bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
LatviaLatvija

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

Trīspadsmit kritērijos no pavisam divdesmit viena dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā. Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš.

Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna.

Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1 698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6.vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

«Tas ir signāls, lai pamostos,» saka Florians Šrēders (Florian Schroeder), Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors. «Izvērtējot aptaujas rezultātus, Latvijas vērtējums pasliktinājies 13 kritērijos no kopumā 21 vietas izvēles faktora, īpaši – attiecībā uz nodokļu sistēmu, korupcijas apkarošanu un produktivitāti. Latvija nedrīkst atkāpties vēl zemāk. Vēl joprojām Latvijai ārvalstīs ir laba slava, bet ir pamatots iemesls domāt, ka tas tā vairs nebūs, ja netiks uzlaboti iepriekš minētie kritēriji. Īpaši jāņem vērā, ka Latvijas novērtējumu nevar uztvert kā pozitīvu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu. Valdībai vēl atlikušo darbības laiku vajadzētu izmantot, lai vērstos pret korupciju banku sektorā, kā arī citās tautsaimniecības jomās.»

Pēc aptaujas datiem, 83% uzņēmēju ir apmierināti ar aktuālo ekonomikas situāciju Latvijā (23% uzņēmēju to vērtē kā labu; 60% uzskata par apmierinošu). 47% uzņēmēju novērtē aktuālo ekonomisko situāciju kā labāku, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kopumā novērtējums, salīdzinot ar 2017. gadu, uzlabojies par 9%. Tikai 12% uzņēmēju sagaida situācijas pasliktināšanos.

62% uzņēmēju prognozē arī turpmāk augošu apgrozījumu, pie kam iepriekšējā gadā pat 80% uzņēmēju rēķinājās ar apgrozījuma pieaugumu. Arī eksporta aktivitāšu kāpums uzrāda 16 procentpunktu zaudējumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – eksporta samazinājumu toties negaida neviens no uzņēmējiem. 43% aptaujas dalībnieku 2018. gadā plāno pieņemt vairāk darbinieku un gandrīz puse uzņēmēju (49%) plāno 2018.gadā vairāk investēt Latvijā; tikai 7% uzņēmēju vēlas šogad veikt mazāk investīciju.

Jaunā nodokļu reforma lielākoties tiek novērtēta negatīvi. Tikai 14% no visiem aptaujātajiem uzņēmējiem ir ar to apmierināti, un gandrīz puse (44%) pauž neapmierinātību.

Uzņēmēji sagaida nozīmīgu pieaugumu darbaspēka izmaksām 11% apmērā, kas, kā liecina aptauja, tiek novērtēts kā atbilstošs situācijai, jo darbaspēka izmaksas Latvijā tiek vērtētas kā labas – rezultāti ir virs vidējā.

Runājot par kriptovalūtu, aptaujātie to drīzāk vērtē negatīvi. 54% aptaujāto to uzskata par riskantu un apšaubāmu, turpretī 7% domā, ka nākotnē bitcoin varētu lietot.

Aptaujas rezultāti liecina, ka divi no trīs uzņēmumiem (64%) atkal izvēlētos Latviju kā vietu savām investīcijām.

Uzmanības vērts ir fakts, ka Latvijas un vēl tikai Horvātijas uzņēmēji paši savu valsti ir novērtējuši sliktāk nekā citu valstu uzņēmēji. Lietuvas (7.vieta) un Igaunijas (3.vieta) uzņēmēji savas valstis ierindojuši 1. vietā.

Šogad aptaujā februārī un martā piedalījās 78 uzņēmēji.


Pievienot komentāru

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->