bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.07.2018 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Advokāte: Ja apvienos LMT un Lattelecom, lielākais zaudētājs būs Latvija

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Pretrunīgie viedokļi par Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu pēdējās nedēļās uzbangojuši īpaši spēcīgi.  Apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, uzskata konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņasprār, LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus (formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas), valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» pauž Jerņeva.

Zviedru vēlme apvienojoties iegūt kontroli – acīmredzama un saprotama

«Saprotams, ka šāds scenārijs būtu izdevīgs Zviedrijas pusei, kas lielā mērā izskaidro neseno viedokļu sadursmi starp LMT padomes pārstāvjiem,» saka eksperte.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka LMT padomes priekšsēdētājs, Telia Company AB pārstāvis Klāss Nikanders, asi reaģēja uz LMT prezidenta Jura Bindes kritiku par ieceri apvienot LMT un Lattelecom, sakot, ka tā ir nepieņemama, nepārstāv padomes vairākuma viedokli un «rada jautājumu par vadības spēju godprātīgi pārstāvēt visu LMT īpašnieku intereses un tādēļ efektīvi vadīt uzņēmumu nākotnē». Tikmēr cits LMT padomes loceklis – padomes priekšsēdētāja vietnieks Anrī Leimanis – atbildēja, ka viņam Nikandera paziņojums šķitis pārsteidzošs, jo padome par šādu jautājumu nav lēmusi.

«Šāda publiska «veļas mazgāšana» un Telia Sonera grupas draudi sodīt tos, kuri kritizē LMT un Lattelecom apvienošanas ieceri, raugoties no malas, liek domāt par zviedru puses nervozitāti. Šķiet, Telia Sonera grupas interese uzņēmumus par katru cenu apvienot, tādējādi audzējot savu ietekmi, ir milzīga,» komentē eksperte.

Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30-40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis šķietami gudrais risinājums izrādās «baltiem diegiem šūts», min advokāte.

Vienlaikus viņa norāda: «Tas nerunā par vērienīgajām naudas un laika investīcijām, kas nepieciešamas LMT un Lattelecom novērtējuma veikšanai, pirms vispār būtu iespējams sagatavot realitātei atbilstošu abu uzņēmumu apvienošanās scenāriju KPMG ieteiktajā modelī. Tikai pēc abu uzņēmumu skrupulozas novērtēšanas būtu saprotams, cik procenti no jaunizveidotā uzņēmuma akcijām pienākas Telia Sonera grupai un cik – Latvijas valstij.»

Advokāte turpina, prognozējot: «Ja novērtēšanas rezultāts liecinās, ka LMT ir vērtīgāks par Lattelecom, tad visdrīzāk Telia Sonera grupai pienāksies jaunizveidotā uzņēmuma kontrolpakete. Telia Sonera grupai atteikties no kontrolpaketes un pārdot savas akcijas biržā, kur cena par tām nav prognozējama, būtu neloģiski. Tāpēc, lai īstenotu KPMG ieceri par līdzvērtīgu daļu sadalījumu un panāktu, ka zviedri labprātīgi paraksta jaunu akcionāru līgumu, Latvijas valstij var nākties maksāt tiem prāvu kompensāciju. Šobrīd par šiem apstākļiem publiski netiek bilsts ne vārda, tāpat kā par to, kas segs Telia Sonera grupas zaudējumus, ja tādi radīsies, uzņēmumus apvienojot (jo uz to zviedri noteikti uzstās).»

Arī vieglā peļņa, uz ko varētu cerēt, pārdodot savas apvienotā uzņēmuma «brīvās» akcijas biržā, nav tik viennozīmīga un prognozējama. Pārdodot Latvijas valstij piederošās (15-20%) akcijas biržā, to cenu (tātad arī ieņēmumus) neviens nevar prognozēt. Līdz ar to nav izslēgts, ka cerētā peļņa varētu nebūt ne uz pusi tik liela, cik gribētos. Ienākumu vietā šāds solis var nest arī zaudējumus, spriež Jerņeva.

Zaudēs arī konkurence un iedzīvotāji

LMT un Lattelecom apvienošanas idejas entuziasti nemitīgi atkārto, ka nav citas izejas un uzņēmumi obligāti jāapvieno. Tiek teju draudēts, ka pretējā gadījumā citi tirgus spēlētāji var izveidot integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu Lattelecom un LMT, un tādējādi Latvija kā akcionārs piedzīvotu neizmērojamus zaudējumus, vēsta eksperte.

Jerņeva min, ka no konkurences viedokļa šādas bažas ir klaji nepamatotas. Pašlaik Latvijā nav neviena uzņēmuma ar tik lielu tirgus daļu interneta, televīzijas, mobilo un fiksēto sakaru tirgos kā potenciāli apvienotajam LMT un Lattelecom. Tādēļ abu uzņēmumu apvienošana izdaudzinātās sinerģijas un uzņēmumu efektivitātes celšanas vārdā radītu daudz nelabvēlīgu blakņu. Proti, apvienojoties LMT un Lattelecom, tiktu radīts spēlētājs, kam, salīdzinot ar konkurentiem, būtu virkne vērā ņemamu priekšrocību.

Turpinot, viņš saka: «Šāds ekonomiskais spēks, dominējot tirgū, viennozīmīgi novājinās konkurentus, kā arī cels mazumtirdzniecības cenas. LMT un Lattelecom konkurenti šobrīd un arī tuvākajos gados nespēs izveidot līdzvērtīgu pakalpojumu piedāvājumu un ir naivi cerēt, ka apvienotais uzņēmums neizmantos savas priekšrocības uz klientu un patērētāju rēķina.»

Eksperte min arī to, ka «jau tagad var teikt, ka, ejot šo ceļu, vistuvākajā nākotnē Latvijas patērētājs būs spiests ar cerībām lūkoties pēc kāda starptautiska telekomunikāciju milža, kas varētu ienākt Latvijā, līdzsvarot spēkus tirgū un pielikt punktu apvienotā uzņēmuma dominancei.»

Šī scenārija ietvaros esošie telekomunikāciju tirgus dalībnieki, kuri būtiski papildina valsts budžetu ar saviem nodokļu maksājumiem un nodarbina lielu Latvijas iedzīvotāju skaitu, būs spiesti iziet no Latvijas tirgus. Nav zināms, vai KPMG pētījumā ir ietvertas aplēses par to, kādas negatīvas sekas tautsaimniecībai (zaudēto nodokļu un darba vietu ziņā) nesīs LMT un Lattelecom apvienošana.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par LMT un Lattelecom apvienošanu, būtībā rodas tikai viens jautājums: «Kurš būs ieguvējs?». Ir skaidrs, ka apvienošanās darījums nav izdevīgs ne telekomunikāciju tirgus dalībniekiem, ne Latvijai, ne tās iedzīvotājiem, norāda eksperte.


Neatkarīgi eksperti atzīst, ka ir nepieciešams apvienot LMT un Lattelecom

Būtiski minēt, ka Telia Company atzinīgi vērtē Latvijas valdības lēmumu publiskot KPMG veikto pētījumu par valdības rīcības stratēģiju attiecībā uz tās īpašumtiesībām LMT un Lattelecom. «Mēs uzskatām, ka caurspīdīgas un atklātas debates ir veids, kādā šo jautājumu beidzot atrisināt. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim detalizēti iepazīties ar auditora veikto analīzi,» min kompānijas pārstāvji.

Tāpat norādīts, ka no Telia Company puses būtu pārsteidzīgi komentēt KPMG rekomendēto modeli un pētījumā analizētos rīcības scenārijus, jo mums vēl nav bijusi iespēja detalizēti tos izpētīt un neesam saņēmuši konkrētus priekšlikumus no Latvijas valdības.

«Kā saprotam, tad KPMG pētījumā ir atzīts, ka pašreizējā īpašumtiesību struktūra nav optimāla un pausts atbalsts abu uzņēmumu apvienošanai – tā ir pieeja, ko Telia Company jau ilgu laiku ir mudinājusi atbalstīt kā vienīgo risinājumu, lai nodrošinātu LMT un Lattelecom ilgtspējīgu nākotni,» vēsta eksperti.

Vienlaikus Telia Company pārstāvji atzīmē, ka ir uzņēmums ir gatavs iesaistīties konstruktīvā, caurspīdīgā un atklātā dialogā ar visām iesaistītajām pusēm, uzņēmums cer uz drīzu valdības iekšējās diskusijas noslēgumu, lai varētu iepazīties ar valdības redzējumu un stratēģiju abu uzņēmumu attīstībai.


Kā ziņots, Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka KPMG rosina abus uzņēmumus apvienot un akcijas tirgot biržā. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Latvijas Radio atzina, ka piedāvājums ir «kombinācija no iepriekš diskutētajiem scenārijiem», figurē gan jautājums par apvienošanās iespējām, gan fondu tirgu piesaistīšana un publisks piedāvājums biržā.

«Auditori arī mēģinājuši izrēķināt, kāda būs papildu vērtība, ja abus uzņēmumus apvienotu. Lai gan konkrētus skaitļus pagaidām atklāt nevar, runa esot par summu virs 100 miljoniem eiro vairāku gadu garumā,» atzinis Loginovs.

KPMG Baltics vadības pārstāve Evija Miezīte skaidroja, ka visās Eiropas valstīs eksistē vismaz viens integrēts telekomunikāciju operators, kas sniedz gan fiksēto, gan mobilo sakaru pakalpojumus.

2015.gada 20.novembrī tika saņemts LMT un Lattelecom apvienošanas piedāvājums no TeliaSonera. Taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi. Valdība arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

KPMG Baltics uzvarēja Privatizācijas aģentūras slēgtajā iepirkumā par valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrādi. Minēto stratēģiju auditorkompānija piedāvāja izstrādāt par 179 400 eiro.
Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvumus no kompāniju apvienošanas.

Ar pētījuma prezentāciju iespējams iepazīties šeit.

 
 Ref: 225.000.103.1748

Pievienot komentāru

Latvija lūgs starptautisku palīdzību plašā ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā

Latvija lūgs starptautisku palīdzību kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā, pirmdien, 23.jūlijā, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Šauļi plāno kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu

Šauļu pašvaldība plāno ieviest kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu.

Bildēs: Zviedrijā turpina degt vairāki tūkstoši hektāru meža

Daudzviet Zviedrijā, bet jo sevišķi valsts vidienē turpinās plaši mežu ugunsgrēki, kuriem labvēlīgu situāciju radījusi rekordaugsta gaisa temperatūra un ilgas nedēļas bez lietus.

Bankā: Rīga atpaliek no kaimiņvalstīm nekustamo īpašumu darījumos

Pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim un uzkrājumu apjomam, aizvien vairāk iedzīvotāju lemj par labu mājokļa iegādei, liecina Swedbank apkopotie dati.

Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret diviem policistiem par krāpšanos ar azartspēlēm

Iekšējās drošības birojs lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vairākām personām par datorkrāpšanu spēļu automātos, tostarp pret diviem policistiem.

Kanādā traģiska apšaude Toronto pilsētā

Kanādas lielākajā pilsētā Toronto noticis uzbrukums civiliedzīvotājiem ar šaujamieroci. Divi cilvēki nonāvēti, un vēl 13 cilvēki tikuši ievainoti.

Latvijā teju 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši

Latvija šobrīd ieņem līderpozīciju jaunatklāto HIV gadījumu skaitā Eiropas Savienībā – turklāt gandrīz 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši, norāda sabiedrības veselības speciāliste, Baltijas HIV asociācijas biedre Anda Ķīvīte.

Igaunijas zemnieki aktīvi piedalās Atvērto saimiecību dienā

Zemnieki Igaunijā aizvadījuši ceturto Atvērto saimniecību dienu, kad vairāk nekā 250 zemnieku saimniecības uzņēmušas savā sētā katru, kurš vēlas apskatīt klātienē, kā tiek audzēta un apstrādāta lauksaimniecības produkcija.

OCTA Garantijas fonda apmērs strauji samazinājies, tā apdrošinātāji

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības kopš 2016.gada oktobra atsāka iemaksu veikšanu OCTA Garantijas fondā, šobrīd tas samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2008.gada aprīļa, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 miljonu eiro un iemaksas vairs nebija jāveic.

Valdgales ugunsgrēku notur iekšpus izveidotā perimetra; sasaukta Krīzes vadības padomes sēdē

Glābējiem nakts laikā izdevies noturēt Valdgales pagastā izcēlušos ugunsgrēku iekšpus izveidotā perimetra, uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Lursoft: Ēdināšanas joma Latvijā – cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā nozares līderi

Vai ēdināšanas nozares uzņēmumi Latvijā patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Polijas Seims steidz nomainīt nepiekāpīgo Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Polijā turpinoties reformām tiesu varā, ko asi nopēlusi daļa sabiedrības un Eiropas Komisija, likumdevēji nolēmši paātrināt Augstākās tiesas priekšsēdētājas, skaļas reformu pretinieces nomaiņu.

Olaines cietuma teritorijā plāno būvēt IeVP un VPD personāla mācību centru

Lai nodrošinātu visām Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta personāla grupām atbilstošu apmācību infrastruktūru un iespējas, Olaines cietuma teritorijā iecerēts izbūvēt ieslodzījuma vietas paraugkorpusu, kā arī mācību centru, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Korekcijas dienesti koncepcijas projekts.

Pēc žurnālistu materiāliem policija sākusi pārbaudi par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Valsts policija sākusi pārbaudi pēc žurnālistu publicētajiem materiāliem par pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu.

Bulgārija noraida migrantu atpakaļuzņemšanu no Rietumeiropas

Bulgārijas parlaments pieņēmis tiesību normu, kas valdībai liedz parakstīt divpusējus nolīgumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par tādu ieceļotāju atpakaļuzņemšanu, kuri bloka teritorijā iekļuvuši caur Bulgāriju, bet pēcāk valsti pametuši.

Karstuma vilnis Latvijā turpināsies, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

Šajā nedēļā karstums Latvijā neatkāpsies – dienas būs sutīgas un arī naktīs gaiss vietām neatdzisīs vairāk par +20 grādiem. Gandrīz katru dienu kādā no reģioniem varēs novērot lietu un pērkonu.

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Jaunākie komentāri