanās. Mēs jau sen esam pamodušies,» komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Saspringtā situācija pasaulē prasa papildināt Latvijas pretterorisma vienības Omega rindas. Tomēr vispārējais kadru trūkums policijā to neļauj darīt. Vīri no šīs elitārās policijas daļas savas prasmes apgūst strādājot par ierindas policistiem. Lai uz specvienību pārceltu papildus 250 vīrus, viņu vietā būtu jāatrod tik pat policistu, kas rūpētos par mūsu drošību un sabiedrisko kārtību ikdienā.

Latvijai drošībnieku iztrūkums būs arī turpmāk. Policijas koledžā šogad pieteicās ap 400 jauniešu. Bet veselības, fiziskos un psiholoģiskos pārbaudījumus izturēja tikai 150.

Līdzās draudiem ielās audzis arī uzbrukumu skaits Eiropas virtuālajai videi. Islamisti sola sagraut svarīgāko infrastruktūru – energoapgādi, slimnīcas. Britu finanšu ministrs tāpēc sola, ka valdība dubultos budžetu savam elektroniskās izlūkošanas dienestam (GCHQ).

«Viņiem (ISIS) vēl nav spēju, lai nogalinātu mūsu cilvēkus vai uzbruktu mūsu infrastruktūrai ar kiberuzbrukumiem. Viņiem vēl nav šādu spēju. Bet mēs zinām, ka viņi to vēlas. Un viņi dara visu iespējamo, lai to iegūtu. Ja mēs runājam par uzbrukumu ISIS, tad mēs tieši tā pat kā runājam par uzbrukumiem ar ieročiem, bumbām un nažiem, runājam par kiberuzbrukumiem,» norāda Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns.

Latvijas kibertelpas sargu dienests CERT.lv islamistu uzbrukumus Latvijai nav konstatējis. Pie mums apdraudējums joprojām lielāks ir no Krievijas spiegiem. CERT analītiķi pusgadu pētījuši dažādu Latvijas ziņu portālu komentāru sadaļas. Secinājums – tajās uzdarbojas ne tikai Krievijas troļļi, lai skalotu lasītāju smadzenes. Komentāri izmantoti, lai izplatītu Krievijā radītu vīrusu, kas inficē datorus, lai zagtu informāciju un spiegotu.  Šī kampaņa ir identificēta vairākās epizodēs Latvijā un ir zināms, ka vairākas valsts iestādes ir bijuši mērķi, kur arī ir bijuši sekmīgi kompromitēti datori.

Apdraudējums no Krievijas puses Latvijas virzienā varētu mazināties – tā prognozē eksprezidents Valdis Zatlers. Bet tas nenotiks tāpēc, ka Baltija kļuvusi Krievijai neinteresanta. Krievijai šobrīd ir neizdevīgi kaitināt rietumus. Tuvākajā laikā tāpēc sagaidāmi dažādi simboliski žesti ar aicinājumu «dzīvot draudzīgi».

«Es domāju, ka lielais kaimiņš šobrīd sūta mums vairākus tādus signālus, kā, piemēram, kuģu ienākšana iekšā – palūdza, lai paglābj no vētras. Es domāju – tas nav nejauši. Jo, kas tie par kuģiem, kas brauc vētrā iekšā? Viņi taču ļoti precīzi zina, kādas ir meteoroloģiskās prognozes. Es domāju, ka tas bija tāds tests un reizē arī žests, ka redz – mēs jums uzticamies,» domā Zatlers.

«Padzīvosim – paskatīsimies. Mums vienmēr jābūt piesardzīgiem. Jo mēs neesam drauds nevienam. Mums pašiem sev ir jāiestāsta, ka neesam drauds nevienam. Un mums nav arī ienaidnieku. Bet mēs esam ļoti piesardzīgi. Un jebkurš žests, kas ir  nedraudzīgs – mēs viņu iztulkojam ļoti tieši,» tā eksprezidents.

Ref: 102.000.102.11206


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.