bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Ziņojums: Krievija varētu eskalēt situāciju Baltijā vien dažās dienās vai nedēļās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas pasūtījuma sagatavotā ziņojumā pausts viedoklis, ka visļaunākais Baltijas valstu drošības apdraudējuma scenārijs nav Krievijas īstenota hibrīdkrīze vai ierobežots iebrukums, bet gan Baltijas valstu iespējama nošķiršana un iekarošana ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem.

Ziņojumu pēc parlamenta komisijas pasūtījuma izstrādāja Starptautiskais Aizsardzības un drošības centrs Tallinā, un tajā ietverts NATO un Krievijas militārā stāvokļa Baltijas jūras reģionā salīdzinājums, īpaši izceļot vairākus ļaunākos scenārijus par Baltijas valstu apdraudējumu.

«Daudzi eksperti uzskata, ka Krievijas un Baltijas valstu konflikta gadījumā tiktu iesaistītas šeit dzīvojošās krievvalodīgās minoritātes, kas ļautu Krievijai kaitēt NATO un Eiropas Savienībai nolieguma un neskaidrības aizsegā. Tādējādi Krievija cerētu sasniegt vismaz noteiktus politiskus mērķus ar rīcību, kas neizraisa reakciju saskaņā ar NATO līguma 5.pantu», kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei, lasāms ziņojumā.

Krievija varētu eskalēt situāciju tikai dažās dienās vai nedēļās, pirms tā ir gatava atklātai rīcībai, tostarp militāra spēka lietošanai. «Vissliktākajā gadījumā tāds konflikts attīstītos lineāri no vidējas intensitātes karadarbības līdz augstākā līmeņa, proti, pilna apmēra karam,» secinājuši ziņojuma autori. Vienlaikus viņi uzsver, ka līdzīga scenārija kā Ukrainas austrumos izmantojumam Baltijas valstīs būtu būtiski ierobežojumi un trūkumi.

Pirmkārt, Kremlis ar šādu taktiku nav sasniedzis kārotos mērķus Ukrainā, tostarp okupētajā Donbasā. Otrkārt, alianse un tās austrumu sabiedrotās ir rūpīgi pētījušas Krievijas īstenoto hibrīdkaru un Ukrainas atbildes reakciju, un tās būtu gatavas ātrai un piemērotai atbildes reakcijai. Turklāt tādā scenārijā Krievija kaitētu savai galvenajai priekšrocībai – ātrai iniciatīvas un pārspēka iegūšanai, izmantojot pārsteiguma un laika elementus, konstatējuši centra pētnieki.

Ziņojumā kā svarīgs faktors minēts arī tas, ka bez nepārprotama Krievijas militārā atbalsta tā dēvētajiem prokrieviskajiem separātistiem būtu mazas iespējas kontrolēt Baltijas valstu teritorijas Krievijas robežas tuvumā, kas būtu neatsveramas panākumu gūšanā. «Krievijas iespējas panākt būtiskus un ilgstošus politiskos ieguvumus pret NATO/ES un Baltijas valstīm vai pat kaut kur citur būtu ļoti niecīgas,» uzsvēra ziņojuma autori.

Saistītais scenārijs, kas arī tiek plaši apspriests, paredz negaidītu «ierobežotu iebrukumu» pēc pēkšņas provokācijas. Ziņojumā teikts, ka Krievijas bruņotie spēki vairākkārt mācībās ir īstenojuši tādus scenārijus Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā.

«Tāda pēkšņa «invāzija» bez šaubām būtu pārsteigums valstij, pret kuru vērsts uzbrukums, un NATO, un to Krievija varētu izmantot, lai parādītu alianses ievainojamību un nespēju aizsargāt visu savu teritoriju, un izprovocētu politisku šķelšanos Rietumu nometnē,» sacīts ziņojumā.

Vienlaikus tā autori uzsver, ka tāda atklāta agresija automātiski būtu uzskatāma par kara pieteikšanu NATO, kas novestu pie politiskas, ekonomiskas un militāras reakcijas. «Narva nav Krima vai Donbass. Alianse un vēl jo vairāk Baltijas valstis neiesaistītos sarunās par teritoriālo nedalāmību un neciestu «notikušu faktu»,» lasāms ziņojumā.

Krievijas «prezidents Vladimirs Putins pilnīgi noteikti neizvēlētos tikai pakaitināt aliansi un riskēt ar nopietniem zaudējumiem, bet tā vietā dotu nāvējošu triecienu NATO, proti, īstenotu scenāriju, kas ietver Baltijas valstu nodalīšanu no pārējās sabiedroto teritorijas un galu galā – to okupāciju,» sacīts ziņojumā.

Arī šādu scenāriju Krievijas bruņotie spēki vairākkārt ir izspēlējuši regulārajās, plānotajās un plašajās mācībās, kā arī plašajās kaujas kontroles mācībās, par kurām iepriekš netiek paziņots, secināts ziņojumā. Krievija ir uzbrukusi Gruzijai un Ukrainai, cieši ievērojot tādus scenārijus un izmantojot tādu pašu spēku apmēru, kāds izmantots pirms tam notikušajās plašajās mācībās.

«Tas NATO un ES būtu krietni lielāks politiskais trieciens, un, ja tas būtu veiksmīgs, Krievija iegūtu neapstrīdamu stratēģisko militāro priekšrocību Baltijas jūras reģionā un, iespējams, varētu “atrisināt” Kaļiņingradas anklāva problēmu,» teikts dokumentā.

Ziņojuma autori norādīja, ka Kremlim nebūtu problēmu atrast ieganstu tādai rīcībai, jo īpaši situācijā, ja attiecības starp ASV un NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses kļūtu kritiski sarežģītas citur.

«Lai gan jebkurš no iepriekš aprakstītajiem scenārijiem varētu īstenoties, NATO militārajiem plānotājiem ir jāņem vērā, ka Krievija – pat tad, ja nevēlas plaša mēroga karu ar NATO, – nelaistu garām labu iespēju izmantot NATO politisko sašķeltību un subreģionālo vājumu Baltijas jūras reģionā,» uzsvērts ziņojumā.

Ref: 102.000.102.12467


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.