bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ždanokas un Mamikina sanāksmi Briselē apmeklē fonda Russkij Mir pārstāvis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tatjana Ždanoka

Aizvadītajā nedēļā Eiropas parlamentā notika pasākums, ko rīkoja Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka, lai it kā pieminētu Odesas traģēdiju, kad masu nekārtībās arodbiedrības namā gāja bojā vairāk nekā 40 cilvēku. Tāpat kā iepriekš deputāte bija saaicinājusi Odesas krievvalodīgos aktīvistus un Kremlim lojālos rietumu žurnālistus, lai radītu iespaidu, ka Rietumi Eiropā nosoda Ukrainu.

2014.gadā Ždanoka jau organizēja pasākumu, kurā centās vainu par cilvēku bojāeju novelt uz ukraiņu varasiestādēm. Taču uz pasākumu ieradās ukraiņu delegācija, kas pieķēra Ždanokas sabiedrotos patiesības sagrozīšanā. Šogad Ždanoka bija piesardzīgāka un par savu pasākumu izziņoja pēdējā brīdī. Ukraiņi neieradās, toties piepulcējās kolēģi, Igaunijas pārstāve Jana Tooma un kolēģis no Saskaņas Andrejs Mamikins, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Pasākums sākās ar nelielu kinoseansu, rādot žurnālista Ulrika Heidena filmu par Odesu. Filmā krievvalodīgo aktīvisti apsūdz ukraiņus fašismā. Režisors Heidens arī atzīst, ka nav centies runāt ar ukraiņu pusi, viņam pieticis ar to, ko stāstījuši antimaidanieši.

Ždanoka žurnālistu Haidenu stāda priekšā kā vācu pētnieku. Tomēr par tādu viņu var dēvēt visai nosacīti, jo kopš 1992.gada Heidens strādā Maskavā. Ždanokas pasākumā žurnālists žēlojās, ka nopietni vācu mediju viņu neņem par pilnu un nav ieradušies uz filmas prezentāciju Berlīnē.

«Parādīju kinoteātrī Berlīnē, filma bija trīs valodās krievu, vācu, grieķu, tagad tai ir 150 skatījumi. Krievu prese ļoti labi reaģēja, es sniedzu interviju lielām, lielām avīzēm, Moskovskij Komsomoļec, Komsomoļskaja Pravda, bet diemžēl, diemžēl, diemžēl mana dzimtā Vācija … un visi ielūgumi, kurus es aizsūtīju – Spiegel, ARD, cilvēki neatbrauca uz mūsu prezentāciju,» atzinis Haidens.

Tad Ždanoka deva vārdu beļģu komunistam, žurnālistam Mišelam Kolonam. Viņš atbalsta teoriju, ka ukraiņu nacisti ir sazvērējušies amerikāņu un ebreju imperiālistu vārdā pret Krieviju. Līdzīgi nacisma iedīgļi pēc beļģa domām, esot arī Baltijas valstīs. «Mēs rietumu medijos tagad novērojam permanentu Vladimira Putina politikas demonizāciju. Jums var būt par viņu savs viedoklis, jūs varat piekrist vai nepiekrist viņa ekonomiskajai vai sociālajai politikai, bet starptautiskās likumības jautājumā kurš respektē ANO hartu, kurš pārkāpj likumus? Krievija respektē likumus, bet ASV un Eiropa tos pārkāpj,» izteicies Kolons.

Interesanta šajā Doņeckas seperātista atbalstītāju, Amerikas nicinātāju un Vladimira Putina slavinātāju pasākumā bija deputāta Andreja Mamikina klātbūtne. Mamikins vēl pirms gada Ukrainas TV stacijai Radio Svoboda Ždanoku bija tēlaini pielīdzinājis Gebelsam. «Gebelsa kungam bija taisnība tajā ziņā, ka viņa propaganda ir dzīva un šad tad strādā. Bet ticiet man, Eiroparlamentā ir 761 deputāts. Un katram no viņiem ir savs redzes viedoklis, kas stipri atšķiras no Ždanokas kundzes redzesviedokļa. Es arī it kā esmu krievu cilvēks. Krievu valoda ir mana dzimtā. Es dzīvoju Latvijas Republikā, es pārstāvu šeit Latviju, es neuzskatu un mani ir grūti nosaukt par Putina propagandas adeptu, par cilvēku, kas to īsteno. Un ticiet man, Ukrainas Eiropas integrācijas atbalstītāju šajā parlamentā ir daudz vairāk nekā pretinieku,» pērn izteicās Mamikins.

«Es palieku Ukrainas pusē. Par Ukrainas tautu. Es biju tas, kas balsoja par asociatīvo līgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu un tā tālāk. Un principā man vienalga tai gadījumā, ar ko sadarboties, ja runa ir par taisnību. Par atbildi uz jautājumu, kāpēc gājuši bojā cilvēki Odesas arodbiedrību namā – man vienalga, kas piedāvā man šo taisnību meklēt, man vienalga, kas man piedāvā šo palīdzību. Ja sakrīt principi, kāpēc nevaram sadarboties tai skaitā ar Tatjanu Ždanoku,» tagad norādījis Mamikins.

Iespējams, ka atbilde Mamikina nostājas maiņa meklējama pie cilvēka, kurš sēdēja pie sanāksmes galda, bet neuzstājās. Gan pirms, gan pēc sanāksmes viņš daudz laika pavadīja sarunās ar Mamikinu un Ždanoku. Antons Iļjins 11 gadus bijis Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis Eiropas Savienībā. Taču pēdējo gadu laikā viņam ir jauns amats. Viņš ir Krievijas fonda Krievu pasaule jeb Russkij Mir pārstāvis Eiropā. Iļjins ir arī Krievijas domes deputāta, fonda Russkij Mir valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Ņikonova padomnieks.

Ukrainas varasiestādes Russkij Mir uzskata par vienu no finansiāli ietekmīgākajiem Kremļa instrumentiem, lai slepus veicinātu separātismu un Ukrainas nomelnošanas kampaņas ārvalstīs. «Viņi visu sāka vai nu caur partejiskajām struktūrām, vai arī cauri tā saucamajām neatkarīgajām struktūrām. Bet nu šīs struktūras vienmēr ir vai nu saistītas ar Krievijas valdību vai arī ar prokrieviskajām partijām vai arī ar Krievijas MIL. Pareizticīgo baznīca, tā ir vēl viens no elementiem, ko viņi aktīvi izmanto,» komentē Ukrainas informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova.

Uz nelielā Eiroparlamenta telpā rīkoto Ždanokas pasākumu bija ieradušās visas trīs lielākās Krievijas televīzijas kompānijas. Neilgi pirms savas nāves Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs izteicās, ka Krievijas televīziju ziņu raidījumi ir kā iesaukšanas punkti tiem vienkāršajiem krieviem, kas būtu gatavi pakarot.

Ždanokas un Mamikina sadarbība neaprobežojas tikai ar Odesas notikumu vienpusēju atspoguļojumu. Abi ir metušies aizstāvēt arī Latvijas iedzīvotāju Maksimu Koptelovu. Viņu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa notiesāja par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai. Ždanoka Krievijas televīzijās stāsta par to, kā Koptelovu latvieši apspiež. Mamikins ir gājis soli tālāk un pierunājis Eiropas Sociālistu frakcijas vadītāja vietnieku Knutu Flenkenšteinu parakstīt paziņojumu, ka Latvija apspiež Koptelova vārda brīvību.

Ref: 102.000.102.12628


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.