bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis

Ziņojums: Krievija varētu eskalēt situāciju Baltijā vien dažās dienās vai nedēļās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas pasūtījuma sagatavotā ziņojumā pausts viedoklis, ka visļaunākais Baltijas valstu drošības apdraudējuma scenārijs nav Krievijas īstenota hibrīdkrīze vai ierobežots iebrukums, bet gan Baltijas valstu iespējama nošķiršana un iekarošana ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem.

Ziņojumu pēc parlamenta komisijas pasūtījuma izstrādāja Starptautiskais Aizsardzības un drošības centrs Tallinā, un tajā ietverts NATO un Krievijas militārā stāvokļa Baltijas jūras reģionā salīdzinājums, īpaši izceļot vairākus ļaunākos scenārijus par Baltijas valstu apdraudējumu.

«Daudzi eksperti uzskata, ka Krievijas un Baltijas valstu konflikta gadījumā tiktu iesaistītas šeit dzīvojošās krievvalodīgās minoritātes, kas ļautu Krievijai kaitēt NATO un Eiropas Savienībai nolieguma un neskaidrības aizsegā. Tādējādi Krievija cerētu sasniegt vismaz noteiktus politiskus mērķus ar rīcību, kas neizraisa reakciju saskaņā ar NATO līguma 5.pantu», kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei, lasāms ziņojumā.

Krievija varētu eskalēt situāciju tikai dažās dienās vai nedēļās, pirms tā ir gatava atklātai rīcībai, tostarp militāra spēka lietošanai. «Vissliktākajā gadījumā tāds konflikts attīstītos lineāri no vidējas intensitātes karadarbības līdz augstākā līmeņa, proti, pilna apmēra karam,» secinājuši ziņojuma autori. Vienlaikus viņi uzsver, ka līdzīga scenārija kā Ukrainas austrumos izmantojumam Baltijas valstīs būtu būtiski ierobežojumi un trūkumi.

Pirmkārt, Kremlis ar šādu taktiku nav sasniedzis kārotos mērķus Ukrainā, tostarp okupētajā Donbasā. Otrkārt, alianse un tās austrumu sabiedrotās ir rūpīgi pētījušas Krievijas īstenoto hibrīdkaru un Ukrainas atbildes reakciju, un tās būtu gatavas ātrai un piemērotai atbildes reakcijai. Turklāt tādā scenārijā Krievija kaitētu savai galvenajai priekšrocībai – ātrai iniciatīvas un pārspēka iegūšanai, izmantojot pārsteiguma un laika elementus, konstatējuši centra pētnieki.

Ziņojumā kā svarīgs faktors minēts arī tas, ka bez nepārprotama Krievijas militārā atbalsta tā dēvētajiem prokrieviskajiem separātistiem būtu mazas iespējas kontrolēt Baltijas valstu teritorijas Krievijas robežas tuvumā, kas būtu neatsveramas panākumu gūšanā. «Krievijas iespējas panākt būtiskus un ilgstošus politiskos ieguvumus pret NATO/ES un Baltijas valstīm vai pat kaut kur citur būtu ļoti niecīgas,» uzsvēra ziņojuma autori.

Saistītais scenārijs, kas arī tiek plaši apspriests, paredz negaidītu «ierobežotu iebrukumu» pēc pēkšņas provokācijas. Ziņojumā teikts, ka Krievijas bruņotie spēki vairākkārt mācībās ir īstenojuši tādus scenārijus Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā.

«Tāda pēkšņa «invāzija» bez šaubām būtu pārsteigums valstij, pret kuru vērsts uzbrukums, un NATO, un to Krievija varētu izmantot, lai parādītu alianses ievainojamību un nespēju aizsargāt visu savu teritoriju, un izprovocētu politisku šķelšanos Rietumu nometnē,» sacīts ziņojumā.

Vienlaikus tā autori uzsver, ka tāda atklāta agresija automātiski būtu uzskatāma par kara pieteikšanu NATO, kas novestu pie politiskas, ekonomiskas un militāras reakcijas. «Narva nav Krima vai Donbass. Alianse un vēl jo vairāk Baltijas valstis neiesaistītos sarunās par teritoriālo nedalāmību un neciestu «notikušu faktu»,» lasāms ziņojumā.

Krievijas «prezidents Vladimirs Putins pilnīgi noteikti neizvēlētos tikai pakaitināt aliansi un riskēt ar nopietniem zaudējumiem, bet tā vietā dotu nāvējošu triecienu NATO, proti, īstenotu scenāriju, kas ietver Baltijas valstu nodalīšanu no pārējās sabiedroto teritorijas un galu galā – to okupāciju,» sacīts ziņojumā.

Arī šādu scenāriju Krievijas bruņotie spēki vairākkārt ir izspēlējuši regulārajās, plānotajās un plašajās mācībās, kā arī plašajās kaujas kontroles mācībās, par kurām iepriekš netiek paziņots, secināts ziņojumā. Krievija ir uzbrukusi Gruzijai un Ukrainai, cieši ievērojot tādus scenārijus un izmantojot tādu pašu spēku apmēru, kāds izmantots pirms tam notikušajās plašajās mācībās.

«Tas NATO un ES būtu krietni lielāks politiskais trieciens, un, ja tas būtu veiksmīgs, Krievija iegūtu neapstrīdamu stratēģisko militāro priekšrocību Baltijas jūras reģionā un, iespējams, varētu “atrisināt” Kaļiņingradas anklāva problēmu,» teikts dokumentā.

Ziņojuma autori norādīja, ka Kremlim nebūtu problēmu atrast ieganstu tādai rīcībai, jo īpaši situācijā, ja attiecības starp ASV un NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses kļūtu kritiski sarežģītas citur.

«Lai gan jebkurš no iepriekš aprakstītajiem scenārijiem varētu īstenoties, NATO militārajiem plānotājiem ir jāņem vērā, ka Krievija – pat tad, ja nevēlas plaša mēroga karu ar NATO, – nelaistu garām labu iespēju izmantot NATO politisko sašķeltību un subreģionālo vājumu Baltijas jūras reģionā,» uzsvērts ziņojumā.

Ref: 102.000.102.12467


Pievienot komentāru

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.