bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.02.2017 | Vārda dienas: Līva, Līvija, Andra
LatviaLatvija

Ziņojums: Streļčenoka laikā iznīcināts KNAB komandas gars

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laikā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Jaroslava Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu.

Tā secināts biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu, kas balstīts pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks rezultātos, publiski pieejamā informācijā un intervijās ar bijušajiem KNAB darbiniekiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro, norāda pētnieki.

Pirmo reizi Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu – Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļa un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Strelčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas. Lielākajai daļai darbinieku tika piedāvāta darba vieta citā KNAB amatā (tajā skaitā zemākā par sākotnējo), taču vairāki darbinieki no KNAB aizgāja, saņemot atlaišanas pabalstus. 2016.gadā, turpinot reorganizācijas, Strelčenoks pārtrauca darba attiecības ar četriem vadošiem darbiniekiem, no kuriem trijiem, Strelčenoka ieskatā, profesionālā kvalifikācija neatbilda nevienai no pozīcijām izvirzītajām obligātajām prasībām. Tajā pašā laikā OECD norāda uz birojā neaizpildītajām vakancēm. «Tas liek jautāt, kāds bija Strelčenoka ieviesto reorganizāciju mērķis – vai tie bija vērsti uz KNAB korupcijas apkarošanas spēju attīstību vai atbrīvošanos no darbiniekiem?» retoriski jautāts ziņojumā.

2014.gadā nodibinātā darba grupa, biroja analītisko spēju uzlabošanai, secināja, ka vajadzīgs analītiskais birojs, bet atsevišķu nodaļu veidot ir neefektīvi. Nav saprotams, kāpēc 2016.gada reorganizācijas rezultātā tika izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas pamatā nodarbojas ar pārskatu un statistikas gatavošanu, uzsvērts ziņojumā.

2016.gada reorganizāciju rezultātā tika atlaisti darbinieki ar darba specifikai atbilstošu izglītību tiesību zinātnē un operatīvajā darbā un ilgstošu darba pieredzi korupcijas jomā (dažiem vairāk kā 20 gadi). Likums nosaka, ka izmeklētājam nepieciešama augstākā izglītība, savukārt KNAB vadība kā prasību izvirzīja ekonomisko izglītību. Sākotnējo argumentu, ka OECD rekomendē attīstīt spējas atklāt ekonomiskos noziegumus, Streļčenoks vēlāk publiski komentējis, sakot, ka «nevienā OECD dokumentā nav šādas burtiskas prasības» pēc ekonomiskās izglītības. KNAB nav skaidrojis, kā pieņemts lēmums un kāpēc ekonomiskā nevis finansista vai būvnieka izglītība izvirzīta kā prioritāte.

Tāpat norādīts, ka Streļčenoka nosliece neievērot vienlīdzīgu, taisnīgu un godīgu personāla atlasi, amatos ieceļot sev pietuvinātus cilvēkus, sākās 2012.gada jūnijā, kad par savu vietnieci vienpersoniski iecēla bijušo priekšnieci Ilzi Jurču, nerīkojot ne atklātu konkursu, ne arī iekšēju konkursu. Šādu rīcību pieļāva likums, taču netika ievērots iekšējais KNAB normatīvais akts. 2014.gada nogalē OECD eksperti rekomendēja likumā noteikt KNAB darbinieku iecelšanu konkursa kārtībā.

Starp 2016.gadā atlaistajiem darbiniekiem, bija arī Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Visi trīs bija krimināllietu virzītāji, nebija pārkāpumu. Tajā pašā laikā par priekšnieka vietnieku pieņemts Streļčenoka kursa biedrs Jānis Roze, kurš amatā tika iecelts bez konkursa rīkošanas, līdzīgi kā Jurča, bijusī Streļčenoka priekšniece.

KNAB neievēro GRECO (Eiropas Padomes valstu grupa pret korupciju) rekomendāciju rīkot atklātus konkursus vadošo darbinieku iecelšanai un rāda sliktu piemēru citām valsts iestādēm, kā bez konkursa iecelt amatos vadītājam lojālus cilvēkus. Pastāv risks, ka amatos netiek iecelti spējīgākie darbinieki, un tiek raidīts biedējošs signāls pārējiem KNAB izmeklētājiem, radot spriedzi, ka jebkurā laikā var tikt atbrīvoti no darba, pamatojot to ar reorganizāciju vai mainot nepieciešamās izglītības prasības, secināts ziņojumā.

Uz to, ka Streļčenoks veido sev lojālu komandu norāda arī amatos salikto cilvēku pamatīgie parādi un priekšnieka atļaujas savienot amatus. Piemēram, Roze paralēli strādāja par autoskolas braukšanas instruktoru, bet Juridiskās nodaļas vadītāja Ieva Otomere vadīja svara samazināšanas nodarbības. Viņas nodaļa pēdējos gados piedzīvojusi arī lielu kadru mainību, nespējot noturēt pastāvīgus darbiniekus. Otomere 2015.gadā deklarējusi parādsaistības EUR 182 649 apmērā. Streļčenoks pats 2015.gadā deklarēja EUR 109 007 parādu.

Ja KNAB pastāvēšanā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu.

Ikdienas darbā Streļčenoks autokrātiski izmantojis amatu un pārkāpis KNAB likumu tā laika redakcijā, piemēram, 2013.gada darbinieku novērtēšanas procesā, kad netika ievērota prasība veidot vērtēšanas komisiju, bet tiešais vadītājs vienpersoniski vērtēja padoto. 2013.gada oktobrī KNAB piecu nodaļu vadītāji par Streļčenoka personālpolitiku vēstulē informēja Ministru prezidentu, ģenerālprokuroru un Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisiju.

KNAB darbinieki sūdzējušies par tiešās komunikācijas trūkumu starp priekšnieku un darbiniekiem, jo priekšnieks komunicē, galvenokārt, tikai ar vietniekiem un pats neīsteno personālpolitiku. Jurašam kā Operatīvās nodaļas vadītājam vajadzēja iepriekš pieteikties uz individuālu pieņemšanu, arī, lai risinātu organizatoriskos jautājumus: «Un tad man vairākas reizes atsaka, jo tikai stunda laika mēnesī tam ir paredzēta un tur jau pieteikušies citi darbinieki. Tu vari tikt nākamajā vai aiznākamajā mēnesī.»

Iekšējā spriedze birojā tiek vairota ar disciplinārlietu palīdzību. Līdz 2016.gada aprīlim bija ierosinātas 22 disciplinārlietas. Šāds disciplinārlietu apmērs darbiniekos var radīt nedrošību, vai netiek vākti materiāli kādai disciplinārlietai pret viņiem, kā rezultātā ikdienas pienākumu veikšanu var pavadīt bailes no procesuālu kļūdu pieļaušanas, kas var ietekmēt darba rezultativitāti. Savukārt pieredzējušu darbinieku atlaišana un aiziešana apdraud biroja institucionālo atmiņu un kompetenci cīņā ar korupciju, tas norādīts arī OECD ziņojumā.

Latvijas fakti veikto aptauju rezultāti par 2012., 2014. un 2015.gadu rāda, ka sabiedrības uzticība KNAB Streļčenoka laikā ir mazinājusies. SKDS 2015.gada aptauja liecina, ka uzticība KNAB ir zemāka nekā Valsts policijai, prokuratūrai, un tiesai.

KNAB apkopoto statistiku par trauksmes cēlēju vēršanos birojā publiski apšaubījusi Strīķe. Pēc viņas teiktā, biroja ziņošanas uzskaites veidi rada faktiskajam gadījumu skaitam neatbilstošu statistiku, piemēram, ir gadījumi, kad viens iesniegums tiek norakstīts vairākām nodaļām un notiek pārbaudes it kā pēc diviem iesniegumiem.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, no 2011.gada novembra līdz 2016.gada aprīlim bijušas 15 KNAB tiesvedības ar darbiniekiem. Tiesa palikusi kā vienīgā iespēja darbiniekiem aizstāvēt savas tiesības. KNAB zaudējis lielāko daļu no tām Streļčenoka uzsāktajām tiesvedībām, kurās pasludināts galīgais spriedums (pagaidām ir pieciem darbiniekiem labvēlīgi spriedumi). Arī lielākā daļa tiesas nolēmumu bijuši KNAB nelabvēlīgi, turklāt tiesvedības radījušas zaudējumus valsts budžetam, piemēram, – tiesu izpildītāja izmaksas, advokātu atlīdzība, zaudējumu atlīdzināšana.

KNAB zaudēja vienu no tiesvedībām ar Strīķi, pēc kuras tiesa piesprieda izmaksāt Strīķei nesamaksāto algu. KNAB tiesas pavēli nepildīja un Valsts Kase arestēja biroja kontus un piespiedu kārtā izmaksāja tiesas nospriesto atlīdzību Strīķei ar tiesu izpildītāja starpniecību.

KNAB darbinieki par Streļčenoka destruktīvo vadības stilu un nekompetenci cēla trauksmi, sūdzoties Ministru prezidentam, Ģenerālprokuroram, Saeimai, masu medijiem, piemēram, 2013.gada oktobrī lūdzot izveidot komisiju, kas izvērtētu Streļčenoka atbilstību amatam. Kopā tika ierosinātas trīs darba grupas, kas vērtēja KNAB darbību regulējošos normatīvos aktus, bet divas komisijas vērtēja Streļčenoka darba izpildi, pēc Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas ierosinājumiem. Abas komisijas priekšnieka darbu novērtēja ar C līmeni (A līdz E skalā), taču premjeri izvairījās vērtēt Streļčenoka atbilstību ieņemamajam amatam.

KNAB likuma 2.pants nosaka ministru prezidenta tiesības pārbaudīt priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Ja ir signāli un pārbaudāma informācija par to, ka iestāde nestrādā atbilstoši saviem mērķiem un nes zaudējumus valsts budžetā, amatpersonai ir jārīkojas savas kompetences ietvaros. Dombrovskis šīs pilnvaras izmantoja 2014.gadā, atceļot Streļčenoka rīkojumus par Strīķes atlaišanu. Pārējo amatpersonu klusēšana un neiesaistīšanās norāda, cik zema prioritāte valstī ir korupcijas apkarošana. Tas KNAB priekšnieku iedrošina, ka viņa rīcību atbalsta, teikts ziņojumā.

2007.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.818 Ģenerālprokuroram ļauj sniegt Ministru kabinetam informāciju, kas pamato iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.15 2015.gada maijā Ģenerālprokurors publiski izteicās, ka biroja darbs «nebūt nav perfekts» un veltīja kritiku operatīvajā darbā izmantotajām metodēm, taču rīcība no Ģenerālprokurora nav sekojusi. Prokuratūras likuma 16.pants nosaka, ka prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību. Turpat noteikts, ka prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja informācijā ir ziņas par noziegumu. Ģenerālprokurors devis norādījumus, piemēram, vēršoties pret Juraša publisku informācijas izpaušanu. Tajā pašā laikā nav ziņu, ka ģenerālprokurors būtu uzdevis pārbaudīt ziņas, piemēram, par KNAB bezdarbību šķietamā miljona eiro kukuļa piedāvāšanas gadījumā.

Ref: 102.000.102.13790


Pievienot komentāru

Ungārija sāk celt otro robežas žogu

Ungārija sākusi celt otro žoga līniju uz valsts dienvidu robežas ar Serbiju, pavēstījusi Ungārijas valdība.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji pie ārsta dodas tikai gadījumos, ja saslimis bērns

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, saskaroties ar saaukstēšanās saslimšanu simptomiem, nevēršas pie ārsta, un tikai 12% iedzīvotāju pirms medikamentu lietošanas konsultējušies ar mediķi, secināts zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Apvienoto Arābu Emirātos varēs izmantot Latvijas vadītāja apliecību

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, pirmdien, 27.februārī, parakstījis Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu Saprašanās memorandu par abu valstu vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu, BNN ziņo Satiksmes ministrija.

Eksperti: Atalgojums Latvijā varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā

Latvijā arī šogad atalgojums varētu augt līdzīgi kā pagājušajā gadā, turklāt arī tautsaimniecības un mājsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, prognozē ekonomikas eksperti, komentējot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par darba samaksu Latvijā 2016.gadā.

FKTK tiesā pieprasa Trasta komercbankas maksātnespēju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pieteikumu atzīt likvidējamo Trasta komercbanku par maksātnespējīgu, ziņo FKTK pārstāvji.

Igaunijā pagastus brīdina par piespiedu apvienošanu

Igaunijā, turpinoties administratīvai reformai ar mērķi apvienot pagastus administratīvās vienībās ar vismaz 5 000 iedzīvotājiem, valsts Finanšu ministrija nosūtījusi brīdinājumus par piespiedu apvienošanu 22 pagastiem, kuri ilgstoši nav vienojušies ar kaimiņiem par apvienošanos.

Latvijas aptieka pievienos sev iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Pie stabila noguldījuma apjoma ABLV Bank plāno atgriezties trīs gadu laikā

Biržas Nasdaq Riga sniegtā informācija norāda, ka ABLV Bank šogad plāno mazāku peļņu nekā pagājušajā gadā, tas saistīts ar klientiem, kuru apkalpošana saistīta ar augstu riska līmeni. Pie stabila noguldījumu apjoma un klientu skaita pieauguma banka atgriezīsies apmēram triju gadu laikā, prognozē ABLV Bank vadība.

Igaunijā uzņēmēju peļņa pērn sarukusi par 10%

Igaunijas uzņēmumu kopējā peļņa 2016.gadā turpinājusi sarukt otro gadu pēc kārtas, un pērn bijusi ap 2,7 miljardiem eiro, kas ir kritums par 10%, ja salīdzina ar 2015.gadu.

Nebanku kreditēšanas iestādēm rodas strīds ar PTAC par uzlikto 211 000 eiro sodu

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro Patērētāju tiesību aizsardzības centrs parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību savu viedokli BNN pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Atalgojuma kāpums pērn palēninājies

Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2015.gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0%, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015.gadā.

VM ar papildu maksājumu cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas

Veselības ministrija ar vienreizēju un ikmēneša papildu maksājumu palīdzību cer piesaistīt mediķus darbam ārpus Rīgas.

Pauliņš atkāpjas no Latvijas Radio amata, pārmetot NEPLP kompenteces trūkumu

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņojis darbiniekiem par atkāpšanos no amata šā gada 9.martā.

Nekā personīga: FM Latvijas iedzīvotājiem sola lētāku dzīvi; Lembergs iebilst

Finanšu ministrija sola lētāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem, bet, samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pašvaldības skars vissāpīgāk. Līdz ar to radusies situācija, kur «ragos» sagājuši Latvijai un Ventspilij biedri - no Ventspils mēra pienākumu izpildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs un finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola.

Pārizdod klasisko mobilo Nokia 3310 mūsdienīgākā versijā

Turpat 17 gadus pēc Nokia 3310 laišanas tirgū, Somijas uzņēmums HMD Global nācis klajā ar klasiskā kabatas tālruņa mūsdienīgāku versiju.

RNP neesot laikus pamanījis, ka 2,5 miljonu līgumu izpilda nepareizie uzņēmumi

Rīgas namu pārvaldnieks nav laikus pamanījis un faktiski ir pieļāvis, ka divarpus miljonus eiro vērtu līgumu izpilda ne tie uzņēmumi, kas bija vinnējuši iepirkuma konkursu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Maskavā tūkstoši cilvēku pulcējas Ņemcova piemiņas gājienā

Maskavā vairāki tūkstoši cilvēku piedalījušies gājienā, pieminot 2015.gadā Kremļa tuvumā nošauto Krievijas opozīcijas līderi Borisu Ņemcovu. Bijušais Krievijas premjerministra vietnieks Ņemcovs, kurš asi nopēlis Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma rīcību, 2015.gada 27.februārī gāja bojā no šāvieniem mugurā, kad gāja mājās ar savu ukraiņu draudzeni.

Viedoklis: Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā

Lietuvā un Latvijā ir līdzīga situācija ēnu ekonomikas jomā, jo iedzīvotāji vēl arvien bieži attaisno gan aplokšņu algu esamību, gan arī citas nelikumīgas darbības, norāda Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidents Živlinas Šilens.

Senāta sēdē diskutēs par RPIVA pievienošanu LU

Latvijas Universitātes galvenajā ēkā pirmdien, 27.februārī, norisināsies Senāta sēde, kurā paredzēts apspriest jautājumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU.

Turpmāko nedēļu Latvijā saglabāsies nepatstāvīgi laikapstākļi

Arī februāra izskaņā un marta sākumā Latvijā saglabāsies nepastāvīgi laika apstākļi - katru dienu gaidāmi nokrišņi, turklāt, ieplūstot siltākām gaisa masām, pamatā līs, lai gan dažubrīd gaidāms vēl arī slapjš sniegs un pat sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Koalīcijas partneri konceptuāli neiebilst par kapitāla nodokļu palielināšanu

Valdošās koalīcijas partneri pagaidām konceptuāli neiebilst par iespējamu darbaspēka nodokļu samazināšanu un kapitāla nodokļu palielināšanu.

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.