bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 19.08.2019 | Vārda dienas: Imanta, Melānija
LatviaLatvija

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Ceturtdien, 18.jūlijā, preses konferencē, kas notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) telpās, ekonomikas doktors Andris Miglavs, Latvijas pašvaldību savienības padomnieks, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Māris Pūķis un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Pēteris Šķinķis prezentēja alternatīvu Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformas piedāvājumu sabiedriskajai diskusijai. Miglavs uzsvēra, ka pētījums ir viņu pašiniciatīva, jo neviena institūcija viņiem to nav nedz pasūtījusi, nedz apmaksājusi.

Pētnieki uzsvēra, ka spēcīga politiski centralizēta valsts pārvaldība tieši vai netieši atspoguļojas centriski orientētā ģeogrāfiskās telpas uzbūvē un attīstības procesos. Latvijā pastāvošā pārvaldības divu līmeņu – valsts un vietējo pašvaldību, struktūra ir viena no centralizētas valsts izpausmēm un ir būtisks teritoriju sarukšanas un nelīdzsvarotas reģionālās attīstības cēlonis.

Alternatīvās reformas autori uzskata, ka ir neatliekami jāīsteno valsts teritoriju attīstības pārvaldības reforma, lai veicinātu visas valsts apdzīvotību, efektīvāk izmantotu esošos un piesaistītu jaunus cilvēkresursus, radītu efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, veidotu teritoriālā piederībā un pašatbildībā sakņotu kopienu dzīvi un decentralizētu Latvijas attīstību.

Miglavs, Pūķis un Šķinķis uzskata, ka pārvaldības reformai jāsastāv no trīs neatņemamām, savstarpēji saistītām un līdzsvarotām sastāvdaļām, proti, pārvaldības struktūras, finanšu pārvaldības un teritoriālās organizācijas reformas.

Pārvaldības struktūras reforma paredzētu esošās vietējās pašvaldības iekļaujošu apriņķu pašvaldību līmeņa izveidi valsts pārvaldības struktūrā ar kopīgotu daļu no vietējo pašvaldību funkcijām un deleģētu daļu no valsts pašlaik centralizētajām funkcijām un atbilstīgi pārstrukturētiem resursiem.

Finanšu pārvaldības reforma nozīmētu produktīvu ekonomisko aktivitāti teritorijās motivējošas un atbildīgas finanšu resursu veidošanās un izmantošanas sistēmas izveidi, mainot nodokļu ieņēmumu pārdales kritērijus starp valsti un pašvaldībām, kā arī citu pārdales mehānismu jeb cita veida kritēriju definēšanu arī valsts budžeta dotāciju piešķiršanai pašvaldību darbībai.

Īstenojot teritoriālās organizācijas reformu pētnieki iesaka izveidot lielas reģionāla līmeņa pašvaldību teritorijas jeb apriņķus, radot priekšnoteikumus valsts teritoriālai un funkcionālai decentralizācijai.

Alternatīvās reformas autori piedāvā pārvaldības struktūras reformas gaitā esošā divu līmeņu publiskās pārvaldības struktūru reorganizēt par trīs līmeņu struktūru: valsts, apriņķu pašvaldības ar nodalītām autonomajām funkcijām un vietējās pašvaldības ar savām nodalītām autonomajām funkcijām.

Attiecības starp valsti un pašvaldībām, kā arī starp apriņķa pašvaldībām un vietējām pašvaldībām autori iesaka balstīt uz Eiropas vietējo pašvaldību hartas principiem. Pašvaldības vada tieši vēlētas domes.

Apriņķa funkcijas atbilstoši subsidiaritātes principam veidojamas divos procesos, proti, daļēja vietējo pašvaldību esošo funkciju kopīgošana, deleģējot tās apriņķiem, pamata un vidējās izglītības pārvaldība (arī valsts ģimnāzijas un cita konkursos balstīta izglītība), transporta infrastruktūra (arī pilsētu tranzītielu) uzturēšana un attīstība, veselības un sociālās aprūpes infrastruktūra, civilā aizsardzība un drošība, bāriņtiesas, mājokļu politika.

Daļēja nozaru ministriju funkciju decentralizēšana, uzticot tās apriņķiem. Piemēram, profesionālās izglītības (primāri ar reģionālo nozīmi) pārvaldība; vismaz primārā un sekundārā veselības aprūpe; valsts reģionālo un vietējo ceļu uzturēšana un attīstība; pasažieru pārvadājumu organizācija, apriņķa telpiskā un attīstības plānošana; civilā aizsardzība.

Autori iesaka apriņķī kopīgi izveidot biznesa attīstības veicināšanas funkciju, ietverot Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) reģionālās attīstības instrumentus – biznesa inkubatorus, reģionālos speciālistus; kompleksus un ad hoc biznesa attīstības veicināšanas risinājumus.

Apriņķis būtu atbildīgs arī par cilvēkkapitāla attīstības struktūru un programmām, kā arī reģionu attīstības fondu izmantošanu plānošana teritorijās un attīstības programmu īstenošanu. Pētnieki norādīja, ka reformas gaitā būtu nepieciešama padziļināta diskusija par katru no šīm funkcijām, kuru kopīgošana var izpausties dažādās formās.

Autori uzskata, ka var nodot funkciju pilnā apriņķa kompetencē, tad apriņķis nosaka politiku, pieņem saistošos noteikumus, atbild ar savu budžetu. Var izveidot sadarbības iestādi, kas administratīvi padota apriņķa domei, bet pilda katras vietējās pašvaldības politiku un rīkojas saskaņā ar katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem un attiecīgo vietējo budžetu ietvaros. Sadarbība starp viena līmeņa pašvaldībām un starp dažāda līmeņa varām vienmēr būs aktuāla, neatkarīgi no reformām. Līdz ar funkciju pārdali jānotiek cilvēkresursu, finanšu resursu un materiālo resursu pārdalei.

Autonomo funkciju jomā apriņķa pašvaldības nebūtu pakļaujamas centrālajai valdībai. Savukārt visu pašvaldību darbības pārraudzību pētnieki rosina saglabāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetencē.

Savukārt, runājot par finanšu pārvaldības reformu, autori iesaka izveidot apriņķu pašvaldību prognozējamu un ar saimnieciskās aktivitātes attīstību saistītu patstāvīgu ieņēmumu bāzi, mainot nodokļu ieņēmumu pārdales kritērijus starp valsti un pašvaldībām, par nozīmīgu iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadales kritēriju izceļot ienākumu rašanās vietu, ne tikai deklarēto dzīves vietu.

Viņi rosina pārveidot finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kā arī definēt cita veida kritērijus valsts budžeta dotāciju piešķiršanai pašvaldību darbībai, par izšķirošu atzīstot motivācijas sistēmas izveidošanu produktīvas uzņēmējdarbības attīstībai apriņķos. Tāpat nepieciešams izveidot investīciju piesaistes un to vadības sistēmu produktīvas uzņēmējdarbības attīstībai apriņķos.

Par teritoriālās organizācijas reformas primāro uzdevumu autori noteikuši apriņķu izveidošanu, nosakot to robežas un centrus, vienlaikus pieļaujot atsevišķu vietējo pašvaldību reorganizāciju uz brīvprātības pamata un saglabājot sadarbības teritoriju attīstību.

Apriņķiem ir jābūt maksimāli lielām vienībām, lai varētu efektīvi īstenot izmaksu ietilpīgākās un plašas teritorijas ietekmējošas attīstības pārvaldības funkcijas un infrastruktūras attīstības projektus – pamatā – izglītības, veselības aprūpes un satiksmes infrastruktūras, un arī vairākas citas.

Ievērojot līdzšinējos Latvijas teritoriju pārvaldības struktūras elementus un jau esošo potenciālu, apriņķu izveidošanā ir racionāli izvēlēties vienu no diviem risinājumiem. Apriņķus var veidot uz plānošanas reģiona bāzes. Plānošanas reģions jau tagad saskaņā ar likumu ir atvasināta publiskā persona.

Otra iespēja ir apriņķus veidot uz republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes, piesaistot vietējo pašvaldību teritorijas republikas pilsētām un ievērojot kultūrvēsturiskās identitātes nozīmi. Šajā gadījumā apriņķis varētu deleģēt administrēšanas (sekretariāta) funkciju atbilstīgajai republikas pilsētai. Šādas organizācijas variants būtu astoņu apriņķu modelis.

LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) stāstīja, ka šis alternatīvais piedāvājums ir izsūtīts visu lielo pilsētu vadītājiem un pirmdien, 22.jūlijā, notiks diskusija par pētnieku piedāvājumu. LLPA un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ar pētījumu plāno iepazīstināt ministrus un Saeimas deputātus, lai, lemjot par reformu, viņi varētu pieņemt pētījumos un analīzē balstītu lēmumu.

Ar alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas saturu varēs iepazīties LLPA un LPS mājaslapās.

Jau ziņots, ka VARAM piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 uz 35.


Pievienot komentāru

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 542 400 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 542 444 eiro, kas ir par 75% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai tiks atsavināti 123 īpašumi

Uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus.

Par kāzu teroraktu Afganistānā atbildību uzņemas «Islāma valsts»

Par teroraktu Afganistānā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināti 63 cilvēki, atbildību uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Rīgas domes ārkārtas sēde par mēra ievēlēšanu pārcelta uz vēlāku laiku

Paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, pārcelta uz pulksten 13.00, informē domē.

Britu sagrābtais Irānas kuģis atstāj Gibraltāra ostu

Ostu Gibraltārā pametis Irānas naftas tankkuģis, kas bijis aizturēts kopš jūlija sākuma uz aizdomu pamata par naftas piegādāšanu Sīrijai. Lielbritānijai piederošais Gibraltārs kuģi atbrīvojis, nepakļaujoties lūgumam to atkal aizturēt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Administratīvajos centros pēc reformas iedzīvotāju skaits variēs no 2 000 līdz 632 000

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju.

Šajā nedēļā gaidāms silts, taču arī lietains laiks

Nedēļas pirmajā pusē gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam uzspīdēs saule, tomēr Latvijas austrumu rajonos gaidāms arī lietus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

Nedēļa Lietuvā: Nausēda tiekas ar Merkeli. Skvernelim operācija. Grib atstādināt korumpētus tiesnešus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēdatikās ar Vācijas kanceli Angelu Merkeli, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmo atvaļinājuma dienu pavadīja operāciju zālē.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!, tādējādi solot Oļegam Burovam savu atbalstu pirmdien, 19.augustā, gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.


-->