bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija

Ziņojums: Krievija varētu eskalēt situāciju Baltijā vien dažās dienās vai nedēļās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas pasūtījuma sagatavotā ziņojumā pausts viedoklis, ka visļaunākais Baltijas valstu drošības apdraudējuma scenārijs nav Krievijas īstenota hibrīdkrīze vai ierobežots iebrukums, bet gan Baltijas valstu iespējama nošķiršana un iekarošana ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem.

Ziņojumu pēc parlamenta komisijas pasūtījuma izstrādāja Starptautiskais Aizsardzības un drošības centrs Tallinā, un tajā ietverts NATO un Krievijas militārā stāvokļa Baltijas jūras reģionā salīdzinājums, īpaši izceļot vairākus ļaunākos scenārijus par Baltijas valstu apdraudējumu.

«Daudzi eksperti uzskata, ka Krievijas un Baltijas valstu konflikta gadījumā tiktu iesaistītas šeit dzīvojošās krievvalodīgās minoritātes, kas ļautu Krievijai kaitēt NATO un Eiropas Savienībai nolieguma un neskaidrības aizsegā. Tādējādi Krievija cerētu sasniegt vismaz noteiktus politiskus mērķus ar rīcību, kas neizraisa reakciju saskaņā ar NATO līguma 5.pantu», kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei, lasāms ziņojumā.

Krievija varētu eskalēt situāciju tikai dažās dienās vai nedēļās, pirms tā ir gatava atklātai rīcībai, tostarp militāra spēka lietošanai. «Vissliktākajā gadījumā tāds konflikts attīstītos lineāri no vidējas intensitātes karadarbības līdz augstākā līmeņa, proti, pilna apmēra karam,» secinājuši ziņojuma autori. Vienlaikus viņi uzsver, ka līdzīga scenārija kā Ukrainas austrumos izmantojumam Baltijas valstīs būtu būtiski ierobežojumi un trūkumi.

Pirmkārt, Kremlis ar šādu taktiku nav sasniedzis kārotos mērķus Ukrainā, tostarp okupētajā Donbasā. Otrkārt, alianse un tās austrumu sabiedrotās ir rūpīgi pētījušas Krievijas īstenoto hibrīdkaru un Ukrainas atbildes reakciju, un tās būtu gatavas ātrai un piemērotai atbildes reakcijai. Turklāt tādā scenārijā Krievija kaitētu savai galvenajai priekšrocībai – ātrai iniciatīvas un pārspēka iegūšanai, izmantojot pārsteiguma un laika elementus, konstatējuši centra pētnieki.

Ziņojumā kā svarīgs faktors minēts arī tas, ka bez nepārprotama Krievijas militārā atbalsta tā dēvētajiem prokrieviskajiem separātistiem būtu mazas iespējas kontrolēt Baltijas valstu teritorijas Krievijas robežas tuvumā, kas būtu neatsveramas panākumu gūšanā. «Krievijas iespējas panākt būtiskus un ilgstošus politiskos ieguvumus pret NATO/ES un Baltijas valstīm vai pat kaut kur citur būtu ļoti niecīgas,» uzsvēra ziņojuma autori.

Saistītais scenārijs, kas arī tiek plaši apspriests, paredz negaidītu «ierobežotu iebrukumu» pēc pēkšņas provokācijas. Ziņojumā teikts, ka Krievijas bruņotie spēki vairākkārt mācībās ir īstenojuši tādus scenārijus Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā.

«Tāda pēkšņa «invāzija» bez šaubām būtu pārsteigums valstij, pret kuru vērsts uzbrukums, un NATO, un to Krievija varētu izmantot, lai parādītu alianses ievainojamību un nespēju aizsargāt visu savu teritoriju, un izprovocētu politisku šķelšanos Rietumu nometnē,» sacīts ziņojumā.

Vienlaikus tā autori uzsver, ka tāda atklāta agresija automātiski būtu uzskatāma par kara pieteikšanu NATO, kas novestu pie politiskas, ekonomiskas un militāras reakcijas. «Narva nav Krima vai Donbass. Alianse un vēl jo vairāk Baltijas valstis neiesaistītos sarunās par teritoriālo nedalāmību un neciestu «notikušu faktu»,» lasāms ziņojumā.

Krievijas «prezidents Vladimirs Putins pilnīgi noteikti neizvēlētos tikai pakaitināt aliansi un riskēt ar nopietniem zaudējumiem, bet tā vietā dotu nāvējošu triecienu NATO, proti, īstenotu scenāriju, kas ietver Baltijas valstu nodalīšanu no pārējās sabiedroto teritorijas un galu galā – to okupāciju,» sacīts ziņojumā.

Arī šādu scenāriju Krievijas bruņotie spēki vairākkārt ir izspēlējuši regulārajās, plānotajās un plašajās mācībās, kā arī plašajās kaujas kontroles mācībās, par kurām iepriekš netiek paziņots, secināts ziņojumā. Krievija ir uzbrukusi Gruzijai un Ukrainai, cieši ievērojot tādus scenārijus un izmantojot tādu pašu spēku apmēru, kāds izmantots pirms tam notikušajās plašajās mācībās.

«Tas NATO un ES būtu krietni lielāks politiskais trieciens, un, ja tas būtu veiksmīgs, Krievija iegūtu neapstrīdamu stratēģisko militāro priekšrocību Baltijas jūras reģionā un, iespējams, varētu “atrisināt” Kaļiņingradas anklāva problēmu,» teikts dokumentā.

Ziņojuma autori norādīja, ka Kremlim nebūtu problēmu atrast ieganstu tādai rīcībai, jo īpaši situācijā, ja attiecības starp ASV un NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses kļūtu kritiski sarežģītas citur.

«Lai gan jebkurš no iepriekš aprakstītajiem scenārijiem varētu īstenoties, NATO militārajiem plānotājiem ir jāņem vērā, ka Krievija – pat tad, ja nevēlas plaša mēroga karu ar NATO, – nelaistu garām labu iespēju izmantot NATO politisko sašķeltību un subreģionālo vājumu Baltijas jūras reģionā,» uzsvērts ziņojumā.

Ref: 102.000.102.12467


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri