bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks

Secina: Apmānīt karavīrus un likt nepakļauties pavēlēm – biedējoši viegli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs jeb StratCom veica pētījumu, kurā centās noskaidrot, vai ar sociālo tīklu palīdzību iespējams «uzlauzt» armijas aizsardzību. Eksperimentā secināts – tas ir biedējoši viegli, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

«Ļaundaru komanda» vēlas noskaidrot slepenu informāciju par NATO armijas mācībām. Tā tīklā Facebook reģistrē profilus – gan izdomātus, gan no īstiem cilvēkiem aizgūtas identitātes, bet tiem visiem kopīga ir profesija – karavīrs. «Ļaundari» rada oficiālās armijas lapas kopiju un jaunas tematiskas vietnes. Tās kalpo par ēsmu. Tā krāpnieki atrod īstus karavīrus – militāro mācību dalībniekus. Facebook ieteikumu funkcija pati atrod citus viņu kolēģus. Pat tādus, kas nebija norādījuši armiju kā savu darba vietu.

Atrastos karavīrus pievieno slēgtai Facebook grupai. «Ļaundari» apmaksā arī reklāmu. Tas izmaksā vien dažus desmitus eiro.

Šādā veidā StratCom pētnieki atrada ap 150 īstu militāro mācību dalībnieku. No karavīru aktivitātēm sociālajos tīklos izdevās uzzināt smalku informāciju par viņu interesēm, ģimenēm, hobijiem. Tādēļ izvilināt papildu ziņas par mācībām nebija grūti. Tāpat izdevās noskaidrot armijas vienību precīzas atrašanās vietas. Un pats galvenais – viņi panāca, ka karavīri nepakļāvās pavēlēm un atstāja savas pozīcijas, vēsta Nekā Personīga.

«Mēs saprotam, ka arvien vairāk un vairāk šīs metodes un tehnoloģijas var izmantot ne tikai, teiksim, es pirkšu Adidas botas, nevis Nike botas, bet arī lai citas rīcības sāktu ietekmēt. Šis mūsu eksperiments mēģināja saprast, cik tad tālu ir. Jāsaka godīgi, es pats arī nejūtos komfortabli ar to, cik vienkārši tas bija un cik efektīvi tas bija. Mans pamatsecinājums no visa šī eksperimenta – mēs esam daudz vienkāršāki, nekā mums pašiem šķiet,» stāsta StratCom direktors Jānis Sārts.

Latvijas bruņotajos spēkos lētticību internetā uztver nopietni un atzīst, ka karavīri, jo īpaši zemessargi, pārāk bezrūpīgi publicē informāciju un attēlus no mācībām. StratCom neatklāj, kuras NATO valsts armijā eksperiments noticis, taču noprotams, ka tā ir Latvija, ziņo raidījums.

«Mums tā lielākā problēma. Mēs strādājam arī ar zemessargiem, lai panāktu to, ka informācija, kas tiek publicēta sociālajos tīklos, nekompromitētu pašus šos cilvēkus vai sistēmu kā tādu. Protams, vienmēr nostrādā civilais faktors. Šis pētījums faktiski ir pierādījums tam, ka sistēma ir jāuzlabo, un, protams, arī pierādījums tiem neticīgajiem, kuri ignorē šādas lietas, jo jebkurš ne tikai karavīrs vai zemessargs var tikt ietekmēts, jo tās faktiski ir ietekmēšanas operācijas,» norāda Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

Sociālie tīkli radījuši drošības caurumu, no kura armiju pilnībā pasargāt varētu vien aizliegums karavīriem lietot mobilos telefonus. Šāda radikāla rīcība pagaidām netiek apsvērta, tā vietā uzsvars tiek likts uz karavīru izglītošanu, ziņo Nekā Personīga.

Telefonu aizliegums varētu pasargāt no datu noplūšanas aktīvajā militārajā fāzē, bet tas nenovērš armijas noslēpumu publicēšanu brīvajā laikā.

«Kanādā Jūras spēkos, kad kuģi iet garākās misijās, viedtālruņi nav atļauti. Viņu spējas rekrutēt cilvēkus ir strauji kritušās. Vai tu vari dabūt jaunieti kļūt par militārpersonu, ja tu uzreiz pasaki – tev viedtālrunis nebūs. Krievija tagad mēģina šo te, tur būs, manuprāt, divas sekas – viens, ka viņi nevarēs rekrutēt cilvēkus, otrs, ka cilvēki atradīs veidu, kā to apiet,» norāda Sārts.

Tomēr pat bez īpašām pūlēm internetā pieejami dati par cilvēku privāto dzīvi, pirkumiem, interesēm. Ir pat uzņēmumi, kuru bizness ir šo datu tirgošana. Lielākoties informācija tiek izmantota, lai rādītu reklāmas īstajai auditorijai, bet citi pielietojumi ir daudz bīstamāki.

ASV prezidenta vēlēšanas, Brexit referendums Lielbritānijā un citi piemēri rāda, kā šie dati kļuva par ieroci sabiedrības noskaņojuma ietekmēšanai. Viltus profilus, tematiskas lapas, slēgtas grupas ASV, Lielbritānijas un citu valstu iedzīvotāju šķelšanai un balsojumu rezultātu ietekmēšanai patiesībā radīja viltvārži Krievijā.

Šajos gadījumos ļaunprātīgu iejaukšanos un dezinformāciju izdevies pierādīt, jo sociālie tīkli piekrituši sadarboties un izmeklētājiem dot datus. Bez sadarbības konstatēt manipulēšanu vai dezinformēšanu ir grūti, it īpaši, ja tā notiek slēgtās sociālo tīklu grupās.

«Pamatveids, kā ietekmi realizēt un iegūt kontroli pār kaut kādām grupu uzvedībām, ir tieši šīs slēgtās grupas, un tieši tur ir tā bīstamība, ka, izņemot pašu sociālo mediju kompāniju, cilvēki no malas nevar pat reizēm redzēt, kas notiek. Mēs pat nezinām, ka tās pastāv. Ja tu skaties no otras puses, tas ir tas pamatceļš, viens no stūrakmeņiem, lai radītu šāda veida ietekmes uz cilvēkiem,» norāda Sārts.

Pērn Latvijā pirms Saeimas vēlēšanām tika izveidota īpaša iestāžu koordinēšanas grupa, kas tikās un sadarbojās ar Facebook un citām sociālo tīklu platformām. Galvenais mērķis bija novērst dezinformāciju.

Tagad – pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām – šādas koordinēšanas grupas ir visās dalībvalstīs. Ja sociālie tīkli nevarēs demonstrēt, ka paši var novērst dezinformēšanas un manipulācijas kampaņas, tad Eiropa ķersies pie sociālo platformu regulēšanas.

«Ir jautājums par to, vai ir nepieciešama vai nav nepieciešama sociālo mediju regulēšana Eiropas Savienības līmenī. Sociālo mediju kompānijas no savas puses mēģinās pierādīt, ka pietiek ar brīvprātīgu labās gribas kodeksu, un Eiropas Savienība mēģinās to pārbaudīt un saprast, vai tas, ko dara sociālo mediju kompānijas, novērš apdraudējumu demokrātijai, novērš maldināšanas un dezinformācijas izplatīšanos vai nē,» norāda Kaspars Ozoliņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks. «Cilvēkiem vajadzētu būt pieejamām pamatzināšanām, kas, kāpēc, kādā veidā viņa datus izmanto, ar kāda veida informāciju viņš tiek «barots». Lai viņš saprastu, kas ir tā vide, kurā viņš patiesībā pats pieņem savus lēmumus.»

Sociālo tīklu ieraksti un dati pētniekiem aizvadītajos gados ļāvuši konstatēt Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā un Sīrijā, kad Kremlis savas armijas iesaisti noliedza. Februāra nogalē Krievija karavīriem aizliedza izmantot mobilos telefonus.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->