bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 27.02.2020 | Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
LatviaLatvija

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

Lielāks atkritumu konteineru skaits nemainīgi ir arī iedzīvotāju biežāk minētais risinājums, lai samazinātu vides piedrazošanu. Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju šķiro mājsaimniecības atkritumus, joprojām liela daļa sabiedrības atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri, kā galveno iemeslu minot nepilnīgo atkritumu šķirošanas infrastruktūru.

Iedzīvotāju vērtējumā vislabākais veids, kā samazināt apkārtējās vides piedrazošanu ar sadzīves atkritumiem ir lielāks skaits dažādu atkritumu konteineru un urnu visdažādākajās vietās – to atzīst 57% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Arī iepriekšējos gados veiktajās aptaujās šis variants ticis atzīts par efektīvāko veidu, kā mazināt apkārtējās vides piedrazošanu. Aptaujātie vairāk šķirošanas konteineru vēlētos redzēt daudzdzīvokļu namu pagalmos, teritorijās pie veikaliem un privātmāju rajonos.

Sevišķi liels pieprasījums pēc papildu konteineriem un urnām ir Latgalē, kur uz to nepietiekamību norādījuši 66% aptaujāto iedzīvotāju. Vietas, kur iedzīvotāji vislabprātāk vēlētos redzēt papildu konteinerus, katrā reģionā atšķiras. Rīgā tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi (87%), tāpat arī Latgalē (80%); Kurzemē – teritorija pie veikaliem (59%); Zemgalē – degvielas uzpildes stacijas (46%), privātmāju rajoni (57%), parki un skvēri (39%) un lauku teritorijas (49%), bet Vidzemē – pludmales (36%).

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, mājsaimniecības atkritumus šķiro 56% Latvijas iedzīvotāju, un šim rādītājam ir tendence pieaugt: pirms septiņiem gadiem šķiroja aptuveni trešdaļa aptaujāto (2011.gadā 34%; 2014.gadā 36%; 2016.gadā 45%). Savukārt, vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto, kuri mājsaimniecības atkritumus nešķiro, atzīst, ka to nedara, jo tuvumā nav pieejami dalītās vākšanas (šķirošanas) konteineri.

«Atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums, lai samazinātu sadzīves atkritumu nonākšanu apkārtējā vidē un veicinātu arī atkritumu šķirošanu. Taču katrā sētā, stāvvietā, dabas takā vai parkā novietot atkritumu urnas nav iespējams, un tas arī nav vajadzīgs. Prioritāri tas ir iedzīvotāju attieksmes jautājumus – izmest savus atkritumu dabā vai tomēr nogādāt līdz atkritumu urnai arī tad, ja tā nav degungalā. Mēs katrs pats esam atbildīgi par to, ko esam radījuši, un atkritumi nav izņēmums. Savukārt, šķirošanas konteineru infrastruktūras attīstībā svarīga ir arī iedzīvotāju pašu iniciatīva, uzrunājot namu pārvaldniekus un atkritumu apsaimniekotājus,» uzsver Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis, norādot, ka Latvijas Zaļā punkta darbs cilvēku izglītošanā vairāku gadu garumā sāk nest pozitīvus rezultātus. Paši iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās, ka vienkāršas darbības un savu ikdienas ieradumu pārskatīšana, šķirojot atkritumus, var izrādīties būtisks ieguldījums vides veselības uzlabošanā.

Kā citus efektīvākos iespējamos risinājumus vides piedrazošanas mazināšanai Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk min arī cilvēku izglītošanu (53%). Šis risinājums, iedzīvotājuprāt, kļūst arvien aktuālāks, jo 2014.gadā to minēja 43%. Lielākus sodus par atkritumu izmešanu tiem neparedzētās vietās minējuši 45% aptaujāto, iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu (30%), dažādas akcijas specifisku atkritumu savākšanai (25%), efektīvāku kontrolējošo iestāžu darbu (16%) un biežāku talku rīkošanu (16%).

Nozīmīgs pamudinājums šķirot atkritumus 63% respondentu būtu pārliecība, ka atkritumu pārstrāde notiek Latvijā.

Latvijas Zaļā Punkta pētījumu Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji? 2018. ada oktobrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1 002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Pievienot komentāru

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Kariņš mudina Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mudina Jaunās konservatīvās partijas līderi, tieslietu ministru Jāni Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus.

Maskava noraida Sīrijas pamieru ar opozīciju; karadarbība pastiprinās

Karadarbībai Sīrijā starp valdības-Krievijas spēkiem un opozīcijas grupējumiem prasot arvien jaunus civiliedzīvotāju upurus, Krievija ir noraidījusi pamiera iespēju, jo uzskata pretiniekus par teroristiem, kuriem nevēlas piekāpties ne Maskava, ne Damaska, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Valdība lauksaimniekiem piešķir 8,7 miljonus eiro konkurētspējas nodrošināšanai

Valdība akceptē 8,72 miljonu eiro atbalsta finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem.

Vācijā pieaug karnevāla uzbrukumā cietušo skaits

Vācu policija, kura izmeklē automašīnas ietriekšanos cilvēku pūlī karnevāla gājiena laikā, ir pavēstījusi, ka uzbrukumā cietuši 52 cilvēki. No tiem 35 cietušie joprojām ir slimnīcā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Ministru domām daloties, pagaidām neatbalsta priekšlikumu par alkohola tirdzniecību internetā

Ministru domām daloties, valdība lēma pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut Latvijā tirgot alkoholiskos dzērienus ar interneta starpniecību.

Kariņš: Latvijas dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut jaunajam koronavīrusam izplatīties

Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu, tomēr atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut šim vīrusam izplatīties, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Atsevišķu ministru kritikas pavadībā valdība atbalsta Nacionālo attīstības plānu

Ministru kabinets otrdien, 25.februārī, atbalstījis Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam gala redakcijas projektu, atsevišķiem ministriem gan kritizējot finansējuma trūkumu tā īstenošanai.

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītnē uzturējies kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!