BNN intervija | Politologs Rajevskis: kad paliks viens kandidāts, tas jau būs koalīcijas stabilitātes jautājums

Ilona Bērziņa, BNN

Kurš Valsts prezidenta amata kandidāts – Edgars Rinkēvičs vai Uldis Pīlēns – gūs lielāku Saeimas atbalstu 31.maijā? Šī intriga atrisināsies jau rīt. Vienlaikus tā būs spēku pārbaude viņu virzītājiem – Jaunajai Vienotībai (JV) un Apvienotajam sarakstam (AS). Trešajai kandidātei uz augsto amatu – Progresīvo izvirzītajai Elīnai Pinto – praktiski nav izredžu iegūt nepieciešamo 51 balsi.

Par pēdējā mēneša karstāko tematu – Valsts prezidenta vēlēšanām un to, kas tā vai cita scenārija gadījumā varētu notikt ar valdību –  BNN saruna ar politologu Filipu Rajevski.

Kādas ir izredzes, ka Saeima Valsts prezidentu ievēlēs jau šajā trešdienā? Vai politiskajiem spēkiem izdosies vienoties?

– Domāju, ka izdosies. Nenopietns kandidāts, par kuru ir skaidrs, ka variantu nav, ir tikai viens, pārējie divi ir ļoti nopietni.

Ar “nenopietno kandidātu” tiek domāta Elīna Pinto?

– Jā.

Spekulācijas ap jautājumu, kurš izrādīsies spēcīgāks – Edgars Rinkevičs vai Uldis Pīlēns, kļūst arvien karstākas. Prognožu izteikšana tik būtiskos jautājumos allaž bijusi nepateicīga nodarbe. Tomēr – ņemot vērā pašreizējo spēku sadalījumu, kāds varētu būt rezultāts?

– Ir skaidrs, ka pirmajā balsojumā izkritīs Elīna Pinto, jo Progresīvo frakcijai Saeimā ir desmit deputāti un viņa var rēķināties ar gaužām maz balsīm. Jautājums – kā tālāk rīkosies pārējās partijas? Ļoti svarīgs ir otrais balsojums, kas parādīs, kurš paliks uz trešo kārtu.

Pagaidām šķiet, ka lielākās izredzes ir Edgaram Rinkēvičam, jo izskatās, ka šobrīd neviens – izņemot AS un Šleseru – nav zvērējis uzticību Uldim Pīlēnam. AS un partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) frakcijām pa abām kopā (AS ir 15 deputāti, LPV – 9) nesanāk tik daudz balsu, cik vienai pašai JV (26), un šajā balsojumā arī parādīsies, kāds kuram ir atbalsts.

Ja otrajā kārtā neviens no kandidātiem nedabūs 51 balsi, un domāju, ka tā arī būs, tad seko trešā kārta, kurā ir viens kandidāts, par kuru visi balso. Tās svarīgās sarunas notiks starp otro un trešo kārtu, kur tad arī tiks pieņemts gala lēmums, vai tas cilvēks kļūs par Valsts prezidentu, vai tomēr Saeima ies uz vēl vienām vēlēšanām jūnijā.

Šobrīd ir ārkārtīgi daudz spekulāciju par politisko spēku iespējamo vienošanos. Pēc vienas versijas “Zaļo un zemnieku savienībai” (ZZS) par atbalstu Edgara Rinkeviča kandidatūrai esot apsolīta vieta koalīcijā. Tāpat politikas kuluāros runā, ka nav izslēgts arī ZZS atbalsts Uldim Pīlēnam.

Tikmēr Nacionālā Apvienība (NA) paziņojusi, ka koalīcijas partneru ultimātus saistībā ar kāda kandidāta atbalstīšanu neuzklausīs pat tad, ja tas nozīmētu NA aiziešanu no koalīcijas un līdz ar to arī valdības krišanu. Cik tas ir nopietni?

– Koalīcija bez JV ir maz iespējama, un tad nu notiek tāda rosības imitācija. Ja AS ar nacionāļiem iepriekš ir ļoti veiksmīgi bloķējušies pret Progresīvo ņemšanu koalīcijā, tad šobrīd viņi sabloķēties nespēj – jo

NA tomēr tā kā drusku baidās, ka nepaliek ārpus koalīcijas.

Ja ir vienošanās ar ZZS, tad var būt gan koalīcija, kurā apvienojas JV, ZZS un AS, gan arī – JV, ZZS un NA. Abās koalīcijās balsu pietiek. Domāju, ka no vienas puses NA grib tā kā pacīnīties par savu vietu, bet no otras puses viņi arī saprot, ka tā ir individuāla disciplīna – cīnīties par savu vietu arī nākošajā valdībā.

Respektīvi, visi ir gatavi publiskajā retorikā atbalstīt savu kandidātu un demonstrēt mugurkaulu, bet realitātē vietu valdībā nav gatavs atstāt neviens…

– Jā. Ja ir trešais balsojums uz kuru palicis viens pats Rinkēvičs, bet nacionāļi un AS pasaka, ka nebalsos par viņu, tad tas ir ļoti slikts signāls koalīcijai kopumā. Protams, nav tā kā balsojumā par valsts budžetu, kuru nepieņemot, krīt valdība.

Taču – ja ārlietu ministrs Rinkēvičs, kurš ir populārākais valdības politiķis ar diezgan skaidru pozīciju mūsu ārpolitiskajā virzībā un orientāciju pret Krieviju, trešajā kārtā būs palicis kā vienīgais kandidāts un nacionāļi nebalsos par viņu tādēļ vien, ka būs iespītējušies un gribēs kaut kādu otru piegājienu, tas varētu novest pie tā, ka premjers demisionē, krīt valdība un sākam visu no gala.

Ja balsojums notiek par diviem kandidātiem, tad ļoti lielu lomu spēlē opozīcija, bet kad ir palicis viens kandidāts, tad tas jau ir jautājums par koalīcijas stabilitāti, kas norāda, vai koalīcija savā starpā var vienoties. Tas pats attiecas arī uz Uldi Pīlēnu. Ja uz pēdējo balsojumu kā vienīgais kandidāts paliek Pīlēns, es neredzu nekādu īpašu ieganstu, kāpēc gan koalīcija nevarētu vienoties par viņu un teiktu – labāk jauns piegājiens. Situācija nav vienkārša, un šo attiecību sarežģītību mēs jau redzam politiķu savstarpējos paziņojumos.

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits – viņam atsaucot savu kandidatūru – norādīja, ka “tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas” un “tas radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem”.

Kā īsti ir: vai Valsts prezidentu tiešām ieteicams ievēlēt tikai ar pareizo deputātu balsīm, jo citādi “Eiropa mūs nesapratīs”?

– Satversme paredz, ka Valsts prezidents stāv pāri parastai partiju politikai. Labā ziņa ir, ka

nevar teikt: Pīlēns ievēlēšanas gadījumā būs atkarīgs no par viņu balsojušo partiju balsīm,

jo par viņa pārvēlēšanu lems jau nākamā Saeima. Ja viņš tiks ievēlēts, tas nenozīmē, ka viņš pildīs kādus pasūtījumus vai uzņemsies saistības. Viņš varēs mierīgi veikt savu politiku un nedomāt par viņiem, jo deputātiem nav nekādu instrumentu, lai kaut ko uzspiestu ar viņu balsīm ievēlētajam prezidentam.

Nacionālā apvienība neizslēdz, ka varētu virzīt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam, ja pirmajā piegājienā nevienu no pašreizējiem kandidātiem ievēlēt neizdosies. Tas varētu būt reāls solis vai tikai politiskā retorika?

– Tā ir tukša spekulācija. Egils Levits savu kandidatūru atsauca ar pietiekoši lielu laika distanci, un NA bija visas iespējas vēlreiz nosaukt savu kandidātu, bet viņi to neizdarīja. Tāpēc domāju, ka tā ir vairāk retorika.

Tomēr politikas kuluāros runā, ka Nacionālā Apvienība otrajam piegājienam kā Valsts prezidenta kandidāti varētu izvirzīt aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci.

– Mūrniece kā iespējamā kandidāte tiešām tiek minēta, bet NA nekas neliedza viņu izvirzīt jau pēc Levita atteikšanās kandidēt.

Vai iespējams, ka valdības sastāvs mainās, ja 31.maijā Edgars Rinkēvičs tiek ievēlēts ar ZZS atbalstu?

– Ja ZZS atbalsta Rinkēviču, tad līdz ar to atveras arī durvis kaut kādai viņu potenciālai līdzdalībai nākošajā valdībā. Taču, ja notiek vienošanās par šo sarežģīto ZZS ielaišanu valdībā, tad, lai kaut kādā veidā šo lietu izspēlētu, JV no tā jābūt kādam saldo [ieguvumam – BNN]. Ja Pīlēns tiek izbalsots un par Rinkēviču nobalso AS, JV un ZZS, tad to var jau uzskatīt par indikāciju nākamās koalīcijas aprisēm, līdzīgi ir, ja to izdara JV, NA un ZZS.

Kā tad paliek ar valdības veidošanas laikā piesauktajām “sarkanajām līnijām” un ZZS saikni ar Aivaru Lembergu? Tagad tas viss nav vairs spēkā?

– Te jāatceras, kā izveidojās Krišjāņa Kariņa konflikts ar Uldi Pīlēnu. Proti, Kariņa paziņojums, ka sarunas par valdības veidošanu un valdības darbu tiks veiktas tikai ar tiem politiķiem, kas tikuši ievēlēti un bijuši Saeimas deputātu kandidāti. Tādā veidā Pīlēns nepiedalījās sarunu procesā.

Domāju, šī pati klauzula varētu attiekties arī uz Lembergu, ka viņš nepiedalās valdības veidošanas procesā un koalīcijas sanāksmēs.

Līdz ar to viņš neatrodas priekšplānā un Kariņam nav jāsēž ar Lembergu pie viena galda.

Pieņemu, ka šādu vienošanos viņi var panākt. No otras puses nav arī situācijas, kad ZZS būtu no Lemberga kaut kādā veidā atteikusies. Tas vienkārši šo jautājumu ieved tādā drusku pelēkā zonā. Otrs jautājums, kā pats Lembergs uz to reaģētu. Pieļauju, ka kaut kāda vienošanās šajā ziņā varētu būt panākta, jo nav ticama iespēja, ka Kariņš un JV spice sēž pie viena galda ar Lembergu un veido valdību.

Nav jau obligāti jāsēž pie viena galda. Aizkulišu ietekme Lembergam vienmēr ir bijusi un maz ticams, ka šobrīd tā būtu kaut kur pazudusi.

– Aizkulišu ietekme viņam ir bijusi, ir un arī būs tālāk. Runājot par pašreizējo situāciju, ļoti daudz ir atkarīgs no tā, ko viņš pats ir plānojis attiecībā uz savu līdzdalību Latvijas politikā.

Cik lielas, no šodienas skatupunkta raugoties, ir izredzes, ka Kariņa valdība noturēsies esošajā sastāvā, mierīgi turpinās strādāt tālāk arī pēc 31.maija, un visas kaislības ap Valsts prezidenta vēlēšanām bijusi tikai vētra ūdens glāzē?

– Nav tik vienkārši. Medijos, sabiedrībā, politiskajā diskusijā galvenais jautājums ir mūsu fundamentālā atpalicība no pārējām Baltijas valstīm un nespēja savākties normālai ekonomiskai izaugsmei. Jebkuru prezidentu ievēlot, šis jautājums vienalga nekur nepazūd – kā esam atpalikuši, tā esam.

Šo jautājumu prezidenta vēlēšanas neatrisina, tas jārisina koalīcijai. Ja šajā jautājumā netiks panākts progress, tad JV nākamajās vēlēšanās varētu būt ļoti lielas problēmas. Tāpēc domāju, pēc prezidenta vēlēšanām viņi veiksmīgi vai neveiksmīgi, bet mēģinās atdzīvināt ekonomiku, lai te kaut kas sāktu notikt bišķi ātrāk un straujāk.

Lasiet arī: Arī pieņemtajā budžetā Rajevskis nesaredz valsts attīstību

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas