bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma

5 pārtikas drošības principi, kas jāievēro, gatavojot produktus mājās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pārtikas drošības ievērošana mājas apstākļos bieži tiek nepietiekami novērtēta, lai gan pārtikas uzglabāšanas un sagatavošanas procesā ir neskaitāmi riski – kļūdu pieļaušana var izraisīt dažādas nopietnas saslimšanas. Nepietiek tikai ar higiēnas prasību ievērošanu – roku, trauku un darba virsmas regulāra mazgāšana nenozīmē, ka pagatavotā pārtika būs nekaitīga veselībai, Circle K vides, veselības un drošības departamenta vadītāja Laima Volkova dalās padomos, kā parūpēties par pārtikas drošību mājās.

«Gatavojot mājās, zināšanu trūkuma dēļ cilvēki neapzinās, kādu ietekmi uz veselību var izraisīt nedroša pārtika. Esmu pārliecināta, ka pārtikas jautājumos labāk ir ievērot pat augstākas drošības prasības nekā nepieciešams, nevis riskēt ar savu veselību,» stāsta Volkova.

#1 Visi augļi un dārzeņi ir jāmazgā, bet gaļa – nē

Maldīgi ir domāt, ka jāmazgā tikai tie produkti, kuri tiek ēsti ar visu mizu, piemēram, āboli un bumbieri. Patiesībā ir jāmazgā pilnīgi visi augļi un dārzeņi, arī mandarīni, apelsīni, greipfrūti un banāni. Nemazgājot šos augļus, mikroorganismi no mizas, to mizojot, tiek pārnesti uz augli un tik un tā nonāk organismā.

Savukārt ar jēlu gaļu ir tieši pretēji – pirms pagatavošanas to mazgāt nedrīkst, vai tas jādara ļoti uzmanīgi. Gaļas mazgāšana, īpaši vistas gaļas ir bīstama – ar ūdens šļakatām mikroorganismi nokļūst izlietnē un uz dažādām virsmām. Tie pavisam nepamanāmi var tikt pārnesti uz citiem produktiem – ja gaļā esošie mikroorganismi nonāk uz pārtikas produktiem, kas tiek ēsti termiski neapstrādāti, piemēram, salāti, sekas var būt ļoti bēdīgas.                   

#2 Atsevišķi virtuves dēlīši dažādiem produktiem

Viens no drošības principiem, kas jāievēro jebkurā situācijā, ir atsevišķu virtuves dēlīšu izmantošana zivīm, gaļai, dārzeņiem un maizei – tas ir pats drošākais veids, kā izvairīties no jēlos produktos esošo baktēriju nokļūšanas svaigajos produktos.

#3 Produktu atkausēšana ~+ 4 grādu nevis, istabas temperatūrā

Jēla gaļa un zivju produkti tiek klasificēti, kā augsta riska pārtika – tie ātri bojājas un tajos ļoti ātri vairojas dažādi mikroorganismi, tāpēc to pagatavošanā jāievēro īpaša piesardzība. Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir nepareiza sasaldētas gaļas un zivju atkausēšana. Pēc ASV pārtikas drošības departamenta ieteikumiem drošākais pārtikas atkausēšanas veids ir tās pārvietošana no saldētavas uz ledusskapi (atkušanas laiks var aizņemt vismaz 24h). Tāpat pārtiku ieteicams atkausēt mikroviļņu krāsnī atkausēšanas režīmā vai ievietot slēgtā plastikāta maisiņā un turēt aukstā ūdenī (ūdeni ieteicams mainīt ik pēc 30 min.). Atkausēt pārtiku istabas temperatūrā nav ieteicams, jo, piemēram, gaļa un zivis no ārpuses atkūst ļoti ātri (kamēr iekšējais slānis atkūst lēni) un siltā vidē uz tās sāk vairoties mikroorganismi. Turklāt šāds pārtikas atkausēšanas veids negatīvi ietekmē produkta kvalitāti un garšas īpašības.

#4 Jāizvairās no bīstamās temperatūras zonas

Produktu drošā temperatūras zona ir līdz +4 grādiem pēc celsija un, karsējot 2 minūtes (pastāv arī citi gatavošanas paņēmieni kā ilgstošāka karsēšana zemākā temperatūrā) vai sasniedzot + 75 grādus, mikroorganismi iet bojā. Savukārt temperatūra no +5 līdz +63 grādiem dēvēta par bīstamo zonu, kurā notiek strauja mikroorganismu augšana, kas var izraisīt dažādas saslimšanas.

Piemēram, sildot zupu, ir jāsagaida brīdis, kad tā tūlīt sāks burbuļot, bet, gatavojot gaļu vai zivis, ar pārtikas termometra palīdzību ieteicams pārbaudīt produktu temperatūru, īpaši, ja neesat pārliecināts par spēju novērtēt gatavību pēc vizuālām pazīmēm.  Īpaši tas noder gadījumos, kad tiek gatavoti lielāki gaļas gabali. Dažādu ekspertu viedokļi atšķiras, bet tiek uzskatīts, ka optimālais ilgums pārtikas turēšanai bīstamajā temperatūras zonā ir ne ilgāk kā divas stundas un tad tā ir jāizlieto vai jāpārvieto aukstumā (ledusskapī vai saldētavā). Tas tāpēc, ka, atdziestot  pēc karsēšanas vai sasilstot pēc izņemšanas no ledusskapja, produkts sasniedz bīstamo zonu, kas ir labvēlīga vide mikroorganismu attīstībai.

#5 Jāseko līdzi produktu derīguma termiņiem

Lai uzturā lietotu drošu pārtiku, ir jāseko līdzi ražotāja noteiktajam derīguma termiņam. Turklāt atsevišķi jāseko līdzi pārtikas produktu izmantošanas ilgumam pēc iepakojuma atvēršanas. Nereti cilvēki kļūdās, uzskatot, ka pārtikai ar atvērtu un neatvērtu iepakojumu ir viens un tas pats uzglabāšanas termiņš, lai gan patiesībā tiklīdz produkta oriģinālais iepakojums ir atvērts, mainās tās lietošanas ilgums. Parasti tas ir ne ilgāks kā pāris dienu, bet precīzu informāciju par uzglabāšanas termiņu pēc atvēršanas jāmeklē uz produkta iepakojuma. Svarīgi zināt, ka ne visi mikroorganismi un baktērijas ir ar aci saskatāmi, saožami vai sagaršojami.


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.