bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 19.05.2019 | Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
LatviaLatvija

Pētījums: Pērn vidējā alga Latvijā «uz rokas» bijusi 948 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn vidējā neto darba samaksa Latvijā pieaugusi par 6%, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniegusi 948 eiro, liecina žurnāla Kapitāls sadarbībā ar personāla atlases uzņēmumu CV–Online Latvia veiktie Latvijas algu un atlīdzību pētījuma rezultāti.

CV–Online Latvia vadītājs Alvis Brodiņš, prezentējot pētījumu, atzina, ka pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā to atspoguļo oficiālās statistikas dati, taču starpība starp algu pētījumā un reālajos statistikas datos samazinājusies par trim procentpunktiem, kas var norādīt uz iedarbīgiem ēnu ekonomiku ierobežojošajiem pasākumiem. Pērn vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmēja gan ekonomiskā izaugsme, gan arī minimālās algas pieaugums valstī un nodokļu reforma.

Brodiņš teica, ka vismaz puse no aptaujātajiem respondentiem saņem 850 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pēc uzņēmumu pārvaldes veida neto alga straujāk gada laikā augusi valsts un pašvaldību sektorā, tostarp valsts kapitālsabiedrībās – gandrīz par 11%, sasniedzot 821 eiro, un vietējos privātā sektora uzņēmumos – gandrīz par 7%, sasniedzot 907 eiro.

Savukārt lielākās algas aizvien ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 1 057 eiro jeb 4% pieaugums gada laikā. Tikmēr mazajos uzņēmumos atalgojums ir zemākais valstī – tur tas pieaudzis vien vairāk nekā par 5%. Tāpēc pēc izmaiņām Darba likumā, kamdēļ darba sludinājumos obligāti jānorāda atalgojums, mazajiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem.

Viņš atzina, ka pērn algas reģionos jeb ārpus Rīgas pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā – pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gadā laikā šai starpībai izlīdzinoties par septiņiem procentpunktiem. Algas reģionos aug straujāk nekā galvaspilsētā saistībā ar lielo bezdarbu tajos un no tā izrietošo uzņēmumu aktīvo darbu pie darbinieku piesaistes.

«Uzņēmēji reģionos nereti ir spiesti algas celt straujāk [nekā Rīgā], lai noturētu cilvēkus,» sacīja Brodiņš. Rīgā vidējā neto alga pirmo reizi pārsniedz 1 000 eiro, bet Pierīgā un Jūrmalā tā pērn sasniedza 960 eiro. Savukārt zemākās algas joprojām tiek izmaksātas Latgalē, kur cilvēki vidēji saņem 667 eiro. Tikmēr iedzīvotāji Vidzemē pērn, saskaņā ar pētījuma datiem, saņēma vidēji 777 eiro neto algu, Zemgalē – 749 eiro, bet Kurzemē – 746 eiro neto algu.

Pētījums arī liecina, ka pērn atalgojums audzis visās nozarēs. Straujākais pieaugums bijis nozarēs, kur algas līdz šim bija viszemākās, piemēram, veselība un sociālā aprūpe pieaudzis par 12,6%, kā arī izglītība – gandrīz par 9%. Vairāk nekā par 8% augusi arī vidējā neto darba samaksa lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā. Straujāk par vidējo rādītāju valstī vidējā darba samaksa augusi arī transporta un uzglabāšanas sfērā, valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu sfēru, profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, elektroenerģiju, gāzes apgādi, gaisa kondicionēšanu un ieguves rūpniecību.

Lielākās vidējās algas pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas, ir informācijas un tehnoloģiju (IT) speciālistiem un programmēšanas nozarē – 1 285 eiro, kam seko bankas un finanšu pakalpojumi – 1 137 eiro, telekomunikācijas – 1 086 eiro. Savukārt mazākās algas, kas ir zemākas par 700 eiro pēc nodokļu nomaksas, pērn saņēma izglītības, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas nozarēs strādājošie.

Pētījuma dati arī liecina, ka atalgojuma atšķirība starp dzimumiem joprojām ir pietiekami liela – pērn vīrieši pelnījuši vidēji 1 081 eiro, bet sievietes – 855 eiro – pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas. Lai arī starpība joprojām ir ievērojama, tā samazinās. Vadības jomā strādājošo sieviešu un vīriešu ienākumu atšķirība ir vēl mazāka, pērn veidojot 12%. Vīrieši vadītāji Latvijā pērn saņēma vidēji 2 273 eiro neto algu, bet sievietes vadītājas –1 985 eiro.

Žurnāla Kapitāls galvenā redaktore Elīna Stengrēvica norādīja, ka lielie uzņēmumi saskata priekšrocības tajā, ka obligāti jānorāda darba samaksa darba sludinājumos, jo tas veicina atklātu un godīgu attiecību veidošanu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī izšķir godīgus uzņēmumus starp tādiem, kas darbojas ēnu ekonomikā.

Taču vienlaikus rūpīgāk un precīzāk jākomunicē ar darba ņēmējiem, lai viņi izprastu atalgojuma politiku. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka no valsts izbraukušie iedzīvotāji var redzēt, kā mainījusies situācija darba tirgū Latvijā pēdējos gados. Arī darba ņēmēji grozījumus Darba likumā uzskata par vērtīgu pārmaiņu, kas atvieglo darba meklēšanas procesu.

Benefits Latvija un SmartHR Latvija vadītājs Juris Zalāns norādīja, ka divu gadu laikā pakāpeniski pieaugusi konkurence par darbinieku piesaisti un atlasi, kā arī pastāv mēģinājumi noturēt esošos darbiniekus. Bieži vien uzņēmumiem nav iespējas palielināt darbinieku algas tik strauji, kā tirgus to prasa – pēdējā gada laikā darbinieku tirgū arvien vairāk trūkst, noteiktas grupas darbinieku izbraukušas ārpus valsts, jo tur var saņemt augstāku atalgojumu. Iepriekš minētā iemesla dēļ uzņēmumi kļūst Latvijā kļūst kreatīvāki, domājot, kā noturēt darbiniekus.

Piemēram, kopš 2017.gada kļūst populārāka piemaksa par pārtikas produktiem, karjeras koučings, teātra abonementi par sasniegumiem, dažkārt darbiniekiem pieejamas bērnistabas ar aukli, auto mazgāšana, apģērba ķīmiskā tīrīšana. «Labumu grozs paplašinās, kreativitāte ir tas, kas to nosaka,» sacīja Zalāns.

Tāpat, pēc viņa teiktā, darba ņēmēji nereti piedāvā darbiniekiem vismaz papildu labumus esošajai darba algai, piemēram, ne tikai veselības apdrošināšanu pašam darbiniekam, bet arī viņa ģimenes locekļiem. Tāpat darba vietā nereti pieejami bezmaksas dzērieni, norisinās neformāli pasākumi. Darbiniekiem biežāk ir pieejams elastīgs darbalaiks, personāla apmācības, dators personīgai lietošanai, brīvu diena slimības dēļ. Tāpat nereti ir iespējams strādāt arī no mājām, darbinieki saņem arī dažādas atlaižu programmas un reizēm viņiem tiek kompensēti transporta izdevumi, kā arī sporta aktivitātes. Tāpat pieejami darba atvaļinājumi, kas ir komandējums un papildu apmaksātas dienas ceļojuma baudīšanai.

Kopumā pētījuma autori secinājuši, ka darba tirgus Latvijā attīstās, darba algas pieaug, un lielākajā daļā sektoru arī reģionos tas «uzsilst», tāpēc darba ņēmējiem dzīve kļūst labāka. Tikmēr darba devējiem paliek grūtāk, jo viņu izmaksas palielinās un līdz ar to peļņa sarūk. Arī tad, ja ekonomiskā izaugsme valstī samazināsies, darbinieku pieejamība joprojām būs apgrūtināta. Līdz ar to noteiktās nozarēs var saglabāties emigrācija, iekams Latvija nesasniegs tādu algu līmeni, kāds mazina interesi par darba iespējām citās Eiropas valstīs.

Pētījuma dati iegūti CV–Online Latvia algu datubāzē Algas.lv, analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2018.gadā no vairāk nekā 24 000 darba ņēmējiem.

Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās pilsētās un reģionos, lielākajās pilsētās un reģionos, dažādu lielumu un pārvaldes veida uzņēmumos dažādos biznesa sektoros, populārākajos amatos, pēc dzimuma, vecuma un papildu labumiem.

Jau ziņots, ka 2017.gadā vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.