Anrijs Matīss: «Labo darbu čempioni» vispirms vēlas nopirkt elektrovilcienus un tad domāt – kā mēs tos izmantosim

Bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss

AS Pasažieru vilciens (PV) Latvijai vēlas iegādāties 32 jaunus elektrovilcienus, kuru piedāvātā līgumcena ir 225 303 262 eiro. Tā ir vairāk nekā trīs reižu lielāka summa nekā tā, ko Igaunija iztērēja par saviem elektrovilcieniem. «Problēma Latvijas gadījumā ir ne tikai tajā, ka valsts pārmaksātu, bet arī tas, ka «labo darbu čempioni» vispirms nopirktu vilcienus un tad domātu – kā mēs tos izmantosim, jo joprojām nav skaidrības, kā šie vilcieni darbosies – kuros virzienos kursēs, vai būs iespējams braukt vienā tīklā, vai būs jauni peroni,» intervijā ar BNN stāsta bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Bijušais satiksmes ministrs uzskata, ka Latvija jau sen ir pelnījusi jaunus elektrovilcienus, tomēr iepirkumos ir vairākas neskaidrības, kas rada bažas arī par kvalitātes kritērijiem, kā iepirkuma konkurss tiek nodots vērtēšanai.

«Ir neskaidrība par to, kā šie vilcieni darbosies: vai tiks izmantots jaunais tīkls? Kā vilcienu iegāde mijiedarbosies ar elektrifikāciju?» norāda Matīss.

Viņaprāt, joprojām nav saprotams, kā ir plānota vilcienu kursēšana. «Nedz par vienu, nedz otru [virzienu], piemēram, Saulkrastu vai Jūrmalas, nav dzirdēts, ka tuvākajā laikā taisītos mainīt esošo standartu. Turpretī Krustpils virzienā, kur arī kursēs elektrovilciens, būs cits standarts. Jautājums: vai būs divi standarti? Vai arī viens vilciens brauks abos? Tāpat arī nav saprotams, kā tas darbosies kopā ar elektrifikācijas projektu.»

Par AS Pasažieru vilciens (PV) kļūdu Matīss uzskata arī jauno vilcienu iepirkumu nesaistīšanu ar peronu nomaiņu – «ja netiks mainītas, rekonstruētas platformas, cilvēkiem ērtāk jaunajos vilcienos iekāpt nebūs»!

Kā pozitīvu piemēru Matīss min Igauniju, kur peroni tika būvēti tā, lai tie būtu atbilstoši jaunajiem vilcieniem – lai veci cilvēki var vienkārši iekāpt un māmiņas var viegli iestumt bērnu ratus.

Tikmēr Latvijā, viņaprāt, nav skaidras atbildes, vai peroni tiks atjaunoti līdz ar jaunajiem elektrovilcieniem. «Ir svarīgi zināt, kāds būs platformu augstums, vai pie katras stacijas būs pacēlāji vai kādi citi risinājumi.» Matīss atzīmē, ka viņa laikā tika rekonstruēti 20 peroni, kas ir maza daļa no visiem staciju peroniem, tādēļ būtu jāsaprot, vai tiks rekonstruēti visi – tie arī ir jauni izdevumi. «Tikai tad ir jēga runāt par vilcieniem – nepieciešams vienots standarts. Ir ļoti svarīgi sakārtot infrastruktūru un tikai tad iegādāties vilcienus,» uzskata Matīss.

Bijušais satiksmes ministrs atzīmē, ka Latvijas valsts premjers Māris Kučinskis ir vainojis arī viņu tajā, ka PV iepirkums bijis neveiksmīgs laikā, kad Matīss bija ministrs.

«Savulaik, kad es biju satiksmes ministrs, Igaunijā tika nopirkti 18 elektrovilcieni un 20 dīzeļvilcieni par kopējo summu 79,8 miljoni eiro. Latvijā gadu vēlāk, 2014.gadā, bija arī Pasažieru vilciena iepirkums par 32 vilcieniem un piedāvājums bija 150 miljoni eiro, kas bija teju divreiz dārgāk nekā Igaunijā. Tāpēc šis iepirkums tika apturēts, jo sapratu, ka mēs pamatīgi pārmaksājam un nevaram to atļauties.»

«Paiet vēl četri gadi – 2018.gads, PV iepirkums Latvijā atkal 32 elektrovilcieni, kopējā summa 225,3 miljoni eiro. Es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, lai kas tur arī ir iekļauts – serviss vai servisa centri, vai rezerves daļas –, tas ir trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Ne par velti vairāki no iesniedzējiem, kas nav uzvarējuši, ir apstrīdējuši šo, sakot, ka viņi varētu piegādāt lētāk.»

Matīss uzsver, ka bažas par iepirkumu galvenokārt rodas, jo nav skaidrs, kāpēc un kādā veidā šīs cenas Latvijā divas vai trīs reizes pārsniedz summu, ko kaimiņi samaksājuši par līdzīgu piedāvājumu.

Uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, neizdodas iepirkt elektrovilcienus, tā kā izskatās, ka šis varētu būt jau trešais neveiksmīgais mēģinājums Latvijai, Matīss atzīmē:

«Mēs gribam pārāk daudz. Mēs gribam, lai uzbūvē servisa centru, gribam, lai visiem gadījumiem nodrošina iespējamās rezerves daļas, gribam, lai mums ir 30 gadu garantija utt., bet galu galā par to samaksās Latvijas valsts jeb nodokļu maksātāji. Ja šobrīd aptuveni 35 miljoni gadā tiek maksāti Latvijas dzelzceļam no budžeta par PV izmantotās infrastruktūras uzturēšanu, tad, sareizinot ar 30 gadiem, sanāk miljards, kas ir divi OIK. Arī šis iepirkums, ja tas ir mākslīgi vai kādā citā veidā sadārdzināts, katram iedzīvotājiem maksās – ne jau PV nauda «aug kokos»».

Jāatzīmē, ka Čehijas vilcienu ražotājs Škoda Vagonka ir vērsusies Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar iesniegumu par pārkāpumiem AS Pasažieru vilciens rīkotajā sarunu procedūrā elektrovilcienu iepirkumam. Uzņēmums uzskata, PV elektrovilcienu iegādes iepirkumā par uzvarētāju atzītajam Spānijas uzņēmumam Talgo ir nepietiekama pieredze, kvalifikācija un tā piedāvātās izmaksas uz vienu elektrovilciena sēdvietu gadā ir pārāk augstas, lai uzņēmums uzvarētu šajā iepirkumā.

Par tiesībām piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus sacentās četri pretendenti – Talgo, Šveices kompānijas Stadler Polijas meitasuzņēmums, Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) un čehu Škoda Vagonka.

Šis ir Latvijas trešais mēģinājums nopirkt jaunus vilcienus. Pirmajā iepirkumā piedalījās CAF un Stadler, par uzvarētāju tika pasludināts CAF, taču Stadler ierosinātās tiesvedības rezultātā konkurss tika atcelts. Otrajā iepirkumā piedalījās Hyundai Rotem un Stadler. Labākās cenas piedāvājumu iesniedza Hyundai, taču tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ, savukārt toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss paziņoja, ka vilcienu iegādei no Stadler nav finansējuma, un Pasažieru vilciens līgumu nenoslēdza.

Matīss uzskata, ka jauni vilcieni ir vajadzīgi, jo vecajos pārāk lielas summas tiek ieguldītas remontos – «ja uztaisa dārgu kapitālo remontu, tad vilciena kalpošanas laiku var paildzināt, bet rezultātā remonts sanāk dārgāks nekā pats vilciens, un tas ir nelietderīgi». «Sanāk, ka mēs ieguldām metāllūžņos un vēl pārmaksājam par to. Viennozīmīgi, jauni vilcieni ir vajadzīgi, par to šaubu nav.»

Viņaprāt, IUB jātiek galā ar uzņēmumu izvirzītajām sūdzībām par to, ka Latvija pārmaksās par elektrovilcieniem. Viņš uzsver, ka Latvija jau pārāk ilgi šo iepirkumu velk garumā – komersants ir gatavs turēts savu piedāvājumu atklāti vairākus gadus, tas tikai visu sadārdzināšot.

Matīss uzskata, ka «Latvijai būtu jāņem piemērs no igauņiem – viņi to izdarīja 2013.gadā, pie tam stingri lētāk». «Viss ir kārtībā, viņiem pasažieru skaits dubultojās, tāpēc, ka bija ērti vilcieni, ērti peroni, ērta satiksme, regulārs intervāla grafiks. Arī Latvijā tas notiktu, ja to darītu jēgpilni.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas