bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 20.08.2017 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss
LatviaLatvija

Ziņojums: Streļčenoka laikā iznīcināts KNAB komandas gars

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laikā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Jaroslava Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu.

Tā secināts biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu, kas balstīts pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks rezultātos, publiski pieejamā informācijā un intervijās ar bijušajiem KNAB darbiniekiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro, norāda pētnieki.

Pirmo reizi Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu – Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļa un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Strelčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas. Lielākajai daļai darbinieku tika piedāvāta darba vieta citā KNAB amatā (tajā skaitā zemākā par sākotnējo), taču vairāki darbinieki no KNAB aizgāja, saņemot atlaišanas pabalstus. 2016.gadā, turpinot reorganizācijas, Strelčenoks pārtrauca darba attiecības ar četriem vadošiem darbiniekiem, no kuriem trijiem, Strelčenoka ieskatā, profesionālā kvalifikācija neatbilda nevienai no pozīcijām izvirzītajām obligātajām prasībām. Tajā pašā laikā OECD norāda uz birojā neaizpildītajām vakancēm. «Tas liek jautāt, kāds bija Strelčenoka ieviesto reorganizāciju mērķis – vai tie bija vērsti uz KNAB korupcijas apkarošanas spēju attīstību vai atbrīvošanos no darbiniekiem?» retoriski jautāts ziņojumā.

2014.gadā nodibinātā darba grupa, biroja analītisko spēju uzlabošanai, secināja, ka vajadzīgs analītiskais birojs, bet atsevišķu nodaļu veidot ir neefektīvi. Nav saprotams, kāpēc 2016.gada reorganizācijas rezultātā tika izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas pamatā nodarbojas ar pārskatu un statistikas gatavošanu, uzsvērts ziņojumā.

2016.gada reorganizāciju rezultātā tika atlaisti darbinieki ar darba specifikai atbilstošu izglītību tiesību zinātnē un operatīvajā darbā un ilgstošu darba pieredzi korupcijas jomā (dažiem vairāk kā 20 gadi). Likums nosaka, ka izmeklētājam nepieciešama augstākā izglītība, savukārt KNAB vadība kā prasību izvirzīja ekonomisko izglītību. Sākotnējo argumentu, ka OECD rekomendē attīstīt spējas atklāt ekonomiskos noziegumus, Streļčenoks vēlāk publiski komentējis, sakot, ka «nevienā OECD dokumentā nav šādas burtiskas prasības» pēc ekonomiskās izglītības. KNAB nav skaidrojis, kā pieņemts lēmums un kāpēc ekonomiskā nevis finansista vai būvnieka izglītība izvirzīta kā prioritāte.

Tāpat norādīts, ka Streļčenoka nosliece neievērot vienlīdzīgu, taisnīgu un godīgu personāla atlasi, amatos ieceļot sev pietuvinātus cilvēkus, sākās 2012.gada jūnijā, kad par savu vietnieci vienpersoniski iecēla bijušo priekšnieci Ilzi Jurču, nerīkojot ne atklātu konkursu, ne arī iekšēju konkursu. Šādu rīcību pieļāva likums, taču netika ievērots iekšējais KNAB normatīvais akts. 2014.gada nogalē OECD eksperti rekomendēja likumā noteikt KNAB darbinieku iecelšanu konkursa kārtībā.

Starp 2016.gadā atlaistajiem darbiniekiem, bija arī Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Visi trīs bija krimināllietu virzītāji, nebija pārkāpumu. Tajā pašā laikā par priekšnieka vietnieku pieņemts Streļčenoka kursa biedrs Jānis Roze, kurš amatā tika iecelts bez konkursa rīkošanas, līdzīgi kā Jurča, bijusī Streļčenoka priekšniece.

KNAB neievēro GRECO (Eiropas Padomes valstu grupa pret korupciju) rekomendāciju rīkot atklātus konkursus vadošo darbinieku iecelšanai un rāda sliktu piemēru citām valsts iestādēm, kā bez konkursa iecelt amatos vadītājam lojālus cilvēkus. Pastāv risks, ka amatos netiek iecelti spējīgākie darbinieki, un tiek raidīts biedējošs signāls pārējiem KNAB izmeklētājiem, radot spriedzi, ka jebkurā laikā var tikt atbrīvoti no darba, pamatojot to ar reorganizāciju vai mainot nepieciešamās izglītības prasības, secināts ziņojumā.

Uz to, ka Streļčenoks veido sev lojālu komandu norāda arī amatos salikto cilvēku pamatīgie parādi un priekšnieka atļaujas savienot amatus. Piemēram, Roze paralēli strādāja par autoskolas braukšanas instruktoru, bet Juridiskās nodaļas vadītāja Ieva Otomere vadīja svara samazināšanas nodarbības. Viņas nodaļa pēdējos gados piedzīvojusi arī lielu kadru mainību, nespējot noturēt pastāvīgus darbiniekus. Otomere 2015.gadā deklarējusi parādsaistības EUR 182 649 apmērā. Streļčenoks pats 2015.gadā deklarēja EUR 109 007 parādu.

Ja KNAB pastāvēšanā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu.

Ikdienas darbā Streļčenoks autokrātiski izmantojis amatu un pārkāpis KNAB likumu tā laika redakcijā, piemēram, 2013.gada darbinieku novērtēšanas procesā, kad netika ievērota prasība veidot vērtēšanas komisiju, bet tiešais vadītājs vienpersoniski vērtēja padoto. 2013.gada oktobrī KNAB piecu nodaļu vadītāji par Streļčenoka personālpolitiku vēstulē informēja Ministru prezidentu, ģenerālprokuroru un Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisiju.

KNAB darbinieki sūdzējušies par tiešās komunikācijas trūkumu starp priekšnieku un darbiniekiem, jo priekšnieks komunicē, galvenokārt, tikai ar vietniekiem un pats neīsteno personālpolitiku. Jurašam kā Operatīvās nodaļas vadītājam vajadzēja iepriekš pieteikties uz individuālu pieņemšanu, arī, lai risinātu organizatoriskos jautājumus: «Un tad man vairākas reizes atsaka, jo tikai stunda laika mēnesī tam ir paredzēta un tur jau pieteikušies citi darbinieki. Tu vari tikt nākamajā vai aiznākamajā mēnesī.»

Iekšējā spriedze birojā tiek vairota ar disciplinārlietu palīdzību. Līdz 2016.gada aprīlim bija ierosinātas 22 disciplinārlietas. Šāds disciplinārlietu apmērs darbiniekos var radīt nedrošību, vai netiek vākti materiāli kādai disciplinārlietai pret viņiem, kā rezultātā ikdienas pienākumu veikšanu var pavadīt bailes no procesuālu kļūdu pieļaušanas, kas var ietekmēt darba rezultativitāti. Savukārt pieredzējušu darbinieku atlaišana un aiziešana apdraud biroja institucionālo atmiņu un kompetenci cīņā ar korupciju, tas norādīts arī OECD ziņojumā.

Latvijas fakti veikto aptauju rezultāti par 2012., 2014. un 2015.gadu rāda, ka sabiedrības uzticība KNAB Streļčenoka laikā ir mazinājusies. SKDS 2015.gada aptauja liecina, ka uzticība KNAB ir zemāka nekā Valsts policijai, prokuratūrai, un tiesai.

KNAB apkopoto statistiku par trauksmes cēlēju vēršanos birojā publiski apšaubījusi Strīķe. Pēc viņas teiktā, biroja ziņošanas uzskaites veidi rada faktiskajam gadījumu skaitam neatbilstošu statistiku, piemēram, ir gadījumi, kad viens iesniegums tiek norakstīts vairākām nodaļām un notiek pārbaudes it kā pēc diviem iesniegumiem.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, no 2011.gada novembra līdz 2016.gada aprīlim bijušas 15 KNAB tiesvedības ar darbiniekiem. Tiesa palikusi kā vienīgā iespēja darbiniekiem aizstāvēt savas tiesības. KNAB zaudējis lielāko daļu no tām Streļčenoka uzsāktajām tiesvedībām, kurās pasludināts galīgais spriedums (pagaidām ir pieciem darbiniekiem labvēlīgi spriedumi). Arī lielākā daļa tiesas nolēmumu bijuši KNAB nelabvēlīgi, turklāt tiesvedības radījušas zaudējumus valsts budžetam, piemēram, – tiesu izpildītāja izmaksas, advokātu atlīdzība, zaudējumu atlīdzināšana.

KNAB zaudēja vienu no tiesvedībām ar Strīķi, pēc kuras tiesa piesprieda izmaksāt Strīķei nesamaksāto algu. KNAB tiesas pavēli nepildīja un Valsts Kase arestēja biroja kontus un piespiedu kārtā izmaksāja tiesas nospriesto atlīdzību Strīķei ar tiesu izpildītāja starpniecību.

KNAB darbinieki par Streļčenoka destruktīvo vadības stilu un nekompetenci cēla trauksmi, sūdzoties Ministru prezidentam, Ģenerālprokuroram, Saeimai, masu medijiem, piemēram, 2013.gada oktobrī lūdzot izveidot komisiju, kas izvērtētu Streļčenoka atbilstību amatam. Kopā tika ierosinātas trīs darba grupas, kas vērtēja KNAB darbību regulējošos normatīvos aktus, bet divas komisijas vērtēja Streļčenoka darba izpildi, pēc Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas ierosinājumiem. Abas komisijas priekšnieka darbu novērtēja ar C līmeni (A līdz E skalā), taču premjeri izvairījās vērtēt Streļčenoka atbilstību ieņemamajam amatam.

KNAB likuma 2.pants nosaka ministru prezidenta tiesības pārbaudīt priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Ja ir signāli un pārbaudāma informācija par to, ka iestāde nestrādā atbilstoši saviem mērķiem un nes zaudējumus valsts budžetā, amatpersonai ir jārīkojas savas kompetences ietvaros. Dombrovskis šīs pilnvaras izmantoja 2014.gadā, atceļot Streļčenoka rīkojumus par Strīķes atlaišanu. Pārējo amatpersonu klusēšana un neiesaistīšanās norāda, cik zema prioritāte valstī ir korupcijas apkarošana. Tas KNAB priekšnieku iedrošina, ka viņa rīcību atbalsta, teikts ziņojumā.

2007.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.818 Ģenerālprokuroram ļauj sniegt Ministru kabinetam informāciju, kas pamato iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.15 2015.gada maijā Ģenerālprokurors publiski izteicās, ka biroja darbs «nebūt nav perfekts» un veltīja kritiku operatīvajā darbā izmantotajām metodēm, taču rīcība no Ģenerālprokurora nav sekojusi. Prokuratūras likuma 16.pants nosaka, ka prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību. Turpat noteikts, ka prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja informācijā ir ziņas par noziegumu. Ģenerālprokurors devis norādījumus, piemēram, vēršoties pret Juraša publisku informācijas izpaušanu. Tajā pašā laikā nav ziņu, ka ģenerālprokurors būtu uzdevis pārbaudīt ziņas, piemēram, par KNAB bezdarbību šķietamā miljona eiro kukuļa piedāvāšanas gadījumā.

Ref: 102.000.102.13790


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Sarucis bezdarbnieku skaits, satiksmes drošības Rīgas ielās pielīdzināma «haosam»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Apķīlātas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Vdovinam piederošās akcijas

Apķīlātas Latvijas Bank M2M Europe lielākajam īpašniekam Andrejam Vdovinam piederošās bankas akcijas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesu izpildītāja rīkojums.

Krievu teātra direktors: Divkopienu valsts ir problēma un pret to ir jācīnās

Divkopienu sabiedrības un divu informācijas telpu problēma Latvijā patiešām pastāv. Taču tāpat kā teātris cīnās par skatītājiem, tā arī plašsaziņas līdzekļiem ir jācīnās par savu auditoriju, intervijā uzsver Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals.

Krītas ASV biržu indeksi

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 17.augustā, kritās, ko veicināja uzņēmēju satraukums par ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un ziņa par teroraktu Barselonā.

Ķirsis lūdzis policiju izvērtēt iespējamu Rīgas domes balsojuma viltošanu

Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt domes elektroniskās balsošanas sistēmas iespējamu izmantošanu cita domes deputāta vārdā, stāsta politiķis.

Eksperts: Spānijas terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem

Spānijā šonedēļ notikušie terorakti apliecina teroristu loģiku pāriet uz vieglāk sasniedzamiem mērķiem, kur drošības prasības nav stingras, saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Pēc četriem gadiem plāno ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus skolās

Pēc četriem gadiem, proti, 2021./2022.mācību gadā skolās plānots ieviest principiāli jaunus obligātos pārbaudījumus, iepazīstinot ar jauno mācību saturu, paziņo Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Jūrmalā uz remonta laiku slēgs dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos

Šī gada septembrī un oktobrī Jūrmalā uz remontdarbu laiku tiks slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves Ķemeros, Slokā un Dubultos. Lai mazinātu autovadītāju neērtības, tiks izvietotas informatīvās ceļa zīmes slēgto dzelzceļa pārbrauktuvju apbraukšanai

PTAC piemērojis Internet un SS katram 15'000 eiro sodu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir piemērojis SIA Internet un SIA SS katram 15 000 eiro sodu, par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Valsts atbalsta programmas ietvaros jaunas mājas ieguvuši teju 9'000 bērni un to vecāki

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1 527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni.

Prognozes: Vienotību visdrīzāk vadīs Ašeradens

Sīvā konkurencē par Vienotības valdes priekšsēdētāju kļūs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, prognozē Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka Ašeradens 19.augustā gaidāmajā Vienotības kongresā tiks ievēlēts par partijas vadītāju, Betsafe novērtējis ar 45% varbūtību.

VID aptur ekskluzīvu automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

VID Finanšu policijas pārvalde augustā apturējusi organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,8 miljoni eiro apmērā.

VARAM: Mākslīgi izveidotā «Ušakova kepka» ir bīstama cilvēku dzīvībai

Valsts vides dienests, veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, atklāj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa taps zināma augustā.

Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija noslēgusies: lidmašīnas atgriežas Viļņā

Aizvadītajā dienā ceturtdien, 17.augustā, svinīgi tika atklāts Viļņas lidostas rekonstruētais skrejceļš, kur darbus veica Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B.. Šī Viļņas lidostā ir pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākā rekonstrukcija, kas ir unikāls projekts ne tikai Lietuvai, bet arī Eiropai, uzskata lidostas pārstāvji.

Esošais būvdarbu «haoss» tipisks Rīgai. RD pozīcijā jūtama nervozitāte, bailes un niknums, BNN stāsta Bordāns

«Rīgas domes pozīcijā ir jūtama nedrošība, bailes un niknums. Deputātus neapmierina, ka visiem ir jāierodas uz RD komitejas sēdēm, jo pretējā gadījumā, viņi var nenobalsot par sev izdevīgiem lēmumiem, Rīgas domes pozīcijas attieksmi pret jaunievēlēto Jaunā konservatīvā partija intervijā BNN stāsta tās priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Par Barselonas teroraktu atbildību uzņemas džihādistu grupējums Islāma valsts

Publiskajā telpā plaši izskanējis terorakts Barselonā, kur uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināti 13 cilvēki un vismaz 100 ievainoti. To apstiprinājis Katalonijas reģiona iekšlietu padomnieks Žoakims Forns un Katalonijas prezidents Karless Pudždemons.

Uzzini, kāda laika prognoze šai nedēļas nogalei!

Starp mākoņiem piektdien, 18.augustā, brīžiem uzspīdēs saule, tomēr gaidāms arī neliels īslaicīgs lietus, austrumos pēcpusdiena attīstoties konvektīvajiem procesiem, var izveidoties arī pērkona negaiss. Galvaspilsētu lietus skars tikai pēcpusdienā. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu puses vējš. Gaisa temperatūra šodien iesils līdz +21…+26 grādiem pēc Celsija.

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Jaunākie komentāri