Aprit divi mēneši kopš vēlēšanām. Varam paņemt popkornu un vērot situācijas attīstību, tā politologs

Kopš jaunās Saeimas vēlēšanām apritējuši precīzi divi mēneši – 16 parlamenta komisiju vadītāji izraudzīti, Saeimas Prezidijs ievēlēts, taču joprojām nav skaidrs, kuras no partijām būs koalīcijā, bet kuras – opozīcijā. Lai gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns iepriekš izteicies visai kategoriski par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesaisti valdībā, pašreizējais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems no KPV LV arī viņiem ir atvēlējis divas vietas jaunajā Ministru kabinetā.

Vai pašreizējā situācija ir normāla – vērtē politologi un uzņēmēji

«Pagaidām situācija ir normāla,» telefonintervijā ar BNN komentē politologs Ivars Ījabs, liekot uzsvaru uz vārdu «pagaidām». Runājot par potenciālajām ārkārtas vēlēšanām, politologs norāda, ka nav nekādu indikāciju, kas par tām liecinātu. «Pašlaik ārkārtas vēlēšanas ir tikpat tālu kā iespēja aizsūtīt cilvēku uz Marsu nākamā gada laikā,» saka Ījabs.

Tā kā šobrīd situācija mainoties ik pa stundām, politologs iesaka «paņemt popkorna turzu un vienkārši vērot, kā situācija attīstās».

Arī domnīcas Providus galvenā pētniece Iveta Kažoka telefonsarunā ar BNN pauž viedokli, ka pašreizējā situācija ir normāla, ja to vērtē Eiropas kontekstā, īpaši, ja pavēro, kas notiek Zviedrijā, kur jau vairāk nekā pusgadu nav izveidota jauna valdība.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž uzskatu, ka «pašreiz izveidojusies ļoti nelabvēlīga situācija, jo trūkst skaidrības ne tikai par to, kas būs uzņēmējiem būtiskāko ministriju vadītāji, bet arī dzīvojam «pagaidu režīmā», nepieņemot svarīgus lēmumus Latvijas ekonomikas attīstības veicināšanai». LTRK arīdzan «sveic» deputātus ar ievēlēšanas jubileju 13.Saeimā un aicina «saņemties», veidojot valdību, «kurai ar steigu jāsāk strādāt, risinot virkni ar problēmām».

Kas noticis līdz šim?

26.oktobris

JKP līderis Bordāns pauž uzskatu, ka partijas varētu vienoties par jauno  valdību arī pirms oficiālās premjera amata kandidāta nominēšanas.

6.novembris – aprit mēnesis kopš vēlēšanām

Jaunā Saeima sanāk uz pirmo sēdi, un tajā pašā dienā tiek ievēlēts Saeimas Prezidijs.

Atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par 13.Saeimas priekšsēdētāju ievēlēta Ināra Mūrniece, kas pārstāv nacionālo apvienību Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK), savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā deputāti ievēl Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JKP) un Inesi Lībiņu-Egneri no Jaunās vienotības (JV). Saeimas sekretāra amatā ievēlēts Andrejs Klementjevs no Saskaņas (S), bet Saeimas sekretāra biedra amatā – Marija Golubeva no Attīstībai/Par! (AP).

Saeimas Prezidijā netika ievēlētas divas politiskās partijas. – KPV LV un ZZS, lai gan pirms Prezidija ievēlēšanas plaši izskanējis viedoklis, ka tas būtu jāpārstāv piecām partijām, kas guvušas lielāko vēlētāju atbalstu parlamenta vēlēšanās.

7.novembris

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kā Ministru prezidenta amata kandidātu nominē Jāni Bordānu. Pats Bordāns (JKP) ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās.

Tikmēr partiju apvienība Attīstībai/Par! norāda, ka respektēs JKP pozīciju neiekļaut valdībā Zaļo un zemnieku savienību.

14.novembris

Apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolemj izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

«Domāju, ka pēc šodienas notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu,» Bordāna vadīto sarunu izjukšanu komentē KPV LV pārstāvis Gobzems, piebilstot, ka uguns un ūdens nomierina, bet kopīgs ugunskurs jūras krastā, Latvijas simtgadi sagaidot, varētu veicināt turpmāko dialogu, lai risinātu situāciju.

20.novembris

Apstiprina 16 parlamenta komisiju vadītājus, turklāt pa kādai komisijai tiek  katrai no Saeimā ievēlētajām piecām partijām.

VL–TB/LNNK savā pārziņā iegūst Saeimas Ārlietu komisiju, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, AP – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, Sociālo un darba lietu komisiju un Eiropas lietu komisiju, bet JKP – Juridisko komisiju, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. KPV LV savā pārraudzībā iegūst Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Pieprasījumu komisiju, Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, JV – Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kā arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, ZZS – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Nacionālās drošības komisiju, savukārt Saskaņa – Vides pārvaldes un pašvaldības komisiju, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Tikmēr bijušais premjers Valdis Birkavs par pašreizējo valdības veidošanas procesu izsakās, ka to vislabāk raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas. Viņš skaidro, ka steiga ir tāpēc, ka partijas pārāk ātri pieņem lēmumu par to nevarēšanu jeb izvēlēšanos nepiedalīties. Savukārt ambīcijas ir tās, kas šobrīd vada gribētājus kļūt par premjeriem.

26.novembris

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uztic KPV LV pārstāvim Aldim Gobzemam. Prezidents Gobzemam dod divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība iegūtu vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Vējonis piebilst, ka gadījumā, ja tas neizdosies, Gobzema nomināciju atsauks. Taču viņš pauž cerību, ka partijas spēs panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.

4.decembris

Partijas KPV LV premjera amata kandidāts Gobzems pārtrauc sarunas par valdības veidošanu ar AP. Tikmēr AP uzskata, ka «Gobzems meklē, kā iziet no strupceļa, jo saprot – valdību izveidot nesanāks».

Gobzems arī izsaka topošās valdības piedāvājumu. Sev KPV LV vēlas trīs vietas valdībā – Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt Saeimas deputātu Ralfu Nemiro. JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra amats – Tālim Linkaitam, veselības – Jurim Jurašam, izglītības – Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, bet tieslietu – Jānim Bordānam vai Jutai Strīķeis

Apvienībai Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu – Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības – Imantam Parādniekam, kultūras – Dacei Melbārdei.

ZZS un JV tiek piedāvāts pa divām vietām Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Raimonds Bergmanis. Savukārt JV pārstāvji Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs varētu ieņemt attiecīgi ekonomikas un ārlietu ministru amatus.

5.decembris

«Gobzema piedāvājumam par jaunās valdības ministriju sadalījumu ZZS varētu piekrist, lai gan partijai ir arī vairāki jautājumi par jaunās valdības deklarāciju un atsevišķiem ministra amata kandidātiem,» apgalvo ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

6.decembris

Nespēja vienoties par jauno valdību likusi ķerties pie mehānisma, kas Latvijā nav darbināts vairāk nekā desmit gadus. Nākamo gadu sāksim ar pagaidu budžetu, par ko ceturtdien, 6.decembrī galīgajā lasījumā lemj Saeima.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto iepriekš vēstīja, ka «aritmētika vienkārša – valsts 2019.gadu būtu sākusi ar jaunu budžetu, ja līdz novembra vidum Latvijā būtu jauna valdība, turklāt tā jau būtu paspējusi pieņemt visus lēmumus, kas saistīti ar galveno finanšu dokumentu. Tā kā saistībā ar Ministru kabineta veidošanu «būt vai nebūt» joprojām aktuāls, nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu.»

Latvijā šī situācija nav unikāla, taču ne reizi nav piedzīvota, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā. Valsts gadu ar pagaidu budžetu līdz šim sākusi divas reizes, abas pēc Saeimas vēlēšanām.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas