bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

AM: Zapad 2017 militārais potenciāls tika vērsts pret nelikumīgiem bruņotajiem formējumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Ar mācībām Zapad 2017 Krievija vēlējās pasaulei pārdot atklātību un to, ka mācībām ir aizsardzības raksturs, tomēr aiz šī samākslotā caurspīdīguma atklājās vecie scenāriji, tostarp liela mēroga konvencionāls uzbrukums plašā frontē, maldināšana par patieso mācību dalībnieku skaitu un ballistisko raķešu izmantošana. Viss šis pārmērīgi lielais militārais potenciāls tika vērsts pret nelikumīgiem bruņotajiem formējumiem,» uzskata Latvijas Aizsardzības ministrija (AM).

Ministrijā uzsver, ka šāda veida mācības neveicina uzticību un caurskatāmību starp NATO un Krieviju un tikai paaugstina spriedzi. «Krievijas nevēlēšanās veicināt pārbaudāmo caurskatāmību ir nepārprotams pamats arī turpmākai nepieciešamībai pēc pastiprinātas NATO klātbūtnes reģionā.»

AM atzinīgi vērtē Baltkrievijas atklātību mācību Zapad 2017 laikā.

Septembrī Krievijas rietumu daļā notika Krievijas Bruņoto spēku stratēģiskās štābu vadības mācības Zapad 2017, savukārt Baltkrievijā tajā pašā laikā notika Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības ar identisku nosaukumu Zapad 2017.

AM skaidro, ka abu minēto mācību oficiāli publiskotie mācību scenāriji bija ļoti līdzīgi – ārēja agresora jeb nelikumīgu bruņotu formējumu uzbrukuma atvairīšana un iznīcināšana. Identisks bija arī mācību norises laiks, kas liek domāt, ka mācības notika viena lielāka scenārija ietvaros ar kopīgu virsvadību.

«Mācību identisko nosaukumu dēļ ir iespējams slēpt mācību patieso dalībnieku skaitu – EDSO Vīnes dokumenta informācijas sistēmā tika ziņots par 12 700 mācību dalībniekiem Baltkrievijas teritorijā. Savukārt par dalībnieku skaitu Krievijas teritorijā oficiāla informācija Vīnes dokumenta ietvarā netika sniegta, lai gan mācības bija plašākas. Tādējādi Krievija pārbauda ārvalstu reakcijas, gadījumos, ja starptautiskas vienošanās tiek pārkāptas, bet acīmredzami pierādīt pārkāpumu ir sarežģīti. Tas kārtējo reizi pierāda Krievijas pieeju traktēt starptautiskās vienošanās savā redzējumā,» uzsver ministrijā.

AM norāda, lai uzsvērtu mācību kā aizsardzības spēju pārbaudi, to aktīvā fāze sākās bez pēdējos piecos gados praktizētās pēkšņās kaujas gatavības izsludināšanas.

Saskaņā ar oficiālo informāciju, pirmais karaspēka uzdevums bija masīva nosacītā pretinieka aviācijas un raķešu uzbrukuma atvairīšana un gaisa telpas kontroles pārņemšana, kas liecina par karadarbību ar mūsdienīgi apbruņotu un spēcīgu pretinieku. Jāatzīmē, ka Eiropas reģionā tādas spējas ir tikai NATO. Nosacītā pretinieka aviāciju imitēja arī Krievijas Bruņoto spēku Tālās aviācijas stratēģiskie bumbvedēji, kas lidoja starptautiskajā gaisa telpā gar kaimiņvalstu robežām, tādējādi demonstrējot spēju veikt preventīvus triecienus kaimiņvalstu teritorijās – konkrēti Zapad 2017 laikā šādi lidojumi notika virs Baltijas jūras un gar Norvēģijas piekrasti.

Ministrijā atzīmē, ka Baltijas flotes oficiāli deklarētais uzdevums mācību laikā bija jūras akvatorijas blokāde un jūras desanta izsēdināšana nesagatavotā piekrastē. Tāpat AM atzīmē nozīmīgā Gaisa desanta karaspēka dalība Zapad 2017 aktīvajā fāzē -izpletņlēcēji vingrinājās pretinieka lidlauku sagrābšanā un noturēšanā līdz savu spēku pienākšanai.

«Informācijas operācijas un stratēģiskā komunikācija mācību laikā spēlēja būtisku nozīmi. Mācību aktīvās fāzes laikā Krievijas Aizsardzības ministrija izplatīja fotoattēlus, kas apliecināja, ka Zapad 2017 laikā Ļeņingradas apgabalā notika spārnotās raķetes palaišana no operacionāli taktiskā raķešu kompleksa Iskander. Spārnotās raķetes palaišanas demonstrējums var tikt uzskatīts par stratēģiskās komunikācijas sastāvdaļu no Krievijas puses ar mērķi vēstīt, ka tiešā robežas tuvumā atrodas ieroči, kuru iespējas ļauj tos efektīvi pielietot no savas teritorijas pa pretinieka stratēģiski nozīmīgiem mērķiem, turklāt pretinieks spēj konstatēt to pielietošanu tikai pēc trāpījuma. Spārnoto raķešu palaišanu ir grūti konstatēt, un tā ir precīza, spējīga iznīcināt nozīmīgus mērķus,» turpina AM.

AM uzsver, ka šādi vingrinājumi ir tipiski pārsteidzoša uzbrukuma vingrināšanai, un ir pretrunā ar deklarēto mācību aizsardzības operācijas raksturu. Sevišķi apdraudošas tās ir kontekstā ar esošo ģeopolitisko situāciju reģionā un demonstrē Krievijas Bruņoto spēku gatavību veikt pēkšņus triecienus pa militāro infrastruktūru Baltijas valstu teritorijā.

Indikācija, ka Zapad 2017 mērķis ir pārbaudīt spējas karadarbībai ar NATO ir uzsvērti deklarētā karaspēka spēju pārbaude nodrošināt sakarus radioelektroniskās cīņas un kiberuzbrukumu apstākļos. «Tika deklarēts, ka Krievijas Bruņotie spēki izmantoja liela ātruma aizsargātu datu apmaiņas tīklu, nodrošināja aizsargātas videokonferences mācību vadībai un dalībniekiem, kā arī nodrošināja sakarus slēgtajos un atklātajos automatizēto telefonstaciju kanālos. Nosacītais pretinieks mēģināja īstenot tīklu uzbrukumus Krievijas un Baltkrievijas karaspēka sakaru kanāliem,» secina AM.

Mācību Zapad sērijā 2009. un 2013.gadā aktivitāte fokusējas Baltkrievijas teritorijā un Kaļiņingradas apgabalā, bet šogad galvenais spēku grupējums tika izveidots iepretī Igaunijas austrumu robežai Lugas poligonā. 2013.gadā galvenais darbības rajons bija Hmeļovkas poligons Kaļiņingradas apgabalā un Gožas poligons Baltkrievijā pie Lietuvas robežas, bet 2009.gadā – Baltkrievijas teritorijā esošais Obuzļesnovskas poligons un Hmeļovkas poligons Baltkrievijā.

AM atzīmē, ka aktivitātes fokuss bija saistīts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanos konkrētajā mācību norises vietā un formālu mācību epizodes novērošanu, kas nenozīmē, ka citviet aktivitāte ir mazāk nozīmīga. Līdzīgi tas bija arī Zapad 2017 laikā.

Septembra sākumā, gatavojoties mācībām Zapad 2017, Maskavas apgabalā norisinājās Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka štābu vadības mobilizācijas treniņš. 12.septembrī no Pļeseckas kosmodroma tika palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-24 Jars pa mērķi Kuras poligonā Kamčatkas pussalā. 20.septembrī no Pļeseckas kosmodroma tika palaista vēl viena starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-24 Jars, un 26.septembrī no Kapustinjaras poligona tika palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-12M Topoļ-M.

AM uzsver, ka līdz šim ierasts, ka Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēks ballistiskās raķetes palaida oktobrī (kas tā notika arī šogad). Visticamāk šogad ballistisko raķešu starti bija pieskaņoti stratēģisko mācību norises laikam un nevar izslēgt, ka bija daļa no tām, tādējādi demonstrējot, ka Krievija ir kodolvalsts.

Paralēli Zapad 2017 oficiāli izsludinātajām mācībām Ļeņingradas, Pleskavas, Kaļiņingradas apgabalos un Baltkrievijā un Ziemeļu flotē, liela mēroga mācības notika arī Dienvidu kara apgabalā (8.armijai, 49.armijai un 58. armijai). Arī Dienvidu kara apgabala teritorija robežojas ar NATO dalībvalstu teritorijām.

«Kopumā vērtējot Zapad 2017 norisi, jāsaprot, ka mācības, kas tika deklarētas kā aizsardzības spēju pārbaude, saturēja arī pretuzbrukuma vingrinājumu. Līdz ar to var teikt, ka tās ietvēra arī uzbrukuma operācijas īstenošanas spēju pārbaudi. Oficiāli tika deklarēts un aktīvajā fāzē elementi izspēlēti secībā aizsardzība-pretuzbrukums, taču Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka secībai nav nozīmes – svarīgi ir kādas spējas tika pārbaudītas,» skaidro ministrijā.

Latvijas Aizsardzības ministrijas vērtējumā, Krievijas Bruņoto spēku stratēģiskās štābu vadības mācības un Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības Zapad 2017 noritēja bez tiešiem iebrukuma draudiem Baltijas valstīm. Visticamāk, mācību izspēlē ir ņemta vērā jaunā situācija un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā.

EDSO Vīnes dokumentu parakstījušajām dalībvalstīm jāinformē citas dalībvalstis, ja tās organizē militārās mācības, kurās dalībnieku skaits pārsniedz 9 000 un jāuzaicina novērotāji, ja dalībnieku skaits pārsniedz 13 000.

Tāpat BNN jau ziņoja, ka militārās mācības Zapad 2017 Baltkrievijā apmeklēja divi Latvijas novērotāji, savukārt Krievijā – viens Latvijas novērotājs. Uzaicinājumi tika saņemti Vīnes dokumenta ietvaros. Aizsardzības ministrija atkārtoti vērš uzmanību, ka novērotāju uzaicināšana uz starptautiskajām mācībām ir viens no standarta pasākumiem, tas nav nekas ārkārtējs un nav liels ieguldījums bažu mazināšanā par mācību mērķiem.

Latvijas puse pagājušā gada 9.decembrī nosūtīja Krievijai piedāvājumu noslēgt divpusēju vienošanos par vienu papildu bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti un vienu inspekciju pierobežas rajonos. Savukārt šā gada 9. martā Krievijas puse noraidīja Latvijas piedāvājumu, tādējādi apliecinot savu nevēlēšanos veidot ilgtermiņa pārskatāmas attiecības.

Latvijas Aizsardzības ministrija vairākas dienas pirms mācību Zapad 2017 sākuma vēstīja, ka Latvijas robežu tuvumā bija novērojama paaugstināta Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte, kas saistīta ar gatavošanos Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad 2017.

Kopš Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gada pavasarī, Latvijas Bruņotie spēki veic pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu, kā arī notiek aktuālās stratēģiskās, operacionālās un taktiskās informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem. Latvijas Bruņotie spēki arī turpmāk veiks pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu un ir gatavi atbilstoši reaģēt.

Ref:224.000.103.3235


Pievienot komentāru

  1. archivārs teica:

    Krievijas impērija, PSRS un tās mūsdienu mantiniece Krievijas Federācija ir agresīvs, melīgs veidojums, kas nekad nepilda savas saistības!!! Pēdējais agresijas paraugs ir Krimas okupācija un inkorporācija KF sastāvā. Krievija meloja un turpina melot! Esam modri un izlēmīgi!

Zaļā pārvietošanās ikdienā

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē pateicoties mežiem, kas sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Vai mēs esam arī viena no zaļākajām valstīm pasaulē, pateicoties mūsu domāšanai un dzīvesstilam? Latvijā, it īpaši Rīgā un citās lielajās pilsētās arvien aktuālāks kļūst temats par «zaļo pārvietošanos».

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.