bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

AT 2018.gadā skatījusi par 7% mazāk lietu nekā gadu iepriekš

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopā pērn Augstākajā tiesā (AT) saņemtas 2 920 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, no kurām uizskatītas 2 817 lietas. Kopējais lietu atlikums uz gada beigām – 1 811 lietas, kas ir par 103 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina AT statistika par 2018.gadu.

Viens AT tiesnesis izskatījis vidēji 84 – 90 lietas.

2018.gadā statistiskos rādītājus ietekmēja nepieciešamība mainīt lietu izskatīšanas kārtību Krimināllietu departamentā, lai atbilstoši Satversmes tiesas norādītajam nodrošinātu koleģiālu lēmumu pieņemšanu. Tāpat rezultātus ietekmēja tiesnešu ilgstošās prombūtnes, proti, Administratīvo lietu departamentā faktiski desmit tiesnešu vietā ilgstoši strādāja tikai astoņi, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Par AT šī gada darba prioritāti jākļūst lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos – AT gada atskaites plēnumā februāra nogalē norādīja tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas nenozīmē vēl intensīvāku senatora darbu, bet gan iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta.

Tāpat priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz lietām, kas jau ilgstoši – vairāk nekā trīs gadus – atrodas AT tiesvedībā. «Tādas ir deviņas lietas, un to pabeigšanai jābūt departamentu proritātei», uzsvēra AT priekšsēdētājs, aicinot noteikt lietu izskatīšanas maksimālo termiņu AT.

Arī senatoru amata vietu pārdale starp departamentiem ir viens no risinājumiem lietu aprites efektivizēšanai. Tādā nolūkā šobrīd viena tiesneša amata vieta uz laiku no Civillietu departamenta pārcelta uz Administratīvo lietu departamentu. Šogad vairāki senatori beigs pildīt tiesneša amata pienākumus, arī tad būs iespēja lemt par vakanču pārdali starp departamentiem.

«Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī AT pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī AT, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,» uzsvēra Bičkovičs.

Vienlaikus AT priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji – nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan atbildot uz sūdzībām par zemāku instanču tiesu darbu. Bičkovičs norādīja, ka AT šīs problēmas risināšanā var palīdzēt ar savu nolēmumu skaidrošanu un Senāta judikatūras atziņu pieejamību, kā arī piedaloties zemāku instanču tiesnešu apmācībā.

AT gada atskaites plēnumā departamentu priekšsēdētāji minēja arī citus apstākļus, kas radījuši senatoriem papildu slodzi un mazinājuši laiku tiešajiem darba pienākumiem. Tā piemēram, Civillietu departamenta divi senatori kā eksperti Tieslietu padomes izveidotajā darba grupā septiņus mēnešus papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica apjomīgu izpēti maksātnespējas lietās, izpētot 44 lietas un 118 nolēmumus, kopā 162 lietas. Krimināllietu departamentā vidēji 60 darba dienas gadā katrs tiesnesis pilda pienākumus, kas izriet no speciālajiem likumiem.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda – lai gan jau vairākus gadus kasācijas instancē darbojas advokātu process, tas nav sasniedzis mērķi, proti, nav būtiski uzlabojusies situācija ar kasācijas sūdzību kvalitāti. Nav šaubu, ir daudz profesionāli uzrakstītu kasācijas sūdzību, bet pārāk liela daļa sūdzību satur lūgumu pārvērtēt faktiskos apstākļus, kas nemaz nav kasācijas tiesas kompetencē. Tāpat ir daudz kasācijas sūdzību ar nekvalitatīviem, līdz galam neizstrādātiem juridiskajiem argumentiem, kā arī tādu, kurās ir acīmredzama judikatūras nepārzināšana.

Civillietu departamenta priekšsēdētājs aicina sākt domāt par AT advokātu sistēmas ieviešanu, līdzīgi, kā tas ir vairākās Rietumeiropas valstīs. «Tiesvedība kasācijas instancē pietiekami būtiski atšķiras no tiesvedības, kurā lieta tiek skatīta pēc būtības, un tai nepieciešama īpaša kvalifikācija,» uzsver Strupišs.

Uz kasācijas sūdzību slikto kvalitāti norādīja arī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Viņas vērojums, ka ne visi advokāti izprot kasācijas būtību.

Kā otru lielāko problēmu Civillietu departamenta priekšsēdētājs Strupišs norādīja pārmērīgi lielo skaitu lietu, kuras nonāk kasācijas instancē ar nekvalitatīvi izvērtētiem lietas apstākļiem. Ar to saistīti vismaz trešdaļa atcelto spriedumu. Tas kavē departamentu pievērsties savai primārajai funkcijai – tiesību normu iztulkošanas jautājumiem ar mērķi uzturēt vienotu tiesu praksi. «Tas norāda uz zināmām kvalitātes problēmām zemāku instanču tiesu darbībā, kuru cēlonis var būt vai nu nolaidība, vai kvalifikācijas problēmas,» uzsvēra departamenta priekšsēdētājs.

Departamenta priekšsēdētājs aicināja tiesnešus, kuri darbojas Tiesnešu disciplinārkolēģijā, nepieiet šo jautājumu skatīšanai formāli, bet izmantot likumā paredzētās tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Savukārt tiesnešus aicināja attiekties pret katru sevis parakstīto spriedumu kā galīgu un nepārsūdzamu un attiecīgā cilvēka – lietas dalībnieka – dzīvi neatgriezeniski ietekmējošu. «Tas, ka virs jums ir nākamā instance, nedod tiesības paļauties uz to, ka jūsu kļūdas tiks izlabotas,» tā Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Administratīvo lietu departaments no kasācijas kārtībā pārsūdzētajām lietām pagājušajā gadā tiesvedību atteicis ierosināt 52%. No ierosinātajām lietām zemākas instances spriedums pilnībā vai daļēji atcelts 54%, lēmums – 33% lietu.

Krūmiņa norāda, ka kasācijas kārtībā izskatītajās lietās jau otro gadu pēc kārtas pilnībā vai daļēji atcelto spriedumu skaits palielinājies par apmēram trim procentiem, «savukārt attiecībā uz blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām jāatzīmē, kas savā praksē neatminos tik strauju atcelto spriedumu pieaugumu».

Skaidrojot iemeslus atcelto nolēmumu pieaugumam, departamenta priekšsēdētāja min, ka pierādījumi tikuši vērtēti salīdzinoši virspusēji, kā arī palielinājusies pārāk formāla un gramatiska tiesību normu izpratne. «Man nav izskaidrojuma šādām tendencēm, jo abās tiesu instancēs pamatā strādā pieredzējuši tiesneši un nolēmumu kvalitātes krituma iemesls nav slodzes jautājums,» norāda Krūmiņa. Salīdzinot neizskatīto lietu atlikumu uz vienu tiesnesi, pirmajā instancē tās ir aptuveni 35 lietas, apgabaltiesā – 30 lietas, Senātā – 90 lietas. Turklāt ir attīstījusies, nostiprinājusies un ir pieejama Senāta judikatūra, kas aptver pietiekami plašu tiesību jautājumu loku.

Augstākās tiesas statistika 2018.gadā rāda stabili pozitīvu situāciju civillietu izskatīšanā. Administratīvo lietu uzkrājums palielinājies. Tāpat arī Krimināllietu departamentam, jo saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu nepieciešams ilgāks laiks, lai koleģiāli, nevis viens tiesnesis kā līdz šim, lemtu par lietu pieņemamību.

Vidēji administratīvās lietas tiek izskatītas mazāk nekā gada laikā, civillietas 7 mēnešu laikā, bet krimināllietas mazāk nekā trīs mēnešu laikā.

Civillietu departamentā jau trešo gadu pēc kārtas vērojama atlikumā esošo lietu uzkrājuma samazināšanās, kā arī lietu izskatīšanas vidējā ilguma samazināšanās. Būtiski atzīmēt, ka vidēji trīs mēnešos pēc civillietas saņemšanas AT ir izlemts jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.


Pievienot komentāru

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!