bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ždanokas un Mamikina sanāksmi Briselē apmeklē fonda Russkij Mir pārstāvis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tatjana Ždanoka

Aizvadītajā nedēļā Eiropas parlamentā notika pasākums, ko rīkoja Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka, lai it kā pieminētu Odesas traģēdiju, kad masu nekārtībās arodbiedrības namā gāja bojā vairāk nekā 40 cilvēku. Tāpat kā iepriekš deputāte bija saaicinājusi Odesas krievvalodīgos aktīvistus un Kremlim lojālos rietumu žurnālistus, lai radītu iespaidu, ka Rietumi Eiropā nosoda Ukrainu.

2014.gadā Ždanoka jau organizēja pasākumu, kurā centās vainu par cilvēku bojāeju novelt uz ukraiņu varasiestādēm. Taču uz pasākumu ieradās ukraiņu delegācija, kas pieķēra Ždanokas sabiedrotos patiesības sagrozīšanā. Šogad Ždanoka bija piesardzīgāka un par savu pasākumu izziņoja pēdējā brīdī. Ukraiņi neieradās, toties piepulcējās kolēģi, Igaunijas pārstāve Jana Tooma un kolēģis no Saskaņas Andrejs Mamikins, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Pasākums sākās ar nelielu kinoseansu, rādot žurnālista Ulrika Heidena filmu par Odesu. Filmā krievvalodīgo aktīvisti apsūdz ukraiņus fašismā. Režisors Heidens arī atzīst, ka nav centies runāt ar ukraiņu pusi, viņam pieticis ar to, ko stāstījuši antimaidanieši.

Ždanoka žurnālistu Haidenu stāda priekšā kā vācu pētnieku. Tomēr par tādu viņu var dēvēt visai nosacīti, jo kopš 1992.gada Heidens strādā Maskavā. Ždanokas pasākumā žurnālists žēlojās, ka nopietni vācu mediju viņu neņem par pilnu un nav ieradušies uz filmas prezentāciju Berlīnē.

«Parādīju kinoteātrī Berlīnē, filma bija trīs valodās krievu, vācu, grieķu, tagad tai ir 150 skatījumi. Krievu prese ļoti labi reaģēja, es sniedzu interviju lielām, lielām avīzēm, Moskovskij Komsomoļec, Komsomoļskaja Pravda, bet diemžēl, diemžēl, diemžēl mana dzimtā Vācija … un visi ielūgumi, kurus es aizsūtīju – Spiegel, ARD, cilvēki neatbrauca uz mūsu prezentāciju,» atzinis Haidens.

Tad Ždanoka deva vārdu beļģu komunistam, žurnālistam Mišelam Kolonam. Viņš atbalsta teoriju, ka ukraiņu nacisti ir sazvērējušies amerikāņu un ebreju imperiālistu vārdā pret Krieviju. Līdzīgi nacisma iedīgļi pēc beļģa domām, esot arī Baltijas valstīs. «Mēs rietumu medijos tagad novērojam permanentu Vladimira Putina politikas demonizāciju. Jums var būt par viņu savs viedoklis, jūs varat piekrist vai nepiekrist viņa ekonomiskajai vai sociālajai politikai, bet starptautiskās likumības jautājumā kurš respektē ANO hartu, kurš pārkāpj likumus? Krievija respektē likumus, bet ASV un Eiropa tos pārkāpj,» izteicies Kolons.

Interesanta šajā Doņeckas seperātista atbalstītāju, Amerikas nicinātāju un Vladimira Putina slavinātāju pasākumā bija deputāta Andreja Mamikina klātbūtne. Mamikins vēl pirms gada Ukrainas TV stacijai Radio Svoboda Ždanoku bija tēlaini pielīdzinājis Gebelsam. «Gebelsa kungam bija taisnība tajā ziņā, ka viņa propaganda ir dzīva un šad tad strādā. Bet ticiet man, Eiroparlamentā ir 761 deputāts. Un katram no viņiem ir savs redzes viedoklis, kas stipri atšķiras no Ždanokas kundzes redzesviedokļa. Es arī it kā esmu krievu cilvēks. Krievu valoda ir mana dzimtā. Es dzīvoju Latvijas Republikā, es pārstāvu šeit Latviju, es neuzskatu un mani ir grūti nosaukt par Putina propagandas adeptu, par cilvēku, kas to īsteno. Un ticiet man, Ukrainas Eiropas integrācijas atbalstītāju šajā parlamentā ir daudz vairāk nekā pretinieku,» pērn izteicās Mamikins.

«Es palieku Ukrainas pusē. Par Ukrainas tautu. Es biju tas, kas balsoja par asociatīvo līgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu un tā tālāk. Un principā man vienalga tai gadījumā, ar ko sadarboties, ja runa ir par taisnību. Par atbildi uz jautājumu, kāpēc gājuši bojā cilvēki Odesas arodbiedrību namā – man vienalga, kas piedāvā man šo taisnību meklēt, man vienalga, kas man piedāvā šo palīdzību. Ja sakrīt principi, kāpēc nevaram sadarboties tai skaitā ar Tatjanu Ždanoku,» tagad norādījis Mamikins.

Iespējams, ka atbilde Mamikina nostājas maiņa meklējama pie cilvēka, kurš sēdēja pie sanāksmes galda, bet neuzstājās. Gan pirms, gan pēc sanāksmes viņš daudz laika pavadīja sarunās ar Mamikinu un Ždanoku. Antons Iļjins 11 gadus bijis Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis Eiropas Savienībā. Taču pēdējo gadu laikā viņam ir jauns amats. Viņš ir Krievijas fonda Krievu pasaule jeb Russkij Mir pārstāvis Eiropā. Iļjins ir arī Krievijas domes deputāta, fonda Russkij Mir valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Ņikonova padomnieks.

Ukrainas varasiestādes Russkij Mir uzskata par vienu no finansiāli ietekmīgākajiem Kremļa instrumentiem, lai slepus veicinātu separātismu un Ukrainas nomelnošanas kampaņas ārvalstīs. «Viņi visu sāka vai nu caur partejiskajām struktūrām, vai arī cauri tā saucamajām neatkarīgajām struktūrām. Bet nu šīs struktūras vienmēr ir vai nu saistītas ar Krievijas valdību vai arī ar prokrieviskajām partijām vai arī ar Krievijas MIL. Pareizticīgo baznīca, tā ir vēl viens no elementiem, ko viņi aktīvi izmanto,» komentē Ukrainas informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova.

Uz nelielā Eiroparlamenta telpā rīkoto Ždanokas pasākumu bija ieradušās visas trīs lielākās Krievijas televīzijas kompānijas. Neilgi pirms savas nāves Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs izteicās, ka Krievijas televīziju ziņu raidījumi ir kā iesaukšanas punkti tiem vienkāršajiem krieviem, kas būtu gatavi pakarot.

Ždanokas un Mamikina sadarbība neaprobežojas tikai ar Odesas notikumu vienpusēju atspoguļojumu. Abi ir metušies aizstāvēt arī Latvijas iedzīvotāju Maksimu Koptelovu. Viņu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa notiesāja par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai. Ždanoka Krievijas televīzijās stāsta par to, kā Koptelovu latvieši apspiež. Mamikins ir gājis soli tālāk un pierunājis Eiropas Sociālistu frakcijas vadītāja vietnieku Knutu Flenkenšteinu parakstīt paziņojumu, ka Latvija apspiež Koptelova vārda brīvību.

Ref: 102.000.102.12628


Pievienot komentāru

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Krievijas skolā iebrūk ar nažiem

Skolā Permas pilsētā Krievijā pusaudži ar nažiem uzbrukuši skolotājai un skolēniem, nodarot miesas bojājumus kopumā 12 cilvēkiem.