bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Pētnieki norāda, ka pieaugošā studiju maksa un vēlme pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū, nereti augstākās izglītības iegūšanu nostāda otrajā plānā. Savulaik veiktais Swedbank Finanšu institūta pētījums liecina, ka 33% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem šaubās, vai pēc vidusskolas turpinās mācības.

No visiem Latvijā strādājošajiem iedzīvotājiem augstāko izglītību ir ieguvuši 37% nodarbināto.

Darba un darbinieku meklēšanas portāla CV Online 2019.gadā veiktais atalgojuma pētījums atklāj, ka strādājošie ar augstāko izglītību (augstāko profesionālo izglītību, bakalaura vai maģistra grādu) vidēji visās nozarēs saņem par 28% vairāk nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem redzams, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību kopumā ir apmierinātāki ar savu finansiālo situāciju – vidējais vērtējums 10 ballu skalā ir 6,5 pretstatā iedzīvotājiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas savu finansiālo labklājību vērtē ar 5,1 ballēm.

Tāpat pētnieki norāda bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars ir zemāks nekā starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību (attiecīgi 18% pret 64%). Arī nabadzības riska indekss norāda uz izglītības vērtību – darbspējīgajiem ar augstāko izglītību tas ir 5%, kamēr vidējās un profesionālās izglītības ieguvējiem – 18%, bet cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni – 29%.

«Studiju uzsākšana uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas nebūt nav absolūti pareizā rīcība ikvienā situācijā. Ja šī mācību pauze tiek izmantota lietderīgi, gūstot jaunu pieredzi, paplašinot redzesloku un labāk izprotot vēlamo studiju virzienu, tā ir attaisnojama. Tomēr svarīgi apzināties, kāda ir ilgtermiņa izglītības ietekme uz darba tirgu, karjeras attīstību un arīdzan dzīves apstākļiem. Saskaņā ar mūsu pētījumu katrs piektais darbinieks nav apmierināts ar savu pašreizējo darbu, tomēr cilvēki ar bakalaura vai maģistra grādu savā darbā biežāk jūtas komfortabli.

Iegūstot augstāku izglītību, cilvēkiem ir arī lielākas iespējas izvēlēties gan darba specifiku, gan arī atalgojumu, kas savukārt liek izvērtēt, kāda ietekme uz nākotnes veidošanu varētu būt studiju atlikšanai,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Saskaņā ar augstākās izglītības pārskatu 55% augstskolās un koledžās imatrikulēto studentu 2018./2019. akadēmiskajā gadā mācījušies par maksu. Swedbank Finanšu institūta pētījumā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nācies aizņemties naudu vai ņemt kredītu studiju maksas un mācību izdevumu segšanai. Taču gan puse par valsts budžeta līdzekļiem studējošo, gan to, kuri studējuši par saviem līdzekļiem, atzīst, ka kopējās ar izglītošanos saistītās izmaksas ir atmaksājušās. Swedbank pētnieki norāda, ka novērojama tendence – augstākās izglītības ieguvēji tās atmaksāšanos vērtē visaugstāk – to atzīst 73% respondentu attiecīgajā grupā.

Skaidrojot, kādi faktori iedzīvotāju vērtējumā būtu viņus labāk sagatavojuši vēlamā darba iegūšanai, priekšplānā izvirzīti gan sistēmiski, gan personiskas dabas izaicinājumi. Kā visbūtiskākā tiek minēta iespēja jau studiju laikā gūt praksi, ko atzīst 63% respondentu. Kā otru faktoru iedzīvotāji (60,2%) minējuši rūpīgāku un cītīgāku attieksmi pret studijām.

«Salīdzinoši liela daļa augstāko izglītību ieguvušo nav stingri pārliecināti, ka izvēlējušies pareizo studiju vai mācību virzienu. Atskatoties pagātnē, vairāk nekā puse jeb 56% uzskata, ka cita studiju virziena izvēle viņus darba tirgum būtu sagatavojusi labāk. Šajā gadījumā velkama paralēle ar to, ka bieži vien studēt nācies to, kas «ir pa kabatai», nevis to, kas šķitis perspektīvs vai ko cilvēks patiesi būtu vēlējies. No šāda viedokļa studiju atlikšana pēc vidusskolas absolvēšanas, iespējams, varētu nākt par labu, izvēloties īsto virzienu un iekrājot līdzekļus studiju uzsākšanai,» norāda Kropa.


Atbildēt uz Anonīms komentāru

  1. Anonīms teica:

    Es gan savus divus diplomus un brālis, māsa var mest tos papīrus tualetē jo viņi dara kaut ko citu. Man arī nav ne jausmas kur dabūt naudu un kā atrast jaunu jēdzīgu, augstvērtīgu darbu. Elektrība, radio, mehatronika, šūšana, sports, viesmīlība tas vis ir sūds uz ko skolas pelna, iznieko cilvēku laiku.

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->