bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.09.2017 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

ZZS Jūrmalas mēra amatam varētu virzīt nupat gāzto Truksni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatis Truksnis

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatam varētu virzīt Gati Truksni, neskatoties uz to, ka viņš nupat kā gāzts no mēra krēsla pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis interesēties gan par Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, gan arī agrākiem – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtiem lēmumiem.

Jūrmalas domes deputāts Jānis Lediņš no ZZS aģentūrai LETA sacīja, ka ZZS neatbalstīs Vienotības virzīto Ivetu Blauu un piedāvās savu kandidātu.

Taujāts, kurš būs ZZS kandidāts, Lediņš atrunājās, ka tas būs zināms vēlāk. Uz precizējošu jautājumu, vai tas būs Truksnis, Lediņš atbildēja apstiprinoši. Viņš arī piebilda, ka citu kandidatūru partijai pagaidām neesot.

Arī aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Truksnis varētu būt ZZS kandidāts Jūrmalas mēra amatam.

Partija Vienotība Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatam ir izvirzījusi domes deputāti Ivetu Blauu.

Jau ziņots, ka 13.oktobrī tika sasaukta Jūrmalas domes ārkārtas sēde, kurā vairākums deputātu atbalstīja līdzšinējā mēra Trukšņa atbrīvošanu no amata.

Par Trukšņa atsaukšanu no amata dome lēma pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās informācija, ka viņš kopā ar citām personām ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.

Kā vēstīts, Truksnis atzinis, ka izmantojis 150 kvadrātmetrus lielo dzīvokli miljonāra Jūlija Krūmiņa uzbūvētajā ekskluzīvajā Turaidas kvartālā Dzintaros. Viņš tajā esot glabājis mantas remonta laikā, taču neatklāj, cik ir samaksājis par īri. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Jūrmalas domei ir pieprasījis visus pašvaldības lēmumus, kas ir saistīti ar Turaidas kvartāla tapšanu.

Zaļās partijas valdes sēdes darba kārtībā jautājums par Truksni netika iekļauts vispār, atzina partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš arī nesatraucās, ka Truksnis varētu amatu zaudēt: «Tur ir koleģiāla vienošanās mums gan politiskā līmenī, gan man ir apstiprinājuši tie deputāti, ar ko es esmu ticies no Jūrmalas domes, ka nav nevienam no šiem septiņiem deputātiem kādas bažas vai kādas domas kaut ko mainīt.»

No Rīgas pils dažas dienas vēlāk nāca cits signāls, jo Valsts prezidents, atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījuma de facto jautājumu par Truksni, pauda: «Protams, ka šādā situācijā rietumu praksē pieņemts demisionēt no amata. Mums varbūt ne vienmēr šāda rietumu prakse darbojas Latvijā, bet tas, protams, būtu pareizs solis.»

Savas partijas kādreizējo līderi Gatis Truksnis gan neuzklausīja un no amata tika padzīts. Pirms tam  apstiprinājās de facto jau ziņotais par Trukšņa saistību ar glauno projektu Dzintaros. Turaidas kvartāls pieder partiju finansēšanas lietā aizdomās turētā Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam, taču miljonārs neslēpj, ka galvenais noteicējs esot viņš. Jau pirms dažiem gadiem viņš esot Truksnim piedāvājis pārcelties no trīsistabu dzīvokļa Bulduros. Krūmiņš pabeigšot māju Turaidas ielā, un tad mēru varēšot ielikt kādā no mazākajiem apartamentiem.

Pirms kāda mēneša abi par to runājuši atkal, raidījumā Viens pret vienu šonedēļ atklāja miljonārs: ««Tu aizej pie meitas, izvēlies dzīvokli,» es saku, «kādu tu gribi, un ej.» Es ar meitu divās nedēļās reizi runāju, un tad es zinu, ka viņš tur ir bijis. (…) Bet es atkal neredzu nekādus kriminālus, nu. Es dāvinu, dodu un laižu, kuru gribu. Jā, par līgumu es teicu meitai: līgumam ir obligāti jābūt. Ir jāuztaisa līgums, līgumam jābūt noformētam, nevar būt mazāka cena nekā pārējiem.»

Krūmiņš gan nezināja, vai līgums patiešām ir noslēgts. Pats Truksnis par Turaidas ielas dzīvokli negribīgi sāka runāt tikai pēc gāšanas no mēra amata: «Es tur uzturējos, es tur neuzturos. Es uzturējos pagaidu, tāpēc ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, Kuldīgas ielā gribēju veikt remontu. Un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Tā kā šobrīd es esmu parakstījies, ar kādām personām man ir aizliegts tikties un būt tuvāk nekā 100 metrus, tad tur es vairs nevaru uzturēties tīri fiziski, tāpēc tur es vairs neuzturos.»

No Trukšņa teiktā gan nekļūst skaidrs, kāpēc kā mantu noliktavu viņš ir izvēlējies lielāko dzīvokli kompleksā, cik viņam tas izmaksāja un vai viņš varēja to atļauties. De facto izpētīja, ka īstermiņa īre nedaudz mazākos Turaidas kvartāla dzīvokļos pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. «Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām un ar īres līgumiem, un ar visām lietām viss ir pilnīgā kārtībā,» apgalvoja Truksnis, kurš gan atteicās atklāt, cik samaksājis par īri, jo no galvas to nezinot.

Vēl skandalozāku šo gadījumu padarīja KNAB ziņotais, ka ar Jūrmalu ir saistīts vēl viens kriminālprocess par koruptīvām darbībām saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Jūrmalas domē apstiprināja, ka KNAB pilsētas būvvaldē izņēmis dokumentus tieši par Turaidas kvartālu. Kriminālprocess uzsākts pret septiņām personām, kuras birojs neatklāja.

«Tur ir iesaistītas personas no Veselības inspekcijas un arī Jūrmalas pilsētas domes. Tas ir trešajā procesā – par to, ka šīs personas, iespējams, prettiesiski rīkojās attiecībā uz dažādu lēmumu pieņemšanu, dokumentu viltošanu noteikta uzņēmuma interesēs,» atklāja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, apstiprinādams, ka inkriminēta ir arī kukuļņemšana. Viņš gan atteicās komentēt, vai iesaistītas varētu būt arī politiskā līmeņa amatpersonas.

Tomēr raidījums noskaidroja, ka KNAB interesē ne tikai Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, bet arī agrāki – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtie lēmumi. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Arturs Grants, vaicāts par KNAB aktivitātēm, atzina: «Iestāde ir izdarījusi pieprasījumu mums attiecībā par amatpersonām, kas ir pieņēmušas lēmumus par Turaidas 17 būvniecību: gan par būvniecības uzsākšanu, gan par nodošanu ekspluatācijā. Tā kā šobrīd ir pieprasīta informācija, un to es arī daru šobrīd.» Informāciju KNAB pieprasīja par periodu no Turaidas kvartāla būvniecības paša sākuma.

Iepriekš raidījums jau ziņoja par atsevišķiem īpatnējiem domes balsojumiem par zemesgabalu Turaidas ielā, piemēram, par zonējuma maiņu. Savukārt preses relīzē par ēku kompleksa pabeigšanu tā attīstītāji norādīja, ka «prieku par Turaidas kvartālu neslēpj arī Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis».

Īsās domes sēdes laikā Trukšņa frakcijas biedri viņu tikai slavēja, jautājumus par ciešo saikni ar miljonāru Krūmiņu neuzdodot. Arī pirms tam zaļzemnieki sava mēra skaidrojumu par Turaidas kvartālu nemaz neprasīja. To apliecināja tagad par mēra pienākumu izpildītāju kļuvusī domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe no ZZS: «Nē, es neko nezināju, un praktiski man vismaz dabā līdz šim ir bijis tā, ka es tik tuvus un personiskus jautājumus nekad neesmu uzdevusi.»

Ja Truksnis saglabātu mēra amatu, šo pienākumu pildīšanu pirmsvēlēšanu laikā apgrūtinātu viņam KNAB uzliktie ierobežojumi. Raidījumam zināms, ka viņam ir liegts apmeklēt ZZS biroju, kā arī tikties ar vairākām personām. Turaidas kvartālu viņš pamet, jo nedrīkst tuvoties tur dzīvojošajai Čerņavskai. Tāpat Truksnim ir liegts tikties ar Jūliju Krūmiņu, viņa finansistu Jorenu Raitumu un  draugu Juri Miķeli, kurš pavasarī ziedoja ZZS. Arī ar diviem politiķiem no ZZS: ar zaļo deputātu Valdi Kalnozolu un ar Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš savu saistību ar lietu gan kategoriski noliedza.

Truksnis savas finansiālās attiecības ar Jūlija Krūmiņa ģimeni tā arī nepaskaidroja. Atlaistajam mēram ir mainīts tālruņa numurs, bet caur Jūrmalas domes darbiniekiem un Zaļās partijas pārstāvjiem nodotos lūgumus sazināties Truksnis, kurš vēl nupat solīja kandidēt arī nākamajās pašvaldības vēlēšanās, ignorēja. Tāpat Truksni uz ZZS savulaik atvedusī Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule paziņoja, ka nekomentēs murgus, tāpēc atteica interviju par Krūmiņa apgalvoto: ka viņa ziedojums zaļzemniekiem patiesībā bija domāts Grigules individuālajai kampaņai EP vēlēšanās.

Ref: 102.000.102.13815


Pievienot komentāru

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Notiks militārās tehnikas un karavīru pārvietošanās

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam Latvijā, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika.

Pārdala vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un KNAB  efektivitātes uzlabošanai

Pārdalīs vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai, otrdien, 19.septembrī, lēma valdība.

Digitālas valsts pārvaldes aizstāvi Ilvesu nebaida Igaunijas ID karšu problēma

Reaģējot uz ziņām, ka atklāts iespējams drošības «robs» Igaunijas iedzīvotāju identifikācijas kartēs, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess noraidījis, ka tehniskas kļūmes neapdraud viņa pārstāvētās valsts kā e-pārvaldes celmlauža reputāciju.

Jauniešiem būs lielākas iespējas izglītības iestādē saņemt karjeras konsultācijas

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus.

Judins uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija «nevirzās uz priekšu»

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, norāda komisijas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins.

Pētījums: Iedzīvotāji vislielāko kritiku pauž Latvijas kopējās situācijas attīstībai

Sākoties rudenim, optimisms iedzīvotāju noskaņojumā ir jūtami mazinājies, liecina jaunākais Baltic Internatioanal Bank Latvijas barometra pētījums.

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb 1%

Šī gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkstoši aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016.gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

82% Igaunijas mājsaimniecību izvēlas mobilo mājas internetu

Igaunijā arvien vairāk mājsaimniecībām izvēloties mobilo mājas internetu, 2017.gadā to lieto jau 82% mājokļos, kuros vispār lieto globālo tīmekli, aplēsuši igauņu statistiķi.

Zinātniskās institūcijas ar ES fondu atbalstu sekmēs starptautisko sadarbību

Lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinātu Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos, 18 zinātniskajām institūcijām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Notāri: Biežākā kļūda mantojuma kārtošanas procesā - kavēts termiņš

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši - tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.

Latkovskis norāda, ka dažreiz Saeimā slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi

Atsevišķos gadījumos Saeimā visnotaļ slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence, pauž Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

Bildēs: Zapad mācības pilnā sparā

Piedāvājam fotoieskatu Baltkrievijas un Krievijas apvienotajās militārajās mācībās Zapad, kuras klātienē inspicē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

VID: Samaksājot nodokļu pamatparādu, iespējams atbrīvoties no soda naudas

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests aicina pieteikties uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds.

Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iniciatīvu likvidēt balsojumu «atturas»

Sabiedrība par atklātību Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un likvidēt balsojumu «atturas».

Baltijas ekspresis piesaista dzelzceļa kravas; kritums pārējiem pārvadātājiem

Kravu pārvadātājs pa dzelzceļu AS Baltijas ekspresis šā gada septiņos mēnešos vairāk nekā dubultojis pārvadāto kravu apjomus, tikmēr pārējiem abiem pārvadātājiem - SIA LDz Cargo un AS Baltijas tranzīta serviss novērojams kravu apjoma kritums. Biedrība Baltijas Asociācija - transports un loģistika norāda, ka ceļ trauksmi kopējās situācijas dēļ nozarē nevis savu biedru interesēs.

Latvijas krājbankas administrators atguvis vēl 2,141 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 2,141 miljonu eiro, kas ir 4,1 reizi vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pavirši izturas pret savu veselību

Mazāk nekā puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss.

Norvēģijā vadošam policistam 21 gads cietumā par hašiša kontrabandu

Tiesa Norvēģijā, kas bieži atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, notiesājusi augsta ranga policistu, piespriežot tam 21 gada cietumsodu par kukuļņemšanu un līdzdalību narkotiku kontrabandā.

Balta: Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits palielinās dzīvnieku dēļ

Šogad līdz augustam apdrošināšanas sabiedrība Balta atlīdzībās par sadursmēs ar dzīvniekiem bojātiem transportlīdzekļiem jau izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro.