bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Ziņojums: Streļčenoka laikā iznīcināts KNAB komandas gars

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laikā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Jaroslava Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu.

Tā secināts biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu, kas balstīts pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks rezultātos, publiski pieejamā informācijā un intervijās ar bijušajiem KNAB darbiniekiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro, norāda pētnieki.

Pirmo reizi Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu – Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļa un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Strelčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas. Lielākajai daļai darbinieku tika piedāvāta darba vieta citā KNAB amatā (tajā skaitā zemākā par sākotnējo), taču vairāki darbinieki no KNAB aizgāja, saņemot atlaišanas pabalstus. 2016.gadā, turpinot reorganizācijas, Strelčenoks pārtrauca darba attiecības ar četriem vadošiem darbiniekiem, no kuriem trijiem, Strelčenoka ieskatā, profesionālā kvalifikācija neatbilda nevienai no pozīcijām izvirzītajām obligātajām prasībām. Tajā pašā laikā OECD norāda uz birojā neaizpildītajām vakancēm. «Tas liek jautāt, kāds bija Strelčenoka ieviesto reorganizāciju mērķis – vai tie bija vērsti uz KNAB korupcijas apkarošanas spēju attīstību vai atbrīvošanos no darbiniekiem?» retoriski jautāts ziņojumā.

2014.gadā nodibinātā darba grupa, biroja analītisko spēju uzlabošanai, secināja, ka vajadzīgs analītiskais birojs, bet atsevišķu nodaļu veidot ir neefektīvi. Nav saprotams, kāpēc 2016.gada reorganizācijas rezultātā tika izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas pamatā nodarbojas ar pārskatu un statistikas gatavošanu, uzsvērts ziņojumā.

2016.gada reorganizāciju rezultātā tika atlaisti darbinieki ar darba specifikai atbilstošu izglītību tiesību zinātnē un operatīvajā darbā un ilgstošu darba pieredzi korupcijas jomā (dažiem vairāk kā 20 gadi). Likums nosaka, ka izmeklētājam nepieciešama augstākā izglītība, savukārt KNAB vadība kā prasību izvirzīja ekonomisko izglītību. Sākotnējo argumentu, ka OECD rekomendē attīstīt spējas atklāt ekonomiskos noziegumus, Streļčenoks vēlāk publiski komentējis, sakot, ka «nevienā OECD dokumentā nav šādas burtiskas prasības» pēc ekonomiskās izglītības. KNAB nav skaidrojis, kā pieņemts lēmums un kāpēc ekonomiskā nevis finansista vai būvnieka izglītība izvirzīta kā prioritāte.

Tāpat norādīts, ka Streļčenoka nosliece neievērot vienlīdzīgu, taisnīgu un godīgu personāla atlasi, amatos ieceļot sev pietuvinātus cilvēkus, sākās 2012.gada jūnijā, kad par savu vietnieci vienpersoniski iecēla bijušo priekšnieci Ilzi Jurču, nerīkojot ne atklātu konkursu, ne arī iekšēju konkursu. Šādu rīcību pieļāva likums, taču netika ievērots iekšējais KNAB normatīvais akts. 2014.gada nogalē OECD eksperti rekomendēja likumā noteikt KNAB darbinieku iecelšanu konkursa kārtībā.

Starp 2016.gadā atlaistajiem darbiniekiem, bija arī Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Visi trīs bija krimināllietu virzītāji, nebija pārkāpumu. Tajā pašā laikā par priekšnieka vietnieku pieņemts Streļčenoka kursa biedrs Jānis Roze, kurš amatā tika iecelts bez konkursa rīkošanas, līdzīgi kā Jurča, bijusī Streļčenoka priekšniece.

KNAB neievēro GRECO (Eiropas Padomes valstu grupa pret korupciju) rekomendāciju rīkot atklātus konkursus vadošo darbinieku iecelšanai un rāda sliktu piemēru citām valsts iestādēm, kā bez konkursa iecelt amatos vadītājam lojālus cilvēkus. Pastāv risks, ka amatos netiek iecelti spējīgākie darbinieki, un tiek raidīts biedējošs signāls pārējiem KNAB izmeklētājiem, radot spriedzi, ka jebkurā laikā var tikt atbrīvoti no darba, pamatojot to ar reorganizāciju vai mainot nepieciešamās izglītības prasības, secināts ziņojumā.

Uz to, ka Streļčenoks veido sev lojālu komandu norāda arī amatos salikto cilvēku pamatīgie parādi un priekšnieka atļaujas savienot amatus. Piemēram, Roze paralēli strādāja par autoskolas braukšanas instruktoru, bet Juridiskās nodaļas vadītāja Ieva Otomere vadīja svara samazināšanas nodarbības. Viņas nodaļa pēdējos gados piedzīvojusi arī lielu kadru mainību, nespējot noturēt pastāvīgus darbiniekus. Otomere 2015.gadā deklarējusi parādsaistības EUR 182 649 apmērā. Streļčenoks pats 2015.gadā deklarēja EUR 109 007 parādu.

Ja KNAB pastāvēšanā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu.

Ikdienas darbā Streļčenoks autokrātiski izmantojis amatu un pārkāpis KNAB likumu tā laika redakcijā, piemēram, 2013.gada darbinieku novērtēšanas procesā, kad netika ievērota prasība veidot vērtēšanas komisiju, bet tiešais vadītājs vienpersoniski vērtēja padoto. 2013.gada oktobrī KNAB piecu nodaļu vadītāji par Streļčenoka personālpolitiku vēstulē informēja Ministru prezidentu, ģenerālprokuroru un Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisiju.

KNAB darbinieki sūdzējušies par tiešās komunikācijas trūkumu starp priekšnieku un darbiniekiem, jo priekšnieks komunicē, galvenokārt, tikai ar vietniekiem un pats neīsteno personālpolitiku. Jurašam kā Operatīvās nodaļas vadītājam vajadzēja iepriekš pieteikties uz individuālu pieņemšanu, arī, lai risinātu organizatoriskos jautājumus: «Un tad man vairākas reizes atsaka, jo tikai stunda laika mēnesī tam ir paredzēta un tur jau pieteikušies citi darbinieki. Tu vari tikt nākamajā vai aiznākamajā mēnesī.»

Iekšējā spriedze birojā tiek vairota ar disciplinārlietu palīdzību. Līdz 2016.gada aprīlim bija ierosinātas 22 disciplinārlietas. Šāds disciplinārlietu apmērs darbiniekos var radīt nedrošību, vai netiek vākti materiāli kādai disciplinārlietai pret viņiem, kā rezultātā ikdienas pienākumu veikšanu var pavadīt bailes no procesuālu kļūdu pieļaušanas, kas var ietekmēt darba rezultativitāti. Savukārt pieredzējušu darbinieku atlaišana un aiziešana apdraud biroja institucionālo atmiņu un kompetenci cīņā ar korupciju, tas norādīts arī OECD ziņojumā.

Latvijas fakti veikto aptauju rezultāti par 2012., 2014. un 2015.gadu rāda, ka sabiedrības uzticība KNAB Streļčenoka laikā ir mazinājusies. SKDS 2015.gada aptauja liecina, ka uzticība KNAB ir zemāka nekā Valsts policijai, prokuratūrai, un tiesai.

KNAB apkopoto statistiku par trauksmes cēlēju vēršanos birojā publiski apšaubījusi Strīķe. Pēc viņas teiktā, biroja ziņošanas uzskaites veidi rada faktiskajam gadījumu skaitam neatbilstošu statistiku, piemēram, ir gadījumi, kad viens iesniegums tiek norakstīts vairākām nodaļām un notiek pārbaudes it kā pēc diviem iesniegumiem.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, no 2011.gada novembra līdz 2016.gada aprīlim bijušas 15 KNAB tiesvedības ar darbiniekiem. Tiesa palikusi kā vienīgā iespēja darbiniekiem aizstāvēt savas tiesības. KNAB zaudējis lielāko daļu no tām Streļčenoka uzsāktajām tiesvedībām, kurās pasludināts galīgais spriedums (pagaidām ir pieciem darbiniekiem labvēlīgi spriedumi). Arī lielākā daļa tiesas nolēmumu bijuši KNAB nelabvēlīgi, turklāt tiesvedības radījušas zaudējumus valsts budžetam, piemēram, – tiesu izpildītāja izmaksas, advokātu atlīdzība, zaudējumu atlīdzināšana.

KNAB zaudēja vienu no tiesvedībām ar Strīķi, pēc kuras tiesa piesprieda izmaksāt Strīķei nesamaksāto algu. KNAB tiesas pavēli nepildīja un Valsts Kase arestēja biroja kontus un piespiedu kārtā izmaksāja tiesas nospriesto atlīdzību Strīķei ar tiesu izpildītāja starpniecību.

KNAB darbinieki par Streļčenoka destruktīvo vadības stilu un nekompetenci cēla trauksmi, sūdzoties Ministru prezidentam, Ģenerālprokuroram, Saeimai, masu medijiem, piemēram, 2013.gada oktobrī lūdzot izveidot komisiju, kas izvērtētu Streļčenoka atbilstību amatam. Kopā tika ierosinātas trīs darba grupas, kas vērtēja KNAB darbību regulējošos normatīvos aktus, bet divas komisijas vērtēja Streļčenoka darba izpildi, pēc Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas ierosinājumiem. Abas komisijas priekšnieka darbu novērtēja ar C līmeni (A līdz E skalā), taču premjeri izvairījās vērtēt Streļčenoka atbilstību ieņemamajam amatam.

KNAB likuma 2.pants nosaka ministru prezidenta tiesības pārbaudīt priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Ja ir signāli un pārbaudāma informācija par to, ka iestāde nestrādā atbilstoši saviem mērķiem un nes zaudējumus valsts budžetā, amatpersonai ir jārīkojas savas kompetences ietvaros. Dombrovskis šīs pilnvaras izmantoja 2014.gadā, atceļot Streļčenoka rīkojumus par Strīķes atlaišanu. Pārējo amatpersonu klusēšana un neiesaistīšanās norāda, cik zema prioritāte valstī ir korupcijas apkarošana. Tas KNAB priekšnieku iedrošina, ka viņa rīcību atbalsta, teikts ziņojumā.

2007.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.818 Ģenerālprokuroram ļauj sniegt Ministru kabinetam informāciju, kas pamato iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.15 2015.gada maijā Ģenerālprokurors publiski izteicās, ka biroja darbs «nebūt nav perfekts» un veltīja kritiku operatīvajā darbā izmantotajām metodēm, taču rīcība no Ģenerālprokurora nav sekojusi. Prokuratūras likuma 16.pants nosaka, ka prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību. Turpat noteikts, ka prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja informācijā ir ziņas par noziegumu. Ģenerālprokurors devis norādījumus, piemēram, vēršoties pret Juraša publisku informācijas izpaušanu. Tajā pašā laikā nav ziņu, ka ģenerālprokurors būtu uzdevis pārbaudīt ziņas, piemēram, par KNAB bezdarbību šķietamā miljona eiro kukuļa piedāvāšanas gadījumā.

Ref: 102.000.102.13790


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.