bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija

Zemes stundā uzsāks simtiem videi draudzīgu iniciatīvu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Publicitātes foto

Pasaules Dabas Fonds sestdien, 29.martā, jau astoto gadu atzīmē Zemes stundu un aicina vairākus simtus miljonu cilvēku pievērst uzmanību ar vides aizsardzību saistītiem jautājumiem visā pasaulē.

Zemes stundas 2014 centrālais notikums Latvijā ir Latvijas Universitātes jauktā kora Juventus un Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga Pavasara nakts koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Koncerta sākums plkst. 19:30.

Šogad, 2014.gadā, kustības darbības loks paplašinās kā digitāli, tā fiziski – Zemes stunda tiks svinēta no Amazones līdz Arktikai un no Taiti līdz Tanzānijai, īstenojot vērienīgu kampaņu, lai pievērstu uzmanību milzīgam darbam, kas ieguldīts planētas ilgtspējas veicināšanā.

«Zemes stunda ir vairāk nekā tikai aicinājums izslēgt apgaismes objektus. Tā ir iespēja atšķirīgiem cilvēkiem dažādās valstīs visu gadu kopīgiem spēkiem parādīt, ko iespējams darīt, lai aizsargātu šo planētu,» skaidro Endijs Ridlijs (Andy Ridley), Zemes stundas vadītājs un viens no tās izveidotājiem.

Pagājušajā gadā vairāki tūkstoši Argentīnas iedzīvotāju iesniedza lūgumu pieņemt likumprojektu, kas paredz aizsargāt jūras teritoriju, kuras platība ir 28 reizes lielāka par Ņujorku. WWF Ugandā sāka cīņu, lai ierobežotu 6 000 hektāru lielas platības atmežošanu katru mēnesi, veidojot pirmo «Zemes stundas mežu». 2012.gadā Krievijas iedzīvotāji iesniedza lūgumu pieņemt izmaiņas normatīvajos aktos, lai nepieļautu naftas piesārņojumu jūrā, un pašlaik cenšas aizsargāt mežu, kas ir divreiz lielāks par Francijas teritoriju. Minētie Zemes stundas veiksmes stāsti apliecina, ka šī kustība ir kļuvusi par pasaules līmeņa sadarbības projektu un apliecinājumu tam, ko varam panākt šīs planētas labā.

«Zemes stunda ir īpaša, jo tā dod iespēju cilvēkiem uzņemties iniciatīvu un izmantot savas iespējas, lai panāktu izmaiņas. Šī kustība iedvesmo gan kopīgus, gan individuālus pasākumus, un Zemes stundā var piedalīties ikviens,» norāda Ridlijs.

Papildu simboliskai apgaismes objektu izslēgšanai, Zemes stunda arī turpmāk palīdzēs mobilizēt cilvēkus visā pasaulē un izmantot šo kustību kā platformu, lai veidotu vēl nebijušus, iedvesmojošus digitālus un fiziskus risinājumus, un pasākumus planētas ilgtspējai. Turpmāk tekstā ir minēti daži piemēri no visas pasaules, lai raksturotu šī darba mērogu:

Līdz šim spēcīgākā vētra, kas radīja zemes nogruvumus, laupīja vairākus tūkstošus cilvēku dzīvību un vairāki desmiti ciematu un pilsētu Filipīnās tika izpostītas. Viesuļvētras Haijan dēļ 146 000 zvejnieku zaudēja savas laivas, kas viņiem bija vienīgais veids, kā nodrošināt savu ģimeni. WWF Filipīnās palīdz veidot stikla šķiedras laivas, mācot zvejniekiem būvēt laivas un nodrošināties pret klimata pārmaiņu radīto ietekmi.

Zemes stunda pirmo reizi pirms astoņiem gadiem notika Austrālijā, kur šogad cilvēki no visas pasaules paudīs atbalstu un palīdzēs aizsargāt vienu no nozīmīgākajiem dabas brīnumiem – Lielo Barjerrifu. Šo unikālo rifu apdraud klimata pārmaiņas un nesen apstiprināts valdības lēmums būvēt milzīgu akmeņogļu un gāzes transporta ostu, dēļ kuras jūras gultne tiks bagarēta un vairāki miljoni tonnu zemes un akmeņu tiks izgāzta Piejūras parkā (Marine Park).

Zemes stundas laikā Somijas iedzīvotāji paudīs atbalstu Arktikas reģionam, kuru klimata pārmaiņas iespaido vairāk nekā jebkuru citu vietu pasaulē. Dalībnieki aicinās valstī attīstīt atjaunojamās enerģijas ieguvi, lai būtu iespējams glābt apdraudētus dzīvniekus, piemēram, polārlāčus, kuru izdzīvošana ir atkarīga no ledus un sniega un kuri zaudē savas mājas klimata pārmaiņu dēļ.

Pasaules Dabas Fonds Nepālā aicinās pasaules iedzīvotājus palīdzēt uzlabot Himalaju nogāzēs (Terai Arc) dzīvojošo bērnu dzīvi – dodot viņiem iespēju katru dienu doties uz skolu, nevis kā līdz šim ik pārdienas kopā ar vecākiem doties mežā pēc malkas. Projektā «Liesma saukta par cerību» (Flame Called Hope) paredzēts izveidot biogāzes ražotni, kas  uzlabotu kalnos dzīvojošo sadzīves apstākļus.

Turpinot iedvesmot jauno paaudzi, WWF Indijā veselu gadu īstenos izglītojošu kampaņu 15 000 skolās. Skolas tiks rosinātas iesaistīties Zemes stundā un ikdienā pāriet uz efektīvākām, enerģiju taupošākām praksēm. Skola, kurai tas izdosies vislabāk, tiks titulēta par «Zemes stundas skolu čempionu».

Ugandā WWF apgādās kopienu, kura dzīvo pie «Zemes stundas meža», ar enerģiju taupošām krāsnīm un solārajām lampām, lai pārliecinātos, ka iedzīvotāji kļūst par jaunā, iestādītā meža sargiem arī tālākā nākotnē. Tas palīdzēs izbeigt mežu izciršanu šajā unikālajā un vērtīgajā vietā.

Šogad, kad visa pasaule izslēgs gaismas Zemes stundā, WWF Kolumbijā «ieslēgs» Amazones Lietus mežus (sauklis – LightsOFF, AmazON!). Zināmi kā «zemes plaušas», Amazones meži strauji izzūd, dēļ derīgo izrakteņu iegūšanas un lauksaimniecības; tas noved pie sugu izmiršanas un piesārņojuma. Šis projekts Kolumbijā ļauj ikvienam ieguldīt līdzekļus lielākajā ekosistēmā – gaisa, ūdens un dzīvības radītājā uz planētas Zeme.

Argentīnieši izslēgs gaismas likumdošanas izmaiņu atbalstam – lai ūdens sildītāju aizdedžu sistēmas aizvietotu ar efektīvu elektrisko sistēmu, lai novērstu pasīvo gāzes patēriņu, kas vienlīdzīgs ar 800 000 mājsaimniecību apgādi gadā visā valstī.

Krievijā Zemes stundas laikā aicina aizsargāt izzūdošo Amūras Leopardu, kas ir viena no visapdraudētākajām sugām pasaulē. Cilvēki tiek aicināti atbalstīt WWF-Krievija, lai palīdzētu saglabāt piecas apdraudētākās dzīvnieku sugas, kuras apdzīvo šo reģionu.

Akustiskie koncerti, riteņbraukšanas maratoni, gājieni sveču gaismā, deju priekšnesumu zibakcijas un koku stādīšanas akcijas – šogad cilvēki no visas pasaule vienojas, lai kopā svinētu Zemes stundu 2014, ar mērķi pasargāt planētu.

Šogad mūzika ir viens no Zemes stunda lielākajiem iedvesmotājiem.  Jamaikā 5 000 cilvēki piedalīsies iespaidīgā regeja mūzikas akustiskajā koncertā, mūziķi koncerta laikā rokā turēs pārstrādājamu atkrituma gabaliņu – tādā veidā paužot atbalstu atkritumu poligonu samazināšanai.

Pasaules Dabas Fonds Beļģijā ir piesaistījis vairākas no valstī populārām mūzikas grupām, kas uzstāsies 40  Zemes stundas atbalstītājiem viņu mājās, ja tie savu bez-elektrības ballīti būs reģistrējuši internetā pirms 29.marta. Starp grupām ir, piemēram, Suarez, Hush Hush un Alek et les Japonaises.

WWF Francijā aicina iedzīvotājus sarīkot patiesu tvītu vētru, lai panāktu, ka valstu pārstāvji klimata pārmaiņu konferencē (COP21), kas 2015.gadā notiks Parīzē, beidzot paraksta starptautisku līgumu, kas visām valstīm pieprasa sākt rīkoties, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas līdz 2020. gadam.

WWF Galapagu salās aicinās akcijas dalībniekus palīdzēt aizsargāt UNESCO Pasaules mantojumu — Galapagu salas —, parakstot elektronisku petīciju. Parakstu vākšana tiks sākta Zemes stundas laikā. Šīs petīcijas mērķis ir pakāpeniski samazināt un visbeidzot aizliegt plastmasas maisiņu, vienreizējās lietošanas glāžu un salmiņu lietošanu salās.

«Cilvēki, kuri iesaistās Zemes stundā ir īstena bāka cerībai, rādot, kas notiek, kad inovācija un aizrautība apvienojas, lai risinātu mūsdienu lielākās problēmas. Viņi atkal un atkal pierāda — ja jūs kaut kam ticat pietiekami stipri, varat sasniegt brīnumainas lietas! Šie stāsti nav nekas unikāls, tie notiek visā pasaulē,» uzsver Endijs Ridlijs, viens no Zemes stundas dibinātājiem.

Globālās kustības Zemes stunda mājvietā pašā Āzijas sirdī — Singapūrā — nesen tika nodibināta organizācija Earth Hour Blue, kas ir lielisks piemērs tam, kā modernās tehnoloģijas kādas idejas īstenošanā ļauj iesaistīties cilvēkiem no visas pasaules. Revolucionārā platforma jebkuram iedzīvotājam no jebkuras valsts ļauj paust savu nostāju vai ziedot līdzekļus, lai iesaistītos kādā sevis izvēlētā projektā, mudinot dalībniekus izmantot savus iecīnītākos sociālos tīklus, lai iesaistītos kolektīvās finansēšanas un kolektīvā potenciāla izmantošanas projektos.

Kā jaunpienācējs kolektīvās finansēšanas pulkā organizācija Earth Hour Blue kopā ar WWF ir aizsākusi projektus Austrālijā, Indonēzijā, Singapūrā, Ķīnā, Nepālā, Indijā, Krievijā, Ugandā, Dienvidāfrikā, Madagaskarā, Kanādā un Kolumbijā, šie projekti šobrīd noris Crowdonomic kolektīvās finansēšanas platformā (www.earthhour.org).

Sagaidāms, ka plašākā dalība Earth Hour Blue aktivitātēs būs vērojama „tumšo stundu” laikā, kad simtiem miljonu cilvēku tiks aicināti darīt ko vairāk un ilgāk nekā tikai stundu, piemēram, pēc gaismas ieslēgšanas atbalstot kādu no kolektīvās finansēšanas projektiem vai iesaistoties kolektīvā potenciāla izmantošanas kampaņās.

«Šogad mēs sākam lēnām, aptuveni ar 20 projektiem, bet pēc nākamās sestdienas pasākuma mūsu mērķis ir ievērojami paplašināt darbību. Projekti ir izvēlēti, vadoties pēc to mērogojamības — pat ja netiek iegūta vēlamā ziedojumu summa, arī neliela daļa saziedotā palīdzēs īstenot noteikto mērķi,» norāda Ridlijs.

Šogad, kad miljoniem cilvēku noraudzīsies izdziestošās gaismās visā pasaulē, akcijā piedalīsies šādi pazīstami objekti: debesskrāpis Empire State Building, Tauera tilts Londonā, Svētā Pāvila katedrāle, Edinburgas pils, Brandenburgas vārti, Eifeļa tornis, Kremlis un Sarkanais laukums Maskavā, Eiropu un Āziju savienojošais Bosfora tilts, pasaules augstākā celtne Burj Khalifa, viesnīca Marina Bay Sands Singapūrā un vēl daudzi citi.

Ref:103.000.103.6001


Pievienot komentāru

Krievijas skolā iebrūk ar nažiem

Skolā Permas pilsētā Krievijā pusaudži ar nažiem uzbrukuši skolotājai un skolēniem, nodarot miesas bojājumus kopumā 12 cilvēkiem.

Volkswagen komerctransports uzstādījis jaunu pārdošanas rekordu

Pērn Volkswagen komerctransports visā pasaulē pārdevis gandrīz pusmiljonu jeb 497 900 automašīnas, uzstādot jaunu rekordu.

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas līdzcilvēkiem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr pilnībā uzticēties ir gatavi vien 5%. Savukārt lēmumu pieņēmējiem uzticas mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Ekonomikas eksperts: Gaidāms labs gads investoriem

«Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci,» norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Rumānijā valdības vadītājs, jau otrais septiņu mēnešu laikā

Rumānijā septiņu mēnešu laikā atkāpies otrais premjerministrs Mihajs Tudose, kurš līdzīgi kā iepriekšējais valdības vadītājs zaudējis paša pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu.

Pilsētas īpašuma komiteja atbalsta vairāku graustu sakārtošanu piespiedu kārtā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalsta vairāku pilsētā atrodošos graustu sakārtošanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Bauskas ielā 69, Bauskas ielā 69A, Miera ielā 14 un Jāņa Asara ielā 22.

NA: Domei jāizvērtē partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.

Rubenim mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei

Mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei, līdz kurai ir atlicis gads, atzīst teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis.

Eksperts: Graudu cenas lielā mērā ietekmē politiskā situācija pasaulē

Patlaban graudu cenas ir stabilizējušās un joprojām ir salīdzinoši zemas, saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža. «Graudu cenas ir tajā pašā zemajā līmenī, kurā tās ir kopš [pagājušā gada] rudens, vasaras,» teic Ruža.

LPS aicina mazināt birokrātisko slogu dokumentu iesniegšanai Zemesgrāmatā

Ministru kabinets neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu - atļaut nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā iesniegt arī bez notāru starpniecības.

Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija.

Latvijā janvārī-novembrī starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā pērn janvārī-novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Kuldīgā, Gulbenē un Balvos pazeminās slimnīcas līmeni, Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstinās

No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, bet Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstināsies.

Saeimā iesniegti paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce Saeimā iesniedzis portālā Manabalss savāktos parakstus par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

Apdrošinātājs: Katra astotā auto avārija krustojumos ir smaga

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati rāda, ka aptuveni katrā astotajā pērn notikušajā sadursmē krustojumos automašīnas cietušas tik pamatīgi, ka remontā bija nepieciešams ieguldīt vairāk nekā tūkstoti eiro.

Grieķijā streiko par tiesībām streikot

Grieķijā apturēti daļa sabiedriskā transporta pakalpojumu, jo pasažieru pārvadājumos un gaisa satiksmes regulēšanā nodarbinātie grieķi pirmdien, 15.janvārī, devušies streikā, lai protestētu pret to, kas viņu skatījumā ir valdības mēģinājumi ierobežot arodbiedrību tiesības rīkot streikus.

Japānas aģentūra R&I paaugstina Latvijas kredītreitingu uz A-

Japānas kredītreitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc. paziņojusi par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, vēsta Valsts kase.

Prognoze: 2018.gadā Eiropas apakšveļas tirgū gaidāms stabils 2-3% pieaugums

Eiropas apakšveļas tirgū pēdējos gados ir bijis mērens pieaugums un 2018.gadā paredzams stabils 2-3% pieaugums, apakšveļas tirgum atgūstot savu vietu pasaules tirgū, prognozē European Lingerie Group AS izpilddirektors Pēters Partma.

KVV Liepājas metalurgu pārdos izsolē

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolē, informē administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Tiesai nodota krimināllieta par mēģinājumu noslepkavot divas personas

Latgales tiesas apgabala prokuratūra tiesai nosūtījusi krimināllietu par mēģinājumu noslepkavot divas personas sevišķi pastiprinošos apstākļos. Apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, ar šaujamieroci sašāvis divus cietušos, kuri uzturējušies ēkā blakus dzīvojamai mājai. Cietušie palikuši dzīvi.

Tele2 mobilo datu patēriņš pērn audzis 2,5 reizes; viesabonēšanā 6,5 reizes

2017.gadā mobilo sakaru operatora Tele2 klientu patērēto mobilo datu apjoms pieaudzis 2,5 reizes, savukārt viesabonēšanā izlietoto mobilo datu apjoms pieaudzis 6,5 reizes.

Kaimiņvalsts jūras ostu apgrozījums pērn pieaudzis par 9%, Latvijā 2% kritums

«Kopējais apgrozījums Krievijas jūras ostās aizvadītajā gadā pieaudzis līdz 787 milj. tonnu, liecina Krievijas Jūras un upju transporta federālās aģentūras dati. Kaimiņvalsts stividori salīdzinājumā ar 2016.gadu apkalpojuši par 7,2% vairāk lejamkravu, kuru apjoms sasniedzis 414 milj. t. Savukārt sauskravu kopējais apgrozījums pieaudzis par 11,1% līdz 373 milj. t, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijas jauno ceļa nodokļa apmaksu peļ kravu pārvadātāji

Igaunijā no 2018.gada sākuma spēkā ir jauns ceļa nodoklis kravu pārvadātājiem, un pēc pirmajām divām tā piemērošanas nedēļām Igaunijas Starptautisko Ceļu pārvadātāju asociācija norādījusi, ka būtisks trūkums nodokļa iekasēšanā ir tas, ka maksājumu nevar veikt degvielas uzpildes stacijās.

Ilvess aicina izveidot pasaules kiberdrošības aliansi

Bijušais Igaunijas prezidents, kiberdrošības aktīvists Tomass Hendriks Ilvess norādījis, ka pasaules demokrātiskajām valstīm būtu jāizveido kopīga kiberdrošības organizācija, kuras pamatā būt NATO dalībvalstis.

Rīgas Centrāltirgū 2 gados pasākumiem un reklāmām iztērēts vairāk nekā 104 000 eiro

Nepilnu divu gadu laikā Rīgas Centrāltirgus dažādiem popularizēšanas pasākumiem un reklāmas materiālu izvietošanai iztērējis 104 426 eiro, liecina sniegtā Rīgas domes Finanšu departamenta informācija.