Turpina pieaugt interneta izmantošana mājsaimniecībās

Katru gadu pieaug mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets – 2019.gadā tas ir 85,4% mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu.

2019.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 4,5% pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras lieto platjoslas internetu. Ja 2018.gadā platjoslas internetu lietoja 78,8% mājsaimniecību, tad 2019.gadā – jau 83,3%. Visvairāk platjoslas internetu izmanto Rīgas reģionā (87,2%), bet vismazāk Latgalē – 76%. Pierīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē tas pieejams no 81,3% līdz 85,9% mājsaimniecību. Platjoslas internetu biežāk izmanto pilsētās, kur to lieto 85,5% mājsaimniecību, bet laukos šis rādītājs ir 77,9%.

14,3% mājsaimniecību internets netiek izmantots. No tām 62,6% norāda, ka internets nav nepieciešams.

Kā nākamie interneta neizmantošanas iemesli tiek minēti iemaņu trūkums (36,2%) un pārāk augstās iekārtu izmaksas (24,8%). Savukārt 1,7% norāda, ka internets netiek lietots, jo vietā, kur atrodas mājsaimniecība, nav pieejams platjoslas internets.

2019.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 2,5% pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) skaits. 2018.gadā internetu regulāri lietoja 81,2%, 2019.gadā – 83,7% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2010.gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,2%.

Visaktīvāk internetu regulāri lieto Rīgā un Zemgales reģionā – 87% iedzīvotāju, bet viszemākais interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē, kur to regulāri lieto 76,5% iedzīvotāju. Savukārt vecuma grupās gandrīz visi (99,8%) 16–24 gadus veci jaunieši internetu lieto vismaz reizi nedēļā, 25–54 gadu vecumā – 94,1% un 55–74 gadu vecumā 61,1% iedzīvotāju.

2019.gadā vispopulārākā ierīce, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba, ir mobilais telefons, kuru lieto 75,5% iedzīvotāju. 14,4%, norādīja, ka izmanto portatīvo datoru, bet 9,1% – planšetdatoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir elektroniskā pasta un internetbankas lietošana – vidēji 83% iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši iesaistās sociālajos tīklos (attiecīgi 79,5% un 70,2%), bet vīrieši – biežāk nekā sievietes klausās mūziku internetā (attiecīgi – 52,7% un 49,4%). Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes ir sociālo tīklu lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un elektroniskā pasta lietošana, bet senioriem (65–74 gadi) – ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē un internetbankas lietošana.

Lasiet arī: 98% mājsaimniecību ar bērniem pieejams internets

Populārs interneta izmantošanas mērķis ir arī dokumentu, attēlu, mūzikas, video vai citu datņu glabāšana datu glabātuvēs internetā (mākoņos), un to izmanto 36,5% interneta lietotāju. Savukārt 42,5% no visiem iedzīvotājiem izmanto datu glabātuves internetā, zibatmiņas, ārējos cietos diskus un citas datu uzglabāšanas ierīces dažādu datņu – dokumentu, attēlu, mūzikas, video u.c. – rezerves kopiju veidošanai.

53,8% iedzīvotāju izmanto internetu, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 0,8%. Tomēr joprojām 46,2% iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā nav veikuši pirkumus internetā, kā iemeslu minot pieradumu iepirkties klātienē (80,1%). 13,2% norādīja, ka preces vai pakalpojumus internetā viņiem palīdzēja pirkt cita persona, bet 11,3% no preču vai pakalpojumu pirkšanas internetā atturēja bažas par maksājumu drošību un privātumu.

Apsekojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās veikts 2019.gada sākumā, un tajā aptaujāti 5 219 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas