Vairāki avoti, kas uzturēja kontaktu ar noslepkavoto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam de facto minēja, ka nopietnākās domstarpības profesionālās darbības dēļ Bunkum bijušas ar citu maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Raidījumā norāda, ka Bunkus un Sprūds pārstāvēja dažādas maksātnespējas administratoru nometnes, savukārt no Uļmana administrators Bunkus mēģināja piedzīt vairākus miljonus eiro. Ne Sprūds, ne Uļmans negribēja atbildēt uz de facto jautājumiem.

Valsts policija slepkavību primāri saista ar profesionālo darbību. «Pašlaik ir daudz dažādu domu, kāpēc tas varēja notikt. Es domāju, ka nākotnē būs vēl vairāk. Un katru no šīm versijām mēs atstrādāsim, kamēr panāksim rezultātu,» sacīja galvenās kriminālpolicijas šefs Andrejs Grišins.

Lai arī daudzi par Bunku uzzināja tikai pēc viņa nāves, viņš jau ilgstoši bija iesaistīts maksātnespējas administratoru savstarpējās cīņās, uzsver LTV.

Pērn atklājās, ka slēgtajā Trasta komercbankā nepietiek naudas, lai samaksātu visiem noguldītājiem. Tādēļ likvidators Ilmārs Krūms banku virzīja uz maksātnespēju un paziņoja par atkāpšanos. Banku uzraugs viņa vietā jau bija noskatījis Armandu Rasu, bet tad Krūms pārdomāja, atzīmē de facto. 

Tāpat raidījumā norāda, ka cīņa par administrators krēslu tika pacelta politiskā līmenī. Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks iesniedza likuma grozījumus, kas faktiski pārvilktu svītru Rasas nokļūšanai bankā. Vienotība bija pārliecināta, ka grozījumi izdevīgi administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar Krūmu likvidēja banku.

No politikas aizgājusī Solvita Āboltiņa toreiz Parādnieku nosauca par «Sprūda pastnieku».

Administratoru cīņas iznākumu par Trasta komercbanku izšķīra Valsts policija. Tā aizturēja Sprūdu un Krūmu lietā par naudas izspiešanu no bankas kreditoriem. Rasa kļuva par maksātnespējas administratoru un līdz ar viņu bankā sāka strādāt Bunkus, kura CV atrodama arī Āboltiņas vīra vadīta uzņēmuma administrēšana un ziedojumi Vienotībai, vēsta de facto. 

Tādēļ deputāts Parādnieks viņa apsaukāšanu par pastnieku saistīja tieši ar Bunkus interesēm, atzīmē raidījumā.

Par finanšu jomu atbildīgās Saeimas komisijas deputāts Ints Dālderis (Vienotība), kurš grozījumu apspriešanas laikā tikās ar Rasu, tagad apgalvo, ka partija nelobēja konkrētus administratorus. «Mūsu protests bija par to, ka trešajā lasījumā mēģina virzīt grozījumus, kas ietekmē aktuālus likvidācijas procesus. Man šķiet, tas ir ļoti nepareizi pēc būtības,» saka Dālderis un apgalvo, ka par to, ka Bunkus piedalīsies bankas administrēšanā, nebija informēts.

Ļoti ticams, ka Bunkus darbība uz nerezidentiem orientētajā bankā varēja radīt neapmierinātību gan tajos, kas bankai parādā, gan tajos, kam banka neatdod noguldījumus, komentē de facto.

Pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka administratoriem ir interese arī par ABLV banku, ko šī gada sākumā nokāva ASV finanšu ministrijas ziņojums.

Raidījumā atzīmē, ka visi «aizturētu elpu» gaidīja, kurš iegūs gardo kumosu. «Taču banka paziņoja par pašlikvidāciju un iecēla savus likvidatorus. Taču nopūta par mierīgu turpinājumu bija pārsteidzīga. Banku uzraugs atliek un atliek «jā» vārda teikšanu bankas sagatavotajam likvidācijas plānam un uzkurina spekulācijas, ka likvidatoru varētu iecelt no malas.»

Vai Bunkus bija pret bankas pašlikvidāciju? Neapgāžami pierādījumi nav redzēti. Taču zvērināti advokāti martā sagatavoja sarakstu ar desmit potenciālajiem banku likvidatoriem. No tiem kā otrais minēts nošautais Bunkus, kurš pats piedalījās speciālistu atlasīšanā, atzīmē de facto.

Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka lēmuma vilcināšana ABLV gadījumā ir «bezatbildīga muļļāšanās«. Deputāts cer, ka bankas īpašniekiem ļaus pašiem banku likvidēt un to nedarīs «kaut kādi šakāļi, kas sēž ierakumos un gaida, kad kaut ko varēs saplosīt».

Parādnieka vēlmei pēc bankas pašlikvidācijas varētu būt vēl kāds skaidrojums. Bankas likvidatoru komandu vadītu Elvijs Vēbers, kurš trijās vēlēšanās kandidējis no «nacionāļu» saraksta un strādājis arī advokāta Aigara Lūša birojā. Bijušo Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Lūsi divas krimināllietas vieno ar Sprūdu, turpina raidījumā.

de facto zināms, ka Bunkus sadarbojies ar izmeklētājiem kriminālprocesos, kur iesaistīts Sprūds.

«Man ar jums nav par ko runāt,» sazvanīts atcirta bijušais administrators Spūds un nolika klausuli.

Salīdzinot ar bankām, daudz piezemētāks ir bijušā cukura, šokolādes un konditorejas izstrādājumu vairumtirgotāja Rego Trade maksātnespējas process. Bunkus to administrēja pēdējos desmit gadus un mēģināja piedzīt naudu no bijušajiem vadītājiem – tajā skaitā uzņēmēja Mihaila Uļmana, atzīmē LTV.

Daļēji tas arī izdevās. Pērn tiesa lika Uļmanam un citiem iesaistītajiem atmaksāt uzņēmumam vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.  De facto zināms, ka 19.oktobrī Uļmans personīgi pārskaitīja visu summu no pašam piederošās Latvijas Pasta bankas.

Taču pagājušajā nedēļā Uļamanam izdevās panākt lietas atjaunošanu. Augstākā tiesa uzskatīja, ka nav vērtēti jaunatklāti apstākļi un norādīja uz iespējamību, ka administrators Bunkus pieļāvis pārkāpumus, noklusējot ziņas par vairākiem dokumentiem, norāda raidījumā.

«Administrators nebija teicis ne «jā», ne «nē». Nebija devis skaidru atbildi, vai šie dokumenti ir pie viņa, vai pie policijas un vai vispār šādi dokumenti eksistē. Viņš bija faktiski izvairījies no atbildes. Un Augstākās tiesas ieskatā šāda administratora kā valsts amatpersonas izvairīšanās no atbildes nav pieļaujama,» spriedumu, kas liek lietu atjaunot, komentē tiesnesis Aigars Strupišs.

De facto sazinājās ar Uļmana pārstāvi, kurš atbildēja, ka klients nekādus komentārus nesniegs. Kā atteikuma iemeslu Uļmans minējis, ka par mirušajiem saka labu vai neko, bet nekā laba, ko teikt, neesot.

Administratora slepkavība nozīmē, ka Rego Trade būs jānozīmē jauns maksātnespējas administrators, kuram būs jāizšķiras – turpināt vai neturpināt tiesāšanos ar Uļmanu, tajā skaitā vēl vienā neatrisinātajā lietā par vairāk nekā miljonu eiro, atzīmē raidījumā.