Aktualizē tematu par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē tika aktualizēts jautājums par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju.

Pēc deputāta Daniela Pavļuta (AP) rosinājuma uz sēdi tika uzaicināti Ārvalstu Investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvji, lai informētu deputātus par ĀIPL nesen publicēto ārvalstu investīciju vides indeksu, tajā iekļautajiem secinājumiem, problēmām un priekšlikumiem.

Pētījuma autors Arnis Sauka deputātiem norādīja, ka viena no ārvalstu investoru aktualizētajām problēmām ir darbaspēka pieejamība, kas, pēc ārvalstu investoru domām, ir akūta problēma. Kā viens no risinājumiem pētījumā tika minēts robežu atvēršana darbaspēkam un migrācijas regulējuma izstrāde.

Pavļuts pauda gandarījumu, ka Ministru prezidenta amatam nominētā Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par imigrācijas politikas izvērtējumu darbaspēka problēmu risināšanai. Politiķis norādīja, ka ilgtermiņā darbaspēka pieejamības problēmas var risināt, veicinot demogrāfiju un izglītības jautājumus, tomēr īstermiņa labākais risinājums ir imigrācijas politika.

Pavļuts norādīja, ka līdz šim ir bijuši centieni atvieglot darbaspēka piesaisti no citām valstīm, tomēr tajās jomās, kurās joprojām ir darbaspēka pieejamības problēmas, tas nav risināts. «Uzņēmumi nevar iztikt bez darbaspēka. Mēs varam bāzt galvu smiltīs, bet uzņēmēji jau ir atraduši risinājumu, piesaistot darbiniekus caur Poliju,» informēja deputāts.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka pozīcija nav noslēpums un nacionālā apvienība neatbalstīs imigrācijas veicināšanu. «Nacionālā apvienība nekad neatbalstīs mazkvalificēta darbaspēka piesaisti. Kamēr būsim valdībā, nepieļausim masveidīgu viesstrādnieku iebraukšanu,» pauda Iesalnieks.

Ministrijas parlamentārais sekretārs darbaspēka pieejamības problēmas aicināja risināt, pievērošoties tādiem neizmantotiem potenciāliem, kā darbaspēka piesaiste no augsta bezdarba skartās Austrumlatgales, pirmspensijas vecuma cilvēku iesaisti darba tirgū, kā arī veicināt emigrējušo tautiešu atgriešanos Latvijā.

Pētnieks Sauka sacīja, ka viņš saprot nacionālās apvienības pozīciju, tomēr viņš aicināja politiķus pieņemt realitāti un apdomāt kontrolētas imigrācijas ieviešanu, tādējādi neapdraudot nacionālās intereses.

Turpretī Iesalnieks uzsvēra, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka mērķis ir panākt, lai migranti nevarētu legāli iebraukt Latvijā, «kas savedīs iekšā ģimenes un visu pārējo». «Es personīgi esmu politikā, lai nepieļautu, ka atkārtojas jauni kolonizācijas viļņi. Es darīšu visu, lai tas nenotiktu legālā veidā,» uzsvēra Iesalnieks.

Sauka piebilda, ka, ieviešot kontrolētu migrāciju, valsts nacionālais sastāvs no tā nemainītos. Savukārt Pavļuts atzina, ka, neveidojot atklātu un skaidru imigrācijas politiku, uzņēmumi būs spiesti pievērsties nelegāliem veidiem, kādos piesaistīt darbaspēku no ārzemēm.

Diskusijas gaitā izskanēja arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati, ka no 2014.gada līdz 2018.gadam būtiski audzis viesstrādnieku skaits no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, turklāt galvenokārt viesstrādnieki legālā veidā tiek piesaistīti tieši mazkvalificētu darbu veikšanai – galvenokārt autopārvadājumu, būvniecības un ēdināšanas jomās.

Saeimas komisijas diskusijai noslēdzoties, netika pieņemti konkrēti lēmumi, bet tika uzsvērta nepieciešamība sakārtot migrācijas jautājumus.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas