Antāne: Steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā

“Baltijas asociācija –Transports un Loģistika” prezidente Inga Antāne

Eiropai ir ļoti lieli plāni attiecībā uz ostu attīstību – līdz 2030.gadam kravu apjomus plānots palielināt pusotru reizi, radot papildu 160 tūkstošus darba vietu. Mums steidzami jārīkojas, lai tranzīta jomā neatkristu otrā ātruma valstu grupā, uzskata Baltijas asociācija –Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

Intervijā Latvijas Avīzei Antāne norāda, ka jau Ķīnas samita 16+1 ietvaros, kas norisinājās Rīgā, atzīmēja: «Atvest vilcienu no 11 000 km attāluma, parādīt un tad atdzīt atpakaļ uz Baltkrieviju, nav jēgas. Jādomā par atpakaļkravām. Un tādas ir – mums ir ļoti turīgi kaimiņi, kas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību.»

Viņa pārliecināta, ka darbs nesīs augļus, ja vienotajā piedāvājumā Latvija spēs investoriem, kravu īpašniekiem un pārvadātājiem nodrošināt labu, ekonomiski pamatotu, efektīvu, drošu, saprotamu ceļu kravai. «Investori vairākkārt mums atzinuši, ka labprāt sadarbojas, jo mēs ļoti rūpīgi strādājam ar viņu produktiem. Turklāt tās pa ceļam nepazūd, kā tas mēdz gadīties tajās, kas nav Baltijas valstu ostas. Krievijas investori ir ieinteresēti ieguldīt stabilā vidē. Taču vienota transporta koridora izveide nav Latvijas valsts prioritāte. Es ļoti ceru uz profesoru Igoru Kabaškinu, kurš uzaicināts pie tā izstrādes. Bet viņš nav ministrs, kuram jāpieņem lēmums…»

Jautāta, kā līdzšinējie ministri  – Anrijs Matīss, Uldis Augulis – palīdzējuši izstrādāt vienoto tranzīta piedāvājumu, Antāne norāda, ka 2015.gadā, kad Ventspilī strauji kritās kravu apjoms, BATL iesniedza Satiksmes ministrijā pētījumu par konkurētspējas veicināšanu Latvijas ostās, kurā ierosinājām izlīdzināt tarifus. Toreizējais ministrs Anrijs Matīss izveidoja darba grupu, kura sāka meklēt risinājumus. «Krita ministrs, un šī darba grupa vairs nav sasaukta. Tiesa, pašreizējais ministrs Uldis Augulis, stājoties amatā, atzina, ka dzelzceļa tarifi jāpārskata. Es tikai klauvēju pie ministra durvīm un vaicāju: vai ātrāk nevar? Kad mani vairs nedzird, tad klauvēju pie mediju durvīm.»

BATL prezidente pārliecināta, ka Latvijai ir jāspēj paņemt maksimāli visas kravas, lai to tranzīta plūsmu noturētu. «Piemēram, ogles. Tās tieši ietekmē mūsu tautsaimniecību. AS Baltijas Ekspresis ir tam lielisks piemērs, kam šogad būs rekords – 10 miljoni pārvadātu tonnu. Tagad, kad tam šogad izdevies pārvadāt vairāk ogļu kravu, ko piesaistījuši stividori, uzņēmums radījis 40 darba vietas, strādniekiem palielinājis algas, atnākuši strādāt jaunieši, kuriem nodrošina mācības. Tāpat arī kravu apjomu ar dzelzsrūdas koncentrātu, metāllūžņiem, rapša sēklām un piesārņoto augsni kāpinājis Noord Nattie. Tranzītam ir liela ekonomiskā atdeve. Latvijai tā ir jāizvirza kā tautsaimniecības prioritāte.»

Antāne atzīmē, ka Latvija ir starp Eiropas valstīm, kas vismazāk aizņemas investīcijām transportā. «To mums pirms mēneša Luksemburgā norādīja Eiropas Investīciju bankas transporta nozares eksperts Vigo Legzdiņš. Tie ir lēti resursi, ko ar zemiem procentiem varētu izmantot ilgtermiņa projektiem. EIB piedāvā finansēt transporta projektus. Mums ceļi ir sabrukuši, autopārvadājumi ir lētāki nekā pa dzelzceļu, un esmu dzirdējusi par investoriem, kuri tāpēc nevēlas braukt caur Latviju. Mēs zaudējam kravas, ekonomika saplok, tāpēc jābūt elastīgākiem aizņēmumu piesaistīšanā. Mums jāizmanto visas Junkera plāna [investīciju plāns, kas paredz ES ekonomikai trīs gadu laikā piesaistīt investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā] iespējas.»

Ref:103.000.103.200500

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas