2018.gads Lietuvā aizgājis partizānu piemiņas un skolotāju streika zīmē

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Kalendāram skaitot 2018.gada pēdējās dienas, gribas atskatīties pāri plecam un atminēties tos gaišākos un arī rūgtākos notikumus, kādus Lietuva piedzīvojusi valstiskuma atjaunošanas simtgadē. BNN lūdza vairākiem lietuviešu viedokļa līderiem dalīties pārdomās par gada spilgtākajiem notikumiem.

«Šogad pieminēšanas vērti ir daudzi notikumi, tomēr man visvairāk patika sabiedrības pastiprinātā interese par Lietuvas partizānu karu pret Padomju Savienību no 1944. līdz 1953.gadam. Parlaments šo nosauca par leģendārā partizānu varoņa Ādolfa Ramanauska-Vanaga (Adolfas Ramanauskas- Vanagas) gadu. Uz Vanaga mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremoniju bija sapulcējušies ļoti daudz cilvēku, un sabiedrība arī asi atvairīja Klaipēdas Domes deputāta mēģinājumu nomelnot Ramanauska-Vanaga piemiņu,» tā sarunā ar BNN sacīja Lietuvas Seima deputāts un partizānu kara pētnieks Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas).

Politiķim, kurš pats 2018.gadā ir izdevis divas grāmatas par lietuviešu partizānu cīņām, gada nogalē vēl ļoti būtisks šķitis apjomīgais un ilgais skolotāju streiks, kas ir panācis izglītības ministres nomaiņu, tomēr ne prasīto atalgojuma celšanu.

Lietuviešu eiroparlamentārietis Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius) vēlējās uzsvērt, ka, lai arī aktuāls un daudz apspriests temats bijis ekonomiskas dižķibeles tuvošanās, pesimistiskās prognozes laimīgā kārtā izrādījušās pārspīlētas.

«Es nesaku, ka krīzes nebūs, tomēr, ja tā atnāks, tad tā būs maza un droši vien vietēja mēroga un ietekmēs atsevišķas jomas, nevis visu tautsaimniecību kopumā,» prognozēja politiķis.

Kā sliktāko būtisko pavērsienu 2018.gadā, Auštrevičs izceļ to, ka, viņaprāt, Lietuvā ir vājinājušies Lietuvas politisko procesu kontroles mehānismi.

«Ir sevišķi satraucoši, ka politika tiek veidota uz pilsoniskās sabiedrības rēķina. Mani sevišķi nepārsteigs, ja 2019.gadā Lietuva piedzīvos kritumu vadošos starptautiskos brīvības un demokrātijas reitingos,» brīdina eiroparlamentārietis Auštrevičs.

Premjera Skverneļa kuģis uz prezidenta krēslu – aizgājis

Socioloģisko pētījumu centra Vilmorus vadītājs Vlads Gaidis (Vladas Gaidys) vērsa uzmanību uz būtiskām pārmaiņām, kādas novērotas sabiedrības attieksmē pret valdības vadītāju Sauļu Skverneli (Saulius Skvernelis). Pemjerministra retingam 2018.gada novembrī un decembrī ļoti par sliktu nākusi nepiekāpīgā nostāja pret skolotāju streika prasībām un pat atturēšanās uzsākt ar pedagogiem nopietnu diskusiju.

«Ja gada sākumā viņš tika uzskatīts par nopietnu pretendentu, kas 2019.gada prezidenta vēlēšanās varētu cīnies par valsts galvas amatu, tad šobrīd visiem, pat Skverneļa kaismīgākiem atbalstītājiem, ir skaidrs, ka viņa kuģis ir aizgājis,» tā sociologs rezumēja sarunā ar portālu BNN.

Lietuvā 2019.gadā ir gaidāmas prezidenta, pašvaldību mēru un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas