bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

ZZS Kučinska birojā iekārto Lembergam labvēlīgu grozījumu autoru Gruduli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

Pirms astoņiem gadiem kā skandalozo «mutatis mutandis» grozījumu autors atpazīstamību guvušais jurists Māris Grudulis kopš marta sākuma ir kļuvis par premjera Māra Kučinska ārštata padomnieku politisko partiju sadarbības jautājumos, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Naudas atmazgātājiem labvēlīgos priekšlikumus Saeimas opozīcija tolaik saistīja ar Aivara Lemberga interesēm, taču Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šos pārmetumus allaž noraidīja. Tagad Gruduli, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķīrējtiesnesis un Monako Firstistes goda konsuls, darbam premjera birojā ieteica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Arī juristu vidē ne pārāk bieži izmantotais latīņu termins «mutatis mutandis» Latvijā kļuva plaši atpazīstams pirms astoņiem gadiem. 9.Saeimas ZZS frakcijas deputāts Vilnis Edvīns Bresis to bija iekļāvis vienā no saviem priekšlikumiem pirms Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā. Un, pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam, 9.Saeimas vairākums šo un citus Breša priekšlikumus atbalstīja.

Lai gan par latīnisko frāzi uzjautrinājās visi, grozījumu sekas varēja būt visai nopietnas. Tie būtiski ierobežotu tiesībsargājošo iestāžu iespējas cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Piedāvātā likuma redakcija sašaurinātu izpratni gan par to, kādi līdzekļi skaitās noziedzīgi iegūti, gan par darbībām, kuras ir uzskatāmas par legalizāciju un tātad sodāmas. Tomēr pēc tiesībsargājošo iestāžu protestiem Valsts prezidents Valdis Zatlers likumu atdeva otrreizējai caurlūkošanai, un Saeima to padarīja naudas atmazgātājiem nelabvēlīgāku.

Drīz vien kļuva zināms, ka aso reakciju izraisījušo priekšlikumu patiesais autors nebija deputāts Bresis. Tos sagatavoja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas konsultants, jurists Māris Grudulis, kurš no šī darba nekaunas arī tagad. «Redzat, to pasākumu jau skaļi izspēlēja prese savulaik. Patiesībā tie visi grozījumi bija ļoti juridiski korekti un pareizi,» saka Grudulis un uzsver, ka priekšlikumu saistīšanai ar Aivara Lemberga interesēm neesot bijis nekāda pamata.

9.Saeimas nelāgo «mutatis mutandis» pieredzi labi atcerēties vajadzētu arī Mārim Kučinskim. Tolaik viņš vadīja Tautas partijas frakciju, kura kopā ar ZZS, Saskaņas centru un LPP/LC iebalsoja Breša-Gruduļa priekšlikumus naudas atmazgāšanas likumā. Pēc tam Kučinskis žurnālistiem gan stāstīja, ka pie vainas esot bijusi nepietiekama iedziļināšanās, un solīja, ka likuma pārskatīšanas laikā frakcija atbalstīs prokuratūras viedokli.

Tagad Kučinskis kā Ministru prezidents regulāri uzsver to, cik svarīga būtu Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Starp mājasdarbiem, kas jāpaveic, lai to panāktu, ir arī banku uzraudzības pilnveidošana un spēja novērst riskus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijas banku sistēmā. Tas nav kavējis premjeru iecelt zvērinātu advokātu Gruduli par savu ārštata padomnieku politisko partiju sadarbības jautājumos.

«Man ikdienā nav laika nogludināt kaut kādas domstarpības iespējamās starp ZZS, Zaļo partiju, Ventspili un Liepāju, tāpēc arī, faktiski, tas ir viņa uzdevums. Lai gan man godīgi jāatzīst, ka šādas domstarpības un vajadzība pagaidām nav bijusi, lai būtu problēmas,» sava padomnieka pienākumus apraksta Kučinskis, sakot – tie vairāk attiecas uz partiju sadarbību ZZS iekšienē.

Grudulis savulaik jau ir bijis ārštata padomnieks – pēc ZZS frakcijas norādījuma viņu savā komandā bija pieņēmusi sākotnēji bezpartejiskā e-lietu ministre Ina Gudele. Pēc tam Grudulis ilgāku laiku bija ZZS Saeimas frakcijas konsultants. «Ir starppartejiska pieredze, jo es esmu ilgu laiku redzējis un piedalījies procesos, kas notiek Saeimā. Es arī pazīstu daudzus cilvēkus no citām koalīcijas partijām, arī opozīcijas partijām,» savu piemērotību jaunajam amatam pamato jurists.

Pirms septiņiem gadiem Grudulis no Zaļo un zemnieku savienības saraksta bez panākumiem piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nākamo reizi mediji viņu pieminēja 2011.gada vasarā. Laikā, kad satiksmes ministra amatā pirmo reizi bija ZZS pārstāvis Uldis Augulis, Grudulis tika piesaistīts kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic juridiskais konsultants. Viņš pats šo faktu nekomentē: «Redziet, ir viena lieta, ko es nekad nedarīšu. Es nekad nekomentēšu attiecības ar klientiem. Un atšķirībā varbūt no citiem birojiem mūsu birojā mēs nekad ne apstiprināsim, ne noliegsim, ka konkrētā persona ir mūsu klients.»

Interešu konflikta riskus premjera padomnieks noliedz, taču uz jautājumu, vai starp viņa klientiem šobrīd ir valsts uzņēmumi, atbild pēc ilgākām pārdomām: «Ja ir kaut kādas varbūt nepabeigtas lietas no iepriekšējiem gadiem, tad jā, bet uz doto brīdi – nē.»

Grudulis nenoliedz, ka viņam ir draudzīgas attiecības ar vairākiem cilvēkiem Satiksmes ministrijas politiskajā vadībā. Piemēram, ministra biroja vadītājs Artūrs Neimanis ir Gruduļa studiju biedrs. Viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka Grudulis pagājušajā gadā viņam atdevis desmit tūkstošu eiro parādu. Tagad satiksmes ministra padomnieks ir arī Gruduļa kursa biedrs Artis Stucka. Abi draugi nesen sadarbojušies arī profesionāli. Pirms dažiem gadiem viņi administratīvajā tiesā pārstāvēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš bija pārsūdzējis bijušā pašvaldību lietu ministra Edmunda Sprūdža rīkojumu par Lemberga atstādināšanu no amata.

Tagad Grudulis divreiz nedēļā nāk uz Ministru kabinetu, lai piedalītos premjera biroja sanāksmēs. Ne visi viņa kolēģi gan saprot, ar ko tieši viņš nodarbojas, jo sapulču laikā viņš gandrīz nerunājot un vairāk klausoties. Ministru prezidentam aizdomu par sava ārštata padomnieka darbību gan nav.

«Pirmajā brīdī, kad es justu, ka kaut kādā ziņā tas var vairāk kaitēt un būt kādas pretdarbības tam, ko es daru, vai kaut kādu ēnu mestu, ticiet man, mēs šķirtos,» sola Kučinskis un piebilst, ka šobrīd tādu iemeslu neesot bijis.

Kučinskis gan atzīst, ka Gruduli par padomnieku neesot izvēlējies pats – tā esot bijusi Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa ideja. Brigmanis to nenoliedz un apgalvo – labu juristu komandā nekad nevar būt par daudz, bet Gruduļa amata nosaukums neesot būtisks. «Mani vairāk interesē tas, lai šis cilvēks ar savu juridisko zināšanu bagāžu ir Kučinska komandā,» saka ZZS frakcijas vadītājs.

Tas, ka Gruduļa vārds daļā sabiedrības uzreiz rada asociācijas ar teicienu «mutatis mutandis» un ar kādu kontekstu tas notiek, Brigmani nemulsina: «Un tas ir slikts teiciens? Tas ir juridisks termiņš. (…) Mēs šos kontekstus un vēsturiskās nianses varam meklēt daudz kur.»

Pagājušajā rudenī Grudulis kļuva arī par Monako Firstistes goda konsulu Latvijā. Šai valstij gan ir vien septiņi tūkstoši pilsoņu, tāpēc advokāts neuzskata, ka šie pienākumi varētu viņu pārlieku apgrūtināt pildīt ikdienas darbus. Tomēr tagad Grudulis tiks aicināts uz oficiālajām pieņemšanām valsts svētkos kā diplomātiskā korpusa pārstāvis, un viņam jau ir bijusi izdevība saskandināt šampanieša glāzi ar Monako princi Albertu.

Ref: 102.000.102.12508


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.