bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ždanokas un Mamikina sanāksmi Briselē apmeklē fonda Russkij Mir pārstāvis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tatjana Ždanoka

Aizvadītajā nedēļā Eiropas parlamentā notika pasākums, ko rīkoja Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka, lai it kā pieminētu Odesas traģēdiju, kad masu nekārtībās arodbiedrības namā gāja bojā vairāk nekā 40 cilvēku. Tāpat kā iepriekš deputāte bija saaicinājusi Odesas krievvalodīgos aktīvistus un Kremlim lojālos rietumu žurnālistus, lai radītu iespaidu, ka Rietumi Eiropā nosoda Ukrainu.

2014.gadā Ždanoka jau organizēja pasākumu, kurā centās vainu par cilvēku bojāeju novelt uz ukraiņu varasiestādēm. Taču uz pasākumu ieradās ukraiņu delegācija, kas pieķēra Ždanokas sabiedrotos patiesības sagrozīšanā. Šogad Ždanoka bija piesardzīgāka un par savu pasākumu izziņoja pēdējā brīdī. Ukraiņi neieradās, toties piepulcējās kolēģi, Igaunijas pārstāve Jana Tooma un kolēģis no Saskaņas Andrejs Mamikins, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Pasākums sākās ar nelielu kinoseansu, rādot žurnālista Ulrika Heidena filmu par Odesu. Filmā krievvalodīgo aktīvisti apsūdz ukraiņus fašismā. Režisors Heidens arī atzīst, ka nav centies runāt ar ukraiņu pusi, viņam pieticis ar to, ko stāstījuši antimaidanieši.

Ždanoka žurnālistu Haidenu stāda priekšā kā vācu pētnieku. Tomēr par tādu viņu var dēvēt visai nosacīti, jo kopš 1992.gada Heidens strādā Maskavā. Ždanokas pasākumā žurnālists žēlojās, ka nopietni vācu mediju viņu neņem par pilnu un nav ieradušies uz filmas prezentāciju Berlīnē.

«Parādīju kinoteātrī Berlīnē, filma bija trīs valodās krievu, vācu, grieķu, tagad tai ir 150 skatījumi. Krievu prese ļoti labi reaģēja, es sniedzu interviju lielām, lielām avīzēm, Moskovskij Komsomoļec, Komsomoļskaja Pravda, bet diemžēl, diemžēl, diemžēl mana dzimtā Vācija … un visi ielūgumi, kurus es aizsūtīju – Spiegel, ARD, cilvēki neatbrauca uz mūsu prezentāciju,» atzinis Haidens.

Tad Ždanoka deva vārdu beļģu komunistam, žurnālistam Mišelam Kolonam. Viņš atbalsta teoriju, ka ukraiņu nacisti ir sazvērējušies amerikāņu un ebreju imperiālistu vārdā pret Krieviju. Līdzīgi nacisma iedīgļi pēc beļģa domām, esot arī Baltijas valstīs. «Mēs rietumu medijos tagad novērojam permanentu Vladimira Putina politikas demonizāciju. Jums var būt par viņu savs viedoklis, jūs varat piekrist vai nepiekrist viņa ekonomiskajai vai sociālajai politikai, bet starptautiskās likumības jautājumā kurš respektē ANO hartu, kurš pārkāpj likumus? Krievija respektē likumus, bet ASV un Eiropa tos pārkāpj,» izteicies Kolons.

Interesanta šajā Doņeckas seperātista atbalstītāju, Amerikas nicinātāju un Vladimira Putina slavinātāju pasākumā bija deputāta Andreja Mamikina klātbūtne. Mamikins vēl pirms gada Ukrainas TV stacijai Radio Svoboda Ždanoku bija tēlaini pielīdzinājis Gebelsam. «Gebelsa kungam bija taisnība tajā ziņā, ka viņa propaganda ir dzīva un šad tad strādā. Bet ticiet man, Eiroparlamentā ir 761 deputāts. Un katram no viņiem ir savs redzes viedoklis, kas stipri atšķiras no Ždanokas kundzes redzesviedokļa. Es arī it kā esmu krievu cilvēks. Krievu valoda ir mana dzimtā. Es dzīvoju Latvijas Republikā, es pārstāvu šeit Latviju, es neuzskatu un mani ir grūti nosaukt par Putina propagandas adeptu, par cilvēku, kas to īsteno. Un ticiet man, Ukrainas Eiropas integrācijas atbalstītāju šajā parlamentā ir daudz vairāk nekā pretinieku,» pērn izteicās Mamikins.

«Es palieku Ukrainas pusē. Par Ukrainas tautu. Es biju tas, kas balsoja par asociatīvo līgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu un tā tālāk. Un principā man vienalga tai gadījumā, ar ko sadarboties, ja runa ir par taisnību. Par atbildi uz jautājumu, kāpēc gājuši bojā cilvēki Odesas arodbiedrību namā – man vienalga, kas piedāvā man šo taisnību meklēt, man vienalga, kas man piedāvā šo palīdzību. Ja sakrīt principi, kāpēc nevaram sadarboties tai skaitā ar Tatjanu Ždanoku,» tagad norādījis Mamikins.

Iespējams, ka atbilde Mamikina nostājas maiņa meklējama pie cilvēka, kurš sēdēja pie sanāksmes galda, bet neuzstājās. Gan pirms, gan pēc sanāksmes viņš daudz laika pavadīja sarunās ar Mamikinu un Ždanoku. Antons Iļjins 11 gadus bijis Krievijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis Eiropas Savienībā. Taču pēdējo gadu laikā viņam ir jauns amats. Viņš ir Krievijas fonda Krievu pasaule jeb Russkij Mir pārstāvis Eiropā. Iļjins ir arī Krievijas domes deputāta, fonda Russkij Mir valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Ņikonova padomnieks.

Ukrainas varasiestādes Russkij Mir uzskata par vienu no finansiāli ietekmīgākajiem Kremļa instrumentiem, lai slepus veicinātu separātismu un Ukrainas nomelnošanas kampaņas ārvalstīs. «Viņi visu sāka vai nu caur partejiskajām struktūrām, vai arī cauri tā saucamajām neatkarīgajām struktūrām. Bet nu šīs struktūras vienmēr ir vai nu saistītas ar Krievijas valdību vai arī ar prokrieviskajām partijām vai arī ar Krievijas MIL. Pareizticīgo baznīca, tā ir vēl viens no elementiem, ko viņi aktīvi izmanto,» komentē Ukrainas informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova.

Uz nelielā Eiroparlamenta telpā rīkoto Ždanokas pasākumu bija ieradušās visas trīs lielākās Krievijas televīzijas kompānijas. Neilgi pirms savas nāves Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs izteicās, ka Krievijas televīziju ziņu raidījumi ir kā iesaukšanas punkti tiem vienkāršajiem krieviem, kas būtu gatavi pakarot.

Ždanokas un Mamikina sadarbība neaprobežojas tikai ar Odesas notikumu vienpusēju atspoguļojumu. Abi ir metušies aizstāvēt arī Latvijas iedzīvotāju Maksimu Koptelovu. Viņu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa notiesāja par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai. Ždanoka Krievijas televīzijās stāsta par to, kā Koptelovu latvieši apspiež. Mamikins ir gājis soli tālāk un pierunājis Eiropas Sociālistu frakcijas vadītāja vietnieku Knutu Flenkenšteinu parakstīt paziņojumu, ka Latvija apspiež Koptelova vārda brīvību.

Ref: 102.000.102.12628


Pievienot komentāru

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.