bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Pētnieki norāda, ka pieaugošā studiju maksa un vēlme pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū, nereti augstākās izglītības iegūšanu nostāda otrajā plānā. Savulaik veiktais Swedbank Finanšu institūta pētījums liecina, ka 33% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem šaubās, vai pēc vidusskolas turpinās mācības.

No visiem Latvijā strādājošajiem iedzīvotājiem augstāko izglītību ir ieguvuši 37% nodarbināto.

Darba un darbinieku meklēšanas portāla CV Online 2019.gadā veiktais atalgojuma pētījums atklāj, ka strādājošie ar augstāko izglītību (augstāko profesionālo izglītību, bakalaura vai maģistra grādu) vidēji visās nozarēs saņem par 28% vairāk nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem redzams, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību kopumā ir apmierinātāki ar savu finansiālo situāciju – vidējais vērtējums 10 ballu skalā ir 6,5 pretstatā iedzīvotājiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas savu finansiālo labklājību vērtē ar 5,1 ballēm.

Tāpat pētnieki norāda bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars ir zemāks nekā starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību (attiecīgi 18% pret 64%). Arī nabadzības riska indekss norāda uz izglītības vērtību – darbspējīgajiem ar augstāko izglītību tas ir 5%, kamēr vidējās un profesionālās izglītības ieguvējiem – 18%, bet cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni – 29%.

«Studiju uzsākšana uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas nebūt nav absolūti pareizā rīcība ikvienā situācijā. Ja šī mācību pauze tiek izmantota lietderīgi, gūstot jaunu pieredzi, paplašinot redzesloku un labāk izprotot vēlamo studiju virzienu, tā ir attaisnojama. Tomēr svarīgi apzināties, kāda ir ilgtermiņa izglītības ietekme uz darba tirgu, karjeras attīstību un arīdzan dzīves apstākļiem. Saskaņā ar mūsu pētījumu katrs piektais darbinieks nav apmierināts ar savu pašreizējo darbu, tomēr cilvēki ar bakalaura vai maģistra grādu savā darbā biežāk jūtas komfortabli.

Iegūstot augstāku izglītību, cilvēkiem ir arī lielākas iespējas izvēlēties gan darba specifiku, gan arī atalgojumu, kas savukārt liek izvērtēt, kāda ietekme uz nākotnes veidošanu varētu būt studiju atlikšanai,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Saskaņā ar augstākās izglītības pārskatu 55% augstskolās un koledžās imatrikulēto studentu 2018./2019. akadēmiskajā gadā mācījušies par maksu. Swedbank Finanšu institūta pētījumā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nācies aizņemties naudu vai ņemt kredītu studiju maksas un mācību izdevumu segšanai. Taču gan puse par valsts budžeta līdzekļiem studējošo, gan to, kuri studējuši par saviem līdzekļiem, atzīst, ka kopējās ar izglītošanos saistītās izmaksas ir atmaksājušās. Swedbank pētnieki norāda, ka novērojama tendence – augstākās izglītības ieguvēji tās atmaksāšanos vērtē visaugstāk – to atzīst 73% respondentu attiecīgajā grupā.

Skaidrojot, kādi faktori iedzīvotāju vērtējumā būtu viņus labāk sagatavojuši vēlamā darba iegūšanai, priekšplānā izvirzīti gan sistēmiski, gan personiskas dabas izaicinājumi. Kā visbūtiskākā tiek minēta iespēja jau studiju laikā gūt praksi, ko atzīst 63% respondentu. Kā otru faktoru iedzīvotāji (60,2%) minējuši rūpīgāku un cītīgāku attieksmi pret studijām.

«Salīdzinoši liela daļa augstāko izglītību ieguvušo nav stingri pārliecināti, ka izvēlējušies pareizo studiju vai mācību virzienu. Atskatoties pagātnē, vairāk nekā puse jeb 56% uzskata, ka cita studiju virziena izvēle viņus darba tirgum būtu sagatavojusi labāk. Šajā gadījumā velkama paralēle ar to, ka bieži vien studēt nācies to, kas «ir pa kabatai», nevis to, kas šķitis perspektīvs vai ko cilvēks patiesi būtu vēlējies. No šāda viedokļa studiju atlikšana pēc vidusskolas absolvēšanas, iespējams, varētu nākt par labu, izvēloties īsto virzienu un iekrājot līdzekļus studiju uzsākšanai,» norāda Kropa.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Es gan savus divus diplomus un brālis, māsa var mest tos papīrus tualetē jo viņi dara kaut ko citu. Man arī nav ne jausmas kur dabūt naudu un kā atrast jaunu jēdzīgu, augstvērtīgu darbu. Elektrība, radio, mehatronika, šūšana, sports, viesmīlība tas vis ir sūds uz ko skolas pelna, iznieko cilvēku laiku.

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

ASV laikraksts New York Times publicējis rakstu par Latvijas finanšu sistēmas problēmām, atzīstot, ka likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas.

EP aicina Krieviju atbrīvot nelikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus

Eiropas Parlamenta deputāti aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās.

Vietas sadalītas – zināmas Latvijas EP deputātu pienākumi turpmākajiem gadiem

Izziņoti EP parlamentu sadarbības delegāciju sastāvi, un līdz ar to zināmas arī visas no Latvijas ievēlēto deputātu funkcijas jaunā sasaukuma pirmajos divarpus gados.

Saeimas komisija atbalsta naudas pārdali skolotāju algu palielināšanai līdz 750 eiro

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Līdz šim 2019.gadā laulības ostā iestūrējuši par 260 pāriem vairāk nekā pērn

Pirmajos sešos mēnešos 2019.gadā reģistrētas 4 730 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 260 laulībām vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

Atkārtotu LU rektora vēlēšanu gadījumā Bērziņš būtu gatavs kandidēt vēlreiz

Ja notiks jaunas LU rektora vēlēšanas un vairākums atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, paudis LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Igaunijā gaida Lidl ar atplēstām rokām, prognozē cenu kritumu

Sīvāka konkurence pārtikas veikalu vidū un zemākas cenas pircējiem – šādus ieguvums no gaidāmās vācu mazumtirdzniedzības ķēdes Lidl ienākšanas Igaunijā paredz valsts konkurences uzraudzības iestāde.

Kompensāciju par darbu reģionos varētu saņemt arī zobārsti

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas, plānots paplašināt mediķu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos.

Sakārtojot sabiedriskos medijus, finansējums ir vienkāršākais jautājums, tā Levits

Risinot krīzi sabiedriskajos medijos, nauda ir mazākā problēma, tā LTV raidījumā Rīta panorāma paudis Valsts prezidents Egils Levits.

Vācijā par bērnu nevakcinēšanu pret masalām plāno 2 500 eiro naudassodu

Vācijā pieaugot masaliņu saslimšanas gadījumiem, valdība apstiprinājusi obligātas vakcinēšanas kārtību bērnudārzu un skolu audzēkņiem un darbiniekiem. Par bērnu nepotēšanu vecākiem plānots naudassods līdz 2 500 eiro.

Biržu indeksi krītas, tālāk atkāpjoties no rekordiem

ASV biržu indeksi trešdien, 17.jūlijā, kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Stoltenbergs: Krievijai pēdējais brīdis glābt svarīgo kodolraķešu līgumu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis Krieviju saglabāt kodolraķešu kontroles līgumu, atgriežoties pie savu saistību izpildes līdz 2.augustam, pretējā gadījumā militārā alianse gatavošot samērīgu, aizsardzības rakstura atbildi.

Sāk iepirkumu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu nākamajā desmitgadē

Izsludināts iepirkuma konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam, informē Autotransporta direkcijā.

Petraviča: Pašvaldības nav ieinteresētas, lai bērni no bērnunamiem nonāktu ģimenēs

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nepatīkami pārsteigta par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par «prātam neaptveramu situāciju».

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.