bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.07.2018 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Aizbraukušos īpaši interesē darba, izglītības un uzņēmējdarbības iespējas, tā remigrācijas koordinatori

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUInteresi par atgriešanos Latvijā izrāda gan ģimenes ar bērniem, gan atsevišķas personas – īpaši aktuāli ir jautājumi par darba un izglītības iespējām, kā arī mājokli un atbalstu uzņēmējdarbībai, stāsta šopavasar sāktā latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojekta reģionālie koordinatori.

Interesi atgriezties līdz šim izrādījuši, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Austrālijā un Skandināvijas valstīs dzīvojošie. Valstspiederīgos interesē visi Latvijas reģioni.

Remigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska norāda, ka mēneša laikā kopš projekts darbojas, viņa ir sazinājusies ar vismaz 124 remigrantiem vai remigrantu ģimenēm. Patlaban darbs notiekot ar 21 no viņiem, kuri vai nu vēlas, vai jau ir atgriezušies Latgalē.

Pieci cilvēki vai ģimenes jau ir atgriezušās Latgalē, 16 to vēlas darīt tuvākā gadā vai divos. Šie cilvēki meklē darbu, interesējas par iespējām dzīvot Latgalē, skolot savus bērnus un sākt uzņēmējdarbību. Pilsētas, par kurām cilvēki izrāda interesi vai no kurām viņi nāk, ir Daugavpils, Rēzekne, Ludza un Līvāni. Interesenti pamatā ir no Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā dzīvojošajiem valstspiederīgajiem.

Leščinska novērojusi, ka pārsvarā vēlas atgriezties ģimenes ar bērniem, kuri sāks gaitas skolā. Savukārt to bērnu vecāki, kuriem bērni jau sākuši skolas gaitas ārzemēs, baidās, ka, atgriežoties Latvijā, viņiem varētu būt grūti «pārslēgties», sacīja koordinatore. «Situācijas ir ļoti dažādas, līdz ar to arī pieeja ir individuāla,» viņa uzsvēra.

Cilvēkus atgriezties attur galvenokārt darba trūkums, atalgojuma līmenis un valodas nezināšana, jo daudziem bērni vispār nerunā latviski, piebilda Leščinska.

Tikmēr Vidzemes reģiona koordinatore Ija Groza stāsta, ka lielākoties cilvēki interesējas par iespējām sākt savu uzņēmējdarbību un atrast dzīvesvietu. «Tie, kuri vēlas uzsākt paši savu biznesu, interesējas par iespējām gūt atbalstu no valsts, bet mājokļa meklētāji ir dalāmi divās kategorijās – tie, kuri būtu ar mieru saņemt palīdzību no vietējās vietvaras, proti, mitināties sociālajā dzīvoklī, un tie, kuri jau vēlas iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt savu mājokli. Ar pēdējiem darbs gan vedoties lēnāk, jo ir jāizpēta piedāvātās iespējas, piemēram, Altum programma», skaidro Groza.

Viņa atklāj, ka nācies saskarties arī ar tādiem cilvēkiem, kuri ārzemēs jau pavadījuši vairāk nekā desmit gadus, kas nozīmē, ka šis personas vairs nepārzina situāciju Latvijā. Kā piemēru koordinatore minēja to, ka šie cilvēki sarunās min rajonus, ne novadus. «Līdztekus ārpus Latvijas pavadītajam ilgajam laikam seko arī bailes pamest nu jau ierastos vidi un emocionālas grūtības atgriezties,» stāsta Groza.

Savukārt Zemgales reģiona koordinators Edgars Jānis Paulovičs aģentūrai norāda, ka interese par Zemgales novadiem no aizbraukušo puses pagaidām ir mazāka nekā, piemēram, par Latgales reģionu. Taču arī viņš kontaktējas ar vairākām personām, kas pašlaik dzīvo un strādā Īrijā un Anglijā.

«Cilvēki interesējas par iespējām saņemt sociālo palīdzību, vietu bērnudārzā vai skolā, iespēju skolā saņemt asistenta pakalpojumus, lai bērns varētu vieglāk integrēties,» stāsta Paulovičs.

Tāpat sadarbībā ar Zemgales Uzņēmējdarbības centru Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī citām organizācijām interesentiem tiek sniegta informācija par brīvajām darba vietām. Reģiona koordinators klāstīja, ka ir arī specifiskāki jautājumi, piemēram, par darba vietām, kur varētu pielietot savas angļu valodas zināšanas.

Paulovičs teic, ka pilotprojekta pakalpojumus pagaidām pamatā izmanto cilvēki ar bērniem vidējā vecumā, kas vairākus gadus strādā ārzemēs.

Visbeidzot Kurzemes reģiona koordinatore Kristīne Smilga atzīst, ka interese par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos uz dzīvi Latvijā, ir liela. Lai arī informācija par reemigrācijas atbalsta pilotprojektu publiski izskanējusi pavisam nesen, jau tagad ik dienu tiek saņemti gan telefona zvani, gan e-pasta vēstules ar iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem.

Izteikti liela interese esot no Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem. Tas daļēji varētu būt skaidrojams ar neziņu, kā mainīsies viņu dzīve pēc Breksita, pieļāva Smilga. Par atgriešanos Latvijā domā arī cilvēki no Īrijas, Austrālijas un Skandināvijas valstīm. Pārsvarā viņus interesē darba un izglītības iespējas lielākajās pilsētās – Liepājā un Ventspilī, bet pie koordinatores vērsušies arī iedzīvotāji, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi Saldus, Talsu, Skrundas un citos novados.

Pārsvarā iedzīvotājus interesē izglītības, darba un uzņēmējdarbības atbalsta iespējas. «Pie manis vēršas arī cilvēki, kuri, dzīvojot ārvalstīs, uzkrājuši dažādu pieredzi, nonākuši līdz idejai par savu biznesu Latvijā un vēlas saņemt informāciju par atbalsta iespējām,» stāsta Smilga. Kā piemēru viņa minēja ģimeni, kura nolēmusi atgriezties Latvijā un sākt uzņēmējdarbību Saldus novadā. Viņiem sniegta praktiska informācija par iespēju pieteikties uzņēmējdarbības atbalstam.

Gandrīz katrā lielākajā pilsētā ir komersantu klubi, kas var sniegt informatīvo atbalstu. Kontaktu nodibināšana abu pušu starpā ir viens no veidiem, kā koordinators var palīdzēt, atzina Smilga. Viņa uzsver, ka iespēja pavaicāt koordinatoram interesējošos jautājumus atvieglo informācijas iegūšanas procesu, jo, piemēram, nav jāraksta atbilstoši visām prasībām noformēti iesniegumi pašvaldībai vai citai institūcijai.

Koordinators sniedz informāciju arī par darba iespējām, noskaidrojot, kādi speciālisti nepieciešami konkrētajā pašvaldībā. Laba sadarbība esot izveidojusies, piemēram, ar Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, kas informē par vajadzīgajiem speciālistiem.

Ļoti liela interese esot par izglītības iespējām. «Lēmumu par atgriešanos Latvijā ģimenes nereti pieņem, pirms bērni vēl nav sasnieguši skolas vecumu, lai viņiem būtu vieglāk iekļauties mūsu izglītības sistēmā,» atzīmē Smilga. Līdz ar to ģimenes aktīvi interesējas par bērnudārzu un skolu pieejamību vietā, kur viņi vēlas dzīvot. Ir bērni, kuriem veselības stāvokļa dēļ nepieciešams apmeklēt specifisku pirmsskolas izglītības iestādi, un koordinators, sazinoties ar attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldi, palīdz noskaidrot, vai tuvumā ir bērna vajadzībām atbilstošs bērnudārzs.

Savukārt bērniem, kuri jau ir mācījušies ārvalstu skolās, aktuāls ir jautājums par izglītības asistenta piesaisti, lai veiksmīgāk varētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, teic Smilga.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu, izveidojot piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kuru uzdevums ir veicināt izbraukušo latviešu atgriešanos mājās, iepriekš pavēstīja ministrijas pārstāve Santa Vaļuma.

«Būtiski, ka tā nav vienkārši aptauja par remigrantu vajadzībām – koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem remigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja,» teica Vaļuma.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu koordinatoru darbu, marta beigās vēl turpinājās desmit pilotpašvaldību personāla atlase, kas būs daļa no koordinatoru tīkla, kā arī informatīvās platformas izveide. Šobrīd ir atlasīti pieci reģionālie remigrācijas koordinatori piecos plānošanas reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Rīgā, Vidzemē un Latgalē.

Ikvienam interesentam par remigrācijas jautājumiem jau ir iespēja sazināties, rakstot uz e-pastu remigracija@paps.lv. Ja ir interese par konkrētu reģionu vai pašvaldību, iedzīvotāji aicināti sazināties ar kādu no reģionālajiem koordinatoriem, kuru kontaktus var atrast VARAM mājaslapā.


Pievienot komentāru

  1. nm teica:

    Šeit viņi tikai atradīs kalpa darbu par zemēku algu un izglītību kuru nekur izmantot nevar dažkārt. privātā sektorā netik. ja cilvēkā nav tas ko darba devējs meklē, tad no točna neko te neatradīs.

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Jaunākie komentāri