bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Āboltiņa Latvijas un Itālijas attiecību veicināšanai sola veltīt visas savas zināšanas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa akreditācijas vizītes laikā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī.

Stājoties Latvijas vēstnieces amatā Itālijā, galvenais uzdevums bijušajai politiķei Solvitai Āboltiņai būs veicināt abu valstu attiecības, un tam viņa veltīšot visas savas zināšanas un pieredzi, sola Āboltiņa.

Āboltiņa pēc akreditācijas vēstules saņemšanas žurnālistiem skaidro, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu de jure atzīšanu. Viņas pauda, ka Latvijai un Itālijai ir brīnišķīgas attiecības ekonomikā un kultūrā, bet galvenokārt abas valstis saista attiecības drošības jomā – Ādažos patlaban dien 160 Itālijas karavīri, sargājot Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošību.

«Ir svarīgi, lai šīs attiecības tiktu veicinātas un turpinātas,» norāda Āboltiņa.

Viņa stāsta, ka pirmais notikums būs Itālijas prezidenta Serdžo Matarella otrreizēja vizīte Latvijā Arajološas grupas vizītes ietvaros 13.septembrī un 14.septembrī. Ir izteikts ielūgums arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim apmeklēt Itāliju. «Es strādāšu pie tā, lai arī mūsu prezidents pēc ļoti ilga laika varētu būt abpusējā vizītē Itālijā,» sola jaunā vēstniece.

Vērtējot Itālijas īstenoto ārpolitiku, Āboltiņa norāda, ka Itālija ir pārstāvēta gan G7, gan NATO, turklāt tā ir arī viena no Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstīm.

«Ir ļoti svarīgi, lai ES tiktu saglabāta vienota. Patlaban pēc Itālijā notikušajām vēlēšanām tur darbojas populistu valdība, kas ir bijusi Itālijas tautas izvēle. Ir ļoti svarīgi ar viņiem strādāt tā, lai viņi ar Eiropu runātu vienā balsī,» uzsver Āboltiņa, piebilstot, ka itāļi paši veidos savu politiku, savukārt citu valstu diplomāti var mēģināt izskaidrot savu attieksmi, pieredzi un vēsturi.

Vienlaikus Āboltiņa pauž pārliecību, ka arī Itālija ir par to, lai Eiropa būtu vienota un stipra, uzsverot, ka tikai tāda Eiropa var vest uz cilvēku labklājību un stabilitāti, kā arī drošību.

Patlaban Āboltiņas itāļu valodas zināšanas ir A2 līmenī, taču viņa tās plāno uzlabot, lai spētu sazināties ar Itālijas iedzīvotājiem. «Tā ir attieksme pret šo valsti, iespēja to labāk saprast, spēt sarunāties ar cilvēkiem un saprast tur notiekošo,» teic Āboltiņa.

Komentējot publiskajā telpā izskanējušo kritiku par viņas stāšanos vēstnieces amatā, Āboltiņa norādīja, ka ikkatrs Latvijā var brīvi paust savu viedokli, tostarp, kādam pateikt labus un uzmundrinošus vārdus vai arī «kādu apliet ar netīrumiem».

«Pēdējā laikā pietiekami daudz esmu to redzējusi, respektēju šo cilvēku viedokli. [..] Ceru attaisnot prezidenta doto uzticību. Veltīšu visas savas zināšanas un pieredzi, lai Latvijas attiecības ar Itāliju būtu vēl labākas,» sola Āboltiņa.

Komentējot to, ka ziņas par Āboltiņas iespējamo kļūšanu par Itālijas vēstnieci bija izskanējušas vēl pirms gada, viņa norādīja, ka sākotnēji bija uzrunājusi ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) par savu vēlmi atgriezties dienestā, vienlaikus informējot, ka viņa vēlētos pildīt vēstnieka pienākumus kādā no ārvalstīm. Āboltiņa skaidroja, ka sākotnēji apzinātas valstis, kuru vēstniekiem beigtos pilnvaru termiņi. Vienlaikus Āboltiņa atgādināja, ka Latvijas prezidentūras laikā kopā ar Itāliju un Luksemburgu viņai ir bijusi iespēja veidot politiskus kontaktus ar vairākiem Itālijas politiķiem.

«Man bija ļoti labas attiecības ar iepriekšējiem parlamenta un senāta priekšsēdētājiem,» apgalvo Āboltiņa.

Uz Itāliju Āboltiņa plāno doties augusta beigās. Vēstnieki tiek nozīmēti uz četriem gadiem.

«Patlaban man nav domu un plānu par politiku. Domāju, ka šis posms dzīvē ir noslēdzies un esmu atgriezusies tur, no kurienes esmu nākusi. Mans uzdevums tagad būs pildīt man uzticētos pienākumus,» pauž Āboltiņa.

Kā ziņots, Vējonis otrdien, 31.jūlijā, Rīgas pilī Āboltiņai pasniedza akreditācijas vēstules, kas ļauj viņai kļūt par Latvijas vēstnieci Itālijā.

Likums nosaka, ka vēstniekus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents.

Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.

Āboltiņa pērn bija paziņoja, ka noliks deputātes mandātu pirms 12.Saeimas sasaukuma beigām, jo iecerējusi atgriezties diplomātiskajā dienestā.

Vienotības valde pērn novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad Vienotība sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.