bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 19.11.2019 | Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze
LatviaLatvija

Advokāts: Rimšēvičam kā ECB padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Banka, Rimšēviča lieta, Mārtiņš Kvēps, ECB, Eiropas Centrālā banka, Viorika Jirgena, Māris Martinsons, kukuļošana, korupcija, Trasta komercbanka, MM Investīcijas,

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (no kreisās) un uzņēmējs Māris Martinsons

Korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps uzskata, ka viņa klientam kā Eiropas Centrālas bankas (ECB) padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte pret tiesvedību, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu, tādēļ Rimšēviča aizstāvis pirmdien, 4.novembrī, Rīgas rajona tiesai Jūrmalā lūdza vērsties Eiropas Savienības tiesā (EST), lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu šajā jautājumā.

Kvēps savu lūgumu pamatoja ar to, ka, atbilstoši imunitātei, Rimšēvičam nedrīkst celt apsūdzību par darbībām, kas saistītas ar viņa ieņemamo amatu ECB. Attiecīgi, aizstāvības ieskatā, ja prokuratūra vēlējās celt Rimšēvičam apsūdzību par šādām darbībām, tad tai bija jāvēršas ECB, lūdzot atcelt Rimšēvičam piešķirto imunitāti. Kvēps arī atsaucās uz EST Ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā. Attiecīgi Kvēps Ģenerāladvokātes sacīto interpretēja, ka Rimšēvičam arī nedrīkstēja tikt celta apsūdzība un sākta kriminālvajāšana.

Turpretim lietas prokurore Viorika Jirgena atzīmēja, ka jautājums par imunitātes jēdziena paplašināšanu nav uzdodams EST, jo brīdī, kad tika lemta sākotnējā lieta, tiesai bija iespēja atzīmēt, ka tiek pārkāptas Rimšēviča kriminālprocesuālās tiesības, taču tas netika darīts.

Savukārt pats Rimšēvičs sēdes sākumā tiesai pauda cerību, ka process būs caurredzams un ātrs, taču viņa aizstāvis Māris Mezītis tiesai pieteica lūgumu lietu skatīt slēgtā procesā, skaidrojot, ka lietas materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta gan ar dažādu Latvijā operējošu komercbanku darbību, gan ar ECB atbildēm uz pirmstiesas procesā uzdotiem jautājumiem, kuriem piešķirta augstākā slepenības pakāpe.

Arī šajā jautājumā prokurore nepievienojās aizstāvja lūgumam, norādot, ka viņa nesaskata pamatu lietas skatīšanai slēgtā procesā.

Pārējie aizstāvji gan tiesai norādīja, ka, izskatot lietu atklātā tiesas procesā, pastāv risks, ka tiks aizskartas komercbanku tiesības, jo lietas materiālos ir atrodami atzinumi par banku darbību, proti, komercnoslēpums. Pārējie aizstāvji arī piekrita lūgumam, ka nepieciešams apturēt tiesvedību, lai vērstos EST, lūdzot prejudiciālo nolēmumu.

Rimšēvičs arī tiesai norādīja, ka ECB Padomes locekļa imunitāte netiek izmantota, lai slēptos no atbildības, bet gan kā sava veida «filtrs» pret nepamatotām apsūdzībām. Viņš arī atzīmēja, ka lieta iegūtu no vēl viena augsta līmeņa juridiskā viedokļa.

Par pieteiktajiem lūgumiem būs jālemj Rīgas rajona tiesai.

Rimšēvičs pirmdien, 4.novembrī, pirms tiesas sēdes Jūrmalā žurnālistiem atkārtoti noliedza vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta iespējami ātri.

«Es esmu ļoti priecīgs, ka šodien beidzot šī tiesa varēs sākties. Es domāju, ļoti svarīgi ir tas, ka šī tiesa ir ātra, taisnīga. Un lieki piebilst, ka es, protams, noraidu visus tos apvainojumus un tās apsūdzības, kas man šobrīd ir izvirzītas,» pirms tiesas sēdes sacīja Rimšēvičs.

Vēl par šo tematu: De facto: Par Rimšēviča-Martinsona lietas tiesneses aiziešanas iemesliem nezina ne tiesa, ne tieslietu ministrs

Kā ziņots, Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 4.novembrī plkst.12 sāka skatīt krimināllietu, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju. Lietu skatīs tiesnese Gundega Lapiņa.

Sākotnēji bija paredzēts, ka lietu skatīs tiesnese Inese Biteniece, taču viņa personīgu apsvērumu dēļ atstājusi tiesneša amatu. Pati tiesnese gan norādīja, ka lēmums atstāt amatu nav bijis saistīts ne ar vienu viņas lietvedībā esošu vai bijušu lietu.

Jau vēstīts, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Vēlāk lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta Biteniecei, kura strādāja Rīgas rajona tiesā Rīgā.

Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

24.maijā prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Lasiet arī: NP: Latvijas Banka daļēji izolē Rimšēviču no informācijas aprites

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.


Pievienot komentāru

Raidījums: Latvijas sporta organizācijas – papildu darbavieta daudziem politiķiem

No vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu redzami Latvijas Basketbola savienībā un Latvijas Olimpiskās komitejas vadībā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kundziņsalas pārvada būvniecība sašķeļ Rīgas brīvostas valdi karteļa lietas dēļ

Rīgas brīvostas valde pagājušajā nedēļā nolēmusi slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā «būvnieku karteļa» lietā iesaistītām personām

Krievija atdod Ukrainai atņemtos kuģus

Krievijas varasiestādes ir atdevušas trīs Ukrainas karakuģus, kas tika sagrābti sadursmē Kerčas jūras šaurumā 2018.gadā.

Šonedēļ joprojām gaidāms silts laiks, nedēļas beigās – pamatīgi mīnusi

Gaisa temperatūra nakts stundās saglabāsies pozitīva, bet dienās vietām sasniegs pat +10 grādus pēc Celsija.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

«Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties,» reiz teicis viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem Imants Ziedonis.

BNN nedēļas apkopojums: Budžets 2020. Latvijas kino izcilnieki. Ārstu neapmierinātība turpinās

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Budžets 2020, Strīdīgie grozījumi, Paziņojums, Lēmums, Cīņa, Lepnums.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!