bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 11.12.2018 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Aģitējam, bet «ētiski» jeb ministru ietekme Saeimas vēlēšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā ministri var atklāti, nemaz «neslēpjoties aiz priekškara», atbalstīt savu politisko partiju – arī Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Proti, ministri piedalās reklāmās, pasākumos, sniedz intervijas medijiem – priekšvēlēšanu periodā šāda aģitācija netiks interpretēta kā likuma pārkāpums un ministrijas «slavināšanas» izdevumi par savu pārstāvēto partiju netiks skaitīti kopējā priekšvēlēšanu tēriņu «katlā».  Ar vienu, «bet!» – ja tās nepārsniedz «ētiskās normas».

Kas tās tādas un uz kā tās balstās? Latvijas likumos nav skaidri definēts, kāda ir ministru loma priekšvēlēšanu laikā – pat pēc vairākkārtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma un ieteikuma mainīt un ierobežot ministru lomu Saeimas vēlēšanās, pati valdība to līdz pat 2018.gadam nav uzskatījusi par nepieciešamu. Iespējams, tas tāpēc, ka ministrs sabiedrības acīs spēlē svarīgu lomu partijas tēla veidošanā un spēj ietekmēt sabiedrības viedokli, kad tā lemj – balsot vai nebalsot par politisko partiju.

Vai Finanšu ministrija izmanto nodokļu maksātāju līdzekļus slēptām politiskām reklāmām?

Jāatzīmē, ka šogad pie KNAB jau vērsusies viena politiskā partija, paužot neapmierinātību, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve jeb finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedalās Latvijas Radio atskaņotajās reklāmās. Pēc sūdzību izteikušās partijas pārstāvju domām, šādi ministrija izmanto nodokļu maksātāju naudu, lai slēpti atbalstītu savu politisko pārstāvēto partiju.

Tikmēr, jautājot KNAB pārstāvei Amēlijai Jaunskungai, kā rīkoties šādās situācijās un vai tik tiešām ministrijas izmanto savu ietekmi, lai «politiski reklamētos», viņa atzīmē, ka šis iesniegums ir «pamācība» nākotnei. Proti, lai šādas situācijas neatkārtotos, likumā ir skaidri jānosaka, cik daudz drīkst vai nedrīkst reklāmas kampaņās piedalīties ministri, kā arī par ko ministrijas priekšvēlēšanu periodā drīkst informēt un ko reklamēt.

Atslēgas vārds ir «nākotne». Pēc KNAB pārstāves teiktā, var secināt, ka šobrīd ministrijām nekas neaizliedz veidot šādas reklāmas kampaņas. «Vienīgais te ir ētiskā puse – cik daudz to vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Jāskatās, kādiem mērķiem viņi var pamatot savas reklāmas kampaņas un uz cik ilgu laiku tās tiek plānotas,» norāda Jaunskunga.

«Apsūdzēt pašlaik kādu pārkāpumā nebūtu korekti. To vajadzēja risināt savlaicīgi, taču, ja tas netika darīts, tad šobrīd varam par to diskutēt un sagatavot jauno Saeimu, lai diskusijas atsāktos, lai pamatojums tiktu uzklausīts un risinājums tiktu atrasts,» turpina Jaunskunga.

Ir jāatzīmē, ka, pēc KNAB paustā, ja kampaņās, kurās ir saskatāma «politiskās partijas slavināšana», tiek izmantoti ministriju administratīvie resursi, tas ir skaitāms kā pārkāpums. Tomēr kontrolējošām iestādēm to ir ļoti grūti pierādīt, jo vienmēr seko attaisnojums – mēs informējam sabiedrību!

Kāpēc ministri netiek ielikti «rāmjos» priekšvēlēšanu aģitācijas periodā?

Tam, vai iepriekšminētais nozīmē, ka attiecībā uz ministru iespēju aģitēt priekšvēlēšanu periodā likumā ir robs, Jaunskunga piekrīt. KNAB pārstāves atmiņā ir vismaz divas reizes, kad KNAB ir mēģinājis iniciēt diskusiju par to, ka nepieciešams mainīt ministru lomu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Tomēr KNAB idejas neguva valdības atbalstu. Viņa uzskata, ka varbūt pēc šīm Saeimas velēšanām būs piefiksētas jaunas tendences, kā iespējamā «ministru ietekme» uz vēlētāju, kas aktualizēs vajadzību regulēt ministra lomu priekšvēlēšanu periodā.

«Sarkanā līnija» – kur tā ir?

Šobrīd reklamēšanās «sarkanā līnija» nav strikti novilkta. Ministrijas var veikt savus tiešos pienākumus, informēt sabiedrību  un vienlaikus piedalīties reklāmas kampaņās. «Vienīgi 30 dienas pirms vēlēšanām deputāti nedrīkst piedalīties kampaņās, kuras iniciē kāda ministrija vai pašvaldība, jo tad tā var tik uzskatīta par slēpto aģitāciju. Bet līdz tām 30 dienām šis jautājums ir «brīvi interpretējams»,» atzīmē Jaunskunga.

KNAB pārstāve vērš uzmanību, ka šādas ministru iespējamās aģitācijas vieglāk atšķirt, ja tajās ir tiešā veidā pieminētas politiskās partijas, kā arī to partiju biedri vai komponenti, proti, partiju logo, ko var saistīt ar gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām.

«Protams, kamēr nebūs striktu regulējumu, mums kā kontrolētājiem būs ļoti grūti cīnīties ar to un pateikt, ka «šeit ir pārkāpums». Te arī jautājums Valsts kontrolei – cik šādas reklāmas kampaņas ir lietderīgas? Uz to jāskatās plašāk – ne tikai KNAB, bet arī valsts mērogā,» uzskata Jaunskunga.

KNAB pārstāve piekrīt, ka, lai kontrolētu šo situāciju, no valdības puses ir nepieciešams pieņemt regulējumu. «Ir ļoti labi, ka iedzīvotāji un citu partiju pārstāvji ceļ trauksmi – vērš uzmanību uz notiekošo. Vēlētājs analizē, cik ētiski vai neētiski kāda partija un tās pārstāvji rīkojas, tādā veidā izsverot savu izvēli par labu vai par sliktu kādai partijai.»

Proti, var secināt, ka iedzīvotājiem pašiem jāspēj atšķirt, ko ministri «iebaro» sabiedrībai – vai tās ir reklāmas vai tomēr viņu informatīvie ziņojumi, jo valdība līdz šai dienai nav uzskatījusi par vajadzīgu ministriem arī nest politisko atbildību un ievērot «godīgas konkurences principus».

Klupšanas akmens; politiskie triki – vai ministru «godīgā informācijas plūsma»

«Ja runājam par ministriju kampaņām, varbūt tas «klupšanas akmens» ir tieši tas, ka ministrijas vispār veido kampaņu šajā  priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Līdz ar to, vienmēr rodas bažas, ka kampaņas ir tīši vērstas uz to, lai slēptā veidā reklamētos,» atzīmē Jaunskunga.

Viņa norāda, ka nākotnē, ja izdosies ierobežot ministru lomu, ir svarīgi izstrādāt mehānismu, kā ministri šajos priekšvēlēšanu aģitācijas periodos varētu strādāt, lai spētu turpināt pildīt savs tiešās funkcijas – informēt sabiedrību par valdības aktualitātēm. «Ir jāsaglabā iespējas ministrijām strādāt, lai tās spētu informēt sabiedrību par jaunākajiem notikumiem.»

Tāpat Jaunskunga vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams skaidrāks regulējums, cik lielā mērā ministri var būt «publiski», kā arī to, kādus tiešos pienākumus veic priekšvēlēšanu periodā, ja viņi vienlaikus ir deputātu kandidāti. «Viņiem ir savas ikdienas lietas, hobiji, savs redzējums par lietām, par kurām viņi diskutē publiski, sniedz intervijas. Ir ļoti grūti nodalīt darba pienākumus no priekšvēlēšanu aģitācijas. Kad deputāti sniedz intervijas par saviem darba pienākumiem, tās tiek uztvertas kritiski – tajās tiek saskatītas slēptās aģitācijas pazīmes. Ja deputātu sniegtās intervijas rēķinātu pie partiju izmaksām, veidotos haoss – neviens nevarētu publiski nekur parādīties un sniegt nevienu interviju.»

Pašlaik nav stingra rīka, kā kontrolēt ministru lomu aģitācijas periodā, un sabiedrība un citas politiskās partijas ir «aukles lomā». Jāatceras, ka Latvijā nav bezpartejiska ministra un gadījumos, kad redz iespējamu ministru aģitācijas pārkāpumu, ir vēlams ziņot KNAB, lai līdz valdības ausīm varētu «aizskanēt», ka ministri, iespējams, izmanto savu lomu priekšvēlēšanu periodā.

Ir jāatgādina, ka saistībā ar 6.oktobrī gaidāmajām vēlēšanām kopš šī gada 9.jūnija ir sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (televīzijas un radio programmās, presē, internetā), publiskās vietās un citos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, ir jānorāda, ka tā ir politiskā reklāma un kurš aģitācijas veicējs to ir apmaksājis. Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu slēptā reklamēšanās ir aizliegta.


Pievienot komentāru

  1. Ļena teica:

    Geji un viss

Makrons tiekas ar arodbiedrībām, lai apturētu «dzelteno vestu» nemierus

Pēc masu nemieriem Francijā, kuros nedēļas nogalē aizturēti 1,709 protestētāji, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien tiekas ar arodbiedrībām un darbadevēju organizācijām, lai mēģinātu rast izeju no politiskas krīzes, ko izraisījuši mēnesi ilgi protesti.

Keris: Pagaidām pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai

Pagaidām ir pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Tiesai nodod krimināllietu pret bijušo bērnunama Līkumi vadītāju Boķi

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzība uzrādīta bijušajam bērnunama Līkumi vadītājam Jurim Boķim.

Mainīgi laika apstākļi sarežģī braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem

Mainīgos laika apstākļos īpaši uzmanīgiem ir jābūt uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu. Autoceļiem ar grants segumu pārsvarā ir C uzturēšanas klase, kas nozīmē, ka laiks autoceļu brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu un rievu izveidošanai sasalušā vai piebrauktā sniegā uz ceļa brauktuves netiek normēts.

Jurašs: Likumdošanas procesam jāvieš uzticība sabiedrībā

Lobēšanas apkarošana un tās regulējums ir viens no pretkorupcijas politikas elementiem. Tas uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, padara to maksimāli godīgu, atklātu un vieš uzticību sabiedrībā. To pirmdien, 10.decembrī, atklājot Saeimā pasākumu par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

ANO konferencē pieņemts globālais migrācijas pakts

Neskatoties uz vairāku valstu izstāšanos, ANO konferencē Marrākešā pirmdien, 10.decembrī, parakstīts globālais migrācijas pakts.

Vējonis atsauks Gobzema nomināciju premjera amatam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa, KPV LV pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.

Ekonomisti: Turpmāk inflāciju diktēs ārējie faktori

Šobrīd Latvijā nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Turpinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojekta iepirkumi Latvijā un Igaunijā

Rail Baltica kopuzņēmums izsludinājis otrās kārtas iepirkumu par būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu sniegšanu posmiem Vangaži–Salaspils–Misa Latvijā un Tallina–Rapla Igaunijā.

RD pārņems Kalnciema ielas grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, otrdien, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls audzis par 10,2%

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos Latvijā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 334,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 3,61 miljardu eiro.

KPV LV frakcija pauž atbalstu Gobzemam

Partijas KPV LV Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Publisko Finanšu ministrijas un LIKA izstrādātās FIDIC līgumu veidnes

Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, pabeigusi darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm. To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Atalgojumu mediķiem plāno palielināt no nākamā gada janvāra

Lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu par 20% saskaņā ar iepriekš apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot attiecīgu vidējās darba samaksas palielinājumu ārstiem, māsām un citam medicīnas personālam.

Slimnīca Igaunijā prasīs maksāt par neatceltiem ārsta apmeklējumiem

Igaunijā Austrumviru Centrālā Slimnīca grasās ieviest kārtību, ka pacientam, kurš neierodas uz pierakstu pie ārsta un nav par to iepriekš informējis, par nenotikšu apmeklējumu būs jāmaksā šā vai tā.

Novembra beigās nedaudz pieaudzis bezdarba līmenis Latvijā

Latvijā šogad novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Baltijas lauksaimnieki Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem

Eiropadomē ceturtdien, 13.decembrī pulcēsies Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai apspriestu ES budžeta jautājumu. Baltijas lauksaimnieki šajā laikā Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem.

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks; maksājumu skaits; kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL un pēcdeklarēšanas indekss, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Inflācija Latvijā gada griezumā sasniedz 3%

Šā gada novembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0%.

Bildēs: Viļņā plaša demonstrācija skolotāju streika atbalstam

Viļņā plaši apmeklēta bijusi protesta akcija «Pēdējais zvans», lielam skaitam iedzīvotāju, paužot solidaritāti ar vairāk nekā tūkstoti pedagogu, kuri valstī streiko jau vairākas nedēļas, lai panāktu algu celšanu un citus uzlabojumus skolu un bērnudārzu darbībā.

Pacientei pēc onkoloģiskas saslimšanas veic Eiropā unikālu rekonstruktīvo operāciju

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai aptuveni 50 gadus vecai pacientei ar onkoloģisku saslimšanu veikta Eiropas mērogā unikāla operācija, lai atjaunotu balss saišu funkcijas, izmantojot transplantātu no pašas pacientes kājas. Operācija ilgusi piecas stundas

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Būvvalde izsniegusi visu Skanstes tramvaja posmu būvatļaujas

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

ES Tiesa: Lielbritānija drīkst vienpusēji atcelt izstāšanos no bloka

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpusēji atcelt tās izstāšanos no ES, arī nesaņemot atļauju tā rīkoties no pārējām 27 dalībvalstīm.

Konkurences padomes locekles amatā stājas Līga Daugaviete

Konkurences padomes locekles amata pienākumus no pirmdienas, 10.decembra, sāk pildīt Līga Daugaviete, kuru šī gada 13.novembrī amatā apstiprinājis Ministru kabinets, BNN informē Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Jaunākie komentāri