bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Ziemassvētki Baltijas valstīs: Kā latvieši, lietuvieši un igauņi svin ziemas saulgriežus?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tradicionāli Ziemassvētki Baltijas valstīs ir laiks, kad kopā savijas gan senas un mūsdienu tradīcijas, gan arī reliģiskās vērtības. Katrai no mūsu kaimiņu zemēm un arī mums pašiem ir savas, unikālas tradīcijas, taču būtiskākā no tām vieno Latviju, Lietuvu un Igauniju – tā ir kopābūšana ar savu ģimeni un tuvākajiem.

Katram savas Ziemassvētku tradīcijas

Agrāk Baltijas valstīs Ziemassvētki tika svinēti četras dienas, taču vēlāk svinību laiks tika saīsināts līdz divām dienām, un tā tas ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Taču kā nemainīga vērtība cauri gadiem ir palikusi Ziemassvētku svinēšana ģimenes un pašu tuvāko lokā.

Interesanti, ka Ziemassvētku galds Latvijas kaimiņu zemēs Lietuvā un Igaunijā tiek klāts vairākām personām nekā ieradušās uz svinībām. Ar šo tradīciju lietuvieši un igauņi godina savus tuvākos, kas devušies aizsaulē. Tiek uzskatīts, ka Ziemassvētku naktī aizgājušie tuvinieki ierodas pie svētku galda un mielojas ar svētku maltīti, tieši šī iemesla dēļ svētku galds tiek sakopts tikai nākamās dienas rītā.

Latviešiem ir daudz gadiem lolotu tradīciju, piemēram, viena no senākajām ir bluķa vilkšana. Ziemassvētku vakarā tiek vilkts bluķis, ko pēc tam sadedzina lielā ugunskurā. Tiek uzskatīts, ka ugunskurs iznīcina pagājušā gada neveiksmes un nelaimes, attīrot sirdi un dvēseli Jaunā gada sagaidīšanai. Savukārt igauņiem kā attīrīšanās rituāls pirms jaunā gada iestāšanās – pirtī iešana. Pēc pirts apmeklējuma igauņi tradicionāli ģimenes lokā dodas uz baznīcu, ar tīru dvēseli un garu.

Senās igauņu paražas vēsta, ka Ziemassvētku naktī atstāj iedegtu uguni, lai liesmas palīdzētu saulei atgriezties. Savukārt Lietuvā sauli cenšas pievilināt ar greznām meiteņu Ziemassvētku kleitām un dziedāšanu vēlos vakaros.

Ziemassvētku eglītes ir neatņemama svētku sastāvdaļa visā Baltijas reģionā. Lai gan Ziemassvētku eglītes izcelsme saistās ar vācu tradīcijām, gan igauņi, gan latvieši stāsta, ka tieši pie viņiem uzstādīta pirmā eglīte. Saskaņā ar latviešu teikto, pirmā eglīte uzstādīta Rātslaukumā 1510. gadā. Savukārt igauņi apgalvo, ka viņi apsteiguši kaimiņus par aptuveni 70 gadiem. Lietuva gan šajā ziņā nedaudz atpalika – viņi šo tradīciju pieņēma tikai 19.gadsimtā, taču tā ļoti ātri izplatījās visā valstī, sākot ar skolām un vēlāk arī pilsētās un ciematos.

Svētku laikā neaizmirst par pašu būtiskāko – ģimeni

Lai arī katrā no Baltijas valstīm Ziemassvētku tradīcijas ir atšķirīgas, tomēr svarīgākais šajā laikā ir ģimenes kopā būšanas laiks. Būšana kopā ar ģimeni svētkos ir īpaši būtiska tādēļ, ka tā stiprina kopības izjūtu un sniedz stabilitāti un atbalstu. Ziemassvētku brīvdienu steigā ir viegli aizmirst par svētku patieso nozīmi. Cilvēki apzinās, ka svarīgākā Ziemassvētku sastāvdaļa ir laika pavadīšana kopā ar tuviniekiem, taču iespējams, ka lielās ģimenēs šī sajūta un apziņa ir vēl spēcīgāka.

Kā atklāj desmit bērnu ģimenes tēvs, galvenās izdevušos Ziemassvētku sastāvdaļas ir noskaņa un kopā būšana: «Mēs Ziemassvētkus ģimenē redzam kā kaut ko vienkāršu un izbaudāmu. Mēs nekad neesam izjutuši tā saukto Ziemassvētku drudzi. Mana sieva mēdza teikt, ka steigai nav jēgas, lietas notiek tām paredzētajā vietā un laikā. Uz visu gluži vienkārši jāpaskatās mierīgi un jāļauj steigai norimt. Laiks, ko pavadām kopā ar ģimeni, ir daudz svarīgāks par jebkuru dāvanu.»

Šogad daudzbērnu ģimenes dāvanā no labdarības organizācijas Ziedot.lv, Viļņas pašvaldības sociāla atbalsta centra, NPO Igaunijas Daudzbērnu ģimeņu asociācijas un Lipton komandas dāvanā saņēma Ziemassvētku eglītes un kopā ar Ziemassvētku vecīti tās izrotāja, kā saņēma sažašvienojās dāvināšanas priekā.

Kā stāsta desmit bērnu tēvs, lai Ziemassvētku svinēšana izdotos veiksmīgi šādas lielas ģimenes ietvaros, ir jāpiemīt bagātai iztēlei. Kopā cept piparkūkas un dzert tēju vai lasīt vakara pasaku bērniem — tās visas var būt lieliskas dāvanas. Par jebkuru dāvanu vērtīgākais ir kopā pavadītais laiks un tas nav novērtējams materiālā izteiksmē. «Šāda pieeja ir lieliska ne tikai tādām lielām ģimenēm kā mūsu, bet arī jebkurai citai ģimenei.»

Ref: 225.000.103.1375


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.