bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 23.05.2019 | Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

73% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijuši pie dermatologa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

73% Latvijas iedzīvotāju nekad nav apmeklējuši dermatologu, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Tikmēr ceturtdaļa (25%) aptaujāto pie dermatologa ir bijuši vismaz vienreiz – kāds pēdējā gada laikā, kāds pirms viena, diviem un vairāk gadiem. Sertificēts dermatologs, Eiropas Dermatovenerologu akadēmijas biedrs dr. Raimonds Karls skaidro, ka rādītājs ir satraucošs, jo Latvijas iedzīvotājiem kā gaišādainiem un pret ādas problēmām uzņēmīgiem cilvēkiem ir ieteicams vismaz reizi apmeklēt dermatologu, lai speciālists var novērtēt ādas stāvokli un ieteikt, cik bieži turpmāk vēlams veikt profilaktiskas dermatologa vizītes, lai neiedzīvotos ādas veselības problēmās.

Dermatologs stāsta, ka Latvijā iedzīvotāji visbiežāk sastopas ar tādām ādas veselības problēmām kā pinnes, psoriāze jeb zvīņēde un sēnīšu infekcijas. Tikmēr veselībai visbīstamākā kaite, ko arvien biežāk diagnosticē dažāda vecuma pacientiem, ir ādas vēzis jeb melanoma. Tas ir ļoti agresīvs ļaundabīgā audzēja veids, ko ir būtiski laicīgi atklāt, lai varētu veikt efektīvu terapiju.

Agrīni diagnosticēta melanoma ir pilnībā izārstējama

Karls uzsver, ka melanomas statistika Latvijā ir skaudra – ikgadēji tiek diagnosticēti vairāk nekā 200 jauni melanomas gadījumi, un katru gadu no melanomas mirst vidēji 80 – 90 cilvēku.

«Līdz ar gadiem risks saslimt ar melanomu pieaug, un riska vecums ir sākot no 40 gadiem, tomēr arvien biežāk to diagnosticē arī gados jaunākiem cilvēkiem. Nereti melanoma ir iepriekšējā dzīvesveida sekas, kad cilvēki ir vieglprātīgi, bez aizsargkrēmiem daudz uzturējušies saulē, piedzīvojuši neskaitāmus ādas apdegumus vai bieži apmeklējuši solāriju. Latvijā visbiežāk prevalē tieši tās melanomas formas, kas saistītas ar ādas apdegumiem – tiem, kas gūti bērnībā, pusaudžu vecumā,» komentē dermatologs. Viņš norāda, ka melanoma visbiežāk attīstās tieši uz tām ķermeņa daļām, kas visbiežāk ir pakļautas saules stariem un tātad – UV starojuma kaitīgajai iedarbībai. «Bieži melanomu diagnosticē uz sejas, ausīm, kakla, sievietēm nereti tā ir dekoltē zona,» stāsta ārsts.

Dermatologs iesaka nekavēties ar vizīti pie ārsta, ja uz ādas tiek pamanīts jauns veidojums, kas pēc formas, krāsas vai kā citādi atšķiras no citiem ādas veidojumiem.

«Ja tiek manīts iepriekš nebijis, jocīgs veidojums, ieteicams atnākt uz pārbaudi. Un noteikti nevajag gaidīt brīdi, kad šis veidojums sāk asiņot, vai no tā sāk atdalīties ādas daļiņas – šādi simptomi var signalizēt jau par ielaistiem gadījumiem, tā teikt – var būt par vēlu,» uzsver ārsts.

Iedegusi āda nav veselīga dzīvesveida pazīme

Karls norāda uz aplamu pieņēmumu sabiedrībā, kad iedegusi āda tiek uzskatīta par skaistu, veselīgu.

«Ir jākliedē tas mīts, ka iedegums saistās ar veselīgu dzīvesveidu. Iedegums nozīmē to, ka āda bijusi pakļauta UV starojumam, tā ir pazīme, ka āda no šī starojuma ir cietusi, iekaisusi. To pašu nodara arī solārijs, un tas ir pierādīts pētījumos, kuros secināts, ka ar melanomu daudz biežāk sasirgst tie, kas solāriju apmeklējuši vismaz vienreiz, pretstatā tiem, kas solārijā nekad nav sauļojušies,» norāda eksperts.

Ārsts aicina atcerēties, ka āda saules stariem tiek pakļauta ne tikai tad, kas speciāli dodamies zvilnēt un sauļoties pludmalē – UV starojums nodara kaitējumu arī tad, kad saulainā laikā baudām aktīvo atpūtu – spēlējam volejbolu, sērfojam, kaitojam utt. Visvairāk no saules stariem vajadzētu uzmanīties cilvēkiem ar izteikti gaišu ādu, vasarraibumiem, lielu dažādu ādas veidojumu skaitu, kā arī uzmanīgiem vajadzētu būt tiem, kuru tuviem radiniekiem ir bijis diagnosticēts ādas vēzis, uzsver dermatologs.

«Saulainā laikā jāatceras par saules aizsargkrēmu lietošanu – obligāti tie jālieto, ja esam pakļauti spēcīgai saules staru iedarbībai, piemēram, speciāli dodamies sauļoties vai atrodamies kalnos (trekings, slēpošana utt.). Ja ikdienā ilgstoši uzturamies saulē, tad ieteicams ar apģērbu nenosegtās ķermeņa daļas sasmērēt ar saules aizsargkrēmu (SPF 10-15), kas mazinās UV staru kaitīgo iedarbību,» papildina Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Viņa skaidro, ka saules aizsardzības faktora izvēle atkarīga no ādas tipa – jo gaišāka āda, jo spēcīgāks aizsardzības faktors jāizvēlas. Turklāt pieejami dažādas konsistences aizsarglīdzekļi – krēmi, losjoni, putas, gēli – atkarībā no ādas tipa var piemeklēt piemērotāko.

«Ādas nomierināšanai ir arī labi lietot losjonu pēc sauļošanās, kas satur dziedējošas vielas (dekspantenols, alveja), bet, ja gadījies saulē apdegt, vislabāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kā rīkoties. Uz apdegušas ādas nedrīkst lietot spirtu saturošus līdzekļus – medu, krējumu, eļļas, – jo tie var pasliktināt ādas stāvokli. Un jāatceras, ka apdegumiem ir dažādas pakāpes, – ja veidojas arī pūslīši vai čūlas, noteikti jādodas pie ārsta,» rekomendē farmaceite.

«Šogad par saules aizsargkrēmiem cilvēki sākuši interesēties nedaudz ātrāk nekā parasti – jau marta beigās. Pieprasījums pēc saules aizsargkrēmiem aptiekās arvien pieaug – kopš 2015.gada tas teju dubultojies. Šāda tendence rāda, ka cilvēki kļūst arvien zinošāki un apzinīgāki, taču kopumā sabiedrībai vēl jāizkopj ieradums lietot saules kosmētiku, jo īpaši ikdienā – esam novērojuši paradumu lietot saules aizsargkrēmu, dodoties uz pludmali, taču ikdienā tos joprojām lieto vien retais,» papildina aptieku tīkla Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Visaktīvāk dermatologu apmeklē jauni cilvēki ar augstāko izglītību

Veselības indekss rāda, ka visbiežāk pie dermatologa dodas jauni cilvēki 18 – 24 gadu vecumā. Šajā grupā ir vismazāk to, kas pie speciālista nav bijuši ne reizi (70%), tikmēr pēdējā gada laikā dermatologu apmeklējuši 6%, bet pirms viena diviem gadiem – 9%.

Indekss atklāj, ka dermatologa apmeklētību ietekmē izglītības līmenis: personu ar augstāko izglītību vidū pie speciālista pēdējā gada laikā bijis katrs desmitais (9%), pirms viena līdz diviem gadiem – katrs septiņpadsmitais (6%), bet nekad nav bijuši 65%. Salīdzinājumam – personu ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību vidū dermatologu nekad nav apmeklējuši 75%, bet cilvēku ar pamatizglītību grupā – 78%.

Sievietes uz vizīti pie dermatologa dodas biežāk nekā kungi

Sievietes pie dermatologa kopumā dodas biežāk nekā vīrieši – indekss rāda, ka sieviešu vidū pēdējā gada laikā pie speciālista bijuši 6%, bet vīriešu vidū – 4%. Tomēr arvien vairākums kā dāmu, tā kungu speciālistu nav apmeklējuši ne reizi – sieviešu vidū tie ir 69%, vīriešu – 76%. Karls apstiprina, ka sievietes dermatologa kabinetā manāmas daudzkārt biežāk nekā vīrieši.

«Sievietes pēc dabas par sevi vairāk rūpējas, biežāk dodas pie ārstiem, bet vīrieši ļoti bieži baidās no mediķiem, nelabprāt ieplāno vizītes. Šo tendenci redzam arī tai pašā melanomas saslimstības statistikā – sievietēm vairāk diagnosticē, bet vīrieši biežāk no ādas vēža mirst, jo laicīgi nedodas uz pārbaudēm,» pieredzē dalās mediķis.

Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1 009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.


Pievienot komentāru

Piektdien varēs nobalsot tikai savā vēlēšanu iecirknī

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas trešajā dienā – piektdien, 24.maijā – vēlētāji varēs balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.

Maršruts nedēļas nogalei: Aspazijas kaķi un 55 stundu pārgājiens

Klāt maija pēdējā nedēļas nogale, kurā droši vien reti kurš gribēs sēdēt mājās, jo ārā taču ir maijs, kas jābauda, esot dabā, uz divriteņa, pilsētas svētkos un pasākumos.

Eco Baltia padome izteikusi neuzticību Eco Baltia vide valdei

AS Eco Baltia padome izteikusi neuzticību koncernā ietilpstošā vides apsaimniekotāja Eco Baltia vide valdes locekļiem Mārim Simanovičam un Jānim Aizbaltam.

Lietuvas prezidenta vēlēšanu spurts starp diviem «cienīgiem» kandidātiem

Cīņa starp abiem Lietuvas prezidenta amata kandidātiem ir tik sīva, ka Dievs vien zina, vai vēlēšanu otrajā kārtā 26.maijā uzvarēs bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte vai ekonomists Gitans Nausēda .

Piektdien vēlēšanu iecirkņi strādās līdz pulksten 20.00

Saeima atbalstījusi likumprojektu, kas paredz, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņi piektdien, 24.maijā, strādās no pulksten 10 līdz pulksten 20.

Kariņš saredz vajadzību izvērtēt EP vēlēšanu pārvaldības norisi uzreiz pēc to noslēguma

Esošā situācija Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā Latvijā liecina par nepieciešamību izvērtēt pārvaldības norisi uzreiz pēc vēlēšanu noslēgšanās, paudis Latvijas premjers Krišjānis Kariņš. 

Par iespējamu kukuļošanu Ventspils Mūzikas vidusskolas drošības novērtēšanā aiztur četrus VUGD darbiniekus

Iekšējās drošības birojs aizdomās par kukuļa pieņemšanu saistībā ar Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas atbilstības novērtēšanu ugunsdrošības prasībām aizturējis četras VUGD amatpersonas.

Piektdien iecerēts pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku līdz pulksten 20.00

Deputāti iecerējuši pieņemt likumu, kas paredz piektdien pagarināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu darbu līdz plkst.20.

Pētījumā: Latvijā 50,6% uzņēmēju ar biznesu saistīto tiesisko vidi vērtē negatīvi

Vispozitīvāk tiesisko vidi vērtē uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir 250 un vairāk, visnegatīvāk – uzņēmumi ar 10 līdz 49 darbiniekiem, tā pētījuma rezulātos.

Igaunijā EP vēlēšanās iepriekš nobalsojuši 25%, Latvijā, Lietuvā – zem 5%

Interneta balsošanas iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās Igaunijā izmantojuši 155 tūkstoši vēlētāju, kamēr pārējā Baltijā līdz ceturtdienai nobalsojuši zem pieciem procentiem vēlētāju.

Platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām iesniegti 56 870 pieteikumi

Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā Lauku atbalsta dienests saņēmis 56 870 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām.

Ražošana Latvijas rūpniecībā aprīlī sadārdzinājusies par 3,8%

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6%, eksportētajai produkcijai – par 1,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas gada griezumā augušas par 1,6%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par 2,1%.

Saeimas vēlēšanām pieteikts kandidāts varēs apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus

Vēlēšanās pieteiktam kandidātam tagad ir tiesības apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus.

Nodokļus Latvijā varēs maksāt vienā maksājumā līdz katra mēneša 23.datumam

Nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā, un tas būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam.

Nīderlandieši un briti aizsāk četras EP vēlēšanu dienas

Nīderlandiešu un britu vēlētājiem dodoties pie balsošanas urnām, sākušās četras Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas. Ja Nīderlandes rezultāti varētu liecināt par eiropiešu kopējo noskaņojumu, tad Lielbritānijā gaidāma izrēķināšanās ar konservatīvajiem par Brexit jukām.

PMLP izsūtījis kļūdainas vēstules – ārvalstīs nav pieejama iepriekšējā balsošana

Izsūtītas iecirkņa apstiprinājuma vēstules, no kurām izriet, ka iepriekšēja balsošana 22.–24.maijā ir iespējama arī iecirkņos ārvalstīs, tomēr vēlētāji ārvalstīs nobalsot var tikai 25.maijā.

OIK pētīšanai izveido parlamentārās izmeklēšanas komisiju

Saeima akceptējusi OIK sistēmas jautājumiem veltītas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Ukrainas Zelenskis savā administrācijā ieceļ scenāristu un TV studijas izpilddirektoru

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis iecēlis savas administrācijas locekļus, kuras vadībā strādās arī viņa televīzijas producentu studijas scenārists un izpilddirektors.

Ceturtdien EP vēlēšanās Latvijā bija iespējams nobalsot tikai savā iecirknī

Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā konstatēti traucējumi, tāpēc 23.maijā citā vēlēšanu iecirknī nav iespējams nobalsot.

Bezmaksas autobusu ieviešanai atbilst 18 reģionālie maršruti

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

No šodienas autovadītājiem var nebūt līdzi tehniskā pase un tiesības

Vadītājiem turpmāk var nebūt līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība jeb t.s. tehniskā pase un vadītāja apliecība, ja ir līdzi personu apliecinošs dokuments.

Lielbritānijā atkāpjas valdības locekle, pieaug spiediens Mejas demisijai

Lielbritānijā, paužot neapmierinātību jaunāko Brexit parlamenta balsojumu plānu, amatu pametusi kārtējā valdības locekle, pastiprinot spiedienu uz premjerministri Terēzu Meju atkāpties pašai vai tikt atbrīvotai ar partijas biedru balsojumu.

VDD pagaidām nav konstatējis ārvalstu centienus ietekmēt EP vēlēšanas Latvijā

Informāciju par tiešiem un sistemātiskiem ārvalstu centieniem ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi Latvijā Valsts drošības dienests pagaidām nav saņēmis.

Swedbank: 42% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu pietiek vien mēneša iztikai

42% Latvijas iedzīvotāju iekrājumu pietiktu, lai labākajā gadījumā mēnesi varētu segt ikdienas izdevumus.

Pirmajā balsošanas dienā izdevību doties pie urnām izmantojuši 2,57% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā vēlēt devušies 36 257 jeb 2,57% balsstiesīgo, kas ir vairāk nekā attiecīgajā periodā 2014.gada vēlēšanās.