bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 18.09.2018 | Vārda dienas: Liesma, Elita, Alita
LatviaLatvija

Antāne: Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas asociācija – Transports un loģistika prezidente Inga Antāne

Ir nozares, kurās pieņemts kā darbiniekus redzēt pārsvarā vīriešus. Celtnieki, autobusu vadītāji, elektriķi utt. Transports un loģistika ir vēl viena izteikti vīrišķīga nozare. Tomēr vadošā šīs nozares nevalstiskā organizācija – biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika – par savu vadītāju ir izvēlējusies sievieti – Ingu Antāni, kura jau vairākus gadus nenogurusi turpina klaudzināt pie valdības durvīm, lai veicinātu šīs nozares uzplaukumu visas Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstības vārdā, vēsta portāls procesilatvija.lv

Nule viņa kļuvusi ne tikai par galveno šīs nozares lobiju, bet arī uzņēmēju, ieņemot padomes locekles amatu tādos lielos ostas uzņēmumos kā Ventbunkers un Ventspils tirdzniecības osta. Turklāt viņa nebaidās mest izaicinājumu visai sabiedrībai un kandidēt pašvaldību vēlēšanās tieši Ventspilī, kuras atslēgas jau vairāk nekā divus gadu desmitus bijušas vienas personas rokās, uzsver portālā. Publicējam daļu no intervijas.

Esi nākusi klajā ar iniciatīvu nākamos simts gadus Latvijai veidot pašai, aicinot ikvienu tajā iesaistīties. Kādēļ Tev tas ir svarīgi un ko Tu ar to gribi panākt?

Ļoti bieži mēs mēdzam sūdzēties, mums nepatīk valdība, mūs neapmierina pieņemtie lēmumi, mums nepatīk politiķi, tas no vienas puses. No otras: pat, ja tu mēģini iesaistīties politiskos procesos, būs pilsoniski, sabiedriski aktīvs, mēģini kaut ko mainīt, nekas nesanāk.

Man kā BATL prezidentei darbs ir cieši saistīts ar to, ka es mēģinu ietekmēt politiskos procesus un lēmumus, lai veicinātu ostas uzņēmumu attīstību, Latvijas tranzīta koridora attīstību. Un tad pienāk tāds brīdis, kad saproti, ka tev ir par īsu rokas. Tu vari «durt ar īlenu dibenā» ministriem, tu vari iet presē, vari gūt maksimālu atbalstu, bet saproti, ka ir par īsu. Un tajā brīdī ir vairāki varianti. Viens – tu iesaisties politikā, kļūsti par aktīvu politiķi, par ministru, kļūsti par lēmumu pieņēmēju. Tas ir izcils variants. Taču ne vienmēr visi kļūst par politiķiem, kur nu vēl par ministriem.

Otrs variants ir mums pašiem daudz aktīvāk pilsoniski iesaistīties mūsu valsts, tautsaimniecības veidošanā. Simts gadi ir nodzīvoti, Latvija ir pieaugusi meitene, tagad pienācis laiks veidot nākamos simts gadus, lai nav atkal tā, ka mēs simts gadus nodzīvojam un attopamies – nē, mums tomēr kaut kas nepatīk, atkal nav tā, kā mēs gribējām. Lai nebūtu šie pārmetumi, mēs no situācijas «viss ir slikti» pārejam uz situāciju «darām paši». Tad arī tapa šī iniciatīva. Tāpēc es aicinu katru piedalīties nākamo simts gadu Latvijas vēsturē veidošanā, dodot novēlējumus, priekšlikumus, kā vajadzētu labāk, kā redzam mūsu Latviju. Kad gada laikā visu apkoposim, iesniegsim simtgades birojā, es domāju, ka tas varētu būt arī digitalizētā veidā. Mēs esam uzsākuši novēlējumu un priekšlikumu vākšanu. Kustība ir plānota Vislatvijas mērogā, es aicināšu visus novadus un pilsētas iesaistīties, turklāt ne tikai Latvijas ietvaros, bet arī tos, kas dzīvo aiz mūsu valsts robežām. Es domāju, ka tiem, kas dzīvo ārzemēs ir daudz ko teikt, viņiem varētu būt būtiski novēlējumi un priekšlikumi.

Līdz šim Tu biji pazīstama kā vienas nozares – transporta un loģistika aizstāve, arī nedaudz iesaistījies politikā, arī pašreiz kandidē Ventspils domē pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc Tev ir svarīgi iesaistīties procesos? 

Es vienkārši neprotu «knipelēt» (smejas)….

Bet tranzīts – ļoti nesievišķīgi…

Man šķiet, ka stāvēt uz sliedēm augstpapēžu kurpēs ir ļoti sievišķīgi (smejas). Liels rūdījums. Un atkal mēs nonākam pie diviem variantiem. Tu vari noskatīties, kā tas vai cits process iet un cerēt, ka tie citi tiks galā. Vari ar to sadzīvot, ka kaut kā tie procesi notiek, tevi neapmierina, tu sūksties par to, bet rezultāts kaut kāds sanāk. Nav svarīgi, vai plānots vai nē, jo tu pats nemaz neplāno, tikai ej kaut kādā plūsmā līdzi. Paļaujies, ka citi saplānos. Ir arī otrs variants. Tu redzi, ka kaut kas nav kārtībā. Tranzīts, kas ir otra lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, buksē. Nav mums izstrādāts tranzīta koridora piedāvājums, nav viss kārtībā ar tarifiem, uzņēmumi mokās, maksā nodokļus, zini, cik svarīgi ir saprast, ka nodokļi neaug Valsts kasē, nodokļi rodas, piemēram, Ventspils ostā. Un tad tu vari izvēlēties – iet palīgā, aizstāvēt, cīnīties, iedziļināties, analizēt. Es izvēlos otru ceļu. Es nevaru noskatīties, ja kaut kas notiek nepareizi manā izpratnē. Ir tikai divi varianti, trešā nav. Vai nu noskaties plūsmā vai kaut ko dari.

Ko tev ir izdevies ietekmēt līdz šim?

25 gadus tranzīts, ostas – ir bijis tāds kā mēmais caurums. Mēs zinām, ka tur kaut kāda darbība notiek, kaut ko krauj, kaut kāda nauda nāk, bet neviens līdz galam nav sapratis, kāda tam visa saistība ar katru no mums. Tas, kas ir izdevies, ir tas, ka nozare ir kļuvusi atvērtāka. Beidzot ir sākusies diskusija par to, ka tranzīts, transports un loģistika ir ļoti svarīga Latvijas tautsaimniecībai, ir sākusies diskusija, vai nebūtu transports un loģistika jāizvirza kā prioritārā nozare, ir sākusies diskusija par sadarbību ar Ķīnu, lai diversificētu kravu plūsmu, jo šobrīd mums pamatā ir Krievijas kravas. Esam uzsākuši darbu pie jaunās dzelzceļa tarifu aprēķināšanas metodikas.  Sarunas notiek visos līmeņos. Cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā ir trīs lielas ostas un, ka tā ir liela mūsu visu kopīgā bagātība. Jā, piekrītu, šobrīd nav atrisinātas visas ar nozari saistītās problēmas, joprojām nav vienotā Latvijas tranzīta koridora kopīgais redzējums un piedāvājums. Ja es būtu ministre, lēmumu pieņēmēja, tad man, protams, būtu vieglāk ietekmēt procesu un pieņemt izšķiroši svarīgus lēmumus. Šobrīd es daru to, kas ir manos spēkos un iespējās.

Rezultāts agri vai vēlu būs. Pie tās situācijas, kas ir tranzīta nozarē, kad kravu plūsma ir ļoti svārstīga, Klaipēda ir ļoti spēcīgi kāpinājusi savu konkurētspēju un citi ārēji objektīvie apstākļi liek mums rīkoties. Nedrīkst vairs būt kā pirms 25 gadiem, kad osta tur pati kaut ko krāmējas, biezie onkuļi kaut ko pārdala un nav īsti skaidrs, kāds mums no tā labums. Mūsu ostas – Rīgas un Ventspils – ir iekļautas Eiropas Savienības jūras ostu tīklā. Tās ir neatsveramas iespējas. Šis jautājums ir jāaktualizē un jāskaidro sabiedrībai. Man bija intervijas diviem lieliem Ķīnas laikrakstiem. Kas ir Ķīna!? Tas ir ļoti liels pasaules ekonomiskais spēks. Ķīnas žurnālistam rādīju mūsu karti un skaidroju, ka šajā mazajā teritorijā ir trīs lielās ostas un vēl septiņas mazās. Viņam tas bija zināms šoks. Šis darbs ir jāturpina. Ir jāskaidro sabiedrībai, kas ir mūsu ostas, kas ir mūsu dzelzceļš, cik liela tam visam ir nozīme, ka tā ir mūsu ekonomikas asinsrite. Kamēr tas nebūs ikvienam skaidrs, tikmēr mans darbiņš nav pabeigts.

Tu arī iesaisties politikā, startējot vēlēšanās. Vairāk rūp tieši Ventspils, nevis visa Latvija?

Pirmkārt, būt biedrības vadītājai, rūpēties par uzņēmumiem Ventspilī un arī turēt roku uz pulsa visam Latvijas tranzītam, neizslēdz to, ka es varētu iesaistīties aktīvajā lokālajā pārvaldībā. Ventspils osta ir ļoti svarīga visai Latvijai, ne tikai Kurzemei vai pašai pilsētai. Ventspils osta ir vistālāk uz ziemeļiem esošā neaizsalstošā Baltijas jūras austrumu krasta osta. Tas ir ļoti būtiski, kad iestājas ziema. Tā ir visas Latvijas interese – Ventspils var strādāt arī tad, kad citur ostas ir aizsalušas. Ventspils osta ir Baltijas jūras austrumu piekrastes dziļākā osta.

Mēs varam apkalpot ļoti lielus kuģus. Tās ir divas priekšrocības, kas saka, ka tā nav tikai Ventspils, bet arī visas Latvijas rūpe. Ir jāmaina domāšana. Līdz šim ir bijis tā – ir Rīga, ir Liepāja, ir Ventspils, ir Latvijas dzelzceļš un tad nu katrs pats par sevi raujas. Bet tā visa infrastruktūra pieder valstij un tā jāuztver kā vienots veselums, kas ir Latvijas nacionālā bagātība. Ir daudz valstu, kurām nav ostu, piemēram, Baltkrievija tepat mums blakus, sadarbības partneris. Kā jau esmu minējusi, tad transports un loģistika ir ekonomikas asinsrite – attīstās tranzīts, attīstas transports un loģistika, attīstas ar viss apkārt. Iesaistoties aktīvajā politikā, es varu iegūt vēl vienu instrumentu, lai veicinātu Ventspils ostas attīstību un līdz ar ko arī visa Latvijas tranzīta koridora attīstību.

Ventspils mērs Aivars Lembergs, iepazīstot viņa publiskos izteikumos, it kā taču cīnās par Ventspils ostu. 

Ventspils osta nav sinonīms vārdam Lembergs. Ostā strādā daudz uzņēmēju, lielu uzņēmēju, tai skaitā BATL uzņēmēji, kas ir lielākie nodokļu maksātāji Ventspilī. Uzņēmumos strādā daudz ventspilnieku. Mūsu uzņēmumu darbība ir cieši saistīta ar pilsētu un tās izaugsmi. Manuprāt, pašvaldībai būtu jāiesaistās daudz aktīvāk to jautājumu risināšanā, kuri traucē attīsties un piesaistīt lielākus kravu apjomus.

Piemēram, BATL intensīvi cīnās par tarifu izlīdzināšanu Ventspils virzienā. Nav pareizi no valsts tautsaimniecības viedokļa, ka trīs lielajās ostās strādājošie komersanti savā starpā cīnās nevis ar pakalpojuma kvalitāti godīgos konkurences apstākļos, bet ar valsts infrastruktūras pieejamību. Attāluma dēļ Ventspils osta ir nekonkurētspējīga. Ja uzņēmējam ir par 3-5 eiro par tonnu dārgāk vest uz Ventspili, viņš, vai nu paliks Rīgā vai ies uz Klaipēdu. Rezultātā zaudējam mēs visi. Šādā veidā mēs pazaudējām kālija kravas no Baltkrievijas, kas šobrīd ļoti veiksmīgi tiek pārkrautas Klaipēdas ostā. Baltkrievi tur ir uzbūvējuši savu termināli. Kāpēc viņi ir prom? Mēs nespējām vienoties par tarifiem, nespējām iedot baltkrieviem konkurētspējīgu, garšīgu tarifa piedāvājumu. Klaipēdā baltkrievi krauj aptuveni desmit miljonus tonnu. Kālija parks, kas arī ir specializējies minerālmēslu pārkraušanā, varētu pārkraut līdz septiņiem miljoniem tonnu.

Tad varam parēķināt, cik naudas aiziet gar degunu, ja viena tonna produkta Latvijas tautsaimniecībā atstāj ap 15 eiro. Un tikai sava stulbuma dēļ. Nespējām laicīgi un gudri reaģēt. Uzskatu, ka tajā brīdī Ventspils pilsētas vadībai bija jāspēj kā spēcīgai pašvaldībai vienoties ar valdību, ar Latvijas dzelzceļu. Viņi varēja tomēr panākt izdevīgu tarifu. Turklāt arī uzņēmums pats vērsās pie valdības. Tā ir neizdarība. Tarifa jautājums ir ļoti būtisks, un pilsētas pašvaldības vadība var iesaistīties šādu jautājumu risināšanā valdības līmenī. Jā, var teikt, ka tā nav pašvaldības kompetence, bet būsim godīgi – pašvaldība daudz ko var ietekmēt un Ventspils vadība ir viena no ietekmīgākajām vietējām varām valstī.

Tāpat svarīgs jautājums ir dzelceļa sliežu modernizācija Ventspils virzienā, lai varam vilkt garākus vilcienu  sastāvus un kāpināt savu efektivitāti. Mēs par to esam runājuši vairākkārt. Ja es būtu pilsētas vadītāja, es noteikti būtu iesaistījusies daudz aktīvāk gan tarifu jautājumā, gan dzelzceļa modernizācijā. Vēl jo vairāk, ja uz šīm problēmām norāda uzņēmumi, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji pilsētā un, no kuriem ir atkarīga pilsētas iedzīvotāju labklājība. Kad Rīgā bija Ķīnas samits 16+1, BATL aicināja arī pašvaldību sēsties pie apaļā galda un pārrunāt tarifu jautājumus, izstrādāt vienoto tarifu piedāvājumu. Ventspils dome toreiz klusēja.

Tu atkal visas Latvijas mērogā, bet pievēršamies vairāk Ventspilij, kur Tu kandidē vēlēšanās. Kas Ventspilī būtu savādāk, ja vadības groži būtu Tavās rokās?

Ventspilij, atšķirībā no citām Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu, ir ļoti liela priekšrocība un liela bagātība – dziļūdens neaizsalstoša osta. Šādai pilsētai būtu jābūt Rietumu valstu ostas pilsētu līmenī. Ne tikai osta, kas ir varena, kas spēj piesaistīt ogles un naftu, bet arī spēj diversificēt kravas, spēj atvērt loģistikas centrus, spēj piesaistīt jaunas konteineru kravas, un vienlaikus caur šo prizmu šī pilsēta ir moderna, rietumnieciska tirdzniecības Meka. Kas šobrīd ir Ventspilī? Ventspils vadītājs regulāri salīdzina Ventspili ar citām Republikas pilsētām.

Tas ir ļoti nekorekti salīdzināt sevi kā tranzīta pilsētu ar pilsētām, kuras ne tuvu nav tik turīgas. Ar šo ostu un infrastruktūru Ventspils varēja izskatīties daudz labāk un cilvēki varēja dzīvot daudz lielākā labklājībā. Un nevis cilvēki brīvdienās no Ventspils brauc uz Rīgu vai Liepāju, bet tā, ka cilvēki no Rīgas brauc un dzīvo Ventspilī tāpēc, ka Ventspils ir moderna ostas pilsēta, kūrorta pilsēta, kur osta sasaistē ar sabiedrību roku rokā ir izveidojusi ļoti labu konkurētspējīgu pilsētas redzējumu. Šobrīd tas nenotiek. Ja iebrauc Ventspilī, tad pilsētas ielas ir patukšas.

Savā laikā, kad es strādāju Ventspilī deviņdesmito gadu sākumā, kad es kā skuķis no Talsiem pārcēlos uz Ventspili, man likās, ka esmu atbraukusi uz mega lielpilsētu. Tur viss mudžēja. Osta bija mūžīgi darbībā, pilsētā bija veikali, frizētavas, bankas, tur bija tāda dzīvība. Tagad, kad iebrauc Ventspilī, ir vērojams apsīkums. Skumji. Tā nedrīkst būt tranzīta pilsētā. Ja dzīvības nav tranzīta pilsētā, tad ko mēs prasām no Rēzeknes?! Pilsēta ir sakārtota, tam es piekrītu, bet tranzīta pilsētai ir jābūt ar citu pienesumu, citu atdevi. Tai ir jābūt pazīstamai, populārai tirdzniecības vietai, uz kuru brauc tūristi aumaļām, jo viņi zina, ka tur ir labas viesnīcas, labi restorāni, labas atpūtas iespējas un veikali. Ja mēs paskatāmies, kā ir citās ostas pilsētās. Piemēram, aizbrauciet apskatieties Antverpeni. Tādai ir jābūt ostas pilsētai. Mums šobrīd tas ir jāattīsta. Ir jāizmanto visas priekšrocības, ko dod osta. Osta nav bubulis, kas smird. Osta ir unikāla iespēja nopelnīt, ja vien tu pareizi to dari.

Ref:224.000.103.1354


Pievienot komentāru

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens

Eurostat: Latvijā augustā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada augustā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina pirmdien, 17.septembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.