Apgūta ceturtdaļa no gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem ES fondu projektiem

Līdz jūnija beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija (FM).

Uz jūnija beigām budžeta izdevumu plāns ir izpildīts par 92,6%, tādējādi pirmajā pusgadā ministrijas ir apguvušas ~25% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas jau šobrīd plāno vairākus soļus uz priekšu, nodrošinot pēc iespējas sabalansētāku ES fondu projektu finansējuma apguvi gada griezumā un izvairītos no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos, norāda FM.

Ministrija atzīmē, ka atbildīgajām ministrijām būtu rūpīgi jāizvērtē finansējuma apguves iespējas atbilstoši plānam un nepieciešamības gadījumā jāpārceļ līdzekļi uz citām ES fondu aktivitātēm sava budžeta ietvaros vai jāpārdala uz FM ārvalstu finanšu palīdzības budžeta rezerves programmu (ja tiek plānots pārpalikums), kā arī savlaicīgi jāinformē FM par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem.

Tas ir svarīgi, lai izvairītos no finansējuma «iesaldēšanas» ministriju programmās un laicīgi atbrīvotu finansējumu jaunu projektu īstenošanai, uzsver FM.

Vislielākās plāna neizpildes bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai (6,4 miljonu latu apmērā jeb 14% no pārskata perioda plāna), Satiksmes ministrijai (2,8 miljonu latu apmērā jeb 5,7% no pārskata perioda plāna), Ekonomikas ministrijai (1,3 miljoni latu jeb 9,7% no plāna), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (1,2 miljoni latu jeb 4,7% no plāna), kā arī Kultūras ministrijai (0,8 miljoni latu jeb 26,8% no pārskata perioda plāna).

Tāpēc FM rosina nozaru ministrijas, īpaši SM, EM, KM un VARAM izvērtēt budžeta izpildes prognozes, kas šobrīd liecina par atkāpēm no sākotnēji plānotā, un izvērtēt iespējas pārstrukturēt līdzekļus starp aktivitātēm sava budžeta ietvaros vai arī iesniegt Finanšu ministrijā līdzekļu pārdales pieprasījumu, lai finansējumu, kuru plānots neapgūt, ieskaitītu atpakaļ budžetā (ārvalstu finanšu palīdzības rezerves programmā) un pēc tam ar FM lēmumu to varētu pārvirzīt citiem projektiem.

Tā piemēram, IZM jau izvērtējusi savu situāciju un rezerves programmā atgriezusi 10 miljonus latu, ko tagad varēs izmantot citu nozaru ES fondu projektu finansēšanai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas