bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Aptauja: Atkritumu šķirotāju skaits sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 56%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUVairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus, un tas ir līdz šim augstākais līmenis. Kopš 2011.gada šis rādītājs ir pieaudzis par 22 procentpunktiem, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Vienlaikus liela daļa sabiedrības joprojām atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri. No atkritumu šķirošanas galvenokārt attur šķirošanas konteineru trūkums dzīvesvietu tuvumā, kā arī ieradums izmest visus atkritumus vienuviet, secināts aptaujā.

«Ņemot vērā mūsdienu iespējas un pieejamo informāciju, tendencei izmest visus atkritumus vienuviet vajadzētu mazināties vēl straujāk, tomēr tā nenotiek, jo ieradumam, kā zināms, ir liels spēks. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām visus atkritumus mēdz izmest vienā sadzīves atkritumu konteinerā, apgrūtinot gan atkārtoti izmantojamo atkritumu pārstrādi, gan iecērtot robu savos maciņos. Aptauja rāda, ka vien retais redz saistību starp atkritumu šķirošanu un pārstrādi kā iespēju taupīt gan dabas resursus, gan savus līdzekļus, kas ik mēnesi tiek atvēlēti, maksājot par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,» skaidro Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis.

Infrastruktūras pieejamība ir visbiežāk minētais faktors, kas mudina vai kavē uzsākt atkritumu šķirošanu: gandrīz divas trešdaļas jeb 60% atkritumu nešķirotāju atzīst, ka labprāt šķirotu atkritumus, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti šķirošanas konteineri. Pirms diviem gadiem šādu apņēmību pauda pat 70% iedzīvotāju, norāda pētījuma pārstāvji.

«Tas savukārt liecina, ka dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies. Vienlaikus iedzīvotāju pašu iniciatīva iesaistīties atkritumu šķirošanas infrastruktūras uzlabošanā ir kritiski zema, proti, tikai 9% aptaujāto ir izmantojuši iespēju vērsties pie savas mājas vai atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Satraucoši daudz ir arī to iedzīvotāju jeb 38% (attiecīgi 28% 2014. gadā), kuri atzīst, ka nešķiro, jo ir ieradums visus atkritumus izmest vienuviet,» atzīmē pētījuma pārstāvji.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atzīmē: «Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai ir dažādi izaicinājumi, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iedzīvotāji vēlas dzīvot zaļi, tāpēc ticu, ka mums kopā izdosies. Lai aktīvāk visi kopā tuvotos šim mērķim, liela nozīme ir iedzīvotāju izglītošanai par atkritumu šķirošanas jautājumiem. Tā, savukārt, ir joma, kur saskatu nepieciešamību sadarboties ministrijai, pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem. Tāpat svarīgi, lai pašvaldības pilda normatīvajā regulējumā noteiktās prasības un nodrošina iedzīvotājiem ērtas iespējas atkritumu šķirošanai dzīvesvietas tuvumā, izveidojot pietiekamu daudzumu dalītās vākšanas punktu.»

Pēc iedzīvotāju domām, tieši papildu atkritumu konteineru un urnu uzstādīšana dzīvojamās zonās un sabiedriskajās vietās (57%), sabiedrības informēšana (53%), kā arī bargāku sodu sistēma (45%) ir efektīvākie instrumenti cīņā ar vides piedrazošanu. Samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka vides piedrazošanas problēmas varētu risināt arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēma – 2011.gadā tā domāja 34% iedzīvotāju, bet tagad – tikai 30%, atzīstot, ka citi instrumenti būtu efektīvāki. Arī kopējais atbalsts depozīta sistēmas ieviešanai samazinās – 2016.gada pētījumā to pilnībā atbalstīja 39%, kamēr šobrīd vien 37%. Turklāt atbalsts būtiski samazinās, ja mājsaimniecībām radīsies papildu izdevumi – tad to pilnībā atbalstītu tikai 23%, bet vēl mazāk – 11% – to atbalstītu, ja pieaugtu arī maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, secināts pētījumā.

Tāpat ir noskaidrots, ka lielākoties gatavību segt papildu izdevumus, kas saistīti ar iespējamo depozīta sistēmas ieviešanu pauduši Latvijas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 780 eiro mēnesī), kuri iespējamā sadārdzinājuma ietekmi uz savas mājsaimniecības budžetu izjustu mazāk.

«Par vides ilgtspēju, resursu taupīšanu un to atkārtotu izmantošanu pasaulē runā jau gadu desmitiem, veidojot arī attiecīgas politikas stratēģijas un instrumentus. Latvijā diemžēl valsts līmenī esam vairāk diskutējuši, nevis strādājuši pie praktiskiem instrumentiem un atbalsta. Tomēr tas tā nedrīkst turpināties, un jau tuvākajā laikā Latvijai ir jāievieš mērķtiecīgi un sistēmiski risinājumi atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jomas sakārtošanai. ES noteiktie mērķi paredz, ka jau līdz 2025.gadam ir jāpārstrādā vismaz 55% sadzīves atkritumu un 65% iepakojuma, mērķiem arvien pieaugot. Šobrīd valsts institūcijām ir pēdējais laiks kopā ar nozari likt pamatus jaunajam atkritumu apsaimniekošanas plānam no 2020.gada, kurā vienlīdz nozīmīga loma būtu gan atkritumu šķirošanai un pārstrādei, gan jauna redzējuma iedzīvināšanai, nostiprinot sabiedrībā pārliecību, ka atkritumi ir resurss, kuru var un vajag izmantot atkārtoti,‘ norāda vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Latvijā lielākoties atkritumus šķiro sievietes un iedzīvotāji, kuri dzīvo Zemgalē un Vidzemē, kur vēsturiski dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūra ir bijusi visattīstītākā. Visbiežāk tiek šķirotas stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas PET pudeles (70%), papīru un kartonu (62%). Savukārt skārdenes un nolietotās elektroierīces šķiro gandrīz katrs ceturtais respondents (29% un 28%), bioloģiskos atkritumus – aptuveni katrs piektais (22%), bet nolietotās riepas – 16%.

Pētījuma pārstāvji piebilst, ka ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīvē tik bieži izmantotās, bet dabai īpaši bīstamās baterijas – ja 2011. gadā šādu cilvēku skaits bija ap 58%, tad 2016.gadā jau 62%, bet pērn – jau 74%.

Pēc Eiropas Savienības (ES) sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem Latvija šobrīd ierindojas vien 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Salīdzinājumam – Vācija pārstrādā gandrīz 70% sadzīves atkritumu.

Tāpat pētījuma pārstāvji atzīmē, ka vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%. Savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu apjoms 20 gadu laikā pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Tas saistīts ar patēriņa kāpumu, lielāku preču un pakalpojumu piedāvājumu un arī tendencēm iepakojuma izmantošanā. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī sabiedrības izpratnei par resursu saudzīgu izmantošanu un iesaistei atkritumu šķirošanā.

*Latvijas Zaļā Punkta pētījums Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji? veikts ar pētījumu centra SKDS starpniecību 2018.gada oktobrī, aptaujājot 1 002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.