bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 07.12.2019 | Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
LatviaLatvija

ĀM: Krievija turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Turpina pieaugt gan ārēji, gan iekšēji izaicinājumi, kas rada spiedienu uz pašreizējo kārtību un līdz ar to arī uz Latvijas drošību. Krievija nemainīgi uztur konfrontācijas kursu ar Rietumiem un turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem, teikts Ārlietu ministrijas publicētajā ziņojumā par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā 2018.gadā.

«NATO klātbūtne reģionā ir tieša atbilde Krievijas agresijai pret Ukrainu. Krievijas spēju stiprināšana Baltijas reģionā saistāma ar centieniem iegūt priekšrocības potenciāla konflikta ar NATO gadījumā, kaut arī tiešas sadursmes varbūtība joprojām vērtējama kā zema. Tādi soļi kā Iskander raķešu kompleksu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā un raķešu šaušanas mācības mūsu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir apzināta spēka demonstrēšana ar mērķi izaicināt Latvijas Eiroatlantisko kursu un radīt nedrošību Latvijas iedzīvotājos,» teikts Ārlietu ministrijas ziņojumā.

«Līdzās konvencionāliem draudiem arvien spēcīgāk izpaužas hibrīdais apdraudējums, kur līdzās militāriem līdzekļiem tiek izmantoti dažādi nemilitāri instrumenti, tostarp kiberuzbrukumi un propaganda. Informācijas tehnoloģijas, kurām ir strauji pieaugoša ietekme poliskajos, ekonomikas un sociālajos procesos, tiek arvien aktīvāk izmantotas ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi vājināt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības. Reaģējot uz to, ka hibrīdā apdraudējuma izpausmes šobrīd kļūst arvien intensīvākas un tām tiek pievērsta pieaugoša uzmanība arī NATO un Eiropas Savienības (ES) līmenī, ir svarīgi attīstīt izpratni, ka jaunie un tradicionālie (militārie) izaicinājumi ir savstarpēji papildinoši, nevis nošķirti, un līdz ar to arī atbildei uz tiem ir jābūt visaptverošai,» norāda Ārlietu ministrija.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka starptautiskā terorisma radītais apdraudējums ir viens no nopietnākajiem izaicinājumiem ne tikai pasaulē un Eiropā, bet ietekmē arī Latvijas valstspiederīgo drošību un ekonomiskās intereses. «2018.gads iezīmējās ar vairākām pozitīvām tendencēm terorisma apkarošanas jomā: krities Eiropā īstenoto terorisma aktu skaits; ISIL/Daesh grupējums ir zaudējis gandrīz visu tā iepriekš kontrolēto teritoriju Irākā un Sīrijā, kā arī ievērojami samazinājies cilvēku skaits, kas nelegāli dodas cīnīties bruņotos konfliktos ārvalstīs. Vienlaikus cilvēku upuri teroristu uzbrukumos, tostarp Francijā un Beļģijā, vēlreiz apliecināja, ka jāturpina neatlaidīga un vienota cīņa pret starptautisko terorismu. Latvijas nacionālās drošības interesēs ir aktīva iesaiste vienotas pretterorisma politikas īstenošanā kopa ar sabiedrotajiem, lai cīnītos ar terorisma cēloņiem, nepieļautu tā izplatību un novērstu tā sekas. Vēršanās pret terorisma finansēšanu un ārvalstu teroristu kaujiniekiem, kā arī radikalizācijas novēršana ir prioritāri jautājumi ANO, NATO un ES formātos, kuros Latvija turpinās sadarbību ar partneriem terorisma apkarošanā un radikalizācijas novēršanā.»

Nelegālu masu iznīcināšanas ieroču programmu attīstība, šo ieroču un materiālu kontrabanda, kā arī vāja eksporta kontrole atsevišķos pasaules reģionos, veido negatīvu sinerģiju, apdraudot starptautisko mieru un drošību. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un globalizācijas procesus, šo risku novēršana kļūst aizvien sarežģītāka. Tam ir nepieciešama mērķtiecīga, vienota un cieši koordinēta starptautiskās sabiedrības rīcība, uzsvērts ziņojumā.

2018.gadā ES un NATO dalībvalstu attiecības ar Krieviju turpināja saasināties tās īstenotās agresīvās un provokatīvās ārpolitikas rezultātā, kas aizsākās jau 2008.gadā ar agresiju pret Gruziju. Konflikts Ukrainā joprojām turpinās, Minskas vienošanos izpildē nav progresa. Situāciju papildus ir saasinājusi Krievijas militārā agresija Kerčas jūras šaurumā, kas ir klajā pretrunā ar Ukrainas suverenitāti un starptautiskajām tiesībām. Sīrijas konfliktā Krievija turpina militāri atbalstīt prezidenta Bašāra al Asada spēkus. Krievija demonstrē gatavību un spējas izmantot jebkurus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai, tai skaitā iejaukšanos vēlēšanu procesos un aizliegtu ķīmisko ieroču pielietošanu citas valsts teritorijā. Reaģējot uz ķīmisko uzbrukumu Solsberijā šā gada martā un demonstrējot solidaritāti ar Lielbritāniju, ES un NATO dalībvalstis izraidīja vairāk nekā 150 Krievijas diplomātus (Latvija izraidīja vienu Krievijas diplomātu, uz ko Krievija atbildēja ar Latvijas diplomāta izraidīšanu). Savukārt februārī, izpildot Saeimas lēmumu Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām, ārlietu ministrs noteica ieceļošanas liegumu Latvijā 49 personām.

«2018.gada pavasarī notikusī Krievijas prezidenta pārvēlēšana un tai sekojusī atsevišķu personāliju nomaiņa prezidenta administrācijā un valdības sastāvā apliecināja, ka būtiskas izmaiņas Krievijas īstenotajā politikā tuvāko gadu laikā nav sagaidāma. Līdz ar to pārskatāmā perspektīvā Latvijas divpusējās attiecības ar Krieviju turpinās noteikt līdzšinējā ES divu ceļu politika ar dialogu diplomātiskajā līmenī un ierobežojošajiem pasākumiem un 2018. gada 16. aprīlī ES Padomē atkārtoti apstiprinātie pieci pamatprincipi ES attiecībām ar Krieviju. Šajā situācijā sagaidāmi ļoti ierobežoti divpusējie politiskie kontakti – sadarbība turpināsies galvenokārt ekspertu līmenī un praktiskās sadarbības jomās, kuras neskar sankcijas un kurās ir skaidra Latvijas ieinteresētība (transports un loģistika, robežapsardze un muita, organizētās noziedzības un nelegālās migrācijas apkarošana),» pauž Ārlietu ministrija.

«Savā ārpolitikā Latvija uzturēs jautājumus par demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Krievijā, tai skaitā tieši uzrunājot Krievijas valsts pārstāvjus. Prasību Krievijai bez nosacījumiem atbrīvot Ukrainas kinorežisoru Oļegu Sencovu, kura badastreiks ilga no 2018.gada 14.maija līdz 5.oktobrim, kā arī žurnālistu Romanu Suščenko un 64 Ukrainas politieslodzītos, kuri atrodas Krievijas cietumos, Latvija ir izteikusi gan divpusēju tikšanos laikā ar Krievijas amatpersonām, gan 2018.gada  septembrī ārlietu ministra runas ietvaros ANO Ģenerālās Asamblejas laikā, gan arī Saeimas paziņojumā un sociālajos tīklos. Krievija ir aicināta ievērot starptautisko tiesību normas un saistības, it īpaši attiecībā uz izteikšanās un pulcēšanās brīvību, kas pēdējā gada laikā tikusi jūtami ierobežota, kā arī pārtraukt represijas un diskrimināciju pret opozīcijas pārstāvjiem, žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem, LGBTI pārstāvjiem un Krimas tatāriem,» norādīts ziņojumā.


Pievienot komentāru

  1. lapsene teica:

    Viltus ziņas Ārlietu ministra izpildījumā

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!