bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

5 stratēģijas, kas jāzina, lai gudri pārvaldītu savu budžetu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Daudzus no kārotajiem Jaunā gada mērķiem iespējams sasniegt ar rūpīgu finanšu plānošanu. Lai gada sākuma entuziasms nestu cerētos rezultātus, Swedbank Finanšu institūts apkopojis svarīgākās stratēģijas, kas jāzina ikvienam, lai gudri pārvaldītu savu maciņu.

1.Plāno jau tagad!

Nauda nepārprotami ikviena cilvēka dzīvē ieņem būtisku lomu. Tomēr par spīti tam, lielā daļā sabiedrības iesakņojies uzskats, ka iegūt īpašas zināšanas par naudu nav nepieciešams, ja cilvēka īpašumā nav būtiska naudas apjoma, ko pārvaldīt. Realitāte gan ir gluži pretēja – jo mazāk ir naudas, jo būtiskāk saprast, kur un kāpēc katrs eiro tiek iztērēts. Lai gan savu finanšu plānošana bieži vien izraisa negatīvas asociācijas, jo saistās ar izdevumu samazināšanu un kontroli, naudas plānošana ir iespēja izkļūt no finansiālām grūtībām un/vai kļūt finansiāli neatkarīgākam.

Vērts paturēt prātā, ka daudz lielāku stresu rada nedrošība par rītdienu, bet plānošana sniedz drošību un stabilitāti.

Tādēļ pareizas brīdis, kad sākt plānot savu budžetu, bija vakar, vai arī pats vēlākais – šodien! Svarīgi ir apzināties, ja turpināsim rīkoties tāpat, kā līdz šim, tad rezultāts ne ar ko neatšķirsies. Labklājība, gluži tāpat kā vēlamo mērķu sasniegšana, nerodas pati no sevis. Tai nepieciešama izlēmīga rīcība, kā arī skaidra kontrole pār ienākošās un izejošās naudas plūsmu. Jo agrāk sāksi, jo lielākus panākumus gūsi!

2.Nevis visu uzreiz, bet soli pa solim!

Klasiskais budžeta plānošanas cikls iekļauj sekojošas darbības:

• Ienākumu un izdevumu uzskaite. Zināšanas ir veiksmes galvenais priekšnoteikums. Tikai tad, ja precīzi zināsi, cik daudz pelni un cik daudz un kam tērē, varēsi pilnībā pārvaldīt savas naudas lietas. Ienākumu uzskaite vairumā gadījumu nesagādā grūtības, laikietilpīgākā būs izdevumu uzskaites puse, kur talkā var nākt tehnoloģijas;

• Analīze. Kad tikts skaidrībā ar saviem ienākumiem un izdevumiem, nepieciešams izdarīt secinājumus, atbildot uz jautājumu, vai visi tēriņi ir jēgpilni un vai esošā situācija ir pieņemama. Parasti analīzes procesā garantēti pārsteigumi, jo «saskaitot galvā» tēriņu summas mēdz šķist mazākas un zust no atmiņas. Tieši nelielie un it kā «nenozīmīgie» ikdienas tēriņi mēneša ietvaros sastāda vērā ņemamu summu;

• Mērķi. Ja saredzi iespējas esošās situācijas uzlabojumiem, jāsaprot, ko un kāpēc vēlies darīt citādāk. Iespējams, ka primārais mērķis būs tikt galā ar visu rēķinu un saistību segšanu. Brīdī, kad ar šo uzdevumu ir tikts galā, var ķerties klāt nākamajiem mērķiem, piemēram, atrast naudu savā budžetā uzkrāšanai lielākam pirkumam, naudas atlikšanai «nebaltai dienai» vai jauna kredīta maksājumam;

• Plāns. Lai sasniegtu mērķi, kaut kas būs jāmaina. Pamatā naudu savā maciņā iespējams atlicināt vai nu tērējot mazāk, vai pelnot vairāk. Vienkāršākais būs sākt ar tēriņu mazināšanu, tomēr tos var samazināt līdz noteiktai robežai. Svarīgi arī apzināt papildus ienākumu gūšanas iespējas;

• Rīcība. Kad esi sapratis, ko var darīt savu mērķu sasniegšanas labā – atliek rīkoties! Iespējams, ka šis ir grūtākais no visiem soļiem, jo prasa ļoti konkrētas darbības, lai apņemšanos īstenotu, tomēr tas ieceres pārvērš realitātē.

3.Visbagātākais tas, kurš ievēro mērenību!

Plānošanas procesā noteikti seko līdzi tam, lai saglabājas gandarījums un ierobežojumi nekļūst par nepanesamu slogu. Ja visu laiku būs sajūta, ka neko nevari atļauties, ir daudz lielāks risks pazaudēt entuziasmu. Līdzīgi kā uztura speciālisti nereti iesaka «pareizas ēšanas» attiecību pret našķiem ievērot 80:20 proporcijās, arī naudas taupīšanas un plānošanas jomā šāda pieeja varētu būt gana noderīga. Proti, 80% vēlamo tēriņu saglabāt esošajā līmenī, bet pārējos 20% novirzīt kāda noteikta mērķa sasniegšanai.

Speciālisti atgādina, ka samērīgiem jābūt arī izvirzītajiem mērķiem. Ja tie nav reālistiski attiecībā pret ienākumiem vai arī prasa ļoti ilgu laiku, saglabāt entuziasmu būs patiess izaicinājums. Tādēļ parūpējies, lai finanšu plānošana ietvertu arī nelielus mērķus, kas ļaus nosvinēt mazās uzvaras un saglabāt motivāciju arī kam laika ziņā ilgākam. Vairāki mazi pirkumi rada ilgstošāku laimes sajūtu kā viens liels, kā arī pieredzes gūšanai ir spēcīgāks efekts par mantu tēriņiem – pie lietām ātri pierodam, bet pieredzi ilgāk atceramies.

4.Necīnies viens, izmanto digitālos palīgus!

Šodien savu budžetu plānot palīdz dažādi rīki. Kādam tuvāka būs vecā labā pierakstīšana kladītē, cits dos priekšroku datorprogrammām (piemēram, MS Excel), mākoņpakalpojumiem (piemēram, Google Docs) vai viedtālruņu aplikācijām (piemēram, Easy Home Finance, Spendee). Var krāt pirkumu čekus un pāris reizes nedēļā tos reģistrēt, atšifrējot tēriņa mērķi un summu. Var arī censties, kur vien iespējams, norēķināties ar bankas karti un tad laikietilpīgo izdevumu uzskaites darbu padarīs banka – visi pirkumi būs uzskaitīti internetbankā.

Saskaņā ar Swedbank pētījumu par mājsaimniecību finanšu plānošanas paradumiem , lielākā daļa plānošanu uztver kā aptuvenu ienākumu un izdevumu plūsmas uzraudzīšanu bez detalizēta plāna (atzīst 47% iedzīvotāju). Tikai neliela daļa norāda, ka rūpīgi uzskaita visus ikmēneša izdevumus un regulāri seko līdzi ienākumu izlietojumam (13%).

Turklāt plānošana parasti tiek veikta galvā, neņemot talkā nedz pierakstus, nedz īpašas programmas vai aplikācijas. Ja ir mērķis savu budžetu pārvaldīt gudri, tad tam jāpievēršas nopietnāk, izstrādājot sev ērtu pieeju un izmantojot tehnoloģiju attīstību, kas ļaus automatizēt kā uzskaites, tā arī analīzes procesu.

5.Nefokusējies uz sīkumiem, bet uz «lielo bildi»

Finanšu plānošanas paradumu pētījums liecina, ka cilvēki visbiežāk (69%) savu budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu «drošības spilvenam», gan nākotnes tēriņiem.

Protams, sākotnēji primārais uzdevums patiesi varētu būt tikt galā ar tekošajiem tēriņiem, tomēr pie tā vien apstāties nebūtu prātīgi. Ne mazāk svarīgi ir likt stabilus pamatus arī ilgākam laika periodam, domājot par finansiālo labklājību nākotnē – tas ietver dažādus mērķa uzkrājumus (piemēram, krājkontā, bērnu nākotnei u.c.), iemaksas privātajā pensiju fondā, dzīvības apdrošināšanu, depozītu uzkrājumus u.c.

Nevar aizmirst arī par savas kredītvēstures veidošanu, jo dzīves brīžos, kad līdzekļu sakrāšana prasītu pārāk ilgu laiku (piemēram, auto vai mājokļa iegāde), finanšu aizņēmums būs piemērots risinājums. Taču šajā gadījumā jābūt gatavam pierādīt, ka kredīta maksājums neradīs slogu un nepasliktinās finansiālo situāciju. Jau laikus ik mēnesi atliekot kredīta maksājumam līdzvērtīgu summu, spēsi sev un aizdevējam pierādīt, ka ar tādu veiksmīgi tiec galā.

Ref: 225.000.103.2685


Pievienot komentāru

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.