bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts

Ziņojums: Krievija varētu eskalēt situāciju Baltijā vien dažās dienās vai nedēļās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas pasūtījuma sagatavotā ziņojumā pausts viedoklis, ka visļaunākais Baltijas valstu drošības apdraudējuma scenārijs nav Krievijas īstenota hibrīdkrīze vai ierobežots iebrukums, bet gan Baltijas valstu iespējama nošķiršana un iekarošana ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem.

Ziņojumu pēc parlamenta komisijas pasūtījuma izstrādāja Starptautiskais Aizsardzības un drošības centrs Tallinā, un tajā ietverts NATO un Krievijas militārā stāvokļa Baltijas jūras reģionā salīdzinājums, īpaši izceļot vairākus ļaunākos scenārijus par Baltijas valstu apdraudējumu.

«Daudzi eksperti uzskata, ka Krievijas un Baltijas valstu konflikta gadījumā tiktu iesaistītas šeit dzīvojošās krievvalodīgās minoritātes, kas ļautu Krievijai kaitēt NATO un Eiropas Savienībai nolieguma un neskaidrības aizsegā. Tādējādi Krievija cerētu sasniegt vismaz noteiktus politiskus mērķus ar rīcību, kas neizraisa reakciju saskaņā ar NATO līguma 5.pantu», kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei, lasāms ziņojumā.

Krievija varētu eskalēt situāciju tikai dažās dienās vai nedēļās, pirms tā ir gatava atklātai rīcībai, tostarp militāra spēka lietošanai. «Vissliktākajā gadījumā tāds konflikts attīstītos lineāri no vidējas intensitātes karadarbības līdz augstākā līmeņa, proti, pilna apmēra karam,» secinājuši ziņojuma autori. Vienlaikus viņi uzsver, ka līdzīga scenārija kā Ukrainas austrumos izmantojumam Baltijas valstīs būtu būtiski ierobežojumi un trūkumi.

Pirmkārt, Kremlis ar šādu taktiku nav sasniedzis kārotos mērķus Ukrainā, tostarp okupētajā Donbasā. Otrkārt, alianse un tās austrumu sabiedrotās ir rūpīgi pētījušas Krievijas īstenoto hibrīdkaru un Ukrainas atbildes reakciju, un tās būtu gatavas ātrai un piemērotai atbildes reakcijai. Turklāt tādā scenārijā Krievija kaitētu savai galvenajai priekšrocībai – ātrai iniciatīvas un pārspēka iegūšanai, izmantojot pārsteiguma un laika elementus, konstatējuši centra pētnieki.

Ziņojumā kā svarīgs faktors minēts arī tas, ka bez nepārprotama Krievijas militārā atbalsta tā dēvētajiem prokrieviskajiem separātistiem būtu mazas iespējas kontrolēt Baltijas valstu teritorijas Krievijas robežas tuvumā, kas būtu neatsveramas panākumu gūšanā. «Krievijas iespējas panākt būtiskus un ilgstošus politiskos ieguvumus pret NATO/ES un Baltijas valstīm vai pat kaut kur citur būtu ļoti niecīgas,» uzsvēra ziņojuma autori.

Saistītais scenārijs, kas arī tiek plaši apspriests, paredz negaidītu «ierobežotu iebrukumu» pēc pēkšņas provokācijas. Ziņojumā teikts, ka Krievijas bruņotie spēki vairākkārt mācībās ir īstenojuši tādus scenārijus Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā.

«Tāda pēkšņa «invāzija» bez šaubām būtu pārsteigums valstij, pret kuru vērsts uzbrukums, un NATO, un to Krievija varētu izmantot, lai parādītu alianses ievainojamību un nespēju aizsargāt visu savu teritoriju, un izprovocētu politisku šķelšanos Rietumu nometnē,» sacīts ziņojumā.

Vienlaikus tā autori uzsver, ka tāda atklāta agresija automātiski būtu uzskatāma par kara pieteikšanu NATO, kas novestu pie politiskas, ekonomiskas un militāras reakcijas. «Narva nav Krima vai Donbass. Alianse un vēl jo vairāk Baltijas valstis neiesaistītos sarunās par teritoriālo nedalāmību un neciestu «notikušu faktu»,» lasāms ziņojumā.

Krievijas «prezidents Vladimirs Putins pilnīgi noteikti neizvēlētos tikai pakaitināt aliansi un riskēt ar nopietniem zaudējumiem, bet tā vietā dotu nāvējošu triecienu NATO, proti, īstenotu scenāriju, kas ietver Baltijas valstu nodalīšanu no pārējās sabiedroto teritorijas un galu galā – to okupāciju,» sacīts ziņojumā.

Arī šādu scenāriju Krievijas bruņotie spēki vairākkārt ir izspēlējuši regulārajās, plānotajās un plašajās mācībās, kā arī plašajās kaujas kontroles mācībās, par kurām iepriekš netiek paziņots, secināts ziņojumā. Krievija ir uzbrukusi Gruzijai un Ukrainai, cieši ievērojot tādus scenārijus un izmantojot tādu pašu spēku apmēru, kāds izmantots pirms tam notikušajās plašajās mācībās.

«Tas NATO un ES būtu krietni lielāks politiskais trieciens, un, ja tas būtu veiksmīgs, Krievija iegūtu neapstrīdamu stratēģisko militāro priekšrocību Baltijas jūras reģionā un, iespējams, varētu “atrisināt” Kaļiņingradas anklāva problēmu,» teikts dokumentā.

Ziņojuma autori norādīja, ka Kremlim nebūtu problēmu atrast ieganstu tādai rīcībai, jo īpaši situācijā, ja attiecības starp ASV un NATO no vienas puses un Krieviju no otras puses kļūtu kritiski sarežģītas citur.

«Lai gan jebkurš no iepriekš aprakstītajiem scenārijiem varētu īstenoties, NATO militārajiem plānotājiem ir jāņem vērā, ka Krievija – pat tad, ja nevēlas plaša mēroga karu ar NATO, – nelaistu garām labu iespēju izmantot NATO politisko sašķeltību un subreģionālo vājumu Baltijas jūras reģionā,» uzsvērts ziņojumā.

Ref: 102.000.102.12467


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.