bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 29.03.2020 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilmārs Rimšēvičs

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam, stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«No jauna prasīt izsniegt pielaidi valsts noslēpumam nav plānots – tā nav nepieciešama darbam Eiropas Centrālās bankas Padomē. Ja darba laikā radīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, ar tiem strādās Latvijas Bankas prezidenta vietniece,» teica Silakalns.

SAB preses pārstāve Iveta Maura skaidroja, ka personai, kurai pielaide anulēta, tiesības atkārtoti pretendēt uz pieeju valsts noslēpumam ir pēc pieciem gadiem. Pielaide šādai personai nevar vairs piešķirt, ja tā agrāk sodīta un notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, vai arī šī persona bijusi ārvalstu specdienesta darbinieks.

SAB kompetencē nav lemt jautājumu vai Rimšēvičs bez pielaides drīkst ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. SAB likumā noteiktais uzdevums ir nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību un SAB direktors nelemj ar darba attiecībām saistītus jautājumus citās institūcijās. «Ar valsts noslēpuma izmantošanu saistītos amatus katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi,» norādīja Maura.

Tāpat Silakalns informēja, ka šobrīd nav nekādu indikāciju, kas liecinātu, ka varētu mainīties Rimšēviča alga. «Nav nekādu indikāciju, ka tā mainīsies, salīdzinot ar to, kas noteikta un redzama www.bank.lv,» sacīja Silakalns.

Vienlaikus Silakalns atzīmēja, ka Rimšēvičam atalgojums tiks rēķināts no 26.februāra, bet jautājums par nesaņemto atalgojumu laika periodā, kad viņam bija liegts ieņemt amatu, pašlaik, pēc Rimšēviča paustā, nav aktuāls.

Silakalns arī sacīja, ka nākamā Eiropas Centrālās Bankas Padomes sēde plānota 6. un 7.martā. «Latvijas Bankas prezidents plāno doties uz šo sēdi un lūgs procesa virzītāja atļauju doties ārvalstu darba braucienā,» viņš sacīja.

Savukārt jautāts par preses iespējām sarunai ar Rimšēviču, Silakalns norādīja, ka, ņemot vērā lielo darba apmēru, kas saistīts ar atgriešanos darbā pēc gada prombūtnes, un nepieciešamību apzināt aktuālo situāciju un risināt darba jautājumus, preses konference vai intervijas pašlaik nav plānotas. «Latvijas Bankas prezidents ar medijiem tiksies iespējami tuvākajā laikā,» viņš teica.

Jau ziņots, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmumam atcelt lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata Rimšēvičs trešdienas rītā ieradās darbā Latvijas Bankā.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā. Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada – pērnajā februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.


Pievienot komentāru

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Britu premjers Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons inficējies ar jauno koronavīrusu, tā pievienojoties vairāk nekā 11 600 cilvēku, kuriem valstī ir konstatēta vīrusa klātbūtne organismā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Eiropols brīdina par strauju noziedzības pieaugumu koronavīrusa pandēmijas laikā

Ziņojumā teikts, ka kopš krīzes sākuma ievērojami palielinājusies tirdzniecība ar viltotām precēm, tostarp sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem un medikamentiem.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā atgriezušies vismaz 1 500 cilvēku

Pēc 27.marta regulāri Latvijas valstspiederīgo repatriācijas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas.

Eksperti skaidro | Neuzķeries uz internetā nopērkamajām tievēšanas tabletēm – tādu nav!

Lai neuzķertos uz klajiem meliem, apskatīts konkrēts produkts, ko ļoti vienkāršā veidā var iegādāties internetā. Tas ir uztura bagātinātājs Africanmango900.

Krievija aicina atcelt sankcijas, vēršas ANO ar Ķīnu, Ziemeļkoreju

Krievija, kura ir pakļauta ar sankcijām par tās agresiju Ukrainā un Krimas sagrābšanu, ir nākusi klajā ANO ar aicinājumu atcelt sankcijas COVID-19 pandēmijas apstākļos. Aicinājums iesniegts kopā ar citām sankciju skartām valstīm.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām samazinās

Pielāgojot patēriņu cenu svārstībām biržā, kur parasti cena ir zemāka brīvdienās un vēlās nakts stundās, ir iespēja ietaupīt.

Igaunija no Ķīnas pasūta vīrusa aizsargaprīkojumu par 10 mlj. eiro

Igaunija no kāda Ķīnas uzņēmuma ir pasūtījusi pretvīrusa aizsardzības un medicīnas aprīkojumu par 10,35 miljardiem eiro. Valsts vajadzīgo meklējusi Ķīnā, jo, valsts pārvaldes ministra vārdiem, Eiropa šobrīd ir slēgta, tā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro

Provizoriski dīkstāves pabalstos tiks izmaksāti 130 miljoni eiro 465 000 darba ņēmēju, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

ES vienojas kopīgiem spēkiem pārvarēt vīrusa izplatību un ekonomisko krīzi

ES dalībvalstu un valdību vadītāji neklātienes sanāksmē ir vienojušies kopīgiem spēkiem savaldīt vīrusa uzliesmojumu bloka teritorijā, veicinot medicīnas aprīkojuma nodrošinājumu un darbu ar COVID-19 vakcīnas izstrādi, paziņoja ES Padome.

BNN jautā | Replika par «paniku» koronavīrusa SARS-CoV-2 dēļ

Vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka panika, iespējams, nav labākais apzīmējums masu noskaņojumiem, kas jaunā koronavīrusa ietekmē pieņemas spēkā daudzviet pasaulē un pēdējās nedēļās arī Latvijā. 

ASV izvirzās vadībā ar pasaulē lielāko COVID-19 inficēto skaitu

ASV ir reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, vīrusa uzliesmojumam apsteidzot Ķīnas oficiālos datus. Ziemeļamerikas valstī ir apstiprināti vairāk nekā 85 000 saslimšanas gadījumu, ziņo amerikāņu ziņu aģentūra AP.

Sestdien būs +15 grādus silts

Piektdien, 27.martā, un sestdien bieži spīdēs saule, kā arī nokrišņi nav gaidāmi. Dienas laikā gaiss iesils līdz +10…+15 grādiem, bet nakts un rīta stundās gaisa temperatūra būs 0…–6 grādu robežās.

Rēzeknes slimnīcā saslimšanu ar COVID-19 konstatē ārstam

Rēzeknes slimnīcā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta ārstam, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Lietuvā vīrusa postā saskata arī gaišo pusi

Tas pat nav jāsaka – Lietuvu ir smagi skāris COVID-19. Karantīnas apstākļos bezdarba līmenis ir audzis par 30%, inficēto skaits uz 1.maiju tiek prognozēts virs 6 000, taču valstī atgriežas emigrējušie lietuvieši, attīrās gaiss, daudzi rīkojas izpalīdzīgi.

COVID-19 izplatības novēršanā iesaistītie mediķi saņems piemaksas līdz 50% no algas

Piemaksās par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 izplatības novēršanu martā mediķi saņems līdz pat 50% no darba algas, bet tālāko divu mēnešu laikā tās būs 20% apmērā.

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt visu nozaru darba ņēmēji

Pēc konkrētu kritēriju izpildes dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumu darba ņēmēji.

Rīgā pie luksoforiem uz laiku tiks atslēgtas gājēju izsaukuma pogas

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš iedzīvotāju uzmanību, ka izsaukuma pogas tiks atslēgtas uz nenoteiktu laiku un gājēji aicināti sagaidīt gājēju luksoforā zaļo gaismu.

Autobusos drīkstēs ieņemt tikai katru otro sēdvietu

Priekšroka autobusos būtu dodama tiem iedzīvotājiem, kuri dodas uz darbavietu un pēc tam – atpakaļ mājās, īpaši tad, ja persona ir nodarbināta medicīnas, tiesību aizsardzības vai tirdzniecības jomā.

Somijā gatavojas norobežot Helsinku reģionu no pārējās valsts

Lai Somijā iegrožotu COVID-19 uzliesmojumu, tās valdība gatavojas no piektdienas, 27.marta, norobežot Ūsimā reģionu, kas ieskauj galvaspilsētu Helsinkus un kur apstiprināti visvairāk inficēšanās gadījumi ar COVID-19, ziņo Somijas sabiedriskais medijs YLE.

Valdība apstiprina Muižnieku LU rektora amatā

Rīkojumā norādīts, ka Muižnieks 2015.gada 4.augustā uz pirmo četru gadu termiņu tika apstiprināts rektora amatā, kura termiņš ir beidzies, līdz ar to nepieciešams apstiprināt viņu par universitātes rektoru uz otro termiņu.

Būvniecības izmaksas februārī – vidēji par 2,4% augstākas nekā pirms gada

Būvniecības izmaksas šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 2,4%.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!