Aptauja: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzelzs līmenim organismā neseko

Par dzelzs līmeni savā organismā nav informēti un tam līdzi neseko 64% Latvijas iedzīvotāji. Lielākā daļa no viņiem (35%) vienkārši nav interesējušies par šādu analīžu veikšanu, bet 29% jūtas labi, tāpēc neuzskata par nepieciešamu veikt papildu pārbaudes, rāda pētījumu aģentūras Norstat un Mēness aptiekas novembrī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tajā pašā laikā vairāk nekā trešdaļa jeb 34% respondentu ir būtiski būt informētiem par dzelzs līmeni savā organismā, tāpēc viņi tam seko līdzi, veicot analīzes. No tiem 26% regulāri veic asinsanalīzes, taču nelieto dzelzi saturošas papildvielas. Savukārt 8% – gan regulāri pārbauda dzelzs līmeni organismā, gan papildus lieto dažādus dzelzi saturošus medikamentus un uztura bagātinātājus. Turklāt lielākoties (16%) tie ir jauni cilvēki vecumā līdz 29 gadiem.

Savukārt vairums jeb 37% no aptaujātajiem senioriem vecumā līdz 74 gadiem seko līdz dzelzs līmenim organismā, regulāri veicot asinsanalīzes, bet papildu medikamentus vai uztura bagātinātājus šim nolūkam nelieto.

No aptaujas dalībniekiem, kuri visvairāk seko savam dzelzs līmenim organismā, 41% ir sievietes un 25% vīrieši.

«Dzelzs mūsu organismā piedalās skābekļa transportēšanā uz šūnām, tā ir nepieciešama hemoglobīna un sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) sintēzei, kas katru organisma šūnu apgādā ar skābekli. Šis mikroelements iesaistās neironu signālu pārraidē uz mērķu šūnām, piedalās kolagēna sintēzē un ir viens no svarīgiem elementiem imūnās sistēmas funkcionēšanā. Dzelzs trūkuma gadījumā, tas ietekmē visu organismu, bet, ja dzelzs organismā pietrūkst ilgstoši, attīstītās anēmija jeb mazasinība,» skaidro eksperti.

ginekoloģe Veselības centru apvienībā Karlīna Elksne norāda, ka dzelzs anēmiju var veicināt dažādi faktori, un arī riska grupu uzskaitījums ir visai plašs. «Vērtējot pēc dzimuma, biežāk dzelzs anēmiju konstatē sievietēm, tostarp tā var piemeklēt arī, piemēram, profesionālas dejotājas, vingrotājas. Nereti dzelzs deficīts novērojams gados vecākiem cilvēkiem. Neatkarīgi no dzimuma un vecuma dzelzs anēmija mēdz izveidoties pēc operācijām, traumām, strauja asins zuduma. Cilvēkiem, kuri sirgst ar čūlaino kolītu vai citu kuņģa un zarnu trakta slimību, novērojama nepietiekama dzelzs uzsūkšanās organismā. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi sekot līdzi veselības stāvoklim un dzelzs līmenim organismā.»

Mēness aptiekas Vadims Brižaņs farmaceits: «Ja nepieciešams papildināt dzelzs rezerves organismā, pieejami virkne dzelzs preparātu, kas ļauj veiksmīgāk kāpināt dzelzs rādītājus asinīs un uzturēt tos normālā līmenī. Visefektīvāk tas notiek ar iekšķīgi lietojamiem dzelzs preparātiem, kas satur gan divvērtīgo (Fe2+), gan trīsvērtīgo (Fe3+) dzelzi. Tagad pieejama arī tā dēvētā liposomālā dzelzs. Tiesa, pirms uztura bagātinātāja vai medikamenta iegādes, ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Izvēlētā vai nepieciešamā līdzekļa efektivitāte ir atkarīga gan no sastāva un devas, gan no tā, vai tas ir piemērots konkrētam lietotājam, vai ir saderīgs ar citiem tobrīd lietotajiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem.»

Mēness aptieka un pētījumu aģentūras Norstat 2020.gada novembrī veiktajā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1 003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!