bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Zoodārzā pēc rekonstrukcijas atklāts dzīvnieku karantīnas bloks

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas Zooloģiskajā  dārzā trešdien, 10.janvārī, pēc rekonstrukcijas tika atklāts zoodārzam ļoti nepieciešamais karantīnas bloks, vēsta Zooloģiskā dārza informācijas dienests.

«Tagad ir izveidots Latvijā vienīgais universālais karantīnas komplekss, kas spētu uzņemt un rehabilitēt ļoti dažādus savvaļas dzīvniekus (vietējos un eksotiskos) – sākot ar čūskām, bruņrupučiem, papagaiļiem un citiem eksotiskiem mīļdzīvniekiem un beidzot ar dienas un nakts plēsīgajiem putniem, kā arī prāviem plēsīgajiem zvēriem. Ik gadu Rīgas Zoodārzs ir uzņēmis apmēram 70 dzīvniekus, kam bijusi nepieciešama palīdzība. Pateicoties rekonstrukcijai, mēs varētu uzņemt un izvietot divas reizes vairāk bēdubrāļu,» stāsta dienestā.

Klātesošie runātāji uzsvēra šī kompleksa nenovērtējamo nozīmi gan zooloģiskā dārza dzīvē, gan arī kā ieguldījumu Latvijas dabas aizsardzībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, novērtējot līdzšinējo veikumu, akcentēja nākotnes vīziju: «Mēs ļoti nopietni skatāmies nākotnē, lai Rīgas Zooloģiskais dārzs būtu starp vadošajiem Eiropas zoodārziem. Šis komplekss ir būtisks ieguldījums, lai dārzs nākotnē attīstītos un arī lai palīdzētu risināt Latvijas dabas aizsardzības jautājumus.»

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne teic: «Mēs, Dabas aizsardzības pārvalde, priecājamies, ka karantīnas bloks ir gatavs un tajā nepieciešamības gadījumā būs iespēja izvietot gan konfiscētos dzīvniekus, gan arī savainotos īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekus. Tā kā visai drīz pienāks marts un pludmalē parādīsies pirmie ronīši, tad sāksies itin aktīva sadarbība.»

Karantīnas bloka rekonstrukcijas finansētājs Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas direktors Jānis Rudzītis, pasniedzot dāvanā telpu uzkopšanas aprīkojumu, izteica vēlējumu: «Katrā projektā ir būtiska tā realizācija. Domāju, ka tā ir izdevusies. Tomēr svarīgi ir tas, lai pēc tam šis objekts godam kalpotu visiem paredzētajiem mērķiem. Lai izdodas tos īstenot.»

Savukārt Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka izteica cerīgu novēlējumu: «Šī ir vieta, kur vistiešāk satiekas Latvijas daba un Zooloģiskais dārzs. Visbiežāk šīs tikšanās ir visai skumjas, jo kaut kādu negatīvu iemeslu dēļ dzīvā radība nonāk šeit karantīnā. Ja parasti atklājot kādu zoodārza ekspozīciju, mēs vēlam, lai tā būtu pilna ar dzīvniekiem, tad šajā gadījumā gribētos vēlēt pretējo – lai nebūtu šo dzīvnieku, kas nokļuvuši nelaimē un kam nepieciešama palīdzība. Labāk lai šeit kādu laiku uzturas tie dzīvnieki, kas ierodas dzīvot mūsu zoodārzā no citurienes.»

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols, paužot pateicības vārdus karantīnas bloka rekonstrukcijas atbalstītājiem, uzsvēra drošības nozīmi šajā kompleksā: «Ja mums atved nešpetna rakstura krokodilu, tad mums jāparūpējas gan par dzīvnieka, gan kopēja drošību. Ja pavasarī uz zoodārzu atved piekrastē nokļuvušus ronēnus, tad ir ļoti svarīgi, lai ar infekcijas slimībām neapliptu mūsu kolekcijas dzīvnieki. Rekonstruētajā karantīnas kompleksā par to visu ir padomāts. Sprosti ir transformējami, lai tajos droši varēt izvietot gan nelielus, gan arī nopietna lieluma dzīvniekus.»

Atbalstot Rīgas Zooloģisko dārzu un veicinot tā turpmāko attīstību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas vides aizsardzības fonds pēdējo divu gadu periodā zooloģiskajam dārzam ir piešķīris finansējumu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā. Tai skaitā dzīvnieku karantīnas bloka rekonstrukcijai – 550 tūkstošus eiro, uzsver dienestā.

Remontdarbi Karantīnas blokā sākās 2016.gada beigās.

Ref:224.000.103.3407


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.