bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām, norādīts LZA prezidenta Ojāra Spārīša vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Šādu risku radot Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes lēmuma, kas tostarp paredz nodrošināt valsts pētījumu programmu (VPP) turpināšanu 2018.gadā ar finansējumu 5,7 miljonu eiro apjomā, nepildīšana.

Papildu LPISP lēmums paredz izstrādāt Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošus konceptuāli jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā arī fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību. Lēmums tāpat nosaka, ka noteikumi pēc apspriešanās Latvijas Pētniecības un inovāciju padomē iesniedzami valdībā līdz 1.novembrim.

Spārītis skaidro, ka joprojām turpinās konsultācijas ar zinātniekiem un pētniecības organizācijām par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021.gadam, kas ir obligāts priekšnosacījums jaunu VPP un FLP projektu iesniegšanai. Konceptuāli jauns Ministru kabineta noteikumu projekts par VPP izveidi un īstenošanu līdz šim diskusijai nav piedāvāts, piebilda Spārītis.

Savukārt valsts sekretāru sanāksmei bez apspriešanas Latvijas Pētniecības un inovāciju padomē iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts par FLP projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību. Spārītis uzsvēra, ka šis projekts nav apspriests arī ar pētniecības un darba devēju organizācijām.

LZA prezidents skaidro, ka noteikumu projektā iekļautas normas, kas, iespējams, rada nepieciešamību grozīt Zinātniskās darbības likumu un Ministru kabineta noteikumos par Latvijas Zinātnes padomi. LZA ieskatā tiek palielināts arī birokrātiskais slogs projektu pārraudzībā un vērtēšanā. Akadēmija ir sagatavojusi vēstuli ar iebildumiem valsts sekretāru sanāksmē iesniegtajam tiesību akta projektam.

Vēstulē amatpersonām Spārītis norāda, ka jaunos VPP un FLP projektus iespējams sagatavot un sākt ne ātrāk kā sešu mēnešu laikā pēc atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas un valdības rīkojuma par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021.gadam apstiprināšanas. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā izveidojušos situāciju, jaunus VPP un FLP projektus būs iespējams sākt ne ātrāk kā 2018.gada rudenī, uzsver Spārītis.

Viņš atgādina, ka šogad noslēdzas 2014.gada oktobrī apstiprināto VPP darbības termiņš, kuras bija plānotas četriem gadiem, turklāt pašreiz īstenojamo VPP projektu realizācija nesākās ar 2014.gada janvāri, kā bija paredzēts, jo, tāpat kā šogad, savlaicīgi netika apstiprināti prioritārie virzieni zinātnē un izsludināts VPP projektu konkurss. «Tāpēc to īstenošanai faktiski ir bijis desmit mēnešus mazāk laika, nekā sākotnēji tika plānots,» pauž Spārītis.

Lai atrisinātu radušos situāciju, Latvijas Pētniecības un inovāciju padome vēl maijā pieņēma lēmumu par VPP programmu pagarināšanu ar VPP īstenošanai plānoto finansējumu 2018.gadā (5,712 miljoni eiro) un papilduzdevumiem, tādejādi mazinot minēto desmit mēnešu iztrūkuma ietekmi.

Taču Spārītis secinājis, ka pretēji tam, ko paredzēja padomes lēmums, nav sagatavoti nepieciešamie tiesību akti, lai VPP darbību pagarinātu. Papildu tam Spārītis norāda, ka izplatoties informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem selektīvi turpināt dažu VPP īstenošanu vai mainīt to uzdevumus, kas LZA prezidenta ieskatā vērtējama kā «šādu priekšlikumu autoru tiesiskais nihilisms».

Līdz ar to LZA ierosina konsekventi īstenot Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes lēmumus un līdz 1.novembrim izdot Ministru kabineta rīkojumu par VPP darbības termiņa pagarināšanu un finansējumu 2018.gadā, saglabājot 2017.gada finansējuma apjomu 5,712 miljonu eiro apmērā un nodrošinot neizmaksāto 437 000 eiro piešķīrumu tām VPP, pret kurām izveidojies parāds.

Vienlaikus LZA lūdz sadarbībā ar pētniecības organizācijām un darba devējiem izstrādāt kvalitatīvus tiesību aktu priekšlikumus par VPP un FLP projektu vērtēšanu, finansēšanu un administrēšanu, kas dotu iespēju 2018.gada laikā sākt jaunu programmu izstrādi un 2019.gadā – to īstenošanu.

Ref:224.000.103.2367


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri