bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

ZZS rosina atcelt izmaiņas, ko latviešu valodas stiprināšanai ieteicis Zatlers

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Armands Krauze

Pirms gada Saeima grozīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas regulē radio darbu Latvijā. Tas notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un aizvien pieaugošās kaimiņvalsts propagandas. Valda Zatlera vadītā Nacionālās drošības komisija ieteica no šīs propagandas Latvijas klausītājus pasargāt un vienlaikus arī pastiprināt latviešu valodas lietošanas apjomu radio stacijās.

Tas nozīmētu – tiem radio, kam Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajās licencēs atļauts raidīt 50% latviski un 50% krieviski, no 2016.gada būtu jāskan tikai latviski. Bija paredzēts pārejas laiks – pusotrs gads, lai radio tam varētu sagatavoties. Iepriekšējā sasaukuma Saeima šos ieteikumus atbalstīja.

Zatlera komisija īpaši izcēla, ka nevar noteikt citu proporciju. Ja obligāta apraide valsts valodā būtu noteikta, piemēram, no 51% nevis 50%, tad svešvalodā varētu raidīt gandrīz puse Latvijas radiostaciju, jo vairākām licencēs noteikta tieši proporcija 50/50, informē TV3 raidījums Nekā personīga.

Nostrādājot vien dažus mēnešus, jaunā 12.Saeima šopavasar likumu no jauna atvēra, lai ielabotu dažus Kultūras ministres ieteikumus. Kad labojumi jau bija gandrīz gatavi, pirms pēdējā balsojuma Saeimā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze iesniedza tieši tādu labojumu, par ko pirms gada brīdināja Zatlers. ZZS līderis gribēja, lai obligātā pāreja uz latviešu valodu attiektos tikai uz tiem radio, kuros valsts valodas proporcija ir vismaz 51 procents.

«No kuras puses skatās, tie grozījumi nav pozitīvi vērtējami. No vienas puses tiek mazināta latviešu valodas loma medijos. No otras puses šie grozījumi var palielināt Krievijai lojālo mediju ietekmi. Tā kā es gribu teikt, ka kopumā šie grozījumi nav veiksmīgi,» komentē kultūras minister Dace Melbārde.

ZZS priekšsēdētāja Krauzes ieteikumi atvieglotu dzīvi vairākām radiostacijām, kam bija jāsāk gatavoties no janvāra raidīt tikai latviski. Starp tām arī Krievu hitu radio, kas pieder tiem pašiem cilvēkiem, kuriem Eiropas hitu radio un Super FM – Uģim Polim un Ričardam Zaksam. Pēdējo divu gadu laikā Zakss Zaļo un zemnieku savienībai un Zaļajai partijai ziedojis 22 tūkstošus eiro.

Šonedēļ par Krauzes ieteikumu bija jābalso Saeimai. Pirms tam notika skaļas vārdu apmaiņas aiz slēgtām partiju biroju durvīm. Vairākas radio stacijas pat izvērsa reklāmas kampaņas savos ēteros – Uģa Poļa radio aizstāvēja Krauzes piedāvājumu, bet radio SWH ieteica ZZS virzienā palūkoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Priekšlikuma autors Krauze noliedz, ka centies izlīdzēt savam ziedotājam. Un arī krievu radio labā ieteikums nav tapis. Gluži otrādi – cilvēkiem esot jādod iespēja izvēlēties starp vairākiem krievu radiostacijām, kas raida Latvijā, lai cilvēki nemeklētu iespēju klausīties mums nedraudzīgās pārraides no Krievijas.

Latvijā reģistrētais Krievu hitu radio pie mums pārraida arī raidījumus un mūziku, kas tapušas Krievijas radiostacijā Krievu radio. Radio pieder uzņēmumam Krievu mediju grupa – tas ir viens no lielākajiem mediju holdingiem Krievijā. Bez tā tam pieder vēl vairākas radiostacijas un arī mūzikas televīzija RuTV. Uģis Polis apgalvo, ka no Maskavas nākošo kaitīgo saturu viņi šeit Rīgā izgriežot un to nepārraida.

Lai krievu klausītāju patriotismu siprinātu, Krievijā tiek veidots jauns mediju holdings. Par pamatu tam kalpos Krievijas federācijas Valsts unitārais uzņēmums Goskoncert. Tas dibināts 1956.gadā un PSRS laikos organizēja padomju mākslinieku uzstāšanos ārzemēs un ārzemnieku ierašanos Padomju savienībā. Krievijā Goskoncert turpina rīkot augstākā līmeņa svinības, piemēram, 9.maija parādi un dažādus koncertus.

Valsts uzņēmums Goskoncert piedāvāja Krievu radio akcionāriem holdingu atpirkt, lai uz šīs bāzes veidotu patriotisku jauno zvaigžņu inkubatoru. Par ieceri pirms gada informēts Vladimirs Putins. Darījums gan šobrīd ir nedaudz iestrēdzis akcionāru strīdu dēļ.

«Mēs pēc kāda laika secināsim, ka esam atdevuši iniciatīvu. Esam atdevuši savu vājo vietu. Paši parādījuši. Ja kādreiz ģeopolitiskā situācija bija baigi asā, tad ir relatīvs miers un šobrīd esam iemidzinati. Tā nav. Ar šo likumu mēs varam padarīt sevi vēl vājākus,» uzskata Radio SWH īpašnieks Jānis Šipkēvičs.

«Šeit nav runa par to, kurš un kā sadalīs Latvijas reklāmas tirgu. Šeit runa ir par to, lai mēs neatdotu savu telpu un sargātu savu mediju drošību. Un par to deputāts nav padomājis, jo viņam ir citi jautājumi par ko ikdienā domāt, tāpēc mēs, kas ikdienā saskaramies ar to brīdinām – nedariet to,» tā Šipkēvičs.

Kopā ar Saskaņas deputātiem par strīdīgajiem ZZS līdera Armanda Krauzes priekšlikumiem nobalsoja gan vairāki tēvzemieši, gan arī ZZS. Lai arī zālē atradās 82 deputāti, 20 balsojumā nepiedalījās. Deputāti pat vēl pirms Saeimas sēdes bija apjukuši. Daži pēdējās minūtēs skrēja konsultēties ar kolēģiem. Citus tik ļoti bija sadusmojusi SWH reklāma, ka par kolēģa Krauzes priekšlikumu nobalsots nevis, lai mainītu mediju vidi, bet, lai vienkārši iespītētos.

Uģa Poļa radio šajā strīdā par iepriekšējās Saeimas iecerēto likumu labojumu vērsies ar sūdzību Satversmes tiesā, apgalvojot, ka Zatlera rosinātais grozījums ierobežojot vārda brīvību un neļaujot viņiem turpināt raidīt Krievu radio pārraides. Lietu tiesa pieņēmusi un solījusi skatīt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Bet, ja strīdīgos grozījumus izsludinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiesas darbiem, šķiet, zudīs jēga.

Ref: 102.000.102.11081


Pievienot komentāru

  1. Voldis saka:

    Vēl aizvien sponsori, nevis vēlētāji vada partijas. Skumji!!!

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.