bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

ZZS kā nākamo prezidenta amata kandidātu varētu virzīt Sesku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks

Gadījumā ja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Raimonds Vējonis nevēlēsies kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās pēc 3.jūnija sēdes, tad ZZS kā nākamo varētu virzīt Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

LNT raidījumā 900 sekundes ZZS Saeimas frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka pauda bažas, ka Vējonis varētu nevēlēties startēt nākamajās prezidenta vēlēšanās pēc 3.jūnijna sēdes, jo pēc viņa domām, Vējonim brīžiem trūkst motivācijas, redzot televīzijā veidoto diskusiju aptaujas un balsojumus.

Savukārt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ja pēdējā balsojumā būs jābalso tikai par Vējoņa kandidatūru, tad viņš apšauba vai partija balsojumā to atbalstīs.

Taču uz jautājumu, kādi būtu abu partiju nākamie kandidāti, ja 3.jūnijā nevienu no četriem neievēlēs Valsts prezidenta amatā, Līdaka atbildēja, ka ZZS varētu virzīt Sesku, bet Dzintars sacīja, ka partija šo jautājumu izvērtētu frakcijas un valdes sēdēs.

Jau ziņots, ka nedēļu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā ievēlētie politiķi joprojām atturas prognozēt, kurš no kandidātiem varētu tikt ievēlēts šajā amatā. Tomēr politikas kuluāros turpinās sarunas, lai nodrošinātu atbalstu ZZS pārstāvim aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.

Neoficiālās sarunās vairāku partiju pārstāvji prognozē, ka Vējoni tomēr varētu ievēlēt prezidenta amatā, un pašlaik politisko spēku pārstāvjiem notiek aktīvas sarunas par šiem jautājumiem. Koalīcijas pārstāvji mēģina pārliecināt arī opozīcijas pārstāvjus atbalstīt savus Valsts prezidenta amata kandidātus.

Tiek prognozēts, ka pirmajos balsojumos vismazāk balsu varētu saņemt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars. Pēc Bondara «izkrišanas» Saeima turpinās balsot par pārējiem kandidātiem, kuri būs saņēmuši vairāk balsu. LRA pirmdien, 1.jūnijā. frakcijas sēdē varētu spriest par to, kā rīkoties, ja Valsts prezidenta vēlēšanās kādā no balsojumiem «izkritīs» Bondars, sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga.

LRA iepriekš sliecās nākamajos balsojumos, kad nebūs vairs iespējams iestāties par Bondaru, drīzāk neatbalstīt nevienu citu kandidātu. Savukārt atsevišķi deputāti varētu rosināt paredzēt brīvo balsojumu. Netiek izslēgta iespēja, ka kādas LRA balsis varētu tikt arī Vējonim.

Kāda kandidāta atbalstu varētu stiprināt arī No sirds Latvijai (NSL) atsevišķu deputātu iespējamā izvēle nepieturēties pie «partijas līnijas». Politiskais spēks iepriekš vienojās, ka NSL neatbalstīs nevienu kandidātu. Izņēmuma tiesības šajā lietā būs deputātam Ringoldam Balodim, kurš jau laicīgi paudis atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūrai. Taču, Levitam «izkrītot no kandidātu listes», arī Balodim būšot jāievēro NSL valdes un frakcijas kopsēdē lemtais, iepriekš norādīja NSL līdere Inguna Sudraba. Tikmēr neoficiāli tiek pieļauts, ka NSL pārstāvju balsis varētu sadalīties, iespējams, atbalstot ZZS vai Saskaņas pozīciju prezidenta vēlēšanu jautājumā.

Kaut arī koalīcija nespēja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, tiek prognozēts, ka Vējonim ir lielākas izredzes tikt ievēlētam šajā amatā nekā tiesību ekspertam Levitam. Politikas kuluāros turpinās sarunas par iespējamo atbalstu Vējonim, kuru pēc Levita «izkrišanas» kādā no balsojumiem varētu atbalstīt arī koalīcijas vairākums. Jau iepriekš visu trīs koalīcijas partiju pārstāvji pauda, ka neizslēdz iespēju vienoties par vienu kandidātu, ja otrs koalīcijas partiju virzīts kandidāts «izkritīs» kādā no balsojumiem.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš norādīja, ka šajā situācijā partija sasauks valdes un frakcijas sēdi, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā. Tikmēr pats Levits pauda, ka drīzāk būtu gatavs kandidēt arī Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja pirmajā prezidents netiks ievēlēts. Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jau iepriekš sacīja – ja kāds no koalīcijas kandidātiem «izkritīs» kādā balsojumā, tad visa frakcija nākamajos balsojumos atbalstīs koalīcijas kandidātu, kas turpinās cīņu par prezidenta amatu. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma sacīja, ka šajā gadījumā būtu jāsasauc koalīcijas sanāksme.

Iepriekš neoficiāli izskanēja šaubas par pašas ZZS vienprātību par atbalstu Vējonim, taču pēdējā nedēļā gan tiek pieļauts, ka ZZS frakcija varētu būt vienota šajā jautājumā. Līdz šim izskanējis, ka kāds ZZS deputāts iepriekš skeptiski izteicies par iespēju atbalstīt Vējoņa kandidatūru. Minētais parlamentārietis varētu gan būt pārliecināts tomēr balsot par politiskā spēka kandidātu.

Arī opozīcijas partija Saskaņa pagaidām nevēlas atklāt, kuru kandidātu atbalstītu, ja kādā no balsojumiem vismazāk balsu saņemtu šī politiskā spēka Valsts prezidenta amatam virzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saskaņas balsis «būs viegli saskaitāmas», proti, visa frakcija atbalstīs šī politiskā spēka virzīto prezidenta kandidātu – Dolgopolovu. Savukārt, ja viņš kādā no balsojumiem izkritīs, tad visa Saskaņas frakcija balsos par kādu vienu kandidātu vai arī nevienu neatbalstīs, akcentēja Urbanovičs.

No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena «balsojums» vietā gan lietots vārds «kārta», taču publiskajā telpā ar «kārtu» bieži vien saprot balsojumu vienu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem. Valsts prezidentu var ievēlēt ar vismaz 51 deputāta balsīm.

Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīti četri kandidāti – tiesību eksperts Levits, aizsardzības ministrs Vējonis, kā arī opozīcijas deputāti Dolgopolovs un Bondars.

Iepriekš valdošā koalīcija vēlējās vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, tomēr tas neizdevās. Zaļo un zemnieku savienība Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt aizsardzības ministru Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotība, bet pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēmuma virzīt Levitu Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem kandidātiem.

Saeimas sēde, kurā vēlēs Valsts prezidentu, notiks 3.jūnijā.

Ref: 102.000.102.9945


Pievienot komentāru

  1. wee saka:

    fui, tikai ne šo solārijos pārcepināto kungu…

    +1 0 -1 0

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.