airBaltic zaudējumi pirmajā pusgadā sarukuši līdz 61,515 miljoniem

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 49,963 miljoni eiro, kas ir par 41,6% mazāk nekā pērn šajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi samazinājušies trīs reizes – līdz 61,515 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Lidsabiedrība šogad pirmajā pusgadā pārvadājusi kopumā vairāk nekā 329 000 pasažieru, kas ir par 59,4% mazāk nekā gadu iepriekš šajā periodā, savukārt veikto lidojumus skaits samazinājies par 51,1% – līdz 6 110. Sēdvietu piepildījums pirmajā pusgadā veidoja 42,5%.

Pirmajā pusgadā airBaltic tirgus daļa Rīgas lidostā veidoja 66%, kas ir par 12 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt Tallinā aviokompānijas tirgus daļa saruka par sešiem procentpunktiem – līdz 18%, bet Viļņā kompānijas tirgus daļa palielinājās par procentpunktu – līdz 11%.

Koncerna apgrozījumu šogad pirmajā pusgadā veidoja ienākumi no biļetēm 36,914 miljonu eiro apmērā, kamēr ienākumi no čārterreisiem bija 3,096 miljonu eiro apmērā, ienākumi no kravu pārvadājumiem veidoja 2,341 miljonu eiro, papildu ienākumi bija 4,992 miljonu eiro apmērā, bet citi ienākumi bija 2,62 miljonu eiro apmērā.

Lasiet arī: Latvijā aizvien viens no zemākajiem saslimstības ar Covid-19 rādītājiem Eiropā

Pārskatā norādīts, ka saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem 2021.gada pirmajā ceturksnī airBaltic strādāja ar nelielu daļu no jaudas.

Pēc tam, kad epidemioloģiska situācija Latvijā un pārējā Eiropā sāka uzlaboties, otrajā ceturksnī jauda tika pakāpeniski palielināta.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norādīja, lai arī lidsabiedrības ienākumi 2021.gada pirmajos sešos mēnešos turpināja sarukt, šā gada vasara bija daudzsološa, jo airBaltic izdevās pārvadāt lielāku pasažieru skaitu nekā 2020.gada vasaras mēnešos un trīskārtīgi samazināt koncerna zaudējumus salīdzinājumā ar 2020.gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

«Pateicoties būtiskai izmaksu samazināšanai 2020.gadā un tikai Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanai, mēs šobrīd esam krietni labākā stāvoklī, lai nākotnē spētu atgriezties pie normāliem darbības apstākļiem. airBaltic pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt par galveno pārvadātāju Baltijas valstīs, sniedzot labāko savienojamību uz un no reģiona,» piebilda Gauss.

Ministru kabinets 17.augustā pieņēma konceptuālu lēmumu par līdz 90 miljonu eiro papildu ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā, kas vēl jāapstiprina Eiropas Komisijai (EK).

airBaltic pusgada pārskatā pausts, ka pieprasījumu par papildu finansējumu ar Satiksmes ministrijas starpniecību lidsabiedrība iesniedza 15.jūnijā, pamatojoties uz biļešu tirdzniecības tendencēm un epidemioloģiskajām prognozēm Eiropā un, jo īpaši, Latvijā, kas būtiski ietekmēja prognozes par paredzamajiem ieņēmumiem 2021.gadā.

Papildu finansējumu paredzēts izmantot, lai kompensētu zaudējumus saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma likviditāti, kā arī, lai palīdzētu pārvarēt ekonomisko krīzi.

airBaltic pārskatā skaidro, ka otrā pusgada notikumus ir grūti prognozēt – daudz būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas Eiropā un Latvijā. Pašreizējās uzņēmuma rezervāciju tendences nenodrošina redzamību ceturtajā ceturksnī, jo lielākā daļa pasažieru rezervē lidojumus mazāk nekā astoņas nedēļas pirms paredzamā izlidošanas datuma.

airBaltic koncerns 2020.gada pirmajā pusgadā strādāja ar 82,523 miljonu eiro apgrozījumu un 184,77 miljonu eiro zaudējumiem.

airBaltic grupā ietilpst mātessabiedrība Air Baltic Corporation un meitasuzņēmumi SIA Baltijas Kravu centrs, AS Aviation Crew Resources, SIA Air Baltic Training un SIA Loyalty Services.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 – 3,86%.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas