bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 21.09.2019 | Vārda dienas: Mariss, Matīss, Modris
LatviaLatvija

Pētījums: Pērn vidējā alga Latvijā «uz rokas» bijusi 948 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn vidējā neto darba samaksa Latvijā pieaugusi par 6%, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniegusi 948 eiro, liecina žurnāla Kapitāls sadarbībā ar personāla atlases uzņēmumu CV–Online Latvia veiktie Latvijas algu un atlīdzību pētījuma rezultāti.

CV–Online Latvia vadītājs Alvis Brodiņš, prezentējot pētījumu, atzina, ka pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā to atspoguļo oficiālās statistikas dati, taču starpība starp algu pētījumā un reālajos statistikas datos samazinājusies par trim procentpunktiem, kas var norādīt uz iedarbīgiem ēnu ekonomiku ierobežojošajiem pasākumiem. Pērn vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmēja gan ekonomiskā izaugsme, gan arī minimālās algas pieaugums valstī un nodokļu reforma.

Brodiņš teica, ka vismaz puse no aptaujātajiem respondentiem saņem 850 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pēc uzņēmumu pārvaldes veida neto alga straujāk gada laikā augusi valsts un pašvaldību sektorā, tostarp valsts kapitālsabiedrībās – gandrīz par 11%, sasniedzot 821 eiro, un vietējos privātā sektora uzņēmumos – gandrīz par 7%, sasniedzot 907 eiro.

Savukārt lielākās algas aizvien ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 1 057 eiro jeb 4% pieaugums gada laikā. Tikmēr mazajos uzņēmumos atalgojums ir zemākais valstī – tur tas pieaudzis vien vairāk nekā par 5%. Tāpēc pēc izmaiņām Darba likumā, kamdēļ darba sludinājumos obligāti jānorāda atalgojums, mazajiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem.

Viņš atzina, ka pērn algas reģionos jeb ārpus Rīgas pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā – pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gadā laikā šai starpībai izlīdzinoties par septiņiem procentpunktiem. Algas reģionos aug straujāk nekā galvaspilsētā saistībā ar lielo bezdarbu tajos un no tā izrietošo uzņēmumu aktīvo darbu pie darbinieku piesaistes.

«Uzņēmēji reģionos nereti ir spiesti algas celt straujāk [nekā Rīgā], lai noturētu cilvēkus,» sacīja Brodiņš. Rīgā vidējā neto alga pirmo reizi pārsniedz 1 000 eiro, bet Pierīgā un Jūrmalā tā pērn sasniedza 960 eiro. Savukārt zemākās algas joprojām tiek izmaksātas Latgalē, kur cilvēki vidēji saņem 667 eiro. Tikmēr iedzīvotāji Vidzemē pērn, saskaņā ar pētījuma datiem, saņēma vidēji 777 eiro neto algu, Zemgalē – 749 eiro, bet Kurzemē – 746 eiro neto algu.

Pētījums arī liecina, ka pērn atalgojums audzis visās nozarēs. Straujākais pieaugums bijis nozarēs, kur algas līdz šim bija viszemākās, piemēram, veselība un sociālā aprūpe pieaudzis par 12,6%, kā arī izglītība – gandrīz par 9%. Vairāk nekā par 8% augusi arī vidējā neto darba samaksa lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā. Straujāk par vidējo rādītāju valstī vidējā darba samaksa augusi arī transporta un uzglabāšanas sfērā, valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu sfēru, profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, elektroenerģiju, gāzes apgādi, gaisa kondicionēšanu un ieguves rūpniecību.

Lielākās vidējās algas pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas, ir informācijas un tehnoloģiju (IT) speciālistiem un programmēšanas nozarē – 1 285 eiro, kam seko bankas un finanšu pakalpojumi – 1 137 eiro, telekomunikācijas – 1 086 eiro. Savukārt mazākās algas, kas ir zemākas par 700 eiro pēc nodokļu nomaksas, pērn saņēma izglītības, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas nozarēs strādājošie.

Pētījuma dati arī liecina, ka atalgojuma atšķirība starp dzimumiem joprojām ir pietiekami liela – pērn vīrieši pelnījuši vidēji 1 081 eiro, bet sievietes – 855 eiro – pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas. Lai arī starpība joprojām ir ievērojama, tā samazinās. Vadības jomā strādājošo sieviešu un vīriešu ienākumu atšķirība ir vēl mazāka, pērn veidojot 12%. Vīrieši vadītāji Latvijā pērn saņēma vidēji 2 273 eiro neto algu, bet sievietes vadītājas –1 985 eiro.

Žurnāla Kapitāls galvenā redaktore Elīna Stengrēvica norādīja, ka lielie uzņēmumi saskata priekšrocības tajā, ka obligāti jānorāda darba samaksa darba sludinājumos, jo tas veicina atklātu un godīgu attiecību veidošanu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī izšķir godīgus uzņēmumus starp tādiem, kas darbojas ēnu ekonomikā.

Taču vienlaikus rūpīgāk un precīzāk jākomunicē ar darba ņēmējiem, lai viņi izprastu atalgojuma politiku. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka no valsts izbraukušie iedzīvotāji var redzēt, kā mainījusies situācija darba tirgū Latvijā pēdējos gados. Arī darba ņēmēji grozījumus Darba likumā uzskata par vērtīgu pārmaiņu, kas atvieglo darba meklēšanas procesu.

Benefits Latvija un SmartHR Latvija vadītājs Juris Zalāns norādīja, ka divu gadu laikā pakāpeniski pieaugusi konkurence par darbinieku piesaisti un atlasi, kā arī pastāv mēģinājumi noturēt esošos darbiniekus. Bieži vien uzņēmumiem nav iespējas palielināt darbinieku algas tik strauji, kā tirgus to prasa – pēdējā gada laikā darbinieku tirgū arvien vairāk trūkst, noteiktas grupas darbinieku izbraukušas ārpus valsts, jo tur var saņemt augstāku atalgojumu. Iepriekš minētā iemesla dēļ uzņēmumi kļūst Latvijā kļūst kreatīvāki, domājot, kā noturēt darbiniekus.

Piemēram, kopš 2017.gada kļūst populārāka piemaksa par pārtikas produktiem, karjeras koučings, teātra abonementi par sasniegumiem, dažkārt darbiniekiem pieejamas bērnistabas ar aukli, auto mazgāšana, apģērba ķīmiskā tīrīšana. «Labumu grozs paplašinās, kreativitāte ir tas, kas to nosaka,» sacīja Zalāns.

Tāpat, pēc viņa teiktā, darba ņēmēji nereti piedāvā darbiniekiem vismaz papildu labumus esošajai darba algai, piemēram, ne tikai veselības apdrošināšanu pašam darbiniekam, bet arī viņa ģimenes locekļiem. Tāpat darba vietā nereti pieejami bezmaksas dzērieni, norisinās neformāli pasākumi. Darbiniekiem biežāk ir pieejams elastīgs darbalaiks, personāla apmācības, dators personīgai lietošanai, brīvu diena slimības dēļ. Tāpat nereti ir iespējams strādāt arī no mājām, darbinieki saņem arī dažādas atlaižu programmas un reizēm viņiem tiek kompensēti transporta izdevumi, kā arī sporta aktivitātes. Tāpat pieejami darba atvaļinājumi, kas ir komandējums un papildu apmaksātas dienas ceļojuma baudīšanai.

Kopumā pētījuma autori secinājuši, ka darba tirgus Latvijā attīstās, darba algas pieaug, un lielākajā daļā sektoru arī reģionos tas «uzsilst», tāpēc darba ņēmējiem dzīve kļūst labāka. Tikmēr darba devējiem paliek grūtāk, jo viņu izmaksas palielinās un līdz ar to peļņa sarūk. Arī tad, ja ekonomiskā izaugsme valstī samazināsies, darbinieku pieejamība joprojām būs apgrūtināta. Līdz ar to noteiktās nozarēs var saglabāties emigrācija, iekams Latvija nesasniegs tādu algu līmeni, kāds mazina interesi par darba iespējām citās Eiropas valstīs.

Pētījuma dati iegūti CV–Online Latvia algu datubāzē Algas.lv, analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2018.gadā no vairāk nekā 24 000 darba ņēmējiem.

Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās pilsētās un reģionos, lielākajās pilsētās un reģionos, dažādu lielumu un pārvaldes veida uzņēmumos dažādos biznesa sektoros, populārākajos amatos, pēc dzimuma, vecuma un papildu labumiem.

Jau ziņots, ka 2017.gadā vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro.


Pievienot komentāru

Bildēs: Pasaule vienojas klimata aizsardzībai

Piektdien daudzviet pasaulē ar sevišķi lielu aktivitāti norisinās iknedēļas protesta akcija Piektdiena nākotnei. ko aizsākuši skolēni, lai panāktu, ka valstu valdības un ietekmīgu uzņēmumu vadītāji sāk iestāties pret siltumnīcefekta gāzu izplūdēm.

ERAB domā pārdot Šiauliu bankas akcijas, bet neplāno aiziet no bankas Citadele

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka gatavojas pārdot Lietuvas Šiauliu bankas akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas Citadele.

Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Rīgas īres tirgu ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, savukārt vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Viļņu un Tallinu.

Konkurences padome atļāvusi Bauskas alus kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA Bauskas alus 100% kapitāldaļu pārdošanu CIDO Grupai bez īpašiem nosacījumiem. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Līdz šim deviņiem bērniem no Siguldas atklāta salmoneloze, bet pieciem – zarnu nūjiņu infekcija

Līdz šim salmoneloze laboratoriski apstiprināta deviņiem, bet šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītā infekcija jeb STEC – pieciem bērniem no Siguldas puses, informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Patlaban komercbankas Latvijas Bankā glabā aptuveni piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» valsts ekonomikā, informē centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Banka IKP pieauguma prognozi šim gadam samazina līdz 2,5%

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam–- no 3,1% līdz 2,6%.

ES pārliecināta par jaunu Krievijas-Ukrainas gāzes līgumu, Ukraina kritiska

Sarunās Briselē par ilgtermiņa līgumu starp Krieviju un Ukrainu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienības valstīm sperti soļi, lai panāktu jauna līguma noslēgšanu. Ukraina tikmēr atkārtojusi iespēju pārtraukt gāzes tranzītu cauri savai teritorijai.

Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs

Ēdinātājs Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības un pieļāvis pārkāpumus tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanā Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs Ieviņa un Saulīte.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā samazinājās par 0,1%

Salīdzinot ar 2019.gada jūliju, augustā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos prokurora amatam Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļā

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora amata vakanci.

Igaunija nokļūst Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Direktoru valdē

Igaunija pirmoreiz ievēlēta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadībā, kur tās mērķi ir iestāties pret kodolieroču izplatību un par radioaktīvo atkritumu iespējami drošu noglabāšanu.

EP rosina noteikt atceres dienu cīnītājiem pret totalitārismu

Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 25.maiju, kas ir Aušvicas varoņa Vitolda Pilecka nāvessoda gadadiena, par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei.

Rīgas Centrāltirgus kļuvis pieejamāks iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons tagad padarīts pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ērtāks pārdevējiem.

Ministrs: Igaunija pat neapspriedīs centralizētu ES migrantu uzņemšanu

Eiropas Savienības dalībvalstis aicina pārskatīt bloka migrācijas politiku, lai panāktu visu dalībvalstu līdzdalību migrantu uzņemšanā. Starpvalstu diskusiju atteicies apmeklēt Igaunijas iekšlietu ministrs, norādot, ka Igaunija nevēlas pat apspriest priekšlikumu.

Aptur Saeimas ēkas atsevišķu telpu ekspluatāciju

Lai veiktu padziļinātu būvkonstrukciju izpēti, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11.

Ievestā benzīna apmērs septiņos mēnešos sarucis par 6,7%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad septiņos mēnešos samazinājies par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 0,1% vairāk.

Ryanair Olīrijam piesolīta 99 miljonu eiro piemaksa

Eiropā lielākās lidsabiedrības Ryanair akcionāri ar 50,5% balsīm apstiprinājuši jaunu piemaksu kārtību uzņēmuma izpilddirektoram Maiklam Olīrijam. Ļoti veiksmīgas darbības gadījumā tā paredz piecos gados viņam izmaksāt 99 miljonus eiro.

Kad studenti «pazūd» darba tirgū un neatgriežas. Saruna ar RISEBA rektori

Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu nereti izkonkurē vēlmi studēt, sarunā ar BNN pauž RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.

Austrija bloķē ES-Dienvidamerikas tirdzniecības līgumu lietusmežu, darba tiesību dēļ

Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Dienvidamerikas lielāko tirdzniecības bloku Mercosur gatavots 20 gadus, taču Austrijas valdošās koalīcijas partijas ir to noraidījušas ar mērķi saglabāt Amazones mežus un darba tiesību ievērošanu.

Plāno liegt pašvaldībām reģistrēt savus plašsaziņas līdzekļus

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām līdz 2019.gada 31.decembrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra.

PVD: Pārbaudēs Siguldas bērnudārzos zarnu nūjiņas vairāk nav konstatētas

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, ir izdarīts maksimālais, lai jauni saslimšanas gadījumi nenotiktu, piektdien, 20.septembrī, intervijā Latvijas Radio sacījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Vēl saglabāsies lietains un vējains laiks

Brīvdienās laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ debesis skaidrosies tikai brīžiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->