bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

5 stratēģijas, kas jāzina, lai gudri pārvaldītu savu budžetu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Daudzus no kārotajiem Jaunā gada mērķiem iespējams sasniegt ar rūpīgu finanšu plānošanu. Lai gada sākuma entuziasms nestu cerētos rezultātus, Swedbank Finanšu institūts apkopojis svarīgākās stratēģijas, kas jāzina ikvienam, lai gudri pārvaldītu savu maciņu.

1.Plāno jau tagad!

Nauda nepārprotami ikviena cilvēka dzīvē ieņem būtisku lomu. Tomēr par spīti tam, lielā daļā sabiedrības iesakņojies uzskats, ka iegūt īpašas zināšanas par naudu nav nepieciešams, ja cilvēka īpašumā nav būtiska naudas apjoma, ko pārvaldīt. Realitāte gan ir gluži pretēja – jo mazāk ir naudas, jo būtiskāk saprast, kur un kāpēc katrs eiro tiek iztērēts. Lai gan savu finanšu plānošana bieži vien izraisa negatīvas asociācijas, jo saistās ar izdevumu samazināšanu un kontroli, naudas plānošana ir iespēja izkļūt no finansiālām grūtībām un/vai kļūt finansiāli neatkarīgākam.

Vērts paturēt prātā, ka daudz lielāku stresu rada nedrošība par rītdienu, bet plānošana sniedz drošību un stabilitāti.

Tādēļ pareizas brīdis, kad sākt plānot savu budžetu, bija vakar, vai arī pats vēlākais – šodien! Svarīgi ir apzināties, ja turpināsim rīkoties tāpat, kā līdz šim, tad rezultāts ne ar ko neatšķirsies. Labklājība, gluži tāpat kā vēlamo mērķu sasniegšana, nerodas pati no sevis. Tai nepieciešama izlēmīga rīcība, kā arī skaidra kontrole pār ienākošās un izejošās naudas plūsmu. Jo agrāk sāksi, jo lielākus panākumus gūsi!

2.Nevis visu uzreiz, bet soli pa solim!

Klasiskais budžeta plānošanas cikls iekļauj sekojošas darbības:

• Ienākumu un izdevumu uzskaite. Zināšanas ir veiksmes galvenais priekšnoteikums. Tikai tad, ja precīzi zināsi, cik daudz pelni un cik daudz un kam tērē, varēsi pilnībā pārvaldīt savas naudas lietas. Ienākumu uzskaite vairumā gadījumu nesagādā grūtības, laikietilpīgākā būs izdevumu uzskaites puse, kur talkā var nākt tehnoloģijas;

• Analīze. Kad tikts skaidrībā ar saviem ienākumiem un izdevumiem, nepieciešams izdarīt secinājumus, atbildot uz jautājumu, vai visi tēriņi ir jēgpilni un vai esošā situācija ir pieņemama. Parasti analīzes procesā garantēti pārsteigumi, jo «saskaitot galvā» tēriņu summas mēdz šķist mazākas un zust no atmiņas. Tieši nelielie un it kā «nenozīmīgie» ikdienas tēriņi mēneša ietvaros sastāda vērā ņemamu summu;

• Mērķi. Ja saredzi iespējas esošās situācijas uzlabojumiem, jāsaprot, ko un kāpēc vēlies darīt citādāk. Iespējams, ka primārais mērķis būs tikt galā ar visu rēķinu un saistību segšanu. Brīdī, kad ar šo uzdevumu ir tikts galā, var ķerties klāt nākamajiem mērķiem, piemēram, atrast naudu savā budžetā uzkrāšanai lielākam pirkumam, naudas atlikšanai «nebaltai dienai» vai jauna kredīta maksājumam;

• Plāns. Lai sasniegtu mērķi, kaut kas būs jāmaina. Pamatā naudu savā maciņā iespējams atlicināt vai nu tērējot mazāk, vai pelnot vairāk. Vienkāršākais būs sākt ar tēriņu mazināšanu, tomēr tos var samazināt līdz noteiktai robežai. Svarīgi arī apzināt papildus ienākumu gūšanas iespējas;

• Rīcība. Kad esi sapratis, ko var darīt savu mērķu sasniegšanas labā – atliek rīkoties! Iespējams, ka šis ir grūtākais no visiem soļiem, jo prasa ļoti konkrētas darbības, lai apņemšanos īstenotu, tomēr tas ieceres pārvērš realitātē.

3.Visbagātākais tas, kurš ievēro mērenību!

Plānošanas procesā noteikti seko līdzi tam, lai saglabājas gandarījums un ierobežojumi nekļūst par nepanesamu slogu. Ja visu laiku būs sajūta, ka neko nevari atļauties, ir daudz lielāks risks pazaudēt entuziasmu. Līdzīgi kā uztura speciālisti nereti iesaka «pareizas ēšanas» attiecību pret našķiem ievērot 80:20 proporcijās, arī naudas taupīšanas un plānošanas jomā šāda pieeja varētu būt gana noderīga. Proti, 80% vēlamo tēriņu saglabāt esošajā līmenī, bet pārējos 20% novirzīt kāda noteikta mērķa sasniegšanai.

Speciālisti atgādina, ka samērīgiem jābūt arī izvirzītajiem mērķiem. Ja tie nav reālistiski attiecībā pret ienākumiem vai arī prasa ļoti ilgu laiku, saglabāt entuziasmu būs patiess izaicinājums. Tādēļ parūpējies, lai finanšu plānošana ietvertu arī nelielus mērķus, kas ļaus nosvinēt mazās uzvaras un saglabāt motivāciju arī kam laika ziņā ilgākam. Vairāki mazi pirkumi rada ilgstošāku laimes sajūtu kā viens liels, kā arī pieredzes gūšanai ir spēcīgāks efekts par mantu tēriņiem – pie lietām ātri pierodam, bet pieredzi ilgāk atceramies.

4.Necīnies viens, izmanto digitālos palīgus!

Šodien savu budžetu plānot palīdz dažādi rīki. Kādam tuvāka būs vecā labā pierakstīšana kladītē, cits dos priekšroku datorprogrammām (piemēram, MS Excel), mākoņpakalpojumiem (piemēram, Google Docs) vai viedtālruņu aplikācijām (piemēram, Easy Home Finance, Spendee). Var krāt pirkumu čekus un pāris reizes nedēļā tos reģistrēt, atšifrējot tēriņa mērķi un summu. Var arī censties, kur vien iespējams, norēķināties ar bankas karti un tad laikietilpīgo izdevumu uzskaites darbu padarīs banka – visi pirkumi būs uzskaitīti internetbankā.

Saskaņā ar Swedbank pētījumu par mājsaimniecību finanšu plānošanas paradumiem , lielākā daļa plānošanu uztver kā aptuvenu ienākumu un izdevumu plūsmas uzraudzīšanu bez detalizēta plāna (atzīst 47% iedzīvotāju). Tikai neliela daļa norāda, ka rūpīgi uzskaita visus ikmēneša izdevumus un regulāri seko līdzi ienākumu izlietojumam (13%).

Turklāt plānošana parasti tiek veikta galvā, neņemot talkā nedz pierakstus, nedz īpašas programmas vai aplikācijas. Ja ir mērķis savu budžetu pārvaldīt gudri, tad tam jāpievēršas nopietnāk, izstrādājot sev ērtu pieeju un izmantojot tehnoloģiju attīstību, kas ļaus automatizēt kā uzskaites, tā arī analīzes procesu.

5.Nefokusējies uz sīkumiem, bet uz «lielo bildi»

Finanšu plānošanas paradumu pētījums liecina, ka cilvēki visbiežāk (69%) savu budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu «drošības spilvenam», gan nākotnes tēriņiem.

Protams, sākotnēji primārais uzdevums patiesi varētu būt tikt galā ar tekošajiem tēriņiem, tomēr pie tā vien apstāties nebūtu prātīgi. Ne mazāk svarīgi ir likt stabilus pamatus arī ilgākam laika periodam, domājot par finansiālo labklājību nākotnē – tas ietver dažādus mērķa uzkrājumus (piemēram, krājkontā, bērnu nākotnei u.c.), iemaksas privātajā pensiju fondā, dzīvības apdrošināšanu, depozītu uzkrājumus u.c.

Nevar aizmirst arī par savas kredītvēstures veidošanu, jo dzīves brīžos, kad līdzekļu sakrāšana prasītu pārāk ilgu laiku (piemēram, auto vai mājokļa iegāde), finanšu aizņēmums būs piemērots risinājums. Taču šajā gadījumā jābūt gatavam pierādīt, ka kredīta maksājums neradīs slogu un nepasliktinās finansiālo situāciju. Jau laikus ik mēnesi atliekot kredīta maksājumam līdzvērtīgu summu, spēsi sev un aizdevējam pierādīt, ka ar tādu veiksmīgi tiec galā.

Ref: 225.000.103.2685


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.