bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 16.06.2019 | Vārda dienas: Justīne, Juta
LatviaLatvija

Aģitējam, bet «ētiski» jeb ministru ietekme Saeimas vēlēšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā ministri var atklāti, nemaz «neslēpjoties aiz priekškara», atbalstīt savu politisko partiju – arī Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Proti, ministri piedalās reklāmās, pasākumos, sniedz intervijas medijiem – priekšvēlēšanu periodā šāda aģitācija netiks interpretēta kā likuma pārkāpums un ministrijas «slavināšanas» izdevumi par savu pārstāvēto partiju netiks skaitīti kopējā priekšvēlēšanu tēriņu «katlā».  Ar vienu, «bet!» – ja tās nepārsniedz «ētiskās normas».

Kas tās tādas un uz kā tās balstās? Latvijas likumos nav skaidri definēts, kāda ir ministru loma priekšvēlēšanu laikā – pat pēc vairākkārtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma un ieteikuma mainīt un ierobežot ministru lomu Saeimas vēlēšanās, pati valdība to līdz pat 2018.gadam nav uzskatījusi par nepieciešamu. Iespējams, tas tāpēc, ka ministrs sabiedrības acīs spēlē svarīgu lomu partijas tēla veidošanā un spēj ietekmēt sabiedrības viedokli, kad tā lemj – balsot vai nebalsot par politisko partiju.

Vai Finanšu ministrija izmanto nodokļu maksātāju līdzekļus slēptām politiskām reklāmām?

Jāatzīmē, ka šogad pie KNAB jau vērsusies viena politiskā partija, paužot neapmierinātību, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve jeb finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedalās Latvijas Radio atskaņotajās reklāmās. Pēc sūdzību izteikušās partijas pārstāvju domām, šādi ministrija izmanto nodokļu maksātāju naudu, lai slēpti atbalstītu savu politisko pārstāvēto partiju.

Tikmēr, jautājot KNAB pārstāvei Amēlijai Jaunskungai, kā rīkoties šādās situācijās un vai tik tiešām ministrijas izmanto savu ietekmi, lai «politiski reklamētos», viņa atzīmē, ka šis iesniegums ir «pamācība» nākotnei. Proti, lai šādas situācijas neatkārtotos, likumā ir skaidri jānosaka, cik daudz drīkst vai nedrīkst reklāmas kampaņās piedalīties ministri, kā arī par ko ministrijas priekšvēlēšanu periodā drīkst informēt un ko reklamēt.

Atslēgas vārds ir «nākotne». Pēc KNAB pārstāves teiktā, var secināt, ka šobrīd ministrijām nekas neaizliedz veidot šādas reklāmas kampaņas. «Vienīgais te ir ētiskā puse – cik daudz to vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Jāskatās, kādiem mērķiem viņi var pamatot savas reklāmas kampaņas un uz cik ilgu laiku tās tiek plānotas,» norāda Jaunskunga.

«Apsūdzēt pašlaik kādu pārkāpumā nebūtu korekti. To vajadzēja risināt savlaicīgi, taču, ja tas netika darīts, tad šobrīd varam par to diskutēt un sagatavot jauno Saeimu, lai diskusijas atsāktos, lai pamatojums tiktu uzklausīts un risinājums tiktu atrasts,» turpina Jaunskunga.

Ir jāatzīmē, ka, pēc KNAB paustā, ja kampaņās, kurās ir saskatāma «politiskās partijas slavināšana», tiek izmantoti ministriju administratīvie resursi, tas ir skaitāms kā pārkāpums. Tomēr kontrolējošām iestādēm to ir ļoti grūti pierādīt, jo vienmēr seko attaisnojums – mēs informējam sabiedrību!

Kāpēc ministri netiek ielikti «rāmjos» priekšvēlēšanu aģitācijas periodā?

Tam, vai iepriekšminētais nozīmē, ka attiecībā uz ministru iespēju aģitēt priekšvēlēšanu periodā likumā ir robs, Jaunskunga piekrīt. KNAB pārstāves atmiņā ir vismaz divas reizes, kad KNAB ir mēģinājis iniciēt diskusiju par to, ka nepieciešams mainīt ministru lomu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Tomēr KNAB idejas neguva valdības atbalstu. Viņa uzskata, ka varbūt pēc šīm Saeimas velēšanām būs piefiksētas jaunas tendences, kā iespējamā «ministru ietekme» uz vēlētāju, kas aktualizēs vajadzību regulēt ministra lomu priekšvēlēšanu periodā.

«Sarkanā līnija» – kur tā ir?

Šobrīd reklamēšanās «sarkanā līnija» nav strikti novilkta. Ministrijas var veikt savus tiešos pienākumus, informēt sabiedrību  un vienlaikus piedalīties reklāmas kampaņās. «Vienīgi 30 dienas pirms vēlēšanām deputāti nedrīkst piedalīties kampaņās, kuras iniciē kāda ministrija vai pašvaldība, jo tad tā var tik uzskatīta par slēpto aģitāciju. Bet līdz tām 30 dienām šis jautājums ir «brīvi interpretējams»,» atzīmē Jaunskunga.

KNAB pārstāve vērš uzmanību, ka šādas ministru iespējamās aģitācijas vieglāk atšķirt, ja tajās ir tiešā veidā pieminētas politiskās partijas, kā arī to partiju biedri vai komponenti, proti, partiju logo, ko var saistīt ar gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām.

«Protams, kamēr nebūs striktu regulējumu, mums kā kontrolētājiem būs ļoti grūti cīnīties ar to un pateikt, ka «šeit ir pārkāpums». Te arī jautājums Valsts kontrolei – cik šādas reklāmas kampaņas ir lietderīgas? Uz to jāskatās plašāk – ne tikai KNAB, bet arī valsts mērogā,» uzskata Jaunskunga.

KNAB pārstāve piekrīt, ka, lai kontrolētu šo situāciju, no valdības puses ir nepieciešams pieņemt regulējumu. «Ir ļoti labi, ka iedzīvotāji un citu partiju pārstāvji ceļ trauksmi – vērš uzmanību uz notiekošo. Vēlētājs analizē, cik ētiski vai neētiski kāda partija un tās pārstāvji rīkojas, tādā veidā izsverot savu izvēli par labu vai par sliktu kādai partijai.»

Proti, var secināt, ka iedzīvotājiem pašiem jāspēj atšķirt, ko ministri «iebaro» sabiedrībai – vai tās ir reklāmas vai tomēr viņu informatīvie ziņojumi, jo valdība līdz šai dienai nav uzskatījusi par vajadzīgu ministriem arī nest politisko atbildību un ievērot «godīgas konkurences principus».

Klupšanas akmens; politiskie triki – vai ministru «godīgā informācijas plūsma»

«Ja runājam par ministriju kampaņām, varbūt tas «klupšanas akmens» ir tieši tas, ka ministrijas vispār veido kampaņu šajā  priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Līdz ar to, vienmēr rodas bažas, ka kampaņas ir tīši vērstas uz to, lai slēptā veidā reklamētos,» atzīmē Jaunskunga.

Viņa norāda, ka nākotnē, ja izdosies ierobežot ministru lomu, ir svarīgi izstrādāt mehānismu, kā ministri šajos priekšvēlēšanu aģitācijas periodos varētu strādāt, lai spētu turpināt pildīt savs tiešās funkcijas – informēt sabiedrību par valdības aktualitātēm. «Ir jāsaglabā iespējas ministrijām strādāt, lai tās spētu informēt sabiedrību par jaunākajiem notikumiem.»

Tāpat Jaunskunga vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams skaidrāks regulējums, cik lielā mērā ministri var būt «publiski», kā arī to, kādus tiešos pienākumus veic priekšvēlēšanu periodā, ja viņi vienlaikus ir deputātu kandidāti. «Viņiem ir savas ikdienas lietas, hobiji, savs redzējums par lietām, par kurām viņi diskutē publiski, sniedz intervijas. Ir ļoti grūti nodalīt darba pienākumus no priekšvēlēšanu aģitācijas. Kad deputāti sniedz intervijas par saviem darba pienākumiem, tās tiek uztvertas kritiski – tajās tiek saskatītas slēptās aģitācijas pazīmes. Ja deputātu sniegtās intervijas rēķinātu pie partiju izmaksām, veidotos haoss – neviens nevarētu publiski nekur parādīties un sniegt nevienu interviju.»

Pašlaik nav stingra rīka, kā kontrolēt ministru lomu aģitācijas periodā, un sabiedrība un citas politiskās partijas ir «aukles lomā». Jāatceras, ka Latvijā nav bezpartejiska ministra un gadījumos, kad redz iespējamu ministru aģitācijas pārkāpumu, ir vēlams ziņot KNAB, lai līdz valdības ausīm varētu «aizskanēt», ka ministri, iespējams, izmanto savu lomu priekšvēlēšanu periodā.

Ir jāatgādina, ka saistībā ar 6.oktobrī gaidāmajām vēlēšanām kopš šī gada 9.jūnija ir sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (televīzijas un radio programmās, presē, internetā), publiskās vietās un citos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, ir jānorāda, ka tā ir politiskā reklāma un kurš aģitācijas veicējs to ir apmaksājis. Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu slēptā reklamēšanās ir aizliegta.


Pievienot komentāru

  1. Ļena teica:

    Geji un viss

Nedēļa Lietuvā: Deputāta Gražuļa «solis» līdz izdošanai. Lietuvā pārspēti karstuma rekordi

Aizvadītajā nedēļā Lietuva atzīmēja Sēru un cerību dienu. Nopietnās apsūdzībās iesaistīts Seima deputāts, bet kāds bijušais deputāts ar 1 500 eiro sodīts par seksuālu uzmākšanos savai asistentei.

BNN nedēļas apkopojums: Jauna kultūras ministra gaidās. Bičkoviča maldināšana. Lielās pārmaiņas FKTK

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Plāns, Cenu cīņas, Tiesības, Amats, Izaugsme, Argumenti, Atbalsts.

Sāremā pašvaldība rīkos konkursu par prāmju satiksmi maršrutā Mentu-Ventspils

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts Saarte Haal.

Polijā saistībā ar Smoļenskas aviokatastrofu par nolaidību bijušajam Tuska kancelejas vadītājam piespriež 10 mēnešus cietumā

Bijušajam Polijas premjerministra kancelejas vadītājam piespriests desmit mēnešu ilgs nosacīts cietumsods par nolaidību, gatavojot 2010.gadā augstāko amatpersonu lidojumu, kurā gāja bojā toreizējais prezidents Lehs Kačiņskis.

Deputātu iesniegums par Kalnmeiera atbilstības amatam vērtēšanu nosūtīts AT

Deputātu iesniegums saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas politiķu rosināto pārbaudi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai nosūtīts Augstākajai tiesai.

Aiztur divus VUGD darbiniekus par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu Iekšējās drošības birojs aizturējis VUGD amatpersonu.

Krievija: Trampa lēmums uz Poliju nosūtīt vēl 1 000 karavīru «destabilizēs» Eiropu

Krievija brīdinājusi NATO, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums palielināt Polijā dislocēto militāro kontingentu par 1 000 vīru «destabilizēs» Eiropu.

Europol: Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai

Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai, paziņoja Eiropas policijas aģentūras Europol amatpersona Pedru Felisiu, kas Eiropas Savienības policijas aģentūrā atbild par cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Vējonis prasa Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 14.jūnijā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2019.gada 6.jūnijā pieņemto likumu Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā.

Tiesās personu par mazgadīgo pavešanu netiklībā, izmantojot sociālos tīklus

Tiesai nosūtījusi krimināllietu vienas personas apsūdzībā par 12 mazgadīgu un vienas nepilngadīgas personas pavešanu netiklībā.

Francija: ES finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta izveidi

Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta ieviešanas vispārējiem principiem, ziņo Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tiesa noraida SIA Rīgas meži pieteikumu pret Konkurences padomi

Administratīvā rajona tiesa 11.jūnija spriedumā atzīst, ka SIA Rīgas meži pieteikums par Konkurences padomes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms.

Ebreju kopiena: Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums vēsturiskai situācijai

«Diskusijas ietvaros par labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīvu jāuzsver, ka šis ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā,» norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Dati: Nodokļu parāds pēdējā pusgadā bijis 47,3% ēdināšanas uzņēmumu

Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts 47,3% ēdināšanas nozares uzņēmumiem, liecina Lursoft dati.

Joprojām liela daļa nodokļu parādnieku nav iesnieguši deklarāciju VID

Ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši.

Politiskās partijas amatpersona nevarēs būt publiskās kapitālsabiedrības valdē

Saeima lēmusi, ka par valdes vai padomes locekli publiskā kapitālsabiedrībā nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona.

Rosina Rīgas domes pakļautībā esošajos bērnudārzos mācīt tikai latviešu valodā

Rīgas domē iesniegts priekšlikums, ka, sākot ar 2020./2021. mācību gadu, visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācības noritētu latviešu valodā.

Malkas apkures krāsnis lielajās pilsētās neaizliegšot

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.–2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu.

Lietuvas uzņēmums apsūdz Getliņi EKO negodīga iepirkuma īstenošanā

Lietuvas uzņēmums Ekoatliekos vērsies KNAB par SIA Getliņi EKO veikto bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveides iepirkumu.

Latvijā gaidāmas pērkona lietusgāzes un krusa

Lai arī piektdien, 14.jūnijā, dienā pastiprināsies augsta spiediena atzara ietekme, tomēr debesis vietām joprojām klās mākoņi un daudzviet gaidāmas pērkona lietusgāzes, kuras vietām būs stipras kā arī iespējama arī krusa.

Naftas cenas kāpj pēc uzbrukumiem tankkuģiem

Naftas cenas pasaulē pieauga pēc uzbrukumiem diviem tankkuģiem Omānas līcī, kas pastiprinājuši saspīlējumu ar jēlnaftu Tuvo Austrumu reģionā.

Maršruts nedēļas nogalei: Brīvdabas kino, Drosmes skrējiens un spēļu diena lielajiem

Lai karstās vasaras nedēļas nogales būtu saturīgākas, visā Latvijā norit gan dažādi koncerti, gan aktīvi pasākumi ārā.

Rosina atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā 

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā.

Autotransporta direkcija: Lux Express nav tiesīgs veikt pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Birži-Daugavpils

Pasažieru starptautiskais autopārvadātājs Lux Express nav tiesīgs veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem maršrutā Rīga-Birži-Daugavpils, pauž Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Putniņš un Razāne par atkāpšanos varēs saņemt 80% no gada mēnešalgas

Ja FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas.