Apdraudot tiesiskumu, dalībvalstis varētu palikt bez ES naudas

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta. To paredz ceturtdien, 17.janvārī, apstiprināts noteikumu projekts, par kuru BNN informējusi Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«Tiesiskuma un citu ES vērtību ievērošana ir Eiropas projekta pamatprincipi. Neviena valsts tos nedrīkst pārkāpt, neizjūtot sekas,» uzsvērusi Budžeta komitejas ziņotāja Eidera Gardiasavala Ruviala (Eider Gardiazabal Rubial, S&D, Spānija): 

Projektā norādīts, ka Eiropas Komisijai (EK) saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt «vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs» un izvēlēties atbilstošākās sankcijas, piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu. EK konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa, un komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome.

Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Noteikumu projekts ceturtdien tika apstiprināts ar 397 balsīm pret 158, 69 deputātiem atturoties. Deputāti tagad ir gatavi sarunām ar ES valstu ministriem, kuri par savu nostāju vēl nav vienojušies.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste

Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās jomās, vēsta projekts. Proti, tiks izvērtēta pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu un veic finanšu kontroli un uzraudzību. Tāpat komisija izvērtēs pienācīgu krāpšanas – arī nodokļu krāpšanas –, korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšanu. Vērtēs lietu izskatīšanu neatkarīgās tiesās, kā arī nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguvi. Nosodījumu izpelnīsies arī tās valstis, kuras izvairīsies no nodokļu maksāšanas sodīšanas. Visbeidzot tiks vērtēta sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru.

Plānots, ka Eiropas Komisiju konsultētu neatkarīgu konstitucionālo tiesību un finanšu jomas ekspertu grupa. Tās sastāvā būtu pa vienam katras ES dalībvalsts apstiprinātam loceklim, bet vēl piecus apstiprinātu Eiropas Parlaments.

Katru gadu ekspertu grupa izvērtētu situāciju visās dalībvalstīs, un tās secinājumi būtu publiski pieejami.

Galīgo saņēmēju aizsardzība

Atkarībā no fiksēto pārkāpumu vēriena Eiropas Komisija varētu pieņemt lēmumu par vienu vai vairākām soda sankcijām, piemēram, saistību apturēšanu, maksājumu termiņu pārtraukšanu, priekšfinansējuma samazināšanu vai maksājumu apturēšanu.

Ziņojumā norādīts – ja vien Eiropas Komisijas lēmumā nebūtu norādīts citādi, valstij joprojām būtu jāturpina attiecīgo ES programmu īstenošana un jāveic maksājumi galīgajiem saņēmējiem, piemēram, zinātniekiem vai nevalstiskajām organizācijām. Komisijai būtu pienākums sniegt atbalstu galīgajiem saņēmējiem un rūpēties, lai viņiem tiktu izmaksātas saņemamās summas.

Pieņemot lēmumu par sankcijām, Eiropas Komisija Eiropas Parlamentam un ES Padomei nosūtītu priekšlikumu atbilstošo summu pārvietot uz budžeta rezervi. Lēmums stātos spēkā pēc četrām nedēļām, ja Parlaments vai ES Padome šajā laikā to nenoraidītu vai negrozītu. Tā kā lēmums ES Padomē būtu jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad atsevišķa dalībvalsts to nevarētu bloķēt.

Eiropas Komisijai konstatējot, ka pārkāpumi ir novērsti, tāda pati procedūra tiktu piemērota, lai iesaldētos līdzekļus atbloķētu, vēstīts ziņojumā.

Saistītie raksti

2 KOMENTĀRI

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas