bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 13.12.2018 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Aprit divi mēneši kopš vēlēšanām. Varam paņemt popkornu un vērot situācijas attīstību, tā politologs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopš jaunās Saeimas vēlēšanām apritējuši precīzi divi mēneši – 16 parlamenta komisiju vadītāji izraudzīti, Saeimas Prezidijs ievēlēts, taču joprojām nav skaidrs, kuras no partijām būs koalīcijā, bet kuras – opozīcijā. Lai gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns iepriekš izteicies visai kategoriski par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesaisti valdībā, pašreizējais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems no KPV LV arī viņiem ir atvēlējis divas vietas jaunajā Ministru kabinetā.

Vai pašreizējā situācija ir normāla – vērtē politologi un uzņēmēji

«Pagaidām situācija ir normāla,» telefonintervijā ar BNN komentē politologs Ivars Ījabs, liekot uzsvaru uz vārdu «pagaidām». Runājot par potenciālajām ārkārtas vēlēšanām, politologs norāda, ka nav nekādu indikāciju, kas par tām liecinātu. «Pašlaik ārkārtas vēlēšanas ir tikpat tālu kā iespēja aizsūtīt cilvēku uz Marsu nākamā gada laikā,» saka Ījabs.

Tā kā šobrīd situācija mainoties ik pa stundām, politologs iesaka «paņemt popkorna turzu un vienkārši vērot, kā situācija attīstās».

Arī domnīcas Providus galvenā pētniece Iveta Kažoka telefonsarunā ar BNN pauž viedokli, ka pašreizējā situācija ir normāla, ja to vērtē Eiropas kontekstā, īpaši, ja pavēro, kas notiek Zviedrijā, kur jau vairāk nekā pusgadu nav izveidota jauna valdība.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž uzskatu, ka «pašreiz izveidojusies ļoti nelabvēlīga situācija, jo trūkst skaidrības ne tikai par to, kas būs uzņēmējiem būtiskāko ministriju vadītāji, bet arī dzīvojam «pagaidu režīmā», nepieņemot svarīgus lēmumus Latvijas ekonomikas attīstības veicināšanai». LTRK arīdzan «sveic» deputātus ar ievēlēšanas jubileju 13.Saeimā un aicina «saņemties», veidojot valdību, «kurai ar steigu jāsāk strādāt, risinot virkni ar problēmām».

Kas noticis līdz šim?

26.oktobris

JKP līderis Bordāns pauž uzskatu, ka partijas varētu vienoties par jauno  valdību arī pirms oficiālās premjera amata kandidāta nominēšanas.

6.novembris – aprit mēnesis kopš vēlēšanām

Jaunā Saeima sanāk uz pirmo sēdi, un tajā pašā dienā tiek ievēlēts Saeimas Prezidijs.

Atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par 13.Saeimas priekšsēdētāju ievēlēta Ināra Mūrniece, kas pārstāv nacionālo apvienību Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK), savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā deputāti ievēl Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JKP) un Inesi Lībiņu-Egneri no Jaunās vienotības (JV). Saeimas sekretāra amatā ievēlēts Andrejs Klementjevs no Saskaņas (S), bet Saeimas sekretāra biedra amatā – Marija Golubeva no Attīstībai/Par! (AP).

Saeimas Prezidijā netika ievēlētas divas politiskās partijas. – KPV LV un ZZS, lai gan pirms Prezidija ievēlēšanas plaši izskanējis viedoklis, ka tas būtu jāpārstāv piecām partijām, kas guvušas lielāko vēlētāju atbalstu parlamenta vēlēšanās.

7.novembris

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kā Ministru prezidenta amata kandidātu nominē Jāni Bordānu. Pats Bordāns (JKP) ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās.

Tikmēr partiju apvienība Attīstībai/Par! norāda, ka respektēs JKP pozīciju neiekļaut valdībā Zaļo un zemnieku savienību.

14.novembris

Apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolemj izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

«Domāju, ka pēc šodienas notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu,» Bordāna vadīto sarunu izjukšanu komentē KPV LV pārstāvis Gobzems, piebilstot, ka uguns un ūdens nomierina, bet kopīgs ugunskurs jūras krastā, Latvijas simtgadi sagaidot, varētu veicināt turpmāko dialogu, lai risinātu situāciju.

20.novembris

Apstiprina 16 parlamenta komisiju vadītājus, turklāt pa kādai komisijai tiek  katrai no Saeimā ievēlētajām piecām partijām.

VL–TB/LNNK savā pārziņā iegūst Saeimas Ārlietu komisiju, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, AP – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, Sociālo un darba lietu komisiju un Eiropas lietu komisiju, bet JKP – Juridisko komisiju, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. KPV LV savā pārraudzībā iegūst Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Pieprasījumu komisiju, Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, JV – Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kā arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, ZZS – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un Nacionālās drošības komisiju, savukārt Saskaņa – Vides pārvaldes un pašvaldības komisiju, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Tikmēr bijušais premjers Valdis Birkavs par pašreizējo valdības veidošanas procesu izsakās, ka to vislabāk raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas. Viņš skaidro, ka steiga ir tāpēc, ka partijas pārāk ātri pieņem lēmumu par to nevarēšanu jeb izvēlēšanos nepiedalīties. Savukārt ambīcijas ir tās, kas šobrīd vada gribētājus kļūt par premjeriem.

26.novembris

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uztic KPV LV pārstāvim Aldim Gobzemam. Prezidents Gobzemam dod divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība iegūtu vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Vējonis piebilst, ka gadījumā, ja tas neizdosies, Gobzema nomināciju atsauks. Taču viņš pauž cerību, ka partijas spēs panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.

4.decembris

Partijas KPV LV premjera amata kandidāts Gobzems pārtrauc sarunas par valdības veidošanu ar AP. Tikmēr AP uzskata, ka «Gobzems meklē, kā iziet no strupceļa, jo saprot – valdību izveidot nesanāks».

Gobzems arī izsaka topošās valdības piedāvājumu. Sev KPV LV vēlas trīs vietas valdībā – Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt Saeimas deputātu Ralfu Nemiro. JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra amats – Tālim Linkaitam, veselības – Jurim Jurašam, izglītības – Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, bet tieslietu – Jānim Bordānam vai Jutai Strīķeis

Apvienībai Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu – Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības – Imantam Parādniekam, kultūras – Dacei Melbārdei.

ZZS un JV tiek piedāvāts pa divām vietām Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Raimonds Bergmanis. Savukārt JV pārstāvji Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs varētu ieņemt attiecīgi ekonomikas un ārlietu ministru amatus.

5.decembris

«Gobzema piedāvājumam par jaunās valdības ministriju sadalījumu ZZS varētu piekrist, lai gan partijai ir arī vairāki jautājumi par jaunās valdības deklarāciju un atsevišķiem ministra amata kandidātiem,» apgalvo ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

6.decembris

Nespēja vienoties par jauno valdību likusi ķerties pie mehānisma, kas Latvijā nav darbināts vairāk nekā desmit gadus. Nākamo gadu sāksim ar pagaidu budžetu, par ko ceturtdien, 6.decembrī galīgajā lasījumā lemj Saeima.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto iepriekš vēstīja, ka «aritmētika vienkārša – valsts 2019.gadu būtu sākusi ar jaunu budžetu, ja līdz novembra vidum Latvijā būtu jauna valdība, turklāt tā jau būtu paspējusi pieņemt visus lēmumus, kas saistīti ar galveno finanšu dokumentu. Tā kā saistībā ar Ministru kabineta veidošanu «būt vai nebūt» joprojām aktuāls, nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu.»

Latvijā šī situācija nav unikāla, taču ne reizi nav piedzīvota, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā. Valsts gadu ar pagaidu budžetu līdz šim sākusi divas reizes, abas pēc Saeimas vēlēšanām.


Pievienot komentāru

Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 13.decembrī, konceptuāli atbalstījuši grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību, vēsta Saeimas Preses dienests.

Saeima: Mediķu algu palielināšanai jābūt valdības prioritātei

Valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem, ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. To paredz izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanās likumā, kas ceturtdien, 13.decembrī, divos lasījumos kā steidzamas pieņemtas Saeimas sēdē. 

Apcietina Škoda komercdirektoru; KNAB lūdz apcietināt vēl divas personas

Saistībā ar Rīgas satiksmes iepirkumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tiesā lūdzis piemērot apcietinājumu uzņēmuma Škoda komercdirektoram Vladislavam Kozakam.

Igaunijā pieņemts nākamā gada budžets

Igaunijas Rīgikogu pieņēmis 2019.gada budžetu, kura apjoms pārsniedz 11 miljardus eiro. Par budžeta likumprojektu nobalsojuši 52 Igaunijas parlamenta deputāti, pret – 46.

Īrijā notiesā igauņu kriminālo autoritāti par slepkavības organizēšanu

Tiesa Īrija ir notiesājusi Igaunijas noziedzīgajā pasaulē pazīstamo Imri Arakasu par slepkavības organizēšanu kāda Īrijas pilsoņa nonāvēšanai.

Finanšu situācija šogad uzlabojusies trešdaļai Latvijas iedzīvotāju

Aizejošais 2018.gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads - audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību

Lietuvas premjers saskata «smieklīgu» Kremļa pirkstu skolotāju protestos

Lietuvā jo tuvāk nāk pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo vairāk dzirksteļu plaiksnī starp politisko spēku līderiem. Izsmēlis savu vārdisko ieroču arsenālu, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ir vērsies izlūkdienestā, lai tas ieskatītos valstī notiekošajā, un pārmetis Seima opozīcijai, ka tā atbalsta skolotāju streiku ar Kremļa līdzdalību.

EY: investīcijas kriptovalūtu piedāvājumos lielā mērā izgāzušās

Lielākā daļa jeb 86% no pērnajā gadā veiktā 141 sākotnējā kriptovalūtu monētu piedāvājuma šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā ir zaudējuši vērtību. Turklāt 30% no tiem ir zaudējuši faktiski visu vērtību.

Ienākumiem augot, mājokļi kļūst pieejamāki visās Baltijas galvaspilsētās

Mājokļu pieejamības indekss šā gada trešajā ceturksnī uzlabojies visās Baltijas galvaspilsētās. Galvenais faktors tam bijis straujais vidējās neto algas kāpums. Turklāt labvēlīgā ekonomikas attīstība veicinājusi mājsaimniecību interesi par dzīvokļa iegādi, kas atspoguļojies gan aktivitātes kāpumā dzīvokļu tirgū, gan mājsaimniecību kredītportfeļa pieaugumā.

Vēl var reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam

Līdz 17.decembrim nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam.

EP: Ukrainai vairāk jāpievēršas cīņai ar korupciju, kā arī jāmazina oligarhu ietekme

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtējuši Ukrainas īstenotās reformas, vienlaikus nosodot Krievijas agresiju Kerčas šaurumā, kā arī Nord Stream 2 projektu. EP ar 433 balsīm «par» atbalstījis rezolūciju, kurā vērtēta ES – Ukrainas asociācijas nolīguma izpilde.

ASV prezidenta bijušam advokātam piespriež cietumsodu

Tiesa Ņujorkā ir notiesājusi Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa bijušo personīgo advokātu par priekšvēlēšanu kampaņas regulējuma pārkāpšanu, sodot advokātu ar trīs gadus ilgu brīvības atņemšanu.

EP cīņā ar terorismu aicina stingrāk uzraudzīt Eiropā atgriezušos kaujiniekus

Eiropas Parlaments nācis klajā ar ieteikumiem cīņai ar radikalizāciju, datu apmaiņas uzlabošanai un terorisma upuru atbalstam, atbalstot vairākus priekšlikumus jaunai Eiropas Savienības stratēģijai terorisma apkarošanā.

Saharova balvu saņem ukraiņu režisors un rakstnieks Sencovs

Ukraiņu režisoram un rakstniekam Oļegam Sencovam piešķirta 2018.gada Saharova balva par domas brīvību - svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Pats Sencovs gan apbalvošanas ceremonijā piedalīties nevarēja, jo pašlaik atrodas ieslodzījumā Sibīrijā. 

Meja iztur neuzticības balsojumu, dodas uz Briseli stīvēties par Brexit

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir izturējusi neuzticības balsojumu britu parlamentā, proti, viņas pārstāvētajā Konservatīvās partijas frakcijā. Londonā vēl nav noplakuši putekļi pēc konservatīvo saceltās vētras, kad Meja dodas jaunā cīņā uz Briseli, lai, piedaloties Eiropas Savienības galotņu sanāksmē, runātu par strīdīgākajiem izstāšanās jautājumiem.

Apledojums apgrūtina braukšanu Latgalē un Kurzemē

Vietām Latgalē un Kurzemē ceturtdien, 13.decembrī, apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos  ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Nodibināta Latvijas Mediju ētikas padome

Nodibināta Latvijas Mediju ētikas padome, kas ir sabiedriska organizācija, kurā bez sākotnējiem dibinātājiem tiek aicināti iesaistīties mediju organizācijas un juridiskas personas, kas saistītas ar mediju nozari, atbalsta padomes statūtus un Ētikas kodeksu.

Partijas atsauksies Kariņa iniciatīvai, lai gan viedokļi par koalīcijas modeli ir atšķirīgi

Politiskās partijas ir gatavas atsaukties Jaunās Vienotības un tās premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa iniciatīvai valdības veidošanas procesā.

Saeima lems par atbalsta paušanu Ukrainai

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, skatīs lēmuma projektu par Saeimas paziņojumu par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas jūras šaurumā. 

Vējonis dod partijām laiku sarunām; pagaidām neiesaistīsies valdības veidošanā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas. Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Tiesa apcietina uzņēmēju Martinsonu un RS amatpersonu Volkinšteinu

Uzņēmējam Mārim Martinsonam un Rīgas satiksmes amatpersonai Igoram Volkinšteinam, kurus aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, trešdien, 12.decembrī, tiesa kā drošības līdzekli nolēmusi piemērot apcietinājumu. 

EP apstiprina ES – Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu

Eiropas Parlaments trešdien, 12.decembrī, devis piekrišanu Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos.

Jau 10 000 Latvijas ģimeņu izmantojušas valsts atbalstu mājokļa iegādei

Attīstības finanšu institūcija ALTUM mājokļu garantiju programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau desmit tūkstošus garantiju. Tādējādi visā Latvijā jau 10 000 ģimeņu ir izmantojušas valsts atbalstu hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas nodrošināšanai.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi par nokavētu nodokļu maksājumu

Finanšu ministrijas vārdā Latvijā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Patiesībā tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi finance@fm.gov.lv.

Ušakovs no Rīgas satiksmes vadītāja amata Bemhenu atstādina, bet valdē atstāj

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme iepirkumiem galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu.

Jaunākie komentāri