bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 19.09.2019 | Vārda dienas: Muntis, Verners
LatviaLatvija

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

Lielāks atkritumu konteineru skaits nemainīgi ir arī iedzīvotāju biežāk minētais risinājums, lai samazinātu vides piedrazošanu. Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju šķiro mājsaimniecības atkritumus, joprojām liela daļa sabiedrības atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri, kā galveno iemeslu minot nepilnīgo atkritumu šķirošanas infrastruktūru.

Iedzīvotāju vērtējumā vislabākais veids, kā samazināt apkārtējās vides piedrazošanu ar sadzīves atkritumiem ir lielāks skaits dažādu atkritumu konteineru un urnu visdažādākajās vietās – to atzīst 57% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Arī iepriekšējos gados veiktajās aptaujās šis variants ticis atzīts par efektīvāko veidu, kā mazināt apkārtējās vides piedrazošanu. Aptaujātie vairāk šķirošanas konteineru vēlētos redzēt daudzdzīvokļu namu pagalmos, teritorijās pie veikaliem un privātmāju rajonos.

Sevišķi liels pieprasījums pēc papildu konteineriem un urnām ir Latgalē, kur uz to nepietiekamību norādījuši 66% aptaujāto iedzīvotāju. Vietas, kur iedzīvotāji vislabprātāk vēlētos redzēt papildu konteinerus, katrā reģionā atšķiras. Rīgā tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi (87%), tāpat arī Latgalē (80%); Kurzemē – teritorija pie veikaliem (59%); Zemgalē – degvielas uzpildes stacijas (46%), privātmāju rajoni (57%), parki un skvēri (39%) un lauku teritorijas (49%), bet Vidzemē – pludmales (36%).

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, mājsaimniecības atkritumus šķiro 56% Latvijas iedzīvotāju, un šim rādītājam ir tendence pieaugt: pirms septiņiem gadiem šķiroja aptuveni trešdaļa aptaujāto (2011.gadā 34%; 2014.gadā 36%; 2016.gadā 45%). Savukārt, vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto, kuri mājsaimniecības atkritumus nešķiro, atzīst, ka to nedara, jo tuvumā nav pieejami dalītās vākšanas (šķirošanas) konteineri.

«Atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums, lai samazinātu sadzīves atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē un veicinātu arī atkritumu šķirošanu. Taču katrā sētā, stāvvietā, dabas takā vai parkā novietot atkritumu urnas nav iespējams, un tas arī nav vajadzīgs. Prioritāri tas ir iedzīvotāju attieksmes jautājumus – izmest savus atkritumu dabā vai tomēr nogādāt līdz atkritumu urnai arī tad, ja tā nav degungalā. Mēs katrs pats esam atbildīgi par to, ko esam radījuši, un atkritumi nav izņēmums. Savukārt, šķirošanas konteineru infrastruktūras attīstībā svarīga ir arī iedzīvotāju pašu iniciatīva, uzrunājot namu pārvaldniekus un atkritumu apsaimniekotājus,» uzsver Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis, norādot, ka Latvijas Zaļā punkta darbs cilvēku izglītošanā vairāku gadu garumā sāk nest pozitīvus rezultātus. Paši iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās, ka vienkāršas darbības un savu ikdienas ieradumu pārskatīšana, šķirojot atkritumus, var izrādīties būtisks ieguldījums vides veselības uzlabošanā.

Kā citus efektīvākos iespējamos risinājumus vides piedrazošanas mazināšanai Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk min arī cilvēku izglītošanu (53%). Šis risinājums, iedzīvotājuprāt, kļūst arvien aktuālāks, jo 2014.gadā to minēja 43%. Lielākus sodus par atkritumu izmešanu tiem neparedzētās vietās minējuši 45% aptaujāto, iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu (30%), dažādas akcijas specifisku atkritumu savākšanai (25%), efektīvāku kontrolējošo iestāžu darbu (16%) un biežāku talku rīkošanu (16%).

Nozīmīgs pamudinājums šķirot atkritumus 63% respondentu būtu pārliecība, ka atkritumu pārstrāde notiek Latvijā.

Latvijas Zaļā Punkta pētījumu Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji? 2018. ada oktobrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1 002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns rituāls

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.

Atbalsta ieceri pilnveidot kārtību, kā aprēķina atlīdzību par darbspēju zaudējumu

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Siguldas pašvaldība vērsusies policijā par infekcijas gadījumiem bērnudārzos

Siguldas novada pašvaldība vērusies Valsts policijā, lai tā izmeklē saistību starp aizvadītajā nedēļā notikušajiem zarnu infekcijas gadījumiem un četros inficētajos atklāto salmonellas baktēriju.

Rīgas domes koalīcijā varētu būt izveidojušās jaunas nesaskaņas

Rīgas domes koalīcijas partiju – Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! – vidū varētu būt izveidojušās jaunas domstarpības, jo šīs nedēļas laikā kvoruma trūkuma dēļ komitejās nav izdevies pieņemt vairākus būtiskus lēmumus.

Konceptuāli atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.

Purgaile: FKTK komandai jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas

FKTK komandai ir jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas, paudusi FKTK vadītāja amata pretendente, bankas Citadele valdes locekle Santa Purgailie.

Pie Rietumāfrikas krastiem pirāti uzbrukuši Latvijas tankkuģim

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim Ance, ziņo aģentūra Maritime and Crimean Shipping News.

Krievijā aiztur šamani, kurš vēlējies «izdzīt Putinu»

Sibīrijas šamanis, kurš devies kājām uz Maskavu ar nosprausto mērķi padzīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir aizturēts, tā pavēstījusi Krievijas policija. Šamanis izgājis no dzimtās pilsētas Jakutskas, lai kājām noietu aptuveni 5'000 kilometrus.

Saeima atbalsta ciešāku divpusējo sadarbību ar ASV tiesībaizsardzības jomā

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu, tādējādi apstiprinot grozījumu Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004.gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

Kompensēs zaudējumus par preses izdevumu piegādēm

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem noteiktos grozījumus Pasta likumā, ar kuriem nodrošinās abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus 2020.gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim.

Lietuvas veselības ministrs noskuj matus, solidarizējoties ar sirgstošo premjeru

Lietuvas premjerministram Sauļum Skvernelim ārstējoties no onkoloģiskās slimības limfomas, solidaritāti ar kolēģi vēlējies paust Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga un tādēļ noskuvis matus.

Saeima ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā atzīst par pamatotu

Seima apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Rosina samazināt vajadzīgo latviešu valodas prasmes līmeni vilcienu konduktoriem

Satiksmes ministrija rosina samazināt nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi pasažieru vilciena konduktoriem, liecina Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Igaunijā pašvaldībām piemaksās tūkstošus par militāro poligonu klātbūtni

300 000 eiro – tādu summu Igaunijas Aizsardzības ministrija apņēmusies ik gadu maksāt deviņām pašvaldībām, kuru teritorijā izvietoti Igaunijas Aizsardzības spēku mācību poligoni.

Puntulis paredz, ka nacionālā koncertzāle būs gatava pēc septiņiem gadiem

Nacionālā akustiskā koncertzāle varētu būt gatava pēc septiņiem gadiem, ja lēmumu par projekta attīstīšanu pieņems šajā rudenī, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Tele2: valsts pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operators Tele2.

Fukušimas nolaidības lietā attaisno uzņēmuma vadītājus

Tiesa Japānā, lietā par iespējamu nolaidību saistībā Fukušimas atomelektrostacijas katastrofu ir attaisnojusi atbildīgā enerģētikas uzņēmuma vadību.

Konkursā uz FKTK vadītāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile, informē Valsts kancelejā.

Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

«Nepatīkamākais, ka Rīgas dome savās neizdarībās, sastrādātajās problēmas iesaistījusi citus, lai tās risinātu, pati neuzņemoties teju nekādu atbildību. Konkurences padome jau vairākkārt brīdināja, ka Rīgai savlaicīgi jāgatavojas, lai nepieļautu situāciju, kādā esam nonākuši,» par izsludināto Latvijā ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā komentē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Rīgas ielu ikdienas uzturēšanai grib novirzīt papildu finansējumu trīs miljonu eiro apmērā

Rīgas ielu uzturēšanai varētu novirzīt vēl trīs miljonus eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.

Somija: Lielbritānijai atlikušas 12 dienas Brexit priekšlikumu iesniegšanai

Eiropas Savienības prezidējošās valsts, Somijas, premjerministrs Anti Rinne, norādījis, ka Brexit kontekstā Lielbritānijas valdībai ir 12 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus esošā izstāšanās nolīguma grozīšanai.

Komitejā atbalsta tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā

Rīgā no 2021.gada varētu ieviest tūrisma nodevu, paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētie miljoni sadalīti citam vajadzībām

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

FKTK piemēro PrivatBank sodu vairāk nekā miljona apmērā

FKTK padome piemērojusi soda naudu AS PrivatBank 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->