bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 15.10.2019 | Vārda dienas: Eda, Hedviga, Helvijs

ĀM atsakās sniegt informāciju par ebrejiem atdodamajiem īpašumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārlietu ministrija (ĀM) nesniegs informāciju par sarakstu, kādi īpašumi ebreju kopienai ir jāatdod, jo restitūcijas lieta ir sarunu procesā un vienošanās vēl nav panākta, sacījis ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.

«Tas ir orientējošs materiāls, kurā vēl var tikt izdarītas izmaiņas,» uzsvēris Sīlis, aicinot pēc informācijas vērsties parlamentā, kur šis jautājums tika skatīts 2006.gadā.

2006.gada valdības iesniegtajā likumprojektā Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai, kurš parlamentā tā arī netika pieņemts, bija paredzēts ebreju kopienai piešķirt kompensāciju 31 959 870 latus, liecina informācija Saeimas mājaslapā.

Ar šo naudu bija paredzēts kompensēt 282 īpašumus, kuri izvietoti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Kuldīgā, Piltenē, Talsos, Sabilē, Tukumā, Kandavā, Saldū, Cēsīs, Rūjienā, Jaunjelgavā, Preiļos, Dagdā, Krāslavā, Līvānos, Pļaviņās, Viļānos, Subatē, Varakļānos, Aknīstē, Ludzā, Aizputē, Bauskā, kā arī tā laika Liepājas rajonā, Rēzeknes rajonā un Kaunatas pagastā.

Likumprojektā bija plānots ebreju kopienai bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.

Jau ziņots, ka 25.janvārī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.

«Cik man zināms, mēs nerunājām par naudas summu, bet to, kas viņiem ir piederējis,» sacīja Deividsons. Viņš pieļāva, ka jautājumu, ko darīt ar pašlaik aizņemtajiem īpašumiem, būs jārisina likumdošanas ceļā, jo ir veidi, kā veikt restitūciju vai pasākumus, lai šīs ēkas varētu izmantot.

«Es esmu vienkāršs amerikānis, kura valstī ir princips, ka, ja tev atņem īpašumu, tev ir tiesības to atgūt. Informējiet mani, ja Latvijā ir citāda juridiskā sistēma,» sacīja ASV sūtnis, uzsverot, ka arī citām grupām, piemēram, dažādām kristiešu konfesijām, ir jābūt tiesībām atgūt savus īpašumus.

Viņš uzsvēra diskusijas sākšanas nozīmīgumu, jo holokausta kontekstā tas ir vēl nenokārtots jautājums, kura atrisināšana uzlabos Latvijas tēlu un reputāciju.

«Jūsu valsts nav vienīgā ar šādu situāciju,» sacīja sūtnis, norādot, ka šis ir aktuāls jautājums arī Lietuvā un visā Centrāleiropā.

Deividsons norādīja, ka nav Latvijā ieradies, lai diktētu, kas ir jāpieņem, vai lai nosauktu konkrētus skaitļus vai kompensācijas apjomu, – viņš arī nezinot, par cik daudziem īpašumiem ir runa.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tajā pašā dienā pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka notiek dialogs ar ebreju kopienu, tomēr svarīgi esot nodalīt iespējamo īpašumu kompensāciju no valsts budžeta maksājumiem, par kuriem esošajā situācijā nevarot būt runa.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piebilda, ka kompensācijas tiek prasītas par vairākiem īpašumiem Latvijā, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības, – ebreju organizācijas, kam piederējuši šie īpašumi, ir likvidētas, cilvēki ir gājuši bojā.

Ņemot vērā demokrātijas un tiesiskuma principu, patiesība ir kaut kur pa vidu – «soli pa solim ir jāpēta situācija, tad var saprast, kas īsti ar katru konkrēto īpašumu ir», uzskata Kristovskis un piebilst, ka šādi paši kompensāciju principi būtu jāattiecina uz visu nāciju cietušajiem.

«Ebreju organizācijas nacistu okupācijas laikā tika iznīcinātas, tāpēc ebreju kopiena nevarēja izmantot restitūciju pieprasīšanas laiku sākuma posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tagad, kad ebreju kopiena ir sevi atjaunojusi, ASV vēlme ir atbalstīt dialogu starp Latvijas valdību un kopienu, lai atrisinātu šos būtiskos jautājumus, kas saskan ar Prāgas pamatnostādnēm, ko pagājušā gada jūnijā atbalstīja Latvija, ASV un 41 cita valsts,» skaidroja ASV vēstniecība.

«Pirms nomirst pēdējie holokaustā izdzīvojušie, šie īpašumi noteikti ir jāatdod atpakaļ,» uzsvēra ASV vēstniecība, norādot, ka saskaņā ar Prāgas pamatnostādnēm, ja īpašuma atgūšana nav iespējama, piemērots risinājums ir taisnīga kompensācija.

Jau ziņots, ka par likumprojekta nodošanu komisijām 2006.gada nogalē balsoja 12 deputāti, pret – 6, bet atturējās 67. Projekts tika noraidīts bez debatēm.

Likumprojekts paredzēja, ka ebreju kopienai laikā no 2007.gada līdz 2016.gadam tiks piešķirti 31,96 miljoni latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Turklāt bez atlīdzības ebreju kopienai tiks nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.

Ja likumprojekts būtu pieņemts, tad atbalsta un nekustamo īpašumu saņēmējs būs Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

Likumā bija paredzēts noteikt aizliegumu izmantot valsts sniegto atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, kuras mērķis ir gūt peļņu.

Gandrīz simtprocentīgi ebreju organizāciju īpašumi tika nacionalizēti un konfiscēti jau pirmajā padomju varas gadā (no 1940.gada līdz 1941.gadam), un tā tika pabeigta 1944.gadā un 1945.gadā, atstājot tikai pāris sinagogu ēkas.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko tolaik sacīja, ka «mēs tiecāmies, lai šī likuma pieņemšana neizraisītu spriedzi sabiedrībā un neaizskartu privātpersonu intereses – šāda likuma pieņemšanas gadījumā kopiena savā īpašumā iegūs tikai nelielu skaitu sabiedrisko ēku un objektu».

Naudas izmaksu apjoms esot aprēķināts ļoti pieticīgi, ņemot vērā kadastrālo vērtību 2005.gada beigās, kas ir vairākas reizes mazāka par tirgus vērtību.


Pievienot komentāru

  1. Lote teica:

    Man tādas dalītas jūtas šajā sakarā. Būtībā skaidrs, ka īpašums paliek īpašums, bet kādā saistībā tur ir kopiena? Ja ir kāds konkrēts cilvēks, kam māja piederējusi, ja viņš vēl ir dzīvs, tad viņš risina arī lietas, nevis randomā kaut ko kādam piešķir.

Medijs atgādina par Lemberga pietuvināto nāves gadījumiem

«Neviens no četriem manis pieminētajiem, man zināmajiem ļaudīm man nekad neatstāja ne psiholoģiski vāja, ne arī slimīga cilvēka iespaidu, kam pusmūžā būtu kādi būtiski veselības traucējumi.»

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nabadzības izskaušanu veicinošiem pētījumiem

Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Vecākiem Igaunijā automātiski piešķirs ģimenes pabalstus

Vecākiem Igaunijā vairs nevajadzēs pieteikties ģimenes pabalstiem un tie tiks piešķirti automātiski, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Bažās par drošības riskiem Igaunijas IT ministre Huawei nomaina pret iPhone

Sekojot valsts iestāžu brīdinājumiem par drošības riskiem, Igaunijas informāciju tehnoloģiju ministre Kerta Kingo savu Huawei viedtālruni iemainījusi pret iPhone, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Budapeštas mēra vēlēšanas: Orbāna partijas kandidātu apsteidz liberālie opozicionāri

Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vēlēšanās valdošās partijas Fidesz kandidātu pārspējis opozīcijas pārstāvis Gergelijs Karacsonijs, vēsta BBC.

Latvija augustā starp deviņām ES valstīm ar rūpniecības produkcijas apmēra kāpumu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 2,1%, tai esot starp deviņām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Notiesā Katalonijas neatkarības cīnītājus; vairumam piespriests cietumsods

Spānijas Augstākā tiesa piespriedusi cietumsodus deviņiem Katalonijas separātistu līderiem par mudināšu uz dumpi saistībā ar Katalonijas neatkarības referendumu 2017.gadā.

Zelenskis šonedēļ viesosies Latvijā

Tikšanās laikā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunās abu valstu bilaterālās attiecības, Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības, kā arī apspriedīsies par Triju jūru iniciatīvu.

Pūce neizslēdz iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju pašvaldību reformas rezultātā saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu, tādējādi veidojot Latvijas karti ar 39 pašvaldībām.

Tartu tuvākajos gados varētu atvērt kinostudiju

Pieaugot interesei par Igauniju kā filmēšanas vietu, Tartu tuvāko gadu laikā varētu uzcelt kino studiju, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valsts budžetā nonāks 29 miljoni, ko tiesa noteikusi pa noziedzīgi iegūtiem

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atzīt par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā un ieskaitīt tos valsts budžetā.

Saeimā 2020.gada budžetu cer pieņemt novembrī

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.

Coffee Inn pievienos uzņēmumam Narvesen Baltija

Uzņēmumam SIA Narvesen Baltija tiks pievienots SIA Coffee Inn, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Raidījums: Rīgas kartes audits atklāj «uzpūstus» uzcenojumus un saikni arī Rīgas pašvaldības amatpersonām

Elektronisko norēķinu sistēmas Rīgas sabiedriskajā transportā ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar Rīgas kartes darbinieku Aleksandru Brandavu saistīts uzņēmējs.

Sīrijā kurdi vienojas ar Damasku par kopīgu cīņu pret Turciju

Sīrijas kurdiem cenšoties atvairīt Turcijas iebrukumu valsts ziemeļos, to vadītie spēki vienojušies ar Sīrijas valdību par kopīgu aizsardzību, tikmēr no aizturēšanas vietas reģionā izbēgušas 700 ar teroristisko grupējumu «Islāma valsts» saistītas personas.

Pēc dzīvokļa griestu iebrukšanas Rīgas dome sasauc ārkārtas sēdi

Kādai četrstāvu dzīvojamajai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki, kuri namā varēs atgriezties vien pēc detalizētas tā apsekošanas.

Vairākos posmos uz rudens–ziemas sezonu pārtrauc remontdarbus

Saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos vairākos būvdarbu objektos, kur darbi turpināsies arī nākamgad, tiek ieviests tehnoloģiskais pārtraukums.

De facto: Gobzemam piederējusi valsts amatpersonas deklarācijā nenorādīta māja

Saeimas deputātam Aldim Gobzemam divus gadus piederējusi māja, ko viņš nav norādījis valsts amatpersonas deklarācija, informē Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzvaru Polijas parlamenta vēlēšanās piesaka valdošais Likums un taisnīgums

Pēc Polijas parlamenta vēlēšanām uzvaru tajās ir pieteikusi nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums, tās līderim Jaroslavam Kačiņskim paužot gatavību aizvadīt arī nākamos četrus gadus pie varas.

Nedēļas sākumā gaidāms stiprs vējš, bet pēc tam – spīdēs arī saule

Kurzemē vējš pirmdien, 14.oktobrī, sasniegs pat 20 m/s, savukārt nākamajās dienās laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies – lietus un vējš mitēsies un vietām uzspīdēs arī saule.

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

BNN nedēļas apkopojums: Finansējums partijām. Trūkst papildu naudas skolotājiem. Netīrais sports

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Atbalsts, Aizrunāta nauda, Netīrais sports, Budžets, Izaugsme, Uz priekšu, Atvadas, Sadalīšana un Nostāja.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->