bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 18.02.2020 | Vārda dienas: Kintija, Kora
LatviaLatvija

Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilmārs Rimšēvičs

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam, stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«No jauna prasīt izsniegt pielaidi valsts noslēpumam nav plānots – tā nav nepieciešama darbam Eiropas Centrālās bankas Padomē. Ja darba laikā radīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, ar tiem strādās Latvijas Bankas prezidenta vietniece,» teica Silakalns.

SAB preses pārstāve Iveta Maura skaidroja, ka personai, kurai pielaide anulēta, tiesības atkārtoti pretendēt uz pieeju valsts noslēpumam ir pēc pieciem gadiem. Pielaide šādai personai nevar vairs piešķirt, ja tā agrāk sodīta un notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, vai arī šī persona bijusi ārvalstu specdienesta darbinieks.

SAB kompetencē nav lemt jautājumu vai Rimšēvičs bez pielaides drīkst ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. SAB likumā noteiktais uzdevums ir nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību un SAB direktors nelemj ar darba attiecībām saistītus jautājumus citās institūcijās. «Ar valsts noslēpuma izmantošanu saistītos amatus katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi,» norādīja Maura.

Tāpat Silakalns informēja, ka šobrīd nav nekādu indikāciju, kas liecinātu, ka varētu mainīties Rimšēviča alga. «Nav nekādu indikāciju, ka tā mainīsies, salīdzinot ar to, kas noteikta un redzama www.bank.lv,» sacīja Silakalns.

Vienlaikus Silakalns atzīmēja, ka Rimšēvičam atalgojums tiks rēķināts no 26.februāra, bet jautājums par nesaņemto atalgojumu laika periodā, kad viņam bija liegts ieņemt amatu, pašlaik, pēc Rimšēviča paustā, nav aktuāls.

Silakalns arī sacīja, ka nākamā Eiropas Centrālās Bankas Padomes sēde plānota 6. un 7.martā. «Latvijas Bankas prezidents plāno doties uz šo sēdi un lūgs procesa virzītāja atļauju doties ārvalstu darba braucienā,» viņš sacīja.

Savukārt jautāts par preses iespējām sarunai ar Rimšēviču, Silakalns norādīja, ka, ņemot vērā lielo darba apmēru, kas saistīts ar atgriešanos darbā pēc gada prombūtnes, un nepieciešamību apzināt aktuālo situāciju un risināt darba jautājumus, preses konference vai intervijas pašlaik nav plānotas. «Latvijas Bankas prezidents ar medijiem tiksies iespējami tuvākajā laikā,» viņš teica.

Jau ziņots, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmumam atcelt lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata Rimšēvičs trešdienas rītā ieradās darbā Latvijas Bankā.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā. Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada – pērnajā februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.


Pievienot komentāru

Kijevā atklāj piemiņas vietu Irānā notriektās lidmašīnas upuriem

Kijevas Borispiļas starptautiskajā lidostā atklāts memoriāls, lai pieminētu janvārī notikušo Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Irānā, vēsta ASV medijs Radio Brīvā Eiropa.

Valdība pārņem Nacionālās operas ēku

Valdība lēma Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas valdījumā.

Bildēs: Vētra Lielbritānijā atnes pēdējo gadu smagākos ziemas plūdus

Vētra Deniss Lielbritānijā atnesusi smagākos plūdus pēdējo gadu laikā. Vētras nestās lietavas skārušas plašus valsts reģionus, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Par netiklām darbībām ar mazgadīgo Rīgā aizturēts vīrietis; policija lūdz atsaukties cietušos

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa kriminālpolicija 15.februārī Rīgā aizturēja 1976.gadā dzimušu vīrieti par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu bērnu.

Attīstībai/Par! un Progresīvie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā

Partiju apvienība Attīstībai/Par! un Progresīvie nolēmuši veidot kopīgu sarakstu pirms gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Maxima traģēdijā bojāgājuša glābēja vecāki sašutuši par tiesas spriedumu

«Šī nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs, taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?»

Ķīnas ietekme Igaunijā; Tallina noraida Pekinas kritiku par izlūkdienesta ziņojumu

Igaunijas ārlietu dienests ir noraidījis Ķīnas Vēstniecības pausto lūgumu, lai Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests izlabo tā secinājumus par Ķīnas ietekmi valstī, kas pausti dienesta sagatavotajā drošības situācijas izvērtējumā, ziņo ERR.

FDP: Ekonomisko izaugsmi var nomākt vairāki globālie un vietējie riski

Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022.gadā.

Šogad Valsts policija Rīgā atsavinājusi vairāk nekā sešus miljonus nelegālo cigarešu

Šā gada janvārī un februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā kopumā atsavinājusi 6 640 000 nelegālo cigarešu.

Pasaules bagātākais cilvēks sola 10 miljardus ASV dolāru klimata saudzēšanai

ASV interneta lieluzņēmuma Amazon dibinātājs Džefs Bezoss apsolījis cīņai pret klimata pārmaiņām piešķirt finansējumu desmit miljardu ASV dolāru apmērā, raksta britu raidorganizācija BBC.

Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes vadītāja Belokoņa padomnieku

Ekspremjers un Latvijas Bankas kādreizējais vadītājs Einars Repše kļuvis par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku.

Latvija cīnīsies par godīgu finansējumu ES nākamajā daudzgadu budžetā

Latvijas interesēs ir panākt laicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas palīdzētu uzsākt fondu programmēšanu, veicinātu savlaicīgu projektu īstenošanu un nodrošinātu ES investīciju nepārtrauktību Latvijā.

Igaunijā Rail Baltica vajadzībām iegūti 32 zemesgabali no aptuveni 650

Igaunijā, gatavojot dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvi, grūti sokas ar īpašumu atpirkšanu. No kopumā vajadzīgiem aptuveni 650 zemesgabaliem pagaidām ir iegūti vien 32, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Maxima traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts. Patlaban tiesa turpina lasīt spriedumu.

Spriedums Maxima traģēdijas krimināllietā tautai nepatiks, vērtē Zolitūde 21.11.

Ločmele-Luņova atzīmēja, ka šodien spriedumu pasludinās tikai tiesas pirmā instance un ar lielu pārliecību var prognozēt, ka tas tiks pārsūdzēts no apsūdzēto vai apsūdzības uzturētāju puses.

VNĪ: iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS LNK Industries, SIA Ostas celtnieks, piegādātāju apvienība 3A un SBSC.

Mudina palielināt Latvijas nodokļu slogu no 31,4% līdz 35% no IKP

Pēc FDP vērtējuma 2018.gada nodokļu reformas rezultātā budžetā netika iekasēti 245 miljoni eiro 2018.gadā un gandrīz 400 miljoni eiro 2019.gadā, kas ir attiecīgi 0,8% un 1,3% no iekšzemes kopprodukta.

Pētījums: Mirstība no koronavīrusa Ķīnā ir 2,3%; visvairāk upuru senioru vidū

Ķīna apjomīgā pētījumā par pašreizējo jaunā koronavīrusa uzliesmojumu valstī secinājusi, ka vidējais mirstības īpatsvars inficēšanās gadījumu vidū ir 2,3%, tā raksta britu raidsabiedrība BBC.

Eiropas akciju cenas pieaug, investoriem izvērtējot koronavīrusa sekas

Akciju cenas Eiropā pirmdien, 17.februārī, pieaugušas, kamēr investori izvērtēja jaunā koronavīrusa Covid-19 sekas ekonomikā.

Izsolē pārdots Annai Emīlijai Maliginai un Dzīvokļi.lv piederošs kopīpašums Jūrmalā

Izsolē nosolītā cena ir 338 600 eiro. Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 173 600 eiro. Izsoles solis bija 3 000 eiro. Izsoles sākumcena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

JV: Valstiski domājošām partijām jāapvieno spēki uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām

Partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, komentējot gaidāmās vēlēšanas, skaidro, ka Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu ir pieņēmusi, norādot, ka laiks līdz vēlēšanām būs ļoti īss.

Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu

Nolemts trešdien, 19.februārī, rīkot sēdi, kurā tiks turpināts spriest par iespēju apstiprināt galaziņojumu. Pirms tam otrdien, 18.februārī, notiks komisijas tehniskā sēde, kurā plānots pārrunāt deputātu iesniegtos papildinājumus.

Pēc tikšanās ar iesaistītajām institūcijām Levits vēl nenāk klajā ar tiešu rīcības plānu Misānes jautājumā

Valsts prezidents atklāja, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas iespējas, ko katra no iesaistītajām pusēm vēl var darīt, taču viņš neieskicēja precīzus nākotnes plānus, vien norādīja, ka izskatītas ir vairākas iespējas.

Gumijas stiepšana. Lemberga tiesas sēdēm 11 gadu «jubileja»

Gumijas stiepšana ir process, kas it kā notiek, taču nevienam labumu nedod, izņemot pašu staipītāju. Ar šādu alegorisku apzīmējumu varētu raksturot Aivara Lemberga tiesas sēdes, kas norit jau 11 gadus.  

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!