bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.02.2019 | Vārda dienas: Eleonora, Ariadne
LatviaLatvija

Aprit divi mēneši kopš vēlēšanām. Varam paņemt popkornu un vērot situācijas attīstību, tā politologs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopš jaunās Saeimas vēlēšanām apritējuši precīzi divi mēneši – 16 parlamenta komisiju vadītāji izraudzīti, Saeimas Prezidijs ievēlēts, taču joprojām nav skaidrs, kuras no partijām būs koalīcijā, bet kuras – opozīcijā. Lai gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns iepriekš izteicies visai kategoriski par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesaisti valdībā, pašreizējais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems no KPV LV arī viņiem ir atvēlējis divas vietas jaunajā Ministru kabinetā.

Vai pašreizējā situācija ir normāla – vērtē politologi un uzņēmēji

«Pagaidām situācija ir normāla,» telefonintervijā ar BNN komentē politologs Ivars Ījabs, liekot uzsvaru uz vārdu «pagaidām». Runājot par potenciālajām ārkārtas vēlēšanām, politologs norāda, ka nav nekādu indikāciju, kas par tām liecinātu. «Pašlaik ārkārtas vēlēšanas ir tikpat tālu kā iespēja aizsūtīt cilvēku uz Marsu nākamā gada laikā,» saka Ījabs.

Tā kā šobrīd situācija mainoties ik pa stundām, politologs iesaka «paņemt popkorna turzu un vienkārši vērot, kā situācija attīstās».

Arī domnīcas Providus galvenā pētniece Iveta Kažoka telefonsarunā ar BNN pauž viedokli, ka pašreizējā situācija ir normāla, ja to vērtē Eiropas kontekstā, īpaši, ja pavēro, kas notiek Zviedrijā, kur jau vairāk nekā pusgadu nav izveidota jauna valdība.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž uzskatu, ka «pašreiz izveidojusies ļoti nelabvēlīga situācija, jo trūkst skaidrības ne tikai par to, kas būs uzņēmējiem būtiskāko ministriju vadītāji, bet arī dzīvojam «pagaidu režīmā», nepieņemot svarīgus lēmumus Latvijas ekonomikas attīstības veicināšanai». LTRK arīdzan «sveic» deputātus ar ievēlēšanas jubileju 13.Saeimā un aicina «saņemties», veidojot valdību, «kurai ar steigu jāsāk strādāt, risinot virkni ar problēmām».

Kas noticis līdz šim?

26.oktobris

JKP līderis Bordāns pauž uzskatu, ka partijas varētu vienoties par jauno  valdību arī pirms oficiālās premjera amata kandidāta nominēšanas.

6.novembris – aprit mēnesis kopš vēlēšanām

Jaunā Saeima sanāk uz pirmo sēdi, un tajā pašā dienā tiek ievēlēts Saeimas Prezidijs.

Atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par 13.Saeimas priekšsēdētāju ievēlēta Ināra Mūrniece, kas pārstāv nacionālo apvienību Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK), savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā deputāti ievēl Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JKP) un Inesi Lībiņu-Egneri no Jaunās vienotības (JV). Saeimas sekretāra amatā ievēlēts Andrejs Klementjevs no Saskaņas (S), bet Saeimas sekretāra biedra amatā – Marija Golubeva no Attīstībai/Par! (AP).

Saeimas Prezidijā netika ievēlētas divas politiskās partijas. – KPV LV un ZZS, lai gan pirms Prezidija ievēlēšanas plaši izskanējis viedoklis, ka tas būtu jāpārstāv piecām partijām, kas guvušas lielāko vēlētāju atbalstu parlamenta vēlēšanās.

7.novembris

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kā Ministru prezidenta amata kandidātu nominē Jāni Bordānu. Pats Bordāns (JKP) ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās.

Tikmēr partiju apvienība Attīstībai/Par! norāda, ka respektēs JKP pozīciju neiekļaut valdībā Zaļo un zemnieku savienību.

14.novembris

Apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolemj izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

«Domāju, ka pēc šodienas notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu,» Bordāna vadīto sarunu izjukšanu komentē KPV LV pārstāvis Gobzems, piebilstot, ka uguns un ūdens nomierina, bet kopīgs ugunskurs jūras krastā, Latvijas simtgadi sagaidot, varētu veicināt turpmāko dialogu, lai risinātu situāciju.

20.novembris

Apstiprina 16 parlamenta komisiju vadītājus, turklāt pa kādai komisijai tiek  katrai no Saeimā ievēlētajām piecām partijām.

VL–TB/LNNK savā pārziņā iegūst Saeimas Ārlietu komisiju, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, AP – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, Sociālo un darba lietu komisiju un Eiropas lietu komisiju, bet JKP – Juridisko komisiju, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. KPV LV savā pārraudzībā iegūst Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Pieprasījumu komisiju, Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, JV – Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kā arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, ZZS – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Nacionālās drošības komisiju, savukārt Saskaņa – Vides pārvaldes un pašvaldības komisiju, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Tikmēr bijušais premjers Valdis Birkavs par pašreizējo valdības veidošanas procesu izsakās, ka to vislabāk raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas. Viņš skaidro, ka steiga ir tāpēc, ka partijas pārāk ātri pieņem lēmumu par to nevarēšanu jeb izvēlēšanos nepiedalīties. Savukārt ambīcijas ir tās, kas šobrīd vada gribētājus kļūt par premjeriem.

26.novembris

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uztic KPV LV pārstāvim Aldim Gobzemam. Prezidents Gobzemam dod divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība iegūtu vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Vējonis piebilst, ka gadījumā, ja tas neizdosies, Gobzema nomināciju atsauks. Taču viņš pauž cerību, ka partijas spēs panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.

4.decembris

Partijas KPV LV premjera amata kandidāts Gobzems pārtrauc sarunas par valdības veidošanu ar AP. Tikmēr AP uzskata, ka «Gobzems meklē, kā iziet no strupceļa, jo saprot – valdību izveidot nesanāks».

Gobzems arī izsaka topošās valdības piedāvājumu. Sev KPV LV vēlas trīs vietas valdībā – Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt Saeimas deputātu Ralfu Nemiro. JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra amats – Tālim Linkaitam, veselības – Jurim Jurašam, izglītības – Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, bet tieslietu – Jānim Bordānam vai Jutai Strīķeis

Apvienībai Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu – Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības – Imantam Parādniekam, kultūras – Dacei Melbārdei.

ZZS un JV tiek piedāvāts pa divām vietām Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Raimonds Bergmanis. Savukārt JV pārstāvji Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs varētu ieņemt attiecīgi ekonomikas un ārlietu ministru amatus.

5.decembris

«Gobzema piedāvājumam par jaunās valdības ministriju sadalījumu ZZS varētu piekrist, lai gan partijai ir arī vairāki jautājumi par jaunās valdības deklarāciju un atsevišķiem ministra amata kandidātiem,» apgalvo ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

6.decembris

Nespēja vienoties par jauno valdību likusi ķerties pie mehānisma, kas Latvijā nav darbināts vairāk nekā desmit gadus. Nākamo gadu sāksim ar pagaidu budžetu, par ko ceturtdien, 6.decembrī galīgajā lasījumā lemj Saeima.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto iepriekš vēstīja, ka «aritmētika vienkārša – valsts 2019.gadu būtu sākusi ar jaunu budžetu, ja līdz novembra vidum Latvijā būtu jauna valdība, turklāt tā jau būtu paspējusi pieņemt visus lēmumus, kas saistīti ar galveno finanšu dokumentu. Tā kā saistībā ar Ministru kabineta veidošanu «būt vai nebūt» joprojām aktuāls, nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu.»

Latvijā šī situācija nav unikāla, taču ne reizi nav piedzīvota, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā. Valsts gadu ar pagaidu budžetu līdz šim sākusi divas reizes, abas pēc Saeimas vēlēšanām.


Pievienot komentāru

Lai izvērtētu iespēju piedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes, Ušakovs piesaistīs neatkarīgus ekspertus

Lai izvērtētu, vai bijušajai uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli, atzina politiķis.

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.