bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

ZZS piemirsusi solījumu pilnībā pieņemt Eiropas Sociālo hartu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

1961.gadā pieņemtā Eiropas Sociālā harta ir svarīgs starptautisks dokuments. Hartā noteiktas galvenās cilvēku tiesības, kas dokumentu parakstījušajām valstīm jānodrošina – tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, veselības un sociālā aizsardzība, tiesības uz taisnīgu atalgojumu, aizsardzība pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību un tamlīdzīgi.

Hartu Latvija parakstīja 2007.gadā, bet Saeima sešus gadus to neratificēja. Tikai 2013.gadā deputāti to izdarīja, bet ne pilnībā. Latvija izmantoja iespēju, ka hartu katra valsts var pieņemt tikai daļēji. Vienotības vadītā Finanšu ministrija bija aprēķinājusi, ka vairāku būtisku pantu pieņemšanu Latvija nevar atļauties. Piemēram, paredzēt, ka strādājošajiem ir tiesības uz atalgojumu, kas viņiem un viņu ģimenes locekļiem nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Lai arī hartas ratificēšana ir Latvijas iekšējais jautājums, piespiest valdību to izdarīt 2014.gadā Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētājiem solīja deputātu kandidāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Šobrīd Zaļo un zemnieku savienībai būtu visas iespējas solīto izpildīt – viņu cilvēki vada valdību un Finanšu ministriju. Tomēr solījumi piemirsti.

Saeimā ZZS pārraudzībā ir Sociālo un darba lietu komisija. Parlamentā turpina strādāt arī paši sociālo labumu solītāji, kuriem Eiroparlamentā Briselē tā arī nokļūt neizdevās.

Jākāpina darbinieku prasmes, kvalifikācija un produktivitāte. Tas ļaus viņiem saņemt lielākas algas un dzīvot labāk – uz to savukārt mudina valdība un ministrijas. Bet starp mazo algu saņēmējiem ir arī, piemēram, muzeju darbinieki, kuri apguvuši plašas zināšanas un stažējušies ārvalstīs. Arī Latvijas lepnumā – Nacionālajā mākslas muzejā. Tā atjaunošana izmaksāja 29 miljonus eiro (29 802 142 eiro), tomēr ēkas renovācija nenozīmē, ka notikuši kādi uzlabojumi tur strādājošo algās. Pret valstī vidējo 838 eiro algu Latvijas galvenajā muzejā vidējais atalgojums «uz papīra» ir 639 eiro. Tehniskajam personālam – pirms nodokļu nomaksas 445 eiro. Kopš renovētā muzeja atklāšanas, jau nomainījies viss tehnisko cilvēku kolektīvs. Galvenais darbinieku aiziešanas iemesls bijušas tieši zemās algas. «Ja mēs runājam par kadru mainību, tad jā, protams. Tā ir. Vienā no zemāk atalgotajām kategorijām, kas ir, tie mūsu tā saucamie muzeja uzraugi. Un tur ir viena no zemākajām algām muzejā – nedaudz virs minimālās algas. Bet otra kategorija, kur arī ir ļoti liela kadru mainība ir tā sauktie komunikāciju speciālisti. Tie ir tie, kas strādā ar muzeja apmeklētājiem. Tur mums ir situācija, ka tie darbinieki, kas iet projām, tie tiešām kā galveno aiziešanas iemeslu min zemo atalgojumu. Šeit nomainījies jau 20-30 cilvēku. Praktiski varam teikt, ka viss tehniskais personāls principā ir jau gandrīz nomainījies,» komentē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Līce.

«Uz rokas sanāk nedaudz zem 500 eiro. Tas nav liels atalgojums. Es pati esmu mācījusies un dzīvojusi Spānijā, kas nav visturīgākā Eiropas valsts, bet tomēr tās algas viņiem ir vismaz trīs reizes lielākas nekā mums,» norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Ieva Kalnača.

TV3 teica Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča, šī valdība par Sociālās hartas pieņemšanu pilnā apmērā nav runājusi. Un ņemot vērā, cik smagi nākot visi lēmumi, kas saistīti ar budžetu, tuvākajā laikā tas nenotiks. Arī premjers Māris Kučinskis apstiprināja, ka valdības plānos šāda darba neesot.

Ref: 102.000.102.13483


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.