bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis

6 ieteikumi, pirms dod «jāvārdu» jaunam mājoklim

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nekustamā īpašuma iegāde pieder pie dzīves nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem, kas prasa rūpīgu iedziļināšanos, laiku un arī zināšanas.

Eksperti atzīmē – lai atrastu sava maciņa biezumam un vēlmēm piemērotu mājokli, cilvēks nereti ir paguvis apskriet puspasauli, iztērēt mēnešus un pat gadus, lai atrastu sev vēlamo. Visbeidzot laimīgi atradis īpašumu, kas viņam patīk, pircējs nonāk «vieglā eiforijā» un pat gatavs par to pārmaksāt, lai tikai ātrāk uzsāktu dzīvi jaunajā mājvietā. Ilgstošie meklējumi pircēju ir tiktāl nogurdinājuši, ka vairs nav spēka un vēlēšanās iedziļināties šķietamos «sīkumos», kas, kā rāda pieredze, vēlāk var izvērsties negaidīti apjomīgos tēriņos.

Kā norāda nekustamā īpašuma uzņēmuma Immostate nekustamā īpašuma speciāliste Inga Danče, aisberga neredzamo daļu veido dažādi īpašuma tehniskie un juridiskie aspekti. Tā kā mājokļa iegāde nav ikdienas pirkums, cilvēkiem gluži vienkārši trūkst zināšanu un ar drauga padomu nepietiek – nopietnāk pievēršoties šiem jautājumiem pirms mājokļa iegādes, iespējams, izvēle būtu par labu citam īpašumam. Rūpīgi veikts «mājasdarbs» var atmaksāties vairākkārt – tas pasargās ne vien no neplānotiem papildu izdevumiem, bet arī no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, lai nepārmaksātu par īpašumu:

1. Dokumentu pārbaude

Lai cik formāli un nogurdinoši tas varbūt šķiet, veiksmīga īpašuma iegāde nav iespējama bez rūpīgas dokumentu izpētes. Zemesgrāmatā ir iespējams pārliecināties par gan par īpašuma pašreizējo īpašnieku, gan īpašuma objekta apgrūtinājumi u.c. dati, tas ļaus izvairīties, piemēram, lai no kāda negodprātīga īpašuma pārdevēja iecerētā īpašuma vietā neiegādātos pavisam citu īpašumu. Savukārt, Valsts Zemes dienesta uzturētajā kadastra sistēmā portālā Kadastrs.lv ir redzamas būvju novietnes shēmas, faktiskie zemes plāni u.c. informācija, kas noteikti ir jāpārbauda, jo bieži gadās, ka zemes robežu plānā parādās neesošas būves vai uz viena īpašnieka zemesgabala atrodas cita īpašnieka būves, kuras neredzam fiksētas Zemesgrāmatas nodalījumā, bet ir kadastra sistēmā. Šādas – cita īpašnieka ēkas – var radīt pamatīgus apgrūtinājumus jaunajam īpašniekam.

2. Tehniskais stāvoklis

Lai arī nolūkotais mājoklis vizuāli varbūt izskatās nevainojami, ļoti svarīgi ir iedziļināties tā tehniskajos parametros jeb noskaidrot, kas «lācītim vēderā» – kad nams būvēts, kāds ir tā tehniskais stāvoklis, nolietojums. Pievērsiet uzmanību materiāliem un tehniskajiem risinājumiem, kas izmantoti būvniecībā un apdarē, vai un kādi ir energoefektivitātes risinājumi. Vizuāli novērtējiet remontdarbu kvalitāti, defektus un inženierkomunikāciju (ūdensapgāde, kanalizācijas sistēmas, ventilācija, apkures sistēmas) stāvokli un darba kārtību. Ja redzētais vieš šaubas, piesaistiet būvekspertu audita veikšanai!

Ir nianses, kuras var nešķist pārāk būtiskas tagad vai pēc gada, bet tās var radīt papildu izmaksas ilgtermiņā.

3. Atsauksmes!

Lielisks veids, kā iegūt vairāk informācijas par nolūkoto mājokli, ir aprunāšanās ar mājas iedzīvotājiem. Neviens par viņiem labāk jums nepastāstīs par nepilnībām un ieguvumiem, par mājas mikroklimatu, skaņas izolāciju un apsaimniekotāju darbu, kā arī to, cik ziemā jāmaksā par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt šāds «pētījums» – topošo kaimiņu aptaujāšana – prasa vien paša iniciatīvu un neko nemaksā, ir gana efektīvs un reālo situāciju apliecinošs.

4. Īpašuma vērtība un cena

Lai iegūtu sirdsmieru, ka par noskatīto īpašumu netiek krietni pārmaksāts, par cenas atbilstību var pārliecināties, veicot nekustamā īpašuma novērtēšanu. Tas ļaus saprast, ne vien vai pārdevēja prasītā cena ir atbilstoša, bet arī vērsīs uzmanību uz īpašuma plusiem un mīnusiem, ko pircējam ne vienmēr var izdoties pamanīt. Tas maksā sākot no 100 eiro, atkarībā no īpašuma veida, un nepavisam nav daudz, ņemot vērā pirkuma vērtību.

Pievērsiet uzmanību, vai ēkai piesaistītais zemesgabals nav privātīpašums. Ja tā ir privāta zeme, dzīvokļu īpašniekiem pastāvīgi jāmaksā nomas maksa par zemes nomu, tāpēc dzīvokļi mājās, kas atrodas uz privātas zemes, mēdz maksāt lētāk nekā mājās uz privatizētas zemes (var būt līdz pat 10% lētāki nekā vidēji tirgū).

Apziniet papildu izmaksas – remonti, pārbūves, defektu novēršanas izmaksas, nenodoto objektu nodošana ekspluatācijā, nelikumīgu pārbūvju saskaņošana – arī šie visi ir faktori, kas ietekmēs īpašuma cenu un vērtību. Patlaban Rīgas centrā tiek renovēts daudz ēku un tirdzniecībā mēdz nonākt arī dzīvokļi ēkās, kuras formāli vēl nav nodotas ekspluatācijā. Bankas, kuras ir gatavas piešķirt kredītu, iespējams, šādā situācijā pat ļaus darījumam notikt, taču var rasties sarežģījumi, piemēram, kredītlikmes paaugstināšana, ja šis jautājums norādītajā termiņā netiek atrisināts.

5. Nākotnes vērtība

Domājot par īpašumu ilgtermiņā, ne mazāk svarīga ir arī tā nākotnes vērtība. Iespējams, var pienākt brīdis, kad dzīvokli var nākties pārdot, piemēram, lai iegādātos citu īpašumu.

Tādēļ uz izvēlēto mājokli der paskatīties arī vairāku nākamo gadu desmitu griezumā. Ja īpašums ir pienācīgi apsaimniekots, laikus tiek veikti remontdarbi un uzlabojumi, tā nākotnes izredzes noteikti ir labākas nekā tad, ja apsaimniekotājs nama labā kaut ko dara tikai tad, kad ir avārijas situācija.

Būtiski īpašuma nākotnes vērtību var ietekmēt tā atrašanās vieta saistībā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānu. Attīstoties rajona infrastruktūrai, īpašuma vērtība var pieaugt, taču pastāv risks, ka tā var arī pazemināties, piemēram, blakus jūsu noskatītajam īpašumam nākotnē uzbūvējot augstas intensitātes satiksmes pārvadu. Šāda informāciju ir pamatots arguments sarunai par īpašuma cenas samazināšanu vai iemesls atteikties no pirkuma.

6. Cik izmaksās īpašuma uzturēšana?

Ir vērts parēķināt un izvērtēt arī gaidāmos ikdienas maksājumus jeb īpašuma uzturēšanas izmaksas – cik lieli ir komunālie maksājumi, apsaimniekošanas izmaksas, apkures izmaksas, NĪ nodokļa maksājumi, zemes nomas maksa, ja zeme zem ēkas nav īpašumā u.tml. Lietderīgi ir noskaidrot, vai mājai nav kopējo parādu (piemēram, par apkuri) – arī tas var radīt ne mazums nepatīkamu brīžu, kā arī papildu izdevumus.

Kā redzams, šādas nianses, kas var šķist sekundāras brīdī, kad beidzot atrasta jau gadiem ilgi lolotā mājvieta, veido ļoti nozīmīgu īpašuma pievienoto vērtību un pats galvenais – prognozējamus izdevumus nākotnē. Tādēļ, ja lēmums jāpieņem ātri, vai arī trūkst zināšanu un pieredzes, šis noteikti ir reize, kad nevajag kautrēties lūgt eksperta padomu.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.