bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 17.11.2018 | Vārda dienas: Uga, Hugo, Uģis
LatviaLatvija

Aizbraukušos īpaši interesē darba, izglītības un uzņēmējdarbības iespējas, tā remigrācijas koordinatori

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUInteresi par atgriešanos Latvijā izrāda gan ģimenes ar bērniem, gan atsevišķas personas – īpaši aktuāli ir jautājumi par darba un izglītības iespējām, kā arī mājokli un atbalstu uzņēmējdarbībai, stāsta šopavasar sāktā latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojekta reģionālie koordinatori.

Interesi atgriezties līdz šim izrādījuši, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Austrālijā un Skandināvijas valstīs dzīvojošie. Valstspiederīgos interesē visi Latvijas reģioni.

Remigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska norāda, ka mēneša laikā kopš projekts darbojas, viņa ir sazinājusies ar vismaz 124 remigrantiem vai remigrantu ģimenēm. Patlaban darbs notiekot ar 21 no viņiem, kuri vai nu vēlas, vai jau ir atgriezušies Latgalē.

Pieci cilvēki vai ģimenes jau ir atgriezušās Latgalē, 16 to vēlas darīt tuvākā gadā vai divos. Šie cilvēki meklē darbu, interesējas par iespējām dzīvot Latgalē, skolot savus bērnus un sākt uzņēmējdarbību. Pilsētas, par kurām cilvēki izrāda interesi vai no kurām viņi nāk, ir Daugavpils, Rēzekne, Ludza un Līvāni. Interesenti pamatā ir no Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā dzīvojošajiem valstspiederīgajiem.

Leščinska novērojusi, ka pārsvarā vēlas atgriezties ģimenes ar bērniem, kuri sāks gaitas skolā. Savukārt to bērnu vecāki, kuriem bērni jau sākuši skolas gaitas ārzemēs, baidās, ka, atgriežoties Latvijā, viņiem varētu būt grūti «pārslēgties», sacīja koordinatore. «Situācijas ir ļoti dažādas, līdz ar to arī pieeja ir individuāla,» viņa uzsvēra.

Cilvēkus atgriezties attur galvenokārt darba trūkums, atalgojuma līmenis un valodas nezināšana, jo daudziem bērni vispār nerunā latviski, piebilda Leščinska.

Tikmēr Vidzemes reģiona koordinatore Ija Groza stāsta, ka lielākoties cilvēki interesējas par iespējām sākt savu uzņēmējdarbību un atrast dzīvesvietu. «Tie, kuri vēlas uzsākt paši savu biznesu, interesējas par iespējām gūt atbalstu no valsts, bet mājokļa meklētāji ir dalāmi divās kategorijās – tie, kuri būtu ar mieru saņemt palīdzību no vietējās vietvaras, proti, mitināties sociālajā dzīvoklī, un tie, kuri jau vēlas iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt savu mājokli. Ar pēdējiem darbs gan vedoties lēnāk, jo ir jāizpēta piedāvātās iespējas, piemēram, Altum programma», skaidro Groza.

Viņa atklāj, ka nācies saskarties arī ar tādiem cilvēkiem, kuri ārzemēs jau pavadījuši vairāk nekā desmit gadus, kas nozīmē, ka šis personas vairs nepārzina situāciju Latvijā. Kā piemēru koordinatore minēja to, ka šie cilvēki sarunās min rajonus, ne novadus. «Līdztekus ārpus Latvijas pavadītajam ilgajam laikam seko arī bailes pamest nu jau ierastos vidi un emocionālas grūtības atgriezties,» stāsta Groza.

Savukārt Zemgales reģiona koordinators Edgars Jānis Paulovičs aģentūrai norāda, ka interese par Zemgales novadiem no aizbraukušo puses pagaidām ir mazāka nekā, piemēram, par Latgales reģionu. Taču arī viņš kontaktējas ar vairākām personām, kas pašlaik dzīvo un strādā Īrijā un Anglijā.

«Cilvēki interesējas par iespējām saņemt sociālo palīdzību, vietu bērnudārzā vai skolā, iespēju skolā saņemt asistenta pakalpojumus, lai bērns varētu vieglāk integrēties,» stāsta Paulovičs.

Tāpat sadarbībā ar Zemgales Uzņēmējdarbības centru Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī citām organizācijām interesentiem tiek sniegta informācija par brīvajām darba vietām. Reģiona koordinators klāstīja, ka ir arī specifiskāki jautājumi, piemēram, par darba vietām, kur varētu pielietot savas angļu valodas zināšanas.

Paulovičs teic, ka pilotprojekta pakalpojumus pagaidām pamatā izmanto cilvēki ar bērniem vidējā vecumā, kas vairākus gadus strādā ārzemēs.

Visbeidzot Kurzemes reģiona koordinatore Kristīne Smilga atzīst, ka interese par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos uz dzīvi Latvijā, ir liela. Lai arī informācija par reemigrācijas atbalsta pilotprojektu publiski izskanējusi pavisam nesen, jau tagad ik dienu tiek saņemti gan telefona zvani, gan e-pasta vēstules ar iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem.

Izteikti liela interese esot no Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem. Tas daļēji varētu būt skaidrojams ar neziņu, kā mainīsies viņu dzīve pēc Breksita, pieļāva Smilga. Par atgriešanos Latvijā domā arī cilvēki no Īrijas, Austrālijas un Skandināvijas valstīm. Pārsvarā viņus interesē darba un izglītības iespējas lielākajās pilsētās – Liepājā un Ventspilī, bet pie koordinatores vērsušies arī iedzīvotāji, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi Saldus, Talsu, Skrundas un citos novados.

Pārsvarā iedzīvotājus interesē izglītības, darba un uzņēmējdarbības atbalsta iespējas. «Pie manis vēršas arī cilvēki, kuri, dzīvojot ārvalstīs, uzkrājuši dažādu pieredzi, nonākuši līdz idejai par savu biznesu Latvijā un vēlas saņemt informāciju par atbalsta iespējām,» stāsta Smilga. Kā piemēru viņa minēja ģimeni, kura nolēmusi atgriezties Latvijā un sākt uzņēmējdarbību Saldus novadā. Viņiem sniegta praktiska informācija par iespēju pieteikties uzņēmējdarbības atbalstam.

Gandrīz katrā lielākajā pilsētā ir komersantu klubi, kas var sniegt informatīvo atbalstu. Kontaktu nodibināšana abu pušu starpā ir viens no veidiem, kā koordinators var palīdzēt, atzina Smilga. Viņa uzsver, ka iespēja pavaicāt koordinatoram interesējošos jautājumus atvieglo informācijas iegūšanas procesu, jo, piemēram, nav jāraksta atbilstoši visām prasībām noformēti iesniegumi pašvaldībai vai citai institūcijai.

Koordinators sniedz informāciju arī par darba iespējām, noskaidrojot, kādi speciālisti nepieciešami konkrētajā pašvaldībā. Laba sadarbība esot izveidojusies, piemēram, ar Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, kas informē par vajadzīgajiem speciālistiem.

Ļoti liela interese esot par izglītības iespējām. «Lēmumu par atgriešanos Latvijā ģimenes nereti pieņem, pirms bērni vēl nav sasnieguši skolas vecumu, lai viņiem būtu vieglāk iekļauties mūsu izglītības sistēmā,» atzīmē Smilga. Līdz ar to ģimenes aktīvi interesējas par bērnudārzu un skolu pieejamību vietā, kur viņi vēlas dzīvot. Ir bērni, kuriem veselības stāvokļa dēļ nepieciešams apmeklēt specifisku pirmsskolas izglītības iestādi, un koordinators, sazinoties ar attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldi, palīdz noskaidrot, vai tuvumā ir bērna vajadzībām atbilstošs bērnudārzs.

Savukārt bērniem, kuri jau ir mācījušies ārvalstu skolās, aktuāls ir jautājums par izglītības asistenta piesaisti, lai veiksmīgāk varētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, teic Smilga.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu, izveidojot piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kuru uzdevums ir veicināt izbraukušo latviešu atgriešanos mājās, iepriekš pavēstīja ministrijas pārstāve Santa Vaļuma.

«Būtiski, ka tā nav vienkārši aptauja par remigrantu vajadzībām – koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem remigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja,» teica Vaļuma.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu koordinatoru darbu, marta beigās vēl turpinājās desmit pilotpašvaldību personāla atlase, kas būs daļa no koordinatoru tīkla, kā arī informatīvās platformas izveide. Šobrīd ir atlasīti pieci reģionālie remigrācijas koordinatori piecos plānošanas reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Rīgā, Vidzemē un Latgalē.

Ikvienam interesentam par remigrācijas jautājumiem jau ir iespēja sazināties, rakstot uz e-pastu remigracija@paps.lv. Ja ir interese par konkrētu reģionu vai pašvaldību, iedzīvotāji aicināti sazināties ar kādu no reģionālajiem koordinatoriem, kuru kontaktus var atrast VARAM mājaslapā.


Pievienot komentāru

  1. nm teica:

    Šeit viņi tikai atradīs kalpa darbu par zemēku algu un izglītību kuru nekur izmantot nevar dažkārt. privātā sektorā netik. ja cilvēkā nav tas ko darba devējs meklē, tad no točna neko te neatradīs.

Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu 13.Saeimas vēlēšanās, tā Smiltēns

«Latvijā šobrīd ir lame duck [klibās pīles – angļu val.] valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.

Deviņos mēnešos Latvijā saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā saražoti 38,04 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2017.gada deviņiem mēnešiem, šogad saražots par 5% mazāk alkoholisko dzērienu.

Eurostat: Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 16.novembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

SPRK ierosina strīdu starp AS Gaso un dabasgāzes lietotāju

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome piektdien, 16.novembrī, nolēma ierosināt strīdu starp dabasgāzes lietotāju un AS GASO par dabasgāzes piegādi. Strīds ierosināts, izvērtējot privātpersonas iesniegumu un AS Gaso sniegtos argumentus.

ANO migrācijas pakts uzkuļ kaislības rāmajā Igaunijas politikā

Igaunijas valdībai ilgi nav varējusi vienoties atbalstīt vai neatbalstīt ANO Vispasaules nolīgumu par drošu, kontrolētu un likumīgu migrāciju, kas priekšvēlēšanu gaisotnē izraisījis asas diskusijas.

Līdz jauna premjera kandidāta nominēšanai politiķi turpinās neformālas konsultācijas

Līdz Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu turpināsies politiķu neformālas konsultācijas, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Latvijā aizturēts CityCommerce Bank līdzīpašnieks, kuru tur aizdomās par 300 miljonu Ukrainas grivnu piesavināšanos

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas CityCommerce Bank īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu piesavināšanos, ceturtdien, 15.novembrī, paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Tiesa: Krievijai jāmaksā Navaļnijam 64 000 eiro par politiskiem arestiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nolēmusi, ka Krievijai ir jāmaksā pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam 64 000 eiro par kaitējumu, kāds viņam nodarīts īstenojot virkni politiski motivētu arestu.

Kambodžas Sarkano khmeru līderus notiesā par genocīdu

Par genocīdu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm Kambodžā piektdien notiesātas divas augstākās no joprojām dzīvajām Sarkano khmeru režīma amatpersonām. Nežēlīgais komunistiski noskaņotais režīms laika posmā no 1977. līdz 1979.gadam valstī īstenoja represijas, kas noveda pie 1,7 miljonu cilvēku bojāejas.

Prezidents Latvijas premjera amatam sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku.

EK grib samazināt finansējumu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Eiropas Komisijas regulas priekšlikumā par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju paredzēts par 29,2 miljoniem eiro samazināt ES finansējumu atbalsta programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu.

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

ASV biržu indeksi ceturtdien, 15.novembrī, pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

ES līderi: Citas Brexit vienošanās nebūs

Vadoši Eiropas Savienības politiķi ir noraidījuši britu aicinājumus pārskatīt panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektu. Uz sarunu kursa maiņu aicinājuši četri Lielbritānijas valdības locekļi, kuri ceturtdien atkāpušies no amatiem.

Partijas piesaka savus kandidātus darbam Saeimas komisijās

Saeimā ievēlētās partijas izvirzījušas pārstāvjus darbam parlamenta komisijās, kas tiks vēlētas 20.novembrī.

Simtgades svētkos gaidāms neliels lietus, nākamajā nedēļā daudzviet sals

Tuvākajās dienās debesis brīžiem skaidrosies, taču valsts simtgades svētkos tās būs lielākoties apmākušās un daudzviet gaidāms neliels lietus, austrumos pat slapjš sniegs. Nākamajā nedēļā teritorijas lielākajā daļā laiks būs pārsvarā sauss.

18.novembra pasākumi visā Latvijā – kur un kā svinēt valsts simtgadi?

Ir pienācis tas brīdis, kad visi kopā varēsim svinēt Latvijas valsts simto jubileju, visā Latvijā atzīmējot to, ka 1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri, tiek proklamēta Latvijas Republika. Gandrīz ikvienā pilsētā iedzīvotāji tiek aicināti pulcēties kopā, lai dziedātu himnu, priecātos par to, ka var būt kopā un ka ir sava dziesma un savs dejas solis, lai iedegtu sveču ceļus, izzinātu, kā valsts vēsture attīstījusies konkrētajā vietā, un kopīgi izskrietu Latvijas kontūru. Kas, kur un cikos notiek tev tuvākajā pilsētā – meklē 18.novembra Maršrutā!

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.