bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

ZZS apšauba nepieciešamību Latvijai iestāties OECD

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Divdesmit gadus Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas prioritāte bijusi atgriešanās un pilnvērtīga iekļaušanās attīstītajā Rietumu sabiedrībā. No visām bijušajām padomju republikām tas izdevies vienīgi Baltijas valstīm. Palikuši pēdējie metri, lai Latvijas iestātos arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), bet  Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sāk šaubīties par šādu nepieciešamību.

Šāda attieksme pārsteidz pārējos koalīcijas partnerus – Nacionālo apvienību un Vienotību. Ar šādu ZZS nostāju koalīcijai jātiek pāri smagākajam pārbaudījumam. OECD prasa korupcijas apkarošanas stiprināšanu, arī lielākas biroja neatkarības nodrošināšanu. Par to partijām nav izdevies vienoties kopš biroja izveidošanas 2002.gadā. Tagad tas jāizdara mēneša laikā, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā ir Latvijas stratēģiskais mērķis jau divdesmit gadus. 1996.gadā to deklarēja visas trīs Baltijas valstis. To paveikusi vienīgi Igaunija, kas OECD pievienojās 2010.gadā. Tobrīd Latvijai to paveikt liedza «gāzi grīdā» politika un tās izraisītā krīze. Uzaicinājumu iestāties Latvija saņēma 2013.gadā, un par dalībvalsti varētu kļūt nākamgad.

OECD apvieno pasaules 34 attīstītākās valstis. Organizācijas mērķis ir veicināt politiku, kas uzlabo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību. Tas notiek, valstīm ieviešot vienotus, efektivitāti pierādījušus regulējumus finanšu, tiesībaizsardzības, zinātnes un daudzu citu nozaru likumos. Organizācijas eksperti seko līdzi dalībvalstu attīstībai un problēmu gadījumā iesaka risinājumus, kas ļautu sasniegt labākus rezultātus. Ierēdņiem katru reizi nav jāizgudro velosipēds.

«Jebkurš Latvijas iedzīvotājs jutīs vērā ņemamu dzīves kvalitātes uzlabojumu, Latvijai esot OECD dalībvalstij, jo Latvijas institūcijām būs jāsper nepieciešamie soļi, lai uzlabotu izglītības sistēmu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi šeit uz vietas Latvijā,» skaidro Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.

Tūlītējs ieguvums pēc iestāšanās OECD būs Latvijas kredītreitinga pieaugums. Samazināsies procenti, kas no budžeta jāmaksā par valsts aizņēmumiem, un ieguvums būs vairāki desmiti miljoni eiro gadā. Izmaksas samazināsies arī uzņēmējiem.

Līdz šim iestāšanās process ir ritējis raiti. Jau Eiropas Savienības prasību izpilde nodrošina to, ka Latvija daudzos kritērijos atbilst OECD prasībām. Taču ir vairākas nozares, kur prasības ir stingrākas, kas, piemēram, liek atturēties no kārdinošām, bet apšaubāmām budžeta papildināšanas iespējām.

Pretrunas ar OECD principiem bija viens no iemesliem, kāpēc pagājušā nedēļā Saeimas nodokļu politikas apakškomisijā izgāzās mēģinājums panākt Latvijas ofšorizāciju. Starptautiskajā tirdzniecībā strādājošos ofšorus bija iecerēts vilināt reģistrēties Latvijā ar 2,25 procentu Uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas budžetā dotu līdz pat simt miljoniem eiro katru gadu, rēķināja bankas. Daļu deputātu šis plāns sajūsmināja. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzina, ka šādu ienākumu dēļ būtu vērts riskēt ar dalību OECD.

«Ja jūs jautājat man personīgi, tad es personīgi uzskatu, ka, protams, mums ir vairāk jārūpējas par nodokļiem Latvijas valsts kasē, par iedzīvotājiem par darbavietām, nevis par kaut kādām diezgan neizprotamām dalībām starptautiskās organizācijās, kur tie ieguvumi man personīgi nav izprotami,» izteicies Krauze.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nepiekrīt, ka Latvijas ofšorizācija būtu laba doma, taču arī viņš ir skeptisks par valsts ieguvumiem no OECD. «(..) Divdesmit gadi ir gājuši, nu vai šajos 20 gados ir kaut kas briesmīgs noticis, kāda kataklizma notikusi, ka mēs tajā OECD neesam bijuši? Nu es kaut kā neesmu manījis.»

Pārsteigti par koalīcijas partnera viedokli ir gan Nacionālā apvienība, gan Vienotība, gan arī opozīcijā esošā Saskaņa.

«Jāsaka tā, ka skepse par Latvijas iestāšanās nepieciešamību OECD, nu vismaz no valdību veidojošo frakciju pārstāvju puses, izklausās dīvaini,» teic Saeimas deputāts, Vienotības frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Kārlis Šadurskis.

Latvijas politiķiem būs jāpārvar pārbaudījums, kas līdz šim tiem nav bijis pa spēkam. OECD pieprasa stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), lai nebūtu šaubu par politisku iejaukšanos iestādes darbā.

Decembrī Latvijai būs jāziņo OECD dalībvalstīm, kā sokas ar rekomendāciju izpildīšanu korupcijas apkarošanas jomā. Nopietnākie iebildumi – pārāk liela politiķu ietekme uz KNAB priekšnieka atlaišanas procesu un nekonkrēti, interpretējami atlaišanas iemesli. OECD nepatīk formulējums «neatbilstība amatam». Tieši ar šādu pamatojumu Saeima atlaida Alekseju Loskutovu un Normundu Vilnīti. Ar šādu formulējumu divi Vienotības premjeri gribēja atbrīvoties arī no pašreizējā KNAB šefa Jaroslava Streļčenoka, kam pārmet nespēju vadīt biroju, plēšoties ar bijušo vietnieci Jutu Strīķi. Saeimā šī iniciatīva nenonāca. Gan tāpēc, ka neizdevās pieradīt neatbilstību amatam, gan arī tāpēc, ka Saeimā šādam solim nebūtu atbalsta. Varas gaiteņos cirkulēja arī ideja KNAB vispār likvidēt. Tagad Vienotībai jādara pretējais – KNAB vadītāja neatkarība jāstiprina. Tas jāpaveic mēneša laikā.

Divus gadus pie plašiem grozījumiem KNAB likumā strādāja iepriekšējā Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane. Tajos precizēta ne vien priekšnieka atlaišanas kārtība, bet regulēts arī darbinieku statuss, paredzot lielākas pilnvaras biroja vadītājam. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzskata, ka jāpieņem tieši šie grozījumi, kurus iepriekš atteicās virzīt Vienotības Saeimas frakcija.

Jaunais valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzskata, ka Dreimanes vadītās darba grupas izstrādāto likumprojektu nevar virzīt, tas nav gatavs. Tāpēc atsevišķi jāsagatavo tikai KNAB biroja priekšnieka atlaišanas kārtība.

Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis atzīst, ka partijas cīņa ar Streļčenoku ir zaudēta. Taču likumam, kas dotu plašākas pilnvaras un lielāku neaizskaramību KNAB direktoram, gan būtu jāstājas spēkā pēc tam, kad pilnvaras beidzas Streļčenokam.

Tikmēr Streļčenoks norāda: «Vēl jānodzīvo šis gads, bet jebkurā gadījumā es strādāšu līdz pēdējam un neatkāpšos no saviem iepriekšējiem principiem.» Viņš apsver iespēju kandidēt atkārtoti uz KNAB vadītāja amatu.

Ref: 102.000.102.11080


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.