airBaltic akcijas 2014. gadā varētu sākt kotēt biržā

Jau 2014.gadā nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcijas varētu sākt kotēt biržā, atklājis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Valstij nebūtu jānodarbojas ar aviobiznesu un pēc finanšu situācijas stabilizācijas kompānijai būtu jāpiesaista stratēģiskais investors maršrutu tīkla paplašināšanai un flotes attīstībai. Šobrīd plānots, ka 2014.gadā varētu tikt sākta lidsabiedrības akciju kotēšana biržā, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Matīss.

Vaicāts, kur tiks novirzīti akcionāru līdzekļi pēc pamatkapitāla palielināšanas, Matīss norādīja, ka, pirmkārt, lidsabiedrībai ir nenokārtotas saistības ar piegādātājiem, lidostām, līzinga kompānijām. Otrkārt, naudu paredzēts ieguldīt flotes atjaunošanā – novembrī tiks pārtraukta Fokker lidmašīnu izmantošana un to vietā līzingā jāiegādājas jaunas. Desmit lidmašīnu pirkšanai līzingā uzreiz nepieciešams iemaksāt desmit miljonus latu.

Matīss apstiprināja, ka paliek spēkā plāni par airBaltic štatu samazināšanu par 200-250 cilvēkiem. Šie darbinieki patlaban ir iesaistīti Fokker lidmašīnu apkalpošanā. Iespējams, daļa no viņiem spēs pārkvalificēties jauno lidmašīnu apkalpošanai.

Komentējot airBaltic prezidenta Bertolta Flika prognozes, ka jau rudenī tiks sašaurināta airBaltic darbība, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka aviācija ir sezonāls bizness un objektīvu apstākļu dēļ ziemas sezonā pasažieru ir mazāk. Tāpat varētu tikt optimizēts maršrutu tīkls, kas bijis viens no iemesliem aviokompānijas zaudējumiem.

Tai pašā laikā Matīss nepiekrita Flika teiktajam, ka lidostas Rīga jaunais terminālis vairs nav nepieciešams. Satiksmes ministrijas pārstāvis apliecināja, ka lidostai šajā jomā ir labas idejas, kas tiks izstrādātas tālāk. Šis jautājums ir aktuāls arī tāpēc, ka 2015.gadā Latvija kļūs par ES prezidējošo valsti un palielināsies aviopasažieru skaits.

Taujāts, vai valdība beidzot pārliecinājusies par patiesajiem airBaltic mazākuma akcionāra – Baltijas aviācijas sistēmu labuma guvējiem, Matīss atbildēja izvairīgi, ka pārliecība ir lielāka.

Galvenais esot gūt pārliecību, ka patiesā labuma guvējiem ir nepieciešamie finanšu līdzekļi ieguldījumam airBaltic pamatkapitālā, lai valstij vienai nebūtu jāiemaksā 100 miljoni latu.

Komentējot valdības un privātā akcionāra vienošanās nosacījumus, Matīss apstiprināja, ka viens no tiem paredz noregulēt jautājumus, kas patlaban tiek risināti tiesās, proti, airBaltic tiesiskās aizsardzības process un valsts prasība par tā saukto SAS obligāciju dzēšanu.

Ziņu portāls BNN jau vēstīja, ka valdība otrdien slēgtā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko airBaltic pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu, žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Ja airBaltic mazākuma akcionāri izpildīs izvirzītos nosacījumus, satiksmes ministram Uldim Augulim ir dots mandāts šādu vienošanos parakstīt. Pēc valdības pārstāvju teiktā, vienošanos plānots parakstīt līdz 29.septembrim, kad paredzēta aviosabiedrības akcionāru sapulce.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas